Lētākais būvnieku iesniegtais piedāvājums par Liepājas koncertzāles Lielais dzintars būvniecību - nedaudz vairāk kā 20 miljoni latu - ir tuvs pašvaldības iepriekš prognozētajām koncertzāles būvniecības izmaksām, Rietumu Radio atzina Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija), piebilstot, ka būvnieku piedāvātās cenas bijušas ļoti atšķirīgas.

Šādu summu - 20 278 845 latus - koncertzāles būvniecībai piedāvājusi SIA Merks, kas darbus apņēmusies paveikt divu gadu laikā. «Lētākais būvnieku piedāvājums ir tuvu pašvaldības iepriekš veiktajiem aprēķiniem par koncertzāles būvniecības izmaksām,» atzina Sesks.

Koncertzāles Lielais dzintars būvniecības konkursa otrās kārtas piedāvājumi tika atvērti 5.aprīlī.

Uzņēmuma Skonto Būve piedāvājums ir 23 973 512 lati, bet akciju sabiedrības UPB piedāvātā cena - 24 133 70 lati. Iepriekš pašvaldība rēķinājusi, ka koncertzāles būvniecības izmaksas varētu būt aptuveni 20 miljoni latu, un šī summa, puse no kuras ir Eiropas Savienības finansējums, kā apliecināja Sesks, jau ir pieejama.

Kurzemes reģionālās koncertzāles Lielais dzintars apsaimniekošanas mērķis ir savienot augstu māksliniecisko līmeni ar saimniecisko aprēķinu

Eksperti atzīst, ka ir tikai viens faktors, kas koncertzāli padara par izcilu, – akustika. Skaņas kvalitāti Liepājas daudzfunkcionālā centra Lielais dzintars koncertzālē neapšauba ne mākslinieki, ne tehniskie eksperti, tāpēc izcilību pārvērst veiksmes stāstā ir apsaimniekotāju uzdevums. Lai arī labi pamanāmā oranžā stikla ēka ātri kļuva par Liepājas vizītkarti, tās pilnvērtīgai funkcionēšanai bija nepieciešams radīt optimālu apsaimniekošanas modeli. Tas nav vienkāršs uzdevums, jo jāpanāk līdzsvars starp astoņu stāvu ēkas funkcionalitāti, māksliniecisko līmeni un saimniecisko aprēķinu. SIA Lielais Dzintars mērķis ir plānot darbību tā, lai varētu sadzīvot pastāvīgie telpu nomnieki, korporatīvo pasākumu rīkotāji, ārējie producenti ar savu piedāvājumu un pašu veidotā mākslinieciskā programma. Kopš Lielā dzintara atklāšanas pagājuši vairāk nekā divi gadi, «iesildīšanās» laiks beidzas, un centra direktors Timurs Tomsons sola – pirmais nopietni vērtējamais rezultāts būs šā gada saimnieciskās darbības rezultāti.

Salīdzinot ar 2017. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem, kad Liepājas koncertzālē kopumā viesojās 190 556 apmeklētāji, šogad koncertzāles apmeklētāju skaits ir audzis par 8,5%, šī gada deviņos mēnešos sasniedzot 205 895 apmeklētājus, informē SIA Lielais Dzintars.

To veicinājusi gan dažādu žanru mākslas programma, koncertzālē notiekošās ekskursijas, gan kopējās tūristu intereses pieaugums pilsētā.

Lielākā daļa jeb nedaudz vairāk nekā 60% Liepājas koncertzāles apmeklētāju ir liepājnieki un kurzemnieki, 15% apmeklētāju ir Rīgas un tās apkārtnes iedzīvotāji un 25% ir apmeklētāji no citām pilsētām un valstīm. Visvairāk ārvalstu viesu ir no Lietuvas un Vācijas, kam seko apmeklētāji no Krievijas, Skandināvijas un Rietumeiropas valstīm.

Ikdienā koncertzālē uzturas gandrīz 400 cilvēku - topošie mūziķi, aktieri, profesionālie mākslinieki, neskaitot restorāna un izstāžu apmeklētājus.

«Šobrīd visas «Lielais dzintars» zāles ir pilnībā noslogotas – arī darba dienās, kad koncertu ir ievērojami mazāk, visās zālēs notiek mēģinājumi, mācības, konferences, lekcijas un semināri,» par koncertzāles darba ikdienu stāsta «Lielā dzintara» vadītājs Timurs Tomsons.

Koncertzāle Lielais dzintars atklāj vasaras tūrisma sezonu un, sākot no 4.jūnija, svētdienās pulksten 11 un 13 organizē ekskursijas pa Liepājas koncertzāli.

Fotogrāfijas skaties raksta galerijā!

