Lai sasniegtu oglekļa neitralitāti līdz 2050.gadam, Japāna piektdien pieņēmusi jaunu enerģētikas politiku, kas atbalsta kodolenerģiju un atjaunojamos enerģijas avotus.

Jaunais enerģētikas plāns, ko valdība pieņēmusi tieši pirms klimata samita novembra sākumā, aicina krasi palielināt atjaunojamās enerģijas izmantošanu, lai samazinātu fosilā kurināmā patēriņu nākamajā desmitgadē, Japānai cenšoties sasniegt savu vērienīgo oglekļa emisijas samazināšanas mērķi.

Kopš Fukušimas atomelektrostacijas (AES) katastrofas 2011.gadā, Japāna vilcinājās izlemt, ko iesākt ar valsts kodolenerģijas sektoru. Tagad Japāna paziņojusi, ka reaktoru darbības atjaunošana ir būtiska emisijas mērķu sasniegšanā.

Ekonomikas, tirdzniecības un rūpniecības ministrijas izveidotajā 128 lappušu plānā teikts, ka Japānai ir jānosaka vērienīgi mērķi ūdeņraža un amonjaka enerģijai, oglekļa utilizēšanai un kodolenerģijai. Plāns arī paredz popularizēt jūras vēja enerģiju un uzlādējamu bateriju izmantošanu, kurām ir izaugsmes potenciāls.

Mērķis ir parādīt latviešiem, kas ir Japāna, daudzi to vēl nezina, saka konditore Kristīna Čirikala.

SIA Sweet Memory (zīmols Mochi) novembrī svinēs gada jubileju. Izmēģināt dažādus Japānas produktus un nogaršot mochi jau ir iespējams divās kafejnīcās Rīgā – Barona un Skolas ielā. To izveidotāja Kristīna Čirkala stāsta, ka tas nebūtu noticis bez pircēju pamudinājuma. «Tolaik, kad mochi pārdevām internetā, daudzi rakstīja, ka gribētu atnākt, padzert kafiju un apēst šo desertu pie mums,» atceras jaunā uzņēmēja.

Iedvesmu rod ceļojot

Ēdināšana Kristīnai vienmēr ir bijusi ļoti tuva, viņa ir ieguvusi gan konditora, gan pavāra izglītību un strādājusi dažādos konditorejas uzņēmumos. Pēc atgriešanās no ceļojuma uz Japānu viņai dzima doma jaunatvestās idejas un receptes likt lietā, vilināja gan interese pamēģināt radīt Japānā tik populāro desertu, gan doma to piedāvāt citiem. «Tā pasaule man raisīja šoku, arī tas, ko cilvēki ēd. Katru dienu pamēģināju kaut ko jaunu. Tradicionālais deserts Mochi – rīsu mīklas kūciņas – tur ir visur,» stāsta konditore.

Izskatot Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras sagatavoto informatīvo ziņojumu, Ministru kabinets 25. janvārī konceptuāli atbalstīja Latvijas dalību nākamajā starptautiskajā izstādē “Expo 2025” Japānā.

Izstādes norise Japānas pilsētā Osaka plānota no 2025. gada 13. aprīlim līdz 13. oktobrim.

Izstādē Japānā paredzēts uzsvērt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus, tāpēc kā izstādes pamattēma definēta “Nākotnes sabiedrības veidošana mūsu dzīvei” ar trim apakštēmām: “Dzīvību glābšana”; “Dzīvju spēcināšana” un “Dzīvju savienošana”. Plānots, ka izstādi apmeklēs aptuveni 28 miljoni apmeklētāju.

“Katra Expo izstāde ir uzņēmēju olimpiskās spēles. Tā ir unikāla iespēja starptautiski pozicionēt katram sevi – katru uzņēmumu un valsti kopumā. Mums kā valstij ir jānodrošina šī sadarbības platforma uzņēmējiem, lai pārsteigtu pasauli ar mūsu sasniegumiem un piedāvājumu, veidotu biznesa kontaktus un slēgtu jaunus sadarbības līgumus. Japāna mums vēl šobrīd ir līdz galam neatklāta valsts, kur mums ir liels potenciāls un iespēja gan palielināt eksporta apjomus, gan veicināt investīcijas. Ar Latvijas dalību “Expo 2025 Osaka” līdz 2028. gadam plānots piesaistīt papildus investīcijas 20 milj. eiro apmērā no Japānas un sasniegt papildus pieaugumu Latvijas eksportā 30 milj. eiro apmērā,” norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

ES un Japāna vienojušās par sadarbību, lai vērstos pret agresorvalsts Krievijas radītajiem draudiem un arvien pieaugošo Ķīnas ietekmi.

