Viņš norāda, ka Latvijai, jo īpaši lielajām pilsētām, būtu jāizmanto ārvalstu
pilsētu, piemēram, Viļņas, Tallinas, pieredze pilsētvides
uzturēšanā, to pakalpojumu iepirkšanā publiskajos iepirkumos.
Kāda ir situācija pilsētvides uzturēšanā Latvijā?
Izaicinājumiem bagāta, tā kā joprojām tiem uzņēmumiem, kuri tajā strādā vai vēlas darboties, pašiem arī
jāveido šis – pilsētvides uzturēšanas – tirgus segments.
Proti, pilsētvides uzturēšanas segments Latvijā atrodas
tapšanas stadijā, tas ir pat savā ziņā ļoti raibs. Ir pašvaldības, kurās pilsētvides uzturēšana ir iekšējais (inhouse) pakalpojums, ko veic pašvaldībai piederoša kapitālsabiedrība, un vienlaikus ir tādas pašvaldības, kurās
tiek izsludināti publisko iepirkumu konkursi, lai tajos
iepirktu attiecīgos pakalpojumus no privātkompānijām.
Tomēr redzams, ka attieksme pret pilsētvides uzturēšanu mainās un vairākas pašvaldības attiecīgo pakalpojumu izvēlējušās iepirkt publisko iepirkumu formā, kaut
iepriekš tas bijis uzticēts pašvaldības kapitālsabiedrībai. Vienlaikus situācijā, kad pilsētvides uzturēšanas
pakalpojumu tirgus Latvijā vēl tikai veidojas, ir jāatbild
uz jautājumu, vai pašlaik tirgū ir atbilstošs pilsētvides
uzturēšanas pakalpojumu piedāvājums, bet, lai būtu
piedāvājums no privātuzņēmējiem, ir nepieciešams
pieprasījums no pašvaldībām. Sava veida apburtais
loks, jo privātuzņēmējs nepirks tehniku un nepieņems
darbā cilvēkus, ja nav pieprasījuma pēc pakalpojuma.
Pašlaik varu sacīt, ka šāds pilsētvides pakalpojumu tirgus Latvijā lēnām attīstās. Diemžēl nereti pašvaldības
iepērk nevis visus pilsētvides uzturēšanas pakalpojumus, bet gan tos sadala atsevišķos nelielos iepirkumos
konkrētu darbu veikšanai: viens – zāles pļaušanai vienā
ielas malā, pavisam cits – zāles pļaušanai tās pašas ielas
otrā pusē, trešais – tās pašas ielas slaucīšanai un ceturtais – sniega tīrīšanai ziemā.
Raksti par tēmu
Savā ziņā šāda pakalpojumu sadrumstalotība apgrūtina
gan pakalpojumu sniedzēju ieinteresētību pakalpojumu
sniegšanā, gan arī darbu, vēl jo vairāk nākotnes attīstības perspektīvas, kā arī pašvaldības sekošanu līdzi
paveiktajam un tā atbilstībai noslēgtajā līgumā paredzētajam.
Faktiski pakalpojumu sniedzējs saskaldītā pilsētvides
uzturēšanas gadījumā gaida tikai izsaukumu, kad ir jāpaveic konkrētais darbs, bet par iegūto rezultātu atbildīga tik un tā ir pašvaldība, kurai vajag vairāk paveikto
darbu un to izpildes kvalitātes kontrolētāju, kuriem jābūt noteiktas jomas pārzinātājiem. Turklāt nereti ziemā
ir nācies redzēt situāciju, ka, ielu notīrot no sniega, to
uzstumj uz ietves, ar to cīnās jau cita brigāde, jo trūkst
savstarpējās koordinācijas – katrs dara savu, bet par
rezultātu īsti neviens nevēlas atbildēt. Kā vēl viens būtisks trūkums uzņēmēju spējai sekmīgi darboties ilgtermiņā ir šo pilsētvides uzturēšanas pakalpojumu līgumu
īsais termiņš – lielākoties uz vienu sezonu, gadu, kaut
arī loģiski un vēl jo vairāk ekonomiski pamatoti būtu, ja tie tiktu slēgti uz piecu gadu termiņu, jo tādējādi pasūtītājs varētu rēķināties, ka pakalpojumu sniedzējam būs
jauna tehnika, kuras iegādei ir nepieciešamas prāvas
investīcijas, jo uz viena miljona eiro lielu neto apgrozījumu ir nepieciešamas investīcijas tehnikā 0,8 līdz 0,9
milj. eiro līmenī, kā arī attiecīgs darbinieku (vietējās
pašvaldības iedzīvotāju) skaits.
Visu rakstu lasiet 6.jūnija žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