Stundu garā ekskursija pa koncertzāli notiek gida pavadībā, un tās laikā apmeklētājiem ir iespēja apskatīt Lielā dzintara zāles, uzzināt faktus par ēkas tapšanu, koncertzāles piedāvājumu, tehniskajām iespējām un ieskatīties notikumu sagatavošanas aizkulisēs.

Tūre sākas mākslas telpā Civita Nova 1.stāvā, turpinot ceļu uz Kamerzāli ēkas 2.stāvā un Lielo zāli 3.stāvā, bet noslēgumā dodoties uz 6. stāva telpām Civita Nova 6 un Eksperimentālo skatuvi, no kurām paveras panorāmas skats uz pilsētu.

Biļetes uz ekskursijām iepriekšpārdošanā pieejamas Biļešu paradīzes kasēs visā Latvijā, interneta vietnē bilesuparadize.lv, kā arī koncertzāles Lielais dzintars informācijas centrā. Ekskursijas notiek latviešu un angļu valodā, pēc īpaša pieprasījuma iespējams organizēt ekskursijas citos laikos un svešvalodās.

Pateicoties jauniegādātajām robotkamerām un papildu tehniskajam aprīkojumam, Liepājas koncertzāle “Lielais dzintars” kļuvusi par pirmo digitālo koncertzāli Latvijā.

Turpmāk pasākumu producentiem, skatītājiem un klausītājiem tiks piedāvātas nozares augstākajiem standartiem atbilstošas iespējas, jo jebkurš notikums varēs tikt pārraidīts tiešraidē vai iemūžināts video ierakstā.

“Šis ir liels solis uz priekšu koncertzāles attīstībā, kas ļauj mums turpināt darbu jebkādos apstākļos. Mērķtiecīga tehnoloģiju attīstība “Lielajā dzintarā” jau šobrīd ļauj mums un mūsu partneriem būt sasniedzamiem ne tikai klātienē, bet arī globāli. Jau vairākus gadus esam smēlušies pieredzi Berlīnē, Gēteborgā un Stokholmā, esam sekojuši līdz aktuālajām tendencēm, un mums ir liels prieks, ka digitālās koncertzāles modeli esam ieviesuši arī Latvijā. Digitālie koncerti ir šī brīža nepieciešamība,” iepazīstinot ar digitālās koncertzāles nozīmi atklāj SIA “Lielais Dzintars” valdes priekšsēdētājs Timurs Tomsons.

6.novembrī apritēs gads kopš Liepājas koncertzāles Lielais dzintars svinīgās atklāšanas.

Liepājas koncertzāles Lielais dzintars atklāšanas sērija 2015.gada nogalē noritēja no 17.oktobra līdz 31.decembrim, pakāpeniski klausītājiem atklājot Kamerzāli, Eksperimentālo skatuvi un noslēgumā – Lielo zāli.

Koncertzāles Lielais dzintars atvēršana devusi jūtamu impulsu pilsētas ekonomikā, rakstīja laikraksts Dienas Bizness. Tūristu plūsmas palielināšanās, nekustamā īpašuma un pakalpojumu nozares attīstība, reģionāla un starptautiska atpazīstamība, jaunu iedzīvotāju piesaistīšana no citām Latvijas vietām ir papildu ieguvumi daudzfunkcionālā centra devumam Liepājas kultūras dzīvē.

Šonedēļ Latvijā tiks atklāts trešais reģionālais kultūras centrs, tā uzturēšanas pienākumi sadalīti starp valsti, pašvaldību un kultūras dzīves organizētājiem

Koncerti, izrādes, filmas – jaunās Vidzemes koncertzāles Cēsis programma ir saplānota līdz gada beigām. Un, lai arī ar dažiem izņēmumiem popmūzikas projektu izskatā, tā ir tuvu koncertzāles vadības izlolotajam ideālam.