Krievija, kas uzsākusi agresīvu karu pret Ukrainu, ir "vistiešākais drauds" starptautiskajai kārtībai, viesojoties Tokijā, paziņojusi Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Urzula fon der Leiena, bet Japānas premjerministrs Fumio Kisida informējis, ka augstāko ES amatpersonu vizītes laikā puses vienojušās par sadarbību, lai vērstos pret Krieviju, piemēram, enerģētikas jomā.

Krievija "ar savu barbarisko karu pret Ukrainu un satraucošo līgumu ar Ķīnu pašlaik ir vistiešākais drauds pasaules kārtībai", kopīgās preses konference laikā ar Kisidu un Eiropadomes prezidentu Šarlu Mišelu, uzsvēra Leiena.

ES augstākās amatpersonas Tokijā piedalījās ikgadējās sarunās ar Japānu.

Eiropas Savienībai (ES) noslēdzot tirdzniecības nolīgumu ar Japānu, Latvijas uzņēmumiem paveras jaunas eksporta iespējas, norāda Ārlietu ministrijā (ĀM).

Šodien ES-Japānas samita ietvaros tika parakstīts ES-Japānas Ekonomisko partnerattiecību nolīgums, kas ir lielākā divpusējā tirdzniecības partnerība, par ko ES jebkad ir risinājusi sarunas, un tā aptver trešdaļu pasaules iekšzemes kopprodukta (IKP).

Eiropas Komisijas prognozes liecina, ka, noslēdzot līgumu, ES eksports uz Japānu pieaugs, piemēram, par 180% pārtikas produktiem, 22% ķīmiskās rūpniecības precēm un 16% elektriskajām iekārtām.

Nolīgums stāsies spēkā pēc Eiropas Parlamenta apstiprinājuma un ratifikācijas Japānas Parlamentā, kas gaidāms 2019.gadā.

Nolīguma ar Japānu spēkā stāšanās uzlabos esošās un pavērs jaunas iespējas Latvijas uzņēmējiem 127 miljonu patērētāju lielajā Japānas tirgū. Pateicoties tirdzniecības nolīgumam, uzņēmēji iegūs no visaptverošas importa un eksporta tarifu atcelšanas, kā arī citiem atvieglojumiem skaidroja ĀM.

Ventspilī ražotie koka logi un bīdāmās sistēmas tiek realizētas ne tikai Zviedrijas, Norvēģijas, bet arī Japānas tirgū; lai efektivizētu ražošanu, SIA Arbo Windows investēs divus miljonus eiro.

Uzņēmums piecos gados ir būtiski audzējis ražošanas apjomus, kas noticis tieši sekmīga darba rezultātā ar produkcijas pircējiem ārvalstīs. 2018. gadā SIA Arbo Windows neto apgrozījums sasniedza nepilnus sešus milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2017. gadā iespētajiem 3,9 milj. eiro nozīmē 53% lielu pieaugumu, bet salīdzinājumā ar 2015. gadu kāpums jau ir 2,7 reizes. Šogad, pēc SIA Arbo Windows valdes priekšsēdētāja un līdzīpašnieka Jāņa Lasmaņa sacītā, prognozētie ienākumi būs ap septiņiem milj. eiro.

Sertifikācijas nianses

Tas, ka Ventspilī ražotie logi tiek sekmīgi eksportēti uz Zviedriju, Norvēģiju un nedaudz arī uz Lielbritāniju, ir labi, bet pārsteidzoši, ka ostas pilsētā strādājošā ražotne savu produkciju sekmīgi realizē uzlecošās saules zemē. «Pērn uz Japānu eksportējām logus un bīdāmās sistēmas aptuveni 0,6 milj. eiro apmērā (aptuveni 10% no kopējā neto apgrozījuma), bet šogad šis ienākumu līmenis būs lielāks,» stāsta J. Lasmanis.

Japāna ceturtdien palaida zondi uz Mēnesi, nesējraķetei ar to startējot no Tanegasimas kosmodroma valsts dienvidrietumos.

Starts no Tanegasimas salas iepriekš vairākas reizes bija atlikts nelabvēlīgu laikapstākļu dēļ.

Raķete transportē nolaišanās aparātu SLIM, kuru izstrādājusi Japānas Aeronautikas un kosmosa izpētes aģentūra (JAXA), lai izmēģinātu tehnoloģijas precīzijas nolaišanās veikšanai uz Mēness virsmas.

Veiksmīgas nolaišanās uz Mēness gadījumā Japāna kļūs par piekto valsti, kas to sasniegusi. Izpētes aparātus uz Mēness līdz šim spējušas nogādāt ASV, Padomju Savienība, Ķīna un kopš šī gada 23.augusta arī Indija.

