17. novembrī satiksmei atklās Dienvidu tiltu un trīslīmeņu estakādes pāri Krasta ielai un Maskavas ielai. Tas ir pirmais šāda mēroga un sarežģītības satiksmes objekts Latvijā. Lai iepazīstinātu iedzīvotājus ar jaunajām Daugavas šķērsošanas iespējām, Rīgas dome aicina autovadītājus jau šobrīd Rīgas domes mājas lapā iepazīties ar satiksmes shēmu, lai uzzinātu, kā šķērsot jauno tiltu un nokļūt nepieciešamajā virzienā.

Dienvidu tilta satiksmes shēma un informatīvi izglītojoša Dienvidu maģistrāles interaktīva vizualizācija ir pieejama mājas lapas riga.lv sadaļā Iepazīsti Dienvidu tiltu pirms atklāšanas!.

Interaktīvajā vizualizācijā var iepazīties ne tikai ar Dienvidu tiltu un tā estakādēm, bet arī maģistrālajiem pievedceļiem abos Daugavas krastos pēc to izbūves- kā izskatīsies jaunais Slāvu dzelzceļa pārvads, trīslīmeņu satiksmes mezgls Slāvu rotācijas apļa vietā, jaunā automaģistrāle no Ziepniekkalna ielas līdz Bauskas ielai ar divu līmeņu šķērsojumiem.

Vislētāk Dienvidu tilta trešās kārtas – posma no Bauskas ielas līdz Ziepniekkalna ielai – būvniecību pabeigt sola Dienvidu tilta ģenerālbūvnieks Transport Systems, liecina neoficiāla informācija.

Saskaņā ar to konkursā par Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecības pabeigšanu iesniegtie pretendentu piedāvājumi, kas ietver būvniecību un finansējumu, ir no 23,383 miljoniem latu līdz 31,758 miljoniem latu ar pievienotās vērtības nodokli.

Transport Systems Zemgales virziena maģistrālā transporta mezgla būvniecību ar finansējuma piesaisti piedāvā pabeigt par 23,383 miljoniem latu, piegādātāju apvienības ACB, Tilts un viadukts piedāvātā summa ir 23,604 miljoni latu, kompānijas AB Kauno tiltai – 25,792 miljoni latu, savukārt būvfirmu grupa Binders un Arčers būvniecību sola pabeigt par 31,758 miljoniem latu.

Lai gan vietējie tilta pārbaudēm piesaistītie eksperti apgalvo, ka izliece slogošanas laikā ir normas robežās, ārvalstu eksperti ir citās domās, raksta laikraksts Dienas bizness.

Tilta slogošanā pieaicināts Rīgas Tehniskās universitātes profesors, Ceļu un tiltu katedras vadītājs, kura vadībā notika tilta slogošana. Ainārs Paeglītis norādīja: «Dienvidu tilta slodzes pārbaudes laikā vizuāli varēja konstatēt, ka tilts slodzes ietekmē ieliecas. Šāda parādība slogošanas laikā tēraudbetona tiltiem ir pavisam normāla, jo tilts tiek pārbaudīts ar maksimālo slodzi - līdzīgi kā cilvēkam ejot pa laipu - laipa ieliecas. Slogojot tiltu ar maksimālo slodzi, tas reaģē tāpat. Tilta pārbaudes ar noslogojumu mērījumi rāda, ka ielieces atbilst projektā noteiktajām. Ielieces pēc slodzes noņemšanas nesaglabājas, kā tas bija paredzēts, tādējādi apliecinot, ka tilts ir drošs un drīzumā gatavs nodošanai ekspluatācijā.» Savukārt Zviedrijas Karaliskā tehnoloģiju institūta profesors Hokans Sundkvists (Håkan Sundquist) Db komentēja: vizuāli slogošanas laikā deformācijas izskatās lielākas, nekā tām normāli būtu jābūt šāda tipa tiltam.

Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecība varētu atsākties nākamā gada aprīlī, informē Rīgas vicemērs Andris Ameriks, piebilstot, ka ziemā neviens neko nebūvēs, un pašvaldībai savi mājas darbi ir jāpaveic līdz nākamā gada aprīlim.

«Ja aprīlī sāksies tilta trešās kārtas būvdarbi, to varētu pabeigt līdz gada beigām. Pa nepilnu gadu līdz nākamā gada pavasarim šos darbus ir iespējams paveikt. Vismaz tā apgalvo mūsu profesionāļi,» sacīja Ameriks.