Mācās no pilotprojekta

Kopš 2007. gada rīkotais Cēsu Mākslas festivāls kalpojis kā pilotprojekts Cēsu koncertzālei auditorijas un tās gaumes izpētes ziņā. «Tas daudz devis un, cerams, ļaus neizdarīt kļūdas,» saka koncertzāles valdes priekšsēdētājs Juris Žagars, kurš ir arī viens no festivāla organizatoriem. Gan festivāla, gan koncertzāles programma tiek būvēta «pēc savas līdzības. Ja tas mums patīk, tad arī mūsu draugiem patiks. Tas ir svarīgs kritērijs. Es arī biznesā tā saku – varu efektīgi pārdot tikai to, kas man patīk, ko es pats lietoju,» skaidro J. Žagars. Organizējot festivālu, šī taktika atmaksājusies, festivāla programmu izvēlas tikai tā komanda, un festivālam ir nozīmīga loma Latvijas vasaras kultūras aktivitātēs. Vai tas izdosies arī koncertzālē, vēl pāragri spriest, piekrīt valdes priekšsēdētājs, norādot, ka atšķirībā no festivāla koncertzālē kvalitāte būs jānotur ilgtermiņā. Tādēļ viņam jau bijušas asas vārdu pārmaiņas ar producentiem par atsevišķiem projektiem, kuru norise koncertzālē akceptēta, bet zem kuriem J. Žagars savu parakstu neliktu. «Nerunāju par to, vai tā ir popmūzika vai akadēmiskā mūzika. Arī popmūzika var būt kvalitatīva, stilīga, bet var būt vienkārši garlaicīga un slikta. Man patīk teiciens, ka jebkurā sabiedriskā aktivitātē ir privātā ieinteresētība, un es uzskatu – ja šī privātā ieinteresētība neizpaužas tikai vēlmē nopelnīt naudu, tad tā ir ārkārtīgi pozitīva. Tās var būt ambīcijas, labāku dzīves apstākļu radīšana pilsētā, kur tur dzīvo. Tā kā es dzīvoju Cēsīs, manās ambīcijas ir padarīt šo vietu par ideālo vietu dzīvošanai, par vietu, kur es ļoti, ļoti gribu dzīvot un kur man ļoti patīk,» viņš skaidro.

Ar Ministru prezidenta Valda Dombrovska līdzdalību šodien, 4.oktobrī, Liepājā sāksies daudzfunkcionālā centra Lielais dzintars būvniecība - tiks ieguldīts pamatakmens.

Koncertzāles būvniecības, būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas ir 21,27 miljoni latu bez pievienotās vērtības nodokļa. Būvniecību plānots pabeigt 2015.gadā. Latvijas kultūras infrastruktūrā šis ir otrs vērienīgākais objekts aiz Nacionālās bibliotēkas.

Jau ziņots, ka šā gada 1.augustā Liepājas domes priekšsēdētāja vietniece Silva Golde svinīgi parakstīja būvniecības darbu un autoruzraudzības līgumus par koncertzāles Lielais dzintars būvniecību Liepājā. Autoruzraudzības līgums tika parakstīts ar austriešu arhitektu Folkeru Gīnki, savukārt par būvniecības darbiem ar uzņēmumu Merks.

Daudzfunkcionālā centra apsaimniekošanas izmaksas segs valsts, nomājot telpas Liepājas simfoniskajam orķestrim un Liepājas Mūzikas skolai. UZ ēku plānots pārcelt arī vairākus tautas mākslas kolektīvus, kuriem šobrīd nav piemērotu telpu. Ēkas efektīvākai izmantošanai paredzēts apvienot dažādas funkcijas - piemēram, izstāžu zāli ar deju zāli, iepriekš klāstīja projekta vadītājs Ints Dālderis.

Liepājas koncertzāle "Lielais dzintars" pirmo reizi saviem klausītājiem nodrošinājusi koncertu tiešraidē.

Latviešu pianists Andrejs Osokins tukšā koncertzāles Lielajā zālē uz klavierēm atskaņoja trīs mūzikas dižgaru – Johana Sebastiāna Baha, Kloda Debisī un Ludviga van Bēthovena – skaņdarbus.

Šo koncertu savās mājās pie ekrāniem vēroja simtiem skatītāju visā pasaulē.

"Milzīgs paldies katram, kas pieslēdzās manā mūžā pirmajam solokoncertam tiešsaistē! Paldies Liepājas koncertzālei "Lielais dzintars" par ideju turpināt lielus, nopietnus koncertus, neskatoties ne uz kādiem šķēršļiem. Priecājos, ka tieši mans koncerts bija "Biļešu Paradīzes" pirmais tiešraidē nodrošinātais pasākums," komentē pianists A. Osokins.

Pianists uzstājās ar īpašu, Lieldienu laikam sagatavotu programmu. Pirms koncerta bija iespēja klausīties Liepājas koncertzāles valdes priekšsēdētāja Timura Tomsona sarunu ar A. Osokinu.

Valsts ārkārtas situācijas laikā, kad mūziķiem klātienes koncertos uzstāties nav iespējams un cilvēkiem radošajās nozarēs katastrofāli trūkst darba, Liepājas koncertzāle "Lielais dzintars" nāk klajā ar jaunu pakalpojumu – koncertzāle atklājusi skaņu ierakstu studiju un aicina mūziķus ierakstīt savas programmas "Lielā dzintara" akustikā.

"Pandēmijas laikā, kad koncertdarbība vairs nav iespējama, es aicinu mūziķus nodoties ierakstiem. Ierakstu studijas veidošanā piedalījušies arī vadošie Latvijas skaņu režisori – Normunds Šnē, Normunds Slava un Andris Ūze. Šis ir īstais brīdis "ierakstīt" sevi vēsturē ar kādu brīnišķīgu pasaules klasiķu interpretāciju vai mūsdienu latviešu komponistu skaņdarbu!" aicina "Lielā dzintara" valdes priekšsēdētājs Timurs Tomsons.

"Lielais dzintars" mūziķiem piedāvā profesionālu akustiskās mūzikas ierakstu tehniku, kas piemērota ne tikai orķestriem, bet arī solo un kamermūzikai.

Sadarbībā ar Latvijas labākajiem speciālistiem tiek nodrošināts pilns ierakstu serviss – no skaņu režijas līdz ierakstītā audio materiāla miksēšanai un māsterēšanai.

Pašlaik pasaulē mainās izpratne par kultūru – tai ir nenovērtēts potenciāls piesaistīt investīcijas un iedzīvotāju plūsmu

Tā uzskata Liepājas koncertzāles Lielais dzintars vadītājs Timurs Tomsons.

«Šāda celtne varētu būt Ņujorkā, Tokijā vai Parīzē, bet sagadījies tā, ka šī ēka nokļuvusi Liepājā. Daudzi man ir teikuši – kā gan tas iespējams? Ir jūtama zināma profesionāla skaudība par šo skaisto ēku. Domāju, ka šis efekts tos nelielos defektus padara diezgan nenozīmīgus. Līdz ar to tie, kam bija negatīva nostāja, faktiski ir zaudētāji atšķirībā no tiem, kuriem ir iespēja šeit klausīties augstvērtīgu programmu izcilā akustikā,» tā Timurs Tomsons vērtē viedokļu sadursmi par oranžās celtnes būvniecības risinājumiem un to kvalitāti. Pēc Lielā dzintara vadītāja domām, šie jautājumi pēc koncertzāles trīs darbības gadiem pilnībā zaudējuši aktualitāti, jo «manos spēkos nav pārbīdīt sienas».

Kosmētikas ražotājs H.A.Brieger oktobrī uzsācis Dzintars produkcijas eksportu uz Krieviju.

Jaunajā eksporta tirgū ražotājs sākotnēji piedāvās sešas produktu kategorijas, tostarp lūpu balzamus, roku krēmus, dušas želejas, šķidrās ziepes, ķermeņa krēmus un mutes dobuma kopšanas līdzekļus.

Plānots, ka tirdzniecībā Krievijā Dzintars būs jau no oktobra beigām un turpmāk piegādes uz Krieviju tiks veiktas katru mēnesi, nodrošinot pakāpenisku pārdošanas pieaugumu.

Lai varētu sākt produktu tirdzniecību Krievijas tirgū, H.A.Brieger bija jāveic īpašs sertifikācijas process, kurā tiek vērtēta virkne produkta parametru – mikrobioloģijas testi un atbilstība Krievijā noteiktajiem produkta drošuma kritērijiem. Jau tuvākajā laikā Dzintars kosmētikas produkti būs pieejami Krievijas lielākajos interneta veikalos OZON un WILDBERRIES, bet pilnībā noslēdzoties sertifikācijas procesam, produkti nonāks arī lielākajās Krievijas tirdzniecības ķēdēs.

Neskaitāmās nozares profesionāļu un valsts pārvaldes pārstāvju diskusijās par Nacionālo akustisko koncertzāli Latvijas galvaspilsētā pausts vienots viedoklis, ka tās trūkums mazina Latvijas ekonomikas, kultūras un tūrisma konkurētspēju starptautiskajā vidē. Ir pilnībā skaidrs un neapstrīdams, ka augsta līmeņa koncertzāle, turklāt ar ambīcijām uz nacionālas akustiskās koncertzāles statusu Rīgā, ir nepieciešama.

Par to tiek runāts un diskutēts jau vismaz 15 gadus, nacionāla līmeņa akustiskā koncertzāle kā prioritāte minēta arī stratēģiskos attīstības dokumentos, un jau kopš 2004. gada ir pieņemti dažādi motivēti lēmumi, piemēram, Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā «Latvija 2030», Nacionālajā attīstības plānā un Rīgas pilsētas attīstības programmā.

Tomēr līdz šim tālāk par aptuvenu koncertzāles programmu, tās metu (vizualizācijām!?) iespējamai būvei uz AB dambja, pretrunīgiem pieņēmumiem par tās izmaksām un diskusijai par iespējamām novietnes alternatīvām neesam tikuši. Tuvojoties Nacionālās akustiskās koncertzāles vīzijas īstenošanai rezervētās Eiropas struktūrfondu naudas – 23 miljonu eiro – apguves galatermiņam, koncertzāles jautājums atbildīgo amatpersonu un nozares speciālistu dienaskārtībā parādās ar jaunu sparu.

Liepājā dibina pilsētas pašvaldības kapitālsabiedrību SIA Lielais Dzintars, un uzņēmuma valdes locekļa amatā apstiprināts Ints Dālderis.

Kapitālsabiedrības visas kapitāla daļas pieder Liepājas pilsētas pašvaldībai. Liepājas domes pārstāvji skaidro, ka daudzfunkcionālais centrs Lielais Dzintars ir Liepājas pilsētas pašvaldībai stratēģiski svarīgs īpašums.

Kapitālsabiedrības juridiskā adrese ir Rožu laukums 5/6, Liepājā. Tāpat deputāti apstiprinājuši kapitālsabiedrības pamatkapitālu desmit tūkstošu latu apmērā, un tas jāapmaksā no Liepājas pilsētas pašvaldības 2013. gada pamatbudžeta līdzekļiem.

Valdes loceklis Ints Dālderis ir pilnvarots sagatavot un parakstīt pieteikumu kapitālsabiedrības ierakstīšanai komercreģistrā un veikt visas ar reģistrēšanu saistītās darbības, tai skaitā maksājumus likumos noteiktajos termiņos un kārtībā.

Vērienīgie kultūras infrastruktūras objekti, kas pēdējos gados tapuši reģionos, rada ne vien iespēju baudīt augstvērtīgu mākslu ārpus Rīgas, bet papildina arī konferenču un semināru telpu tirgu, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šoruden durvis vērs daudzfunkcionālais centrs – koncertzāle Lielais dzintars Liepājā, un jau šobrīd ir vērojama kultūras pasākumu producentu, privāto un korporatīvo pasākumu organizatoru interese par telpu izmantošanu, norāda SIA Lielais Dzintars valdes locekle Baiba Bože. Tas atbilst koncertzāles stratēģiskajiem mērķiem, starp kuriem ir gan izaugsme kā Latvijas un Baltijas jūras reģiona kultūras centram, gan regulāru konferenču, semināru, forumu un lekciju nodrošinājums. Ēkā būs pieejamas piecas dažāda lieluma telpas, kā arī kafejnīca, restorāns, aprīkojums un personāls. Plašākā telpa – Lielā zāle – ir paredzēta 350 līdz 1010 skatītāju vietām. Tā ir pielāgojama gan koncertiem, teātra un dejas izrādēm, gan kongresu, konferenču, pieņemšanu organizēšanai un pat pasākumiem bez pastāvīgām sēdvietām. Mazāka mēroga semināriem, lekcijām, banketiem būs pieejama arī kamerzāle un eksperimentāla skatuve. Koncertzālē ir divas dažāda izmēra (vienas ietilpība ir līdz 450 cilvēkiem) publiskas telpas, kas paredzētas tiklab mākslas un kultūras norisēm, kā korporatīvu un privātu pasākumu organizēšanai.

Aizvadītajā gadā likvidēti 7844 uzņēmumi, kas ir mazākais likvidēto uzņēmumu skaits kopš 2015.gada, liecina Lursoft pētījuma dati.

Pēc tam, kad pēdējos septiņus gadus likvidēto uzņēmumu skaits ik gadu pārsniedza jaunreģistrēto, pērn reģistrēta pozitīva tendence - jauno uzņēmumu atkal bijis vairāk nekā likvidēto. Lursoft dati rāda, ka jauno uzņēmumu 2023.gadā bijis par 928 vairāk nekā likvidēto. Ja salīdzina ar gadu iepriekš, aizvadītajā gadā likvidēto uzņēmumu skaits sarucis par 28,4%. Salīdzinot ar 2019.gadu, kad tika reģistrēts visu laiku lielākais likvidēto uzņēmumu skaits, pērn likvidēto uzņēmumu bijis pat trīs reizes mazāk.

Analizējot datus par jaunreģistrētajiem un likvidētajiem uzņēmumiem pēdējo 10 gadu periodā, redzams, ka šajā laika posmā kopējais uzņēmumu skaits Latvijā sarucis par vairāk nekā 27,6 tūkstošiem. "Nenoliedzami, šo statistiku būtiski ietekmējusi īpaši laika posmā no 2017. līdz 2019.gadam masveidā veiktā uzņēmumu vienkāršotā likvidācija. Tomēr jāatzīst, ka arī citos gados likvidēto uzņēmumu skaits, salīdzinājumā ar jaunreģistrētajiem, saglabājies ļoti augsts," norāda Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa.

Kultūras dzīvei reģionālajos daudzfunkcionālajos kultūras centros valsts sadalījusi 575 tūkst. eiro; lielākā summa tikusi Cēsu koncertzālei.