Japāna ir izplānojusi, ka SLIM ieies Mēnes orbītā pēc apmēram trim vai četriem mēnešiem, bet sasniegs Mēness virsmu pēc četriem līdz sešiem mēnešiem.

Globālais tirgus Eiropas un Japānas brīvā tirdzniecība ir apliecinājums liberālajām vērtībām; Latvijas interese paredzami pieaugs, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Straujo virzību uz nule kā noslēgto brīvās tirdzniecības līgumu starp ES un Japānu jeb Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (EPN) ir sekmējusi ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas protekcionisma dēļ notikusī Klusā okeāna reģiona brīvās tirdzniecības līguma (TPP) caurkrišana. EPN stāsies spēkā 2019. martā un nozīmēs muitas tarifu atcelšanu vairāk nekā 99% no ES preču eksporta uz Japānu. Tas radīs pasaulē lielāko brīvās tirdzniecības bloku ar 600 miljoniem iedzīvotāju un gandrīz trešo daļu no pasaules IKP.

Latvijas preču eksportētāji par jaunajām iespējām ir optimistiski, tomēr ne īstermiņā.

Paldies Trampam

«Trampam ir jāsaka paldies par to, ka pēc ilgām un stagnējošām sarunām, kas tika uzsāktas 2013. gada aprīlī un vienu brīdi šķita nonākušas strupceļā, beigās tik ātri izdevās parakstīt EPN,» DB komentē eiroparlamentārietis un EP Starptautiskās tirdzniecības komitejas loceklis Artis Pabriks. Viņš skaidro, ka TPP neizdošanās dēļ Japāna bija gatava atjaunot sarunas un piedāvāt praktiski tādus pašus noteikumus ES kā iepriekš ASV, īpaši attiecībā uz lauksaimniecības produktu eksporta apjomu, kas līdz šim bija viens no lielākajiem šķēršļiem līguma noslēgšanai. «Līguma parakstīšana ir uzskatāma kā abu pušu pretreakcija uz Trampa īstenoto protekcionisma politiku. Kompromiss lielā mērā tika panākts, atverot ES tirgu Japānas automobiļiem, bet Japānu ‒ ES lauksaimniecības produktiem.»

Simtgadnieku skaits Japānā pirmo reizi pārsniedzis 70 000, rekordu sasniedzot jau 49.gadu pēc kārtas, liecina valdības piektdien publiskotie dati.

Salīdzinājumā ar pagājušo gadu simtgadnieku skaits Japānā pieaudzis par 2% un pašlaik ir 71 238, liecina Japānas Veselības, darba un labklājības ministrijas dati. 88% vismaz 100.dzimšanas dienu nosvinējušo Japānas iedzīvotāju ir sievietes.

Pirmo reizi Japānas valdība datus par simtgadniekiem apkopoja 1963.gadā, kad tādu bija 153. 1998.gadā to skaits pārsniedza 10 000, bet 2012.gadā - 50 000.

Ginesa pasaules rekordu grāmatā par pasaulē vecāko cilvēku pašlaik atzīta 116 gadus vecā japāniete Kane Tanaka. Valsts dienvidrietumos Fukuokā dzīvojošā sieviete dzimusi 1903.gada 2.janvārī.

Japānā palielinās demogrāfijas slogs pēc tam, kad gadu desmitiem ir palielinājusies sabiedrības novecošanās un samazinājusies dzimstība.

AS «Olainfarm» provizoriskie konsolidētie 2018. gada februāra rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 10,69 miljonus eiro, kas ir par 33% vairāk nekā šajā periodā pērn, informē uzņēmums.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Japānā – par 6430%, Lietuvā – par 161%,Gruzijā – par 155%, Kazahstānā – par 118%, un Baltkrievijā, kur realizācija pieaugusi par 92%. 2018. gada februārī veiktas būtiskas piegādes uz Uzbekistānu un Tadžikistānu. Lielākie noieta tirgi bija Latvija, Krievija, Baltkrievija un Ukraina. Koncerna produkti tika realizēti 35 valstīs.

Aptieku tīkla «Latvijas aptieka» realizācija sasniedza 1,68 miljonus eiro, kas ir tikpat, cik šajā laikā pērn. 2018. gada februārī darbojās 68 aptiekas. Latvijas zaļās farmācijas uzņēmuma «Silvanols» apgrozījums 2018. gada februārī bija 0,59 miljoni eiro, kas ir par 4% vairāk nekā šajā periodā pērn. Elastīgo medicīnisko izstrādājumu ražotāja «Tonus Elast» un «Elast Medikl», kas nodarbojas ar «Tonus Elast» produktu izplatīšanu Krievijā, realizācija 2018. gada februārī veidoja 0,65 miljonus eiro. Ārstniecības iestāžu «Klīnika DiaMed» un «OlainMed» kopējais apgrozījums šajā laikā bija 0,2 miljoni eiro. Baltkrievijas zāļu tēju un ārstniecības augu pulveru ražotāja «NPK Biotest» apgrozījums 2018. gada februārī sasniedza 0,2 miljonus eiro.