Rīgas vicemērs paskaidroja, ka iepriekš līgums ar esošo būvnieku tika izbeigts, jo tajā bija noteikts, ka tiek ņemti vērā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) oficiālie dati par būvniecības cenu izmaiņām tiltu un transporta būvju celtniecībā. «Brīdī, kad CSP iedeva datus, kuros norādīts, ka tiltu būvē līdz šim ir bijusi deflācija, Dienvidu tilta būvnieki uzreiz apgalvoja, ka tas ir pilnīgs murgs un ka viņi par to cenu, kas ir apkopota, vadoties no CSP datiem, darbu nevar paveikt un cenu samazināt nav iespējams. Viņuprāt, CSP ir kļūdījusies un, tik lielā mērā viņi nav gatavi piekāpties. Tādējādi dome nonāca strupceļā – vai nu mēs sākam ilgu un garu tiesvedību ar būvnieku, lai noskaidrotu, kuram tad ir taisnība, vai arī pārtraucam līgumu. Tādējādi līgums tika izbeigts,» viņš klāstīja.

Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecība var gaidīt līdz oktobrim, kad pēc Saeimas vēlēšanām būs skaidrība par iespējām piesaistīt Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu, norāda Rīgas domes (RD) priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Viņš uzsvēra, ka pašvaldībai trešās kārtas būvniecību vajadzēs pabeigt un par to nav šaubu.

«To [tilta trešo kārtu] pabeigt un nodot ekspluatācijā bija plānots 2012.gadā, līdz ar to mums ir laiks. Būvniekiem tagad ir brīvie resursi, un viņi ir gatavi kaut ko pabeigt,» klāstīja Ušakovs.

Rīgas mērs paskaidroja, ka par Dienvidu tilta trešās kārtas jeb Zemgales maģistrālā transporta mezgla būvniecību pilsētai, visticamāk, būs jāmaksā no pilsētas budžeta, jo pašvaldība līdzekļus diez vai aizņemsies.

Tā kā būvniecībai nepieciešami 10-14 miljoni latu, kurus vajadzēs noņemt citiem mērķiem, pašvaldība ir ieinteresēta pagaidīt līdz oktobrim.

Dienvidu tilta trešās kārtas jeb Zemgales virziena maģistrālā kustības mezgla izbūvi var aizkavēt neatrisinātās problēmas ar privātīpašnieku zemju atpirkšanu, ziņo laikraksts Dienas bizness.

Šobrīd no 15 vajadzīgajiem zemes gabaliem pirkuma līgumi noslēgti tikai par trim, bet vēl par diviem drīzumā lems Rīgas dome (RD). Ja neizdodas vienoties par cenu, Rīgas dome var lūgt Saeimai pieņemt likumu par zemes gabalu piespiedu atsavināšanu.

Piespiedu atsavināšana

RD Satiksmes departamenta Dienvidu tilta pieeju būvniecības direkcijas vadītājs Tālis Laizāns atzina, ka Dienvidu tilta trešās kārtas uzbūvēšana līdz 2011. gadam lielā mērā atkarīga no zemju jautājuma sekmīga iznākuma. Šobrīd Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecības nodrošināšanai jāatrisina jautājums par piecpadsmit zemes gabaliem, kurus šķērsos jaunbūvējamā trase no Bauskas ielas līdz Ziepniekkalna ielai. Gadījumā, ja ar īpašniekiem nav iespējams vienoties, RD ierosina piespiedu atsavināšanu. Tā vakar Ministru kabinets akceptēja likumprojektu, kas paredz nekustamā īpašuma Rīgā, Gulbju ielā 14 piespiedu atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām, konkrēti, Dienvidu tilta 3. kārtas būvniecībai. Īpašums, par kura atsavināšanu vēl būs jālemj Saeimai, ir tikai 233 m2, taču tā pašreizējais īpašnieks nav piekritis Rīgas domes piedāvātajai atlīdzībai. Pēc piespiedu atsavināšanas īpašniekam samaksās kompensāciju, bet tās apmērs netiek izpausts. RD Īpašuma departamenta preses sekretāre Liene Pētersone Db norādīja: «Summa, kas sākotnēji tika piedāvāta par zemes gabala Gulbju ielā 14 atsavināšanu, bet neguva zemes īpašnieka piekrišanu, vairs nav spēkā, līdz ar to arī nav aktuāla.» Kad Saeima pieņems likumu par piespiedu atsavināšanu, zemes gabalu vērtēs atkārtoti.

Liepājas Oskara Kalpaka tiltam ir svarīga loma transporta kustības nodrošināšanā ikdienā, kā arī bagāta vēsture. Tas ir vienīgais šāda veida izgriežamais tilts Latvijā un visās Baltijas valstīs.

Oskara Kalpaka tilts būvēts 1906. gadā, lai savienotu cariskās Krievijas kara flotes bāzi Karostu ar pilsētu un būtu iespēja ērti pārvietoties gan kuģiem, gan arī tā laika transportam, piemēram, zirgu pajūgiem, un ļaudīm. To projektējis vācu inženieris Haralds Halls, un tā garums ir 132.28 metri, augstums virs ūdens līmeņa 8.32 metri. Tilts pārdzīvojis divus pasaules karus un dažādus saimniekus, kas ietekmējis arī tā ekspluatāciju.

