Gaidāmas nopietnas pārmaiņas valsts pārvaldes darbā – gan tajā, kā amati tiek iegūti, gan atalgojumu sistēmā. Politiķiem – ministriem – grib atņemt tiesības vienpersonīgi lemt par valsts iestāžu vadītājiem un to vietniekiemTo paredz valdībā apstiprinātā Valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības koncepcija, kuras iedzīvināšanai ir jāveic vairāki sagatavošanās darbi, lai to iedarbinātu jau 2016. gadā. Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane norāda uz koncepcijā ietvertajiem mērķiem. «Pēc divu gadu pētījumiem koncepcijā piedāvāts risinājums divām problēmām – kā padarīt valsts pārvaldi efektīvāku un kā motivēt augsti kvalificētus speciālistus darbam valsts pārvaldē,» skaidro E. Dreimane. Viņa uzsver, ka mērķis ir panākt, lai ikviens, kurš saskaras ar valsts pārvaldi, izjustu pozitīvas pārmaiņas saistībā ar pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanos.Kritiku par valsts pārvaldes darbību (bezdarbību, formālismu, atrakstīšanos utt.) bieži ir izteikušas uzņēmēju organizācijas, kuras arī jau agrāk ir rosinājušas reformas valsts pārvaldē. «Ideja valsts pārvaldē pārņemt privātā biznesa personālvadības principus, kas ļautu iegūt profesionālu un motivētu valsts pārvaldi, ir apsveicama, taču ierēdniecības – valsts pārvaldes aparāta samazināšana iespējama, tikai samazinot normatīvo aktu prasības,» tā koncepcijā piedāvātās izmaiņas vērtē LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone. To, ka pašreizējā kārtība sevi izsmēlusi un vajadzīgas pārmaiņas, atzīst arī Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis. Viņš norāda, ka arvien vairāk valsts pārvaldes iestāžu darbinieku meklē darbu citviet, turklāt iekšējās motivācijas sistēmas valsts pārvaldē bieži vien nestrādā.Lai sasniegtu iecerētos mērķus, tiek piedāvāta institucionālās darbības reforma – viena iestāde, kura sekotu valsts pārvaldē strādājošo karjeras attīstībai, veiktu centralizētu valsts iestāžu vadītāju, viņu vietnieku atlasi, to mācību iespējas, kā arī rotāciju. «Šo uzdevumu varētu īstenot Valsts kanceleja,» norāda E. Dreimane. Tam ir gan plusi, gan mīnusi. «Tas, ka šo darbu vēlas uzņemties Valsts kanceleja, nav slikti, tomēr tā ir pakļauta tieši valdības vadītājam, kas Latvijas politiskajā sistēmā var radīt prerogatīvas augstākā līmeņa vadītāju izvēlē premjera partijai, tāpēc, iespējams, būtu nepieciešama sava veida uzraudzības padome – ar citu partiju ministriem vai profesionālajiem personālvadības speciālistiem,» uzsver M. Bičevskis.Vadītāju atlases kompānijas People Management valdes loceklis Pauls Bērziņš apšauba arī iespēju, ka valsts pārvaldes iestādes varētu pilnībā izvairīties no kādam vēlamu kandidātu «iebīdīšanas» amatos, jo, veidojot vadības komandu, no subjektīviem faktoriem ir grūti izvairīties. Diez vai valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības koncepcijas realizēšana atstās kādu iespaidu uz komercstruktūru piedāvājuma konkurētspēju talantīgu vadītāju piesaistīšanā, saka P. Bērziņš.Valsts pārvaldē jāsakārto arī vadītāju atalgojuma sistēma, kas šobrīd ir nekonkurētspējīga un atrauta no tirgus, piekrīt Fontes Vadības konsultācijas valdes priekšsēdētāja I. Kamarūte, kuras vadītā kompānija ir bijusi iesaistīta vairākos vadītāju atlases projektos valsts sektorā. Taču vēl viena liela problēma ir sabiedrības priekšstats par valsts pārvaldi. «Talantīgus cilvēkus nemaz nav iespējams piesaistīt, jo viņi uzskata, ka atlases process ir politizēts un ka «viss jau ir sarunāts», kaut arī ne vienmēr tā ir. Šis iespaids ir jāmaina, un atlasei jābūt profesionālai.» Tāpat jāceļ arī ierēdņu darba prestižs jāizveido ar rezultātiem sasaistīta motivēšanas sistēma.
Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.
Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.