Japānas kriptovalūtas birža paziņojusi par hakeru uzbrukumu, kura dēļ zaudēta virtuālā valūta 3,5 miljardu jenu (29 miljonu eiro) vērtībā.

Tokijā bāzētā kompānija «Remixpoint», kam pieder kriptovalūtas birža «BITPoint», kā arī ceļojumu, lietotu automašīnu un enerģētikas bizness, piektdien atvainojās un apliecināja, ka zaudējumu rašanās apstiprinājusies ceturtdien.

Sākta izmeklēšana, lai noskaidrotu «Bitcoin», «Ethereum», «Ripple» un citu kriptovalūtu zaudēšanas iemeslus.

Apmēram divas trešdaļas zaudējumu skārušas klientus, bet atlikusī daļa trūkstošo aktīvu piederēja «Remixpoint», paziņoja kompānija, piebilstot, ka visi darījumi ir apturēti.

Neskatoties uz dažām plaša mēroga zādzībām, Japāna ir salīdzinoši atvērta kriptovalūtām, kas izmanto tā dēvēto blokķēdes tehnoloģiju.

Kriptovalūtu uzraudzībai Japānā ir izveidota licencēšanas sistēma. Kopš 2017.gada aprīļa «Bitcoin» Japānā ir likumīgs maksāšanas līdzeklis.

Neraugoties uz starptautisku kritiku, pēc vairāk nekā 30 gadu ilgušā starptautiskā moratorija atcelšanas Japānā atsāktas komerciālās vaļu medības.

1. jūlijā nosūtīta pirmā vaļu medību flote ar atļaujām nozvejot 227 vaļus.

Strauji samazinoties vaļu skaitam, Starptautiskā vaļu medību komisija 1986.gadā pasludināja šo dzīvnieku medību moratoriju. Tiesa, arī šī moratorija laikā Japāna ik gadu ir nogalinājusi 200 līdz 1200 vaļu, aizbildinoties ar krājumu uzraudzību ilgtspējīgu kvotu izveidei, vēsta BBC. Tomēr kritiķi uzskata, ka tās ir tikai atrunas, lai Japāna varētu medīt vaļus pārtikai, jo pētniecības nolūkiem nogalināto vaļu gaļa parasti nonāca pārdošanā.

Vaļu medībās Japānā nodarbināti aptuveni 300 cilvēku.

Gadsimtiem ilgi vaļi ir medīti, lai iegūtu to gaļu un taukus. Mūsdienās tie ir kļuvuši par apdraudētiem dzīvniekiem, un to rūpnieciskās medības lielākajā daļā valstu kopš 20. gadsimta vidus ir aizliegtas.

Savulaik viņš bija ietekmīga persona automašīnu ražošanas nozarē, kuram Japānā bija teju varoņa statusus. Pēc tam viņš kļuva par vienu no visatpazīstamākajiem aizdomās turētajiem. Tagad viņš ir starptautisks bēglis, vēsta BBC.

Bijušais "Nissan" boss, miljonārs Karloss Gosns mēnešiem gatavojās stāties tiesas priekšā saistībā ar apsūdzībām finanšu noziegumos. Vismaz tam japāņu varas iestādes ļāva ticēt.

Viņš aprīlī samaksāja drošības naudu 1 miljarda jenu (8,9 miljoni ASV dolāru) apmērā. Viņu diennakts režīmā uzraudzīja kamera, kas uzstādīta ārpus mājas. Viņa iespējas izmantot tehnoloģijas bija stipri ierobežotas un viņam tika aizliegts izceļot uz ārzemēm.

Taču daudziem par lielu pārsteigumu Jaungada vakarā K. Gosns parādījies Libānā. "Es esmu aizbēdzis no netaisnības un politiskās vajāšanas," liecina viņa paziņojums.

"Tas mums bija milzīgs pārsteigums. Es esmu apmulsis," viņa advokāts Juničiro Hironaka sacījis žurnālistiem Tokijā neilgi pēc tam, kad nākusi klajā informācija par K. Gosna atrašanās vietu. "Es gribu viņam pajautāt: "Kā jūs to varējāt mums nodarīt?""