Kara flotes bāzei bija nepieciešama osta, tāpēc tika rakts kanāls. Visa Karosta jeb imperatora Aleksandra III osta tika uzbūvēta vien 16 gadu laikā. Tika izrakts kanāls un bija nepieciešams tilts, kas varētu nodrošināt piegādes satiksmi pa sauszemi uz Karostu, kā arī tajā pat laikā varētu notikt kuģu kustība - tātad tilts bija jābūvē atverams. «Inženieri domāja, vai to būvēt paceļamu vai izgriežamu. Tika nolemts būvēt izgriežamu, jo, ja tilts būtu paceļams, tad vējš to lauztu. Atlases konkursā uzvarēja tas uzņēmējs, inženieris, būvnieks, kas varēja objektu uzbūvēt par valstij visizdevīgāko naudu,» biznesa portālam db.lv stāsta vēsturnieks Juris Raķis.

Lai arī Rīgas mēru Jāni Birku šokējuši Valsts kontroles secinājumi par Dienvidu tilta būvniecībā izšķērdētajiem 27 miljoniem latu, revīzijas rezultāti nekādi neietekmēs tilta otrās un trešās kārtas būvniecību.

J.Birks vairākkārt uzsvēris, ka augstu vērtē Valsts kontroles (VK) padarīto un esot runājis gan ar valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu, gan Pilsētas attīstības departamenta vadītāju Gvido Princi. Tā kā abu pušu viedokļi atšķiras, J.Birks uzskata, ka situācija jāizvērtē tiesībsargājošajām iestādēm. Kā ziņots, VK nosūtīs revīzijas rezultātus Ģenerālprokuratūrai.

Nekādi netiks ietekmēta Dienvidu tilta otrās un trešās kārtas būvniecība, kuru veic tie paši būvnieki, kas būvēja pašu tiltu – AS Dienvidu tilts. „Ir bijuši precedenti, ka objektu apturēšana rada milzīgus zaudējumus,” izteicās mēra preses sekretāre Kristīne Liepa. Jau ziņots, ka kopā ar PVN un inflācijas sadārdzinājumu, kā arī banku aizdevuma procentiem Dienvidu tilta otrā kārta varētu izmaksāt pat līdz 313.4 miljoniem latu, bet trešās kārtas izmaksas lēš ap 28 miljoniem latu, no kuriem septiņi miljoni varētu būt finansējums no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda.

Rīgā tiek uzsākta jaunā Rail Baltica tilta izbūve, informē pilnsabiedrība BERERIX.

Turpinot Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla izbūvi, būvniecību veic pilnsabiedrība BERERIX, būvuzraudzību nodrošina Egis-Deutche Bahn. Tilta būvniecības darbi sākti ar divu balstu izbūvi Daugavas labajā krastā, pavasarī būvēs pirmo balstu ūdenī.

Šis būs dzelzsbetona tilts arhitektoniski slaidām un skaistām līnijām. Vienlaikus tilts vizuāli nemainīs Rīgas panorāmu un neaizēnos esošo tiltu. Jaunā tilta balsti ūdenī atradīsies tieši pretī tilta balstiem, neradot jaunus ierobežojumus Daugavas kuģojamībai.

“Tilta būvniecība ir nākamais nozīmīgais izbūves posms Rīgas centra savienošanai ar lidostu, kuru jāsāk, lai Rail Baltica nodrošinātu pasažieru pārvadājumus 2030. gadā. Esošā dzelzceļa tilta kapacitāte nodrošināt pasažieru un kravu plūsmas ir tuvu maksimumam, un nepieciešams jauns tilts,“ skaidro Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris. “Tilta būvprojekts ir lielisks apliecinājums inženieru spējai atrisināt vissarežģītākos uzdevumus – apvienot dzelzceļa infrastruktūrai nepieciešamās slodzes un izturību ar UNESCO vēsturiskā centra prasībām.”

Rīgas dome nelikumīgi saskaņojot būvdarbu izmaksu sadārdzinājumus, Dienvidu tilta celtniecībā izšķērdēti 27 miljoni latu, intervijā Latvijas Radio norādīja valsts kontroliere Inguna Sudraba.

I. Sudraba norāda, ka neekonomiska bijusi rīcība visā tilta būvniecības gaitā. "Ja sākotnēji tilta būvniecības izmaksas bija plānotas 108 miljoni latu abām kārtām, tad tās pieauga līdz 570 miljoniem," tā I.Sudraba, piebilstot, ka no 570 miljoniem latu 264 miljonus izmaksā nauda, jo izvēlēts tāds finansēšