Arvien vairāk komersantu un privātpersonu ir ieinteresētas ražot elektroenerģiju pašpatēriņam, kā rezultātā aug arī izdoto atļauju skaits elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanai vai jaunu ražošanas iekārtu ieviešanai, informē Ekonomikas ministrijā.
Ministrijā prognozē, ka šāda tendence varētu saglabāties arī turpmāk, taču nozares eksperti uzskata, ka, lai elektrības ražošana savam patēriņam uzņēmēju vidū tiktu veicināta vairāk, nepieciešami grozījumi normatīvajos aktos.
Šobrīd elektroenerģijas patērētājiem Latvijā nav juridisku šķēršļu ražot elektroenerģiju savam patēriņam, skaidro enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš. «Saskare ar Latvijas likuma režīmu sākas tajā brīdī, kad rodas enerģijas pārpalikums un ražotāja rīcībā nav uzkrāšanas iespēju. Pašreiz spēkā esošā neto uzskaites sistēma nav piemērota industriālajiem patērētājiem. Ja uzņēmums vēlas ražot elektroenerģiju savam patēriņam un pārpalikumu nodot tīklā, jākļūst par elektrības ražotāju. Tas padara uzņēmuma pamata biznesa modeli komplicētu,» uzskata eksperts.
Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!
Viņš atgādina, ka Eiropas Parlaments Eiropas Savienības Padomei apstiprināšanai sagatavojis direktīvu un regulu komplektu, ko decembra beigās varēsim lasīt jau kā Eiropas Savienības likumu komplektu. «Tam būtu jāsāk pieskaņot mūsu likumdošanas, regulējošo un administratīvo režīmu. Enerģijas ražotāji, kas ražo enerģiju savām vajadzībām, izmantojot atjaunojamos energoresursus, ir viens no spēcīgākajiem konceptiem Enerģētikas savienības apgādes drošības paaugstināšanas, importa izmaksu mazināšanas un tehnoloģiskās attīstības virzienā,» atzīmē J. Ozoliņš, norādot, ka jaunais direktīvu un regulu komplekts attiektos uz visiem gala patērētājiem – gan mazsaimniecībām, gan komerciāliem uzņēmumiem.
«Jaunā likumdošana pieprasīs nodrošināt juridiskos priekšnoteikumus atjaunojamās enerģijas pašražotāju un atjaunojamās enerģijas apvienību praktiskai darbībai. Ir jāmēģina nekavējoties izprast jauno direktīvu komplektu, tam blakus noliekot Lietuvas un Igaunijas likumdošanas un stratēģijas. Šis process jāsāk ar analīzi un atbildi, vai jau pašlaik esošo atbalstu atjaunojamajai enerģijai iespējams apvienot ar jauno? Šī ir iespēja valdībai, sociālajiem partneriem un likumdevējam izvērtēt iepriekšējās pozīcijas,» domā J. Ozoliņš.
Esošā neto uzskaites kārtība attiecas tikai uz mājsaimniecībām, bet, iespējams, būtu vērts ieviest arī tādas normas, kas stimulētu mikroģenerāciju ar neto uzskaiti īstenot arī juridiskām personām, kas nav mājsaimniecības, atzīmē enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš.
Visu rakstu Jāmudina ražot savam patēriņam lasiet otrdienas, 4.decembra laikrakstā Dienas Bizness! Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