Japānā piedāvā Eiropai daļu no sava sašķidrinātās dabasgāzes importa saistībā ar bažām, ka piegādes varētu tikt ierobežotas Krievijas un Ukrainas saspīlēto attiecību dēļ, trešdien paziņoja Japānas tirdzniecības ministrs Koiči Hagiuda.

Hagiuda norādīja žurnālistiem, ka Japānas privātie uzņēmumi jau novirza vairākus gāzes sūtījumus Eiropai, taču ministrs atteicās sniegt sīkāku informāciju.

Viņš arī pavēstīja, ka martā uz Eiropu dosies vēl vairāki kuģi, taču piegādes būs atkarīgas no tā, vai tiks apmierināts pieprasījums Japānā.

Japānas tirdzniecības ministrs sacīja, ka saņēmis lūgumus no ASV un Eiropas Savienības vēstniekiem apmierināt vajadzību pēc gāzes Eiropā.

Japāna līdz pagājušajam gadam bija pasaulē lielākā sašķidrinātas dabasgāzes importētāja. Tā importē gāzi no Austrālijas, Malaizijas, Kataras un citām valstīm.

Ziņu aģentūra "Bloomberg" gan norāda, ka Japānai var nemaz nebūt daudz ko piedāvāt, jo dabasgāzes krājumi valstī šobrīd ir zemā līmenī.

Diplomātiskās nesaskaņas ar Japānu apdraud viedtālruņiem un datoriem paredzētu detaļu ražošanu Dienvidkorejā, un analītiķi brīdina, ka tas var negatīvi ietekmēt globālo tehnoloģiju tirgu un paaugstināt cenas patērētājiem.

Japānas valdība pagājušajā nedēļā paziņoja, ka ierobežos trīs Dienvidkorejas mikroshēmu un viedtelefonu nozarei nozīmīgu ķimikāliju eksportu, ņemot vērā vairāku desmitgažu ilgās nesaskaņas par dienvidkorejiešu piespiedu nodarbinātību Japānā Otrajā pasaules karā.

Turklāt, par cik šai problēmai tuvākajā laikā nav gaidāms atrisinājums, pastāv bažas, ka tā varētu arī aizkavēt 5G tehnoloģiju un salokāmu ekrānu ieviešanu.

Lai arī Dienvidkorejai ir nepieciešamo detaļu rezerves, jau trīs mēnešu laikā varētu tikt novērots to deficīts, skaidro analītiķi.

Dienvidkorejas prezidents Muns Džēins šo nodēvējis par vēl nepieredzētu ārkārtēju situāciju un aicinājis uzņēmumu vadītājus sagatavoties plašai krīzei.

Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Japāna noteiks sankcijas Krievijai, kas būs vērstas pret pusvadītāju eksportu un finanšu institūcijām, piektdien paziņoja valsts premjerministrs Fumio Kisida.

Viņš norādīja, ka Japāna plāno pārtraukt izsniegt vīzas Krievijas privātpersonām un organizācijām un iesaldēt to aktīvus. Paredzēts iesaldēt arī Krievijas finanšu institūciju aktīvus.

"Treškārt, mēs noteiksim sankcijas eksportam, kas paredzēts ar Krievijas militārajiem spēkiem saistītām organizācijām, un vispārējās nozīmes preču, tādu kā pusvadītāju, eksportam uz Krieviju," sacīja premjers.

Viņš atteicās precizēt šo sankciju apjomu vai to, kuras privātpersonas un institūcijas tās skars, taču Japānas mediji vēstī, ka sankcijas ietekmēs bankas "Rossija", "Promsvjazjbank" un VTB.

Tikmēr ceturtdien Tokija paziņoja, ka aizliedz Krievijas valdības vērtspapīru emitēšanu un tirdzniecību Japānā.

Līdz ar sabiedrības izpratni par nepieciešamību dzīvot «zaļāk», aktualizējas stikla izmantošana.

Stikla zīmola Baiba Glass dizaineres Baibas Dzenītes pirmā stikla izstrādājumu kolekcija bija Calm, kurā ir masīva stikla vāzes un trauki. Tai sekoja svečturu kolekcija Celestial un stikla mākslas objekti, kas radīti kopdarbā ar studijas Experimental dizaineri Sabīni Mežkazi. «Visu laiku galvā ir idejas, pamazām, soli pa solim, papildinu savas kolekcijas, bet mūsu jaunākajiem darbiem ir pievienotā vērtība – tie ir kā mākslas objekti, ko var izmantot arī kā vāzes un gaismas ķermeņus. Galvenais objekts ir spogulis, kas integrēts stikla pussfērā,» stāsta Baiba.

Parādīt pasaulei

Baiba aktīvi piedalās starptautiskās izstādēs, jo ir svarīgi sevi parādīt plašākā mērogā. «Sēdēt uz vietas Latvijā vien ir pārāk mazs mērķis. Noteikti vajag sevi parādīt starptautiskā līmenī. Es esmu pārliecināta par to, cik unikāli ir mani darbi, tāpēc arī pasaulei tie ir jāredz, lai tos novērtētu profesionāļi. Kopā ar Sabīni septembrī prezentējām jaunāko kolekciju Cave In Time Venēcijas stikla festivālā The Venice Glass Week 2019. Tas ir svarīgākais notikums stikla jomā visā pasaulē, tāpēc priecājos, ka mūsu pieteikums izturēja konkursu,» saka Baiba. Daļa izstādes darbu jau nokļuvuši kolekcionāru privātkolekcijās Beļģijā, Nīderlandē un Krievijā.

Pērn KitKat pārdošanas apjomi visā pasaulē pārsnieguši vienu miljardu ASV dolāru, savukārt Nestlé saldumu kopējie pārdošanas apjomi sasniedza 8 miljardus ASV dolāru, informē uzņēmums.

Euromonitor International dati liecina, ka Japānas saldumu tirgus vērtība ir 5 miljardi ASV dolāru, un tas ir lielākais Āzijā, kā arī populārākais KitKat tirgus. Kitkat pērn šajā tirgū uzrādīja gandrīz 9% izaugsmi, pārsniedzot Nestlé kopējo saldumu pieaugumu, kas 2018. gadā veidoja 3%. Nestle pēdējo divdesmit gadu laikā Japānā izstrādājusi KitKat šokolādes sortimentu ar 350 dažādām garšām. Katru gadu Japānas tirgū tiek ieviesti vidēji 20-30 jaunu šokolādes tāfelīšu veidi, un šobrīd Japānā pieejami pat desmit matcha KitKat šokolādes veidi.

Šomēnes Nestle plānojusi Eiropā sākt tirgot zaļās šokolādes tāfelītes KitKat matcha ar zaļās tējas garšu, kas Japānā jau zināmas 15 gadus. Šokolāde ir izgatavota no zaļās tējas pulvera, kas tiek importēts no Japānas un Ķīnas un piešķir šokolādei zaļu krāsu. Šokolādi, kuras galvenās sastāvdaļas ir matcha, kakao sviests un baltā šokolāde, ražos Nestlé rūpnīcā Hamburgā.

Pagājušajā nedēļā biznesa portāls db.lv aicināja savus lasītājus uzdot jautājumus premjerministram Mārim Kučinskim (ZZS).

Premjerministrs atbild uz DB lasītāju jautājumiem:

Runājot par valsts enerģētikas politiku, saistībā ar elektrības obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu. Kāda ir jūsu nostāja un vīzija?

Ir revolucionāri priekšlikumi par daudzām lietām- lauzt, likt, atcelt, bet galvenais ir saglabāt veselo saprātu. OIK licenču izdošanas sakarā es varētu teikt, ka pēc lielas balles nāk lielas paģiras. Es lasu, piemēram, kādas partijas līdera Jura Pūces izteikumus Twitter, ko valdība darot, kas notiekot, OIK ir lamuvārds. Pūces kungs, ap 600 OIK licenču ir izsniegtas ar jūsu parakstu! Tas spilgti ilustrē lielo OIK balli. Par to visu, protams, tagad var pašausmināties un skatīties, kur, kuram prāts bijis tādus vai citādus lēmumus pieņemot, kas atļāva būvēt arī ļoti neefektīvas stacijas. Tas ir absurds, kas tagad ir jāsavāc, taču tādi bija likumi, tādi bija Ministru kabineta noteikumi, uzņēmēji ieguldīja naudu, ņēma kredītus un atbilstoši esošajai likumdošanai veidoja savu biznesu. Tagad mēs par to maksājam. Taču sākotnējais manas valdības uzstādījums ir bijis, ka mēs ne par mata tiesu nevaram atļauties pasliktināt Latvijas ražotāju situāciju, jo Latvijas lielākie ražotāji, piemēram, Valmieras stikla šķiedra, Cemex, Latvijas Finieris ir tie, kuros es ieklausos visvairāk. Viņiem ir liels elektrības patēriņš un viņi maksā par to augstu cenu. Tāpēc tagad, sadalot tā saukto plūdu naudu, mēs varēsim par kādiem 13% pazemināt elektrības cenas visiem, vienlaikus ar lieliem strīdiem ieviešot drakoniskus noteikumus tiem, kas savas elektrības stacijas vēl nebija uzcēluši. Viņi šobrīd ir neapskaužamā kara situācijā, jo kontrole nepieļaus ne vismazāko neizpildi. Tajā pašā laikā OIK maksāšanas līgumi ir noslēgti līdz pat 2032. gadam. Es nezinu, kā ekonomikas ministrs ar lielo 24 cilvēku darba grupu tiks ar OIK jautājumu galā, bet valdība katru mēnesi monitorēs situāciju un līdz septembrim šai darba grupai ir jādod atbilde, kas notiks ar esošajām stacijām un kā mēs no šīs situācijas iziesim. Nākotnes zaļās enerģijas uzņēmējiem gan es pagaidām nevaru atbildēt, ko Latvija šajā jomā varēs. Esmu dzirdējis, ka šobrīd jau ir, piemēram, vēja tehnoloģijas, kas var strādāt bez subsīdijām. Vēl mazliet progress un tā lieta aizies, līdz ar to es negribu teikt, ka Latvija atsakās no atjaunojamās enerģijas, bet vienmēr ir jāpasaka arī, kurš par to maksās un kā.