Lai nodrošinātu profesionālās mākslas pieejamību, daudzfunkcionālajā centrā Vidzemes koncertzāle Cēsīs tiks organizēti Latvijā rezidējošo profesionālās mākslas kolektīvu un viesmākslinieku koncerti un izrādes, no valsts par to saņemot nedaudz vairāk par 219 tūkst. eiro. Tas izriet no Kultūras ministrijas noslēgtā līdzdarbības līguma ar Cēsu pašvaldības SIA Vidzemes koncertzāle. Līdzīgi līgumi noslēgti arī ar pārējo reģionālo kultūras centru apsaimniekotājiem – Rēzeknes pašvaldības SIA Austrumlatvijas koncertzāle, Daugavpils pašvaldības iestādi Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs un Liepājas pašvaldības SIA Lielais dzintars. Tiesa, summas ir atšķirīgas – Latgales vēstniecībai Gors un Marka Rotko centram atvēlēti 142,3 tūkst. eiro katram, bet topošajam Lielajam dzintaram – vairāk nekā 71 tūkst. eiro.

Britu interjera, arhitektūras un stila žurnāls Wallpaper atzīmējis koncertzāles Lielais dzintars atklāšanu Liepājā.

Dēvējot ēku par «sarkano milzi», žurnāls raksta, ka Lielais dzintars ir iecerēts kā pilsonisks piemineklis un jauna, ikvienam atvērta, ievērojama būve.

Wallpaper atzīmējis koncertzāles ārējo dizainu, kā arī iekštelpu daudzfunkcionalitāti, norādot uz dažādajām funkcijām, kuras turpmāk pildīs jaunā ēka.

Žurnāls norādījis arī uz to, ka ēka ir mēģinājums atzīmēt Liepāju pasaules kultūras kartē.

Kā ziņots, pagājušajā piektdienā oficiāli tika atklāta jaunā Liepājas koncertzāle.

Koncertzāle uzbūvēta Liepājā, Radio ielā 8. To projektējis austriešu arhitekts Folkers Gīnke. Koncertzāles arhitektoniskā koncepta pamatā ir Liepājas simbols - dzintars.

Koncertzālē Lielais dzintars saņemti no Hamburgas atvestie divi augstas klases koncertflīģeļi, kas iegādāti ar Liepājas pilsētas Domes atbalstu, liecina medijiem sniegtā informācija.

Lai Liepājas jaunajai koncertzālei izmeklētu instrumentus, no kuriem viens vietu radīs Lielajā zālē, bet otrs Kamerzālē, oktobra vidū uz Hamburgas Steinway & Sons rūpnīcu devās koncertzāles Lielais dzintars delegācija. Delegācijas sastāvā bija prof. Ventis Zilberts – pianists un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Klavieru katedras profesors, Valdis Eglītis – klavieru skaņotājs un meistars ar vairāk nekā 30 gadus ilgu pieredzi, un Ints Dālderis – koncertzāles atklāšanas mākslinieciskās programmas veidotājs.

Instrumentus izmēģinot profesionāliem pianistiem, no sešiem D klases flīģeļiem tika izvēlēts flīģelis Lielajai zālei. Līdzīgā kārtā no trīs piedāvātajiem vidējā izmēra C klases flīģeļiem tika atlasīts Kamerzāles instruments.

2012.gadā jāsāk Liepājas daudzfunkcionālā centra Lielais dzintars būvniecība, bet 2015.gadā uz jauno koncertzāli jau iecerēts uzaicināt Eiropas valstu kultūras ministrus.

Šā gada martā pašvaldība cer izsludināt konkursu par daudzfunkcionālā centra Lielais dzintars būvniecību, preses konferencē informēja Liepājas domes priekšsēdētāja vietniece Silva Golde. Lai novērstu iespēju, ka konkursa rezultātu apstrīdēšanas dēļ tiek apdraudēts projekta īstenošanas termiņš, plānots īpaši rūpīgi veidot iepirkumu komisiju. S. Golde uzsvēra, ka beidzot sperts stratēģiski svarīgs solis - parakstīts nodomu protokols ar Kultūras ministriju.

Db.lv rakstīja, ka protokols garantē, ka Lielajā dzintarā tiks izvietota Liepājas Mūzikas vidusskola un Liepājas simfoniskais orķestris. Šo valsts kolektīvu nomas maksu segs Kultūras ministrija. Par topošā daudzfunkcionālā centra vadītāju plānots uzaicināt bijušo kultūras ministru, mūziķi Intu Dālderi. Tāda esot pašvaldības kultūrpolitikas stratēģija - piesaistīt pilsētai «jaudīgus cilvēkus», uzsvēra S. Golde. 2015.gadā, izmantojot plānoto ES kultūras ministru vizīti Latvijā, plānots organizēt ministru sanāksmi arī Liepājas koncertzālē. Liepājas pašvaldība pagājušā gada nogalē parakstīja arī līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par sešu miljonu latu piesaisti piesaisti projekta Liepājas daudzfunkcionālais centrs Lielais Dzintars īstenošanai. Līgums paredz arī papildu valsts dotācijas piesaisti Ls 991 735 apmērā. Vēl 3,6 miljonus latu plānots atgūt kā PVN atmaksu. Db.lv rakstīja, ka Liepājas koncertzāles kopējās izmaksas lēstas ap 19,5 miljoniem latu, pašvaldības līdzfinansējums noteikts 25% apmērā.

Ar lielformāta sienas gleznojuma Atlants atklāšanu Liepājā atklāts arī mūsdienu mākslas festivāls Liepājas Mākslas forums. Gleznojums liepājniekus un pilsētas viesus turpmāk priecēs uz Graudu ielas 34 fasādes, informē koncertzālē Lielais dzintars.

Sienas gleznojums kopumā SIA «Lielais Dzintars» izmaksājis 8 500 eiro. Šī summa ietver gan gleznojumam nepieciešamos materiālus, gan arī mākslinieku honorāru.

Gleznojumu radījuši pilsētvides mākslas darbu autori Dainis Rudens un Ēriks Caune. Monumentālais fasādes gleznojums «Atlants» ir kā metaforisks salīdzinājums – cilvēcīgais pret pārcilvēcīgo, izturība pret trauslumu, atbildība pret sevi un citiem. Gleznojums vēsta par gara brīvību.

«Spēks, izturība un atbildība ir īpašības, kas virza sabiedrību caur vēstures lokiem. Šī gleznojuma varonis ir Senās Grieķijas mitoloģiskais tēls Atlants. Mēs pielīdzinām sengrieķu tēlu mūsdienām, kur gan indivīdi, gan pilsētas kopumā ir savas attīstības plānotāji, īstenotāji un baudītāji,» par gleznojuma ieceri stāsta Dainis Rudens.

Atsaucoties uz liepājnieku un pilsētas viesu interesi iepazīties ar jaunatklāto koncertzāli Lielais dzintars, š.g. 5.jūnijā notiks jau trešā atvērto durvju diena. Tās laikā interesentiem bez maksas būs iespēja iepazīties ar visām Lielā dzintara koncertzālēm gida pavadībā un uzzināt interesantus faktus par jaunceltnes piedāvātajām iespējām.

Liepājnieku un pilsētas viesu interese apmeklēt koncertzāli Lielais dzintars ir bijusi ļoti liela. Interesentiem, kuri vēl nav paguvuši apmeklēt koncertzāli vai to iepazinuši tikai daļēji, unikāla iespēja ielūkoties koncertzāles «aizskatuvē» būs svētdien, 5.jūnijā.

Ekskursijas pa Lielā dzintara koncertzālēm un citām publiskajām telpām šajā dienā notiks līdz 30 cilvēku lielās grupās. Katras ekskursijas sākums – apaļā stundā. Pirmās ekskursijas sākums pulksten 10, pēdējās ekskursijas sākums pulksten 19. Ekskursijas laikā tās dalībnieki tiks iepazīstināti ar interesantiem faktiem par jaunceltni, tās tapšanas gaitu un plašajām tehniskajām iespējām.

Reģionālās koncertzāles Lielais dzintars būve sasniegusi augstāko punktu un iezīmējusi veidolu Liepājas panorāmā

Astoņus stāvus augstajai ēkai pabeigta korpusa montāža. Līdz gada beigām jāsamontē arī jumta konstrukcijas. Vienlaikus tiek ierīkoti inženiertīkli, likts iekšējais stiklojums. 2015.gada vasarā jāpabeidz būvdarbi, koncertzāles atklāšana plānota nākamajā rudenī. Ēkas sarežģītību celtnieki pielīdzina Nacionālās bibliotēkas projektam. Pašreiz daudzfunkcionālais centrs Liepājā ir lielākais kultūras infrastruktūras būvobjekts Latvijā.

Vērtīga pieredze

Ļoti sarežģītais ēkas metāla korpuss tika pabeigts plānotajā termiņā, lai arī to var uzskatīt par jaunu pieredzi būvniekiem, jo specifiskā ēkas slīpuma dēļ katra elementa montāža bija unikāla. «Šis ir viens no sarežģītākajiem objektiem mūsu pieredzē. Īpatnējā forma, kur neviens elements nav līdzīgs otram, kur katrs stikls, katra detaļa ir pasūtīta individuāli, padara šo objektu unikālu,» atzīst ģenerāluzņēmēja SIA Merks valdes priekšsēdētājs Oskars Ozoliņš. Viņš uzsver, ka ēkas drošības garantijai piesaistīti augstākā līmeņa profesionāļi – konstruktori un projektētāji. Tehniskā uzraudzība ir «ļoti spēcīga», piebilst O.Ozoliņš. Objektā piesaistīti vairāki desmiti apakšuzņēmēju, pašreiz te strādā ap 200 cilvēkiem, kopumā būvniecībā tiks iesaistīti līdz 600 cilvēkiem. «Pagaidām esmu ļoti apmierināts,» apgalvo Lielā dzintara arhitekts Folkers Gīnke. «Ēka pilsētvidē sēž labi,» vērtē spāru svētku viesis, arhitekts Uģis Kaugurs. Savukārt F.Gīnkes Latvijas partneris Juris Poga uzsver pārmaiņas, kas skārušas projektu ilgstošā vērtēšanas procesā, meklējot funkcionāli piemērotāko variantu.

Topošajā Kurzemes koncertzālē sākti iekšdarbi un aktualizēts saimnieciskās darbības modelis, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Būvnieku uzdevums bija līdz gada beigām panākt, lai koncertzāles jeb daudzfunkcionālā centra Lielais dzintars ēka pilnībā būtu zem jumta un lai būtu pabeigta visu korpusa metāla konstrukciju montāža. Būvniecības process notiek saskaņā ar grafiku, apliecina daudzfunkcionālā centra Lielais dzintars projekta realizācijas daļas vadītājs Gatis Griezītis. Pavasarī tiks publiskota koncertzāles atklāšanas programma, taču jau tagad notiek Lielā dzintara popularizēšana starptautiskajā līmenī. Rudenī koncertzālei jāsāk funkcionēt.

Izaicinoša ikdiena

«Tik lielos objektos vienmēr ir problēmas, kas nav iepriekš paredzamas. Taču pagaidām nav nekā tāda, kas liktu apšaubīt gala termiņu,» situāciju raksturo ģenerāluzņēmēja SIA Merks valdes priekšsēdētājs Oskars Ozoliņš. Ēkas projekts ir oriģināls un tehniski ārkārtīgi sarežģīts, tāpēc katra diena objektā ir izaicinājums, atzīst O. Ozoliņš. Viņš uzteic apakšuzņēmējus, kuru skaits gan ir mainīgs, taču kopumā tādu neesot daudz. Vairākums ir Liepājas būvuzņēmumi – visu inženierkomunikāciju sistēmu ierīko SIA Vega1, metāla konstrukciju montāžu veic SIA U.P.T.K. «Par Liepājas uzņēmumiem man ir tikai pozitīvas atsauksmes – varbūt tāpēc, ka būvē savās mājās,» tā O. Ozoliņš. Arī paši apakšuzņēmēji atzīst, ka būvniecība pilsētas centrā uzliek papildu slodzi, jo notiek ikviena garāmgājēja acu priekšā, turklāt uz objektu vērstas arī tīkla kameras. Ik dienas sociālajos tīklos ir kāds komentārs par notiekošo būvlaukumā. SIA Merks valdes priekšsēdētājs gan uzsver, ka projekta kvalitātes nosacījumi un būvnieka atbildības līmenis ir stingri noteikts līgumā un tehniskajā dokumentācijā. Piemēram, nepastāv iespēja izvēlēties lētāku materiālu vai tehnisko risinājumu.

Koncertzāles Lielais dzintars atvēršana devusi jūtamu impulsu pilsētas ekonomikā

Tūristu plūsmas palielināšanās, nekustamā īpašuma un pakalpojumu nozares attīstība, reģionāla un starptautiska atpazīstamība, jaunu iedzīvotāju piesaistīšana no citām Latvijas vietām ir papildu ieguvumi daudzfunkcionālā centra devumam Liepājas kultūras dzīvē.

Koncertzāles piedāvāto pakalpojumu spektrs balstās uz vairākiem pīlāriem, stāsta SIA Lielais dzintars valdes locekle Baiba Bože. Pirmkārt, koncertzāle ir nozīmīgs kultūras infrastruktūras objekts Kurzemes, Latvijas un pat visa Baltijas reģiona kontekstā gan plaša mēroga, gan kamersastāva mūzikas, mākslas un teātra notikumiem. Otrkārt, tā ir starptautisku konferenču, semināru un korporatīvu sarīkojumu norises vieta. Koncertzāles darbības pirmajos mēnešos ir notikušas vairākas lielas konferences, piemēram, forums tekstila nozares ražotājiem, kas tika organizēts sadarbībā ar LIAA, radošo industriju konference Subject: Creativity, Latvijas Ārstu biedrības rīkota konference, forums Atbalsts uzņēmējiem, ko rīkoja Ekonomikas ministrija, un citas. Treškārt, Lielais dzintars ir apmeklējuma vērts modernās arhitektūras piemērs, kas piesaista ekskursantus.