Japāna ir paplašinājusi sankcijas pret Krieviju par tās pilna apjoma iebrukumu Ukrainā, nosakot jaunas sankcijas 25 fiziskām personām un 81 juridiskai personai, paziņoja Japānas Ārlietu ministrija.

Starp oligarhiem un politiķiem, kuriem tagad piemērota aktīvu iesaldēšana un citas sankcijas, ir Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretāra Dmitrija Peskova bērni, bijušais Putina palīgs un valsts korporācijas "Bank razvitija vņešņeekonomičeskoi dejateļnosti" vadītājs Igors Šuvalovs ar savu ģimeni, miljardieris Aleksejs Mordašovs, oligarhu Borisa Rotenberga un Arkādija Rotenberga radinieki, Krievijas Drošības padomes sekretāra Nikolaja Patruševa radinieki, Putina administrācijas vadītāja pirmais vietnieks Sergejs Kirijenko.

Japāna arī aizliegusi 81 Krievijas uzņēmuma produkcijas eksportu. Starp šiem uzņēmumiem ir autobūves un kuģubūves rūpnīcas un elektronikas ražotāji.

Japānu pirmajā pusgadā apmeklēja 17,78 miljoni tūristu, kas ir jauns rekords un par miljonu tūristu pārspēj pirmspandēmijas rādītāju, piektdien paziņoja Japānas nacionālā tūrisma organizācija.

Vājais jenas kurss piesaista interesentus Japānai, kur tūristi tērē, gan pērkot tradicionālos tērpus kimono, gan nažus, gan ieturot izsmalcinātas maltītes.

2019.gadā, kad tūrisma nozari nebija skāruši Covid-19 izplatības dēļ noteiktie ierobežojumi, janvārī-jūnijā Japānu apmeklēja 16,63 miljoni tūristu, kas tolaik bija rekords, raisot bažas par pārmērīgiem pūļiem tādās tūristu iecienītās vietās kā Kioto un Fudzi kalns.

Japānas premjerministrs Fumio Kisida valdības sēdē mudināja vairot tūristu interesi par Japānas lauku reģioniem, vienlaikus cīnoties pret pārmērīgām tūristu masām.

Gaidāms, ka šogad Japānu apmeklēs 35 miljoni ārvalstu tūristu, valsts ekonomikā ieplūdinot astoņus triljonus jenu (57 miljardi eiro).

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un Lietuvas Republikas Valsts kanceleja, 22.jūlijā atverot metu devīžu atšifrējumus, noteica starptautiskās izstādes “Expo 2025 Osaka” Baltijas paviljona metu konkursa uzvarētāju.

Konkursā 1. vietu un godalgu 10 000 eiro apmērā ieguva personu apvienības KETTLER iesniegtais mets “AAA333” ar devīzi "We are one". Personu apienību veido SIA "Inspired", SIA "7 A. M.", SIA "Variant Studio", SIA "Ozols IR", SIA "AD production" un SIA "Datu tehnoloģiju grupa".

Par uzvarētāju izraudzītā koncepta pamatā ir unikāla interaktīva instalācija, kas rada meditatīvu telpu, izceļot mijiedarbību starp dabu, cilvēkiem un tehnoloģijām.

Projekta centrālais elements ir zaļa stikla siena, kas simbolizē mūsu planētu, tai skaitā Baltijas zaļos mežus. Izmantojot unikālu tehnoloģiju uz stikla rodas kondensāts, sienai kļūstot par interaktīvu platformu, uz kuras ikviens apmeklētājs būs aicināts atstāt savu ziņojumu, tādējādi rosinot filozofiskas pārdomas par nospiedumiem, kurus savas dzīves laikā atstājam uz planētas. Katrs ziņojums izgaist pāris minūšu laikā, radot jaunu platformu nākamajām simboliskajām ‘pēdām’, tādējādi simbolizējot 21. gadsimta izaicinājumu – veidot sociāli atbildīgu un videi draudzīgu sabiedrību. Šī intuitīvā pieredze emocionāli rezonē ar ikvienu apmeklētāju neatkarīgi no dzimuma, vecuma, valodas un reliģijas. Tā aicina mūs apvienoties labākas nākotnes vārdā. Paviljona apmeklētāji tiks aicināti doties sajūtu ceļojumā caur Baltijas reģionu, kur neaizmirstama pieredze tiks sniegta visām maņām: ekspozīcija tiks ieskauta Baltijas mežu un zemes smaržā, ko papildinās īpaši komponēts muzikālais pavadījums no Latvijas un Lietuvas.

Latvijas vīriešu basketbola izlase svētdien Džakartā Pasaules kausa finālturnīra otrā posma otrajā spēlē ar 104:84 uzvarēja Brazīliju. Līdz ar panākumu Latvija iekļuva ceturtdaļfinālā un turpinās cīņu par ceļazīmi uz Parīzes olimpiskajām spēlēm.

Mūsējo pretinieki cīņā par vietu pusfinālā būs Vācijas vai Slovēnijas basketbolisti.

Latvijas izlasē rezultatīvāko spēli Džakartā aizvadīja Andrejs Gražulis, kurš guva 24 punktus, realizējot deviņus no 12 divpunktu un divus no trim trīspunktu metieniem. 17 punktus guva Artūrs Žagars, trāpot abus divpunktu un visus četrus soda metienus, kā arī trīs no pieciem tālmetieniem.

14 punktus sakrāja Dāvis Bertāns, kurš realizēja četrus no deviņiem tālmetieniem, Artūrs Kurucs guva 12 punktus, trāpot visus četrus tālmetienus, bet Rolands Šmits guva desmit punktus.

Pretiniekiem Brunu Kaboklu sakrāja 20 punktus un septiņas atlēkušās bumbas, 14 punktus guva Jagu Santoss, bet 13 punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Lukass Diass.

Sukāžu, pastilu un sīrupu ražotājs «Rāmkalni Nordeco» šogad paredz apgrozījuma pieaugumu par aptuveni 15-20% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, prognozēja uzņēmuma īpašnieks Viktors Grūtups.

Viņš teica, ka šogad bijusi ļoti laba cidoniju raža, kas pārsniedza arī ražas apmēru iepriekšējā gadā. Arī dzērveņu raža šogad padevusies apjomīgāka nekā pērn, laba bija arī rabarberu raža. Ķirbju raža bijusi normāla. «Rāmkalni Nordeco» paši audzē cidonijas, rabarberus un ķirbjus, kā arī mazos apmēros aronijas un dzērvenes, ar kuru audzēšanu kompānija sākusi nodarboties vien nesen. Vairākums nepieciešamā dzērveņu apjoma un upenes tiek iepirktas.

Tā kā ražas gads bijis labs, arī kopējais iepirkto izejvielu apmērs audzis un kāpuši arī uzņēmuma pārdošanas apmēri.

«Plānojam apgrozījuma pieaugumu,» sacīja Grūtups, lēšot, ka uzņēmuma apgrozījums šogad varētu kāpt par aptuveni 15-20% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

#Konsolidācija palīdz iegūt lielāku tirgus daļu vairākās valstīs, ļaujot mums nostiprināties tiešo pārvadājumu jomā.

Pārņem daļu no Air Berlin, vēlas pirkt Alitalia daļas, attīsta dažādas klases lidsabiedrības, diversificē floti un investē digitalizācijā

Tā sarunā ar Dienas Biznesu norāda Lufthansa grupas viceprezidents Dr. Štefans Kroicpaintners, kas ir atbildīgs par grupas pakalpojumu pārdošanu Eiropā, Vidējos Austrumos un Āfrikā, un grupas runasvīrs šajos reģionos Boriss Ogurskis.

Rīgā jums ir samērā maza tirgus daļa – 3,3% pērn. Kāda ir Lufthansa vieta pasaulē?

Esam lielākā aviācijas grupa pasaulē ar trīsdaļīgu stratēģiju. Pirmais pīlārs ir augstākās klases lidsabiedrības, otrs – aviolīnijas, kas veic tiešos savienojumus, un trešais – pakalpojumu kompānijas kā Lufthansa Technik, LSG, kas ir ēdināšanas kompānija, Lufthansa Cargo, kas veic kravu pārvadājumus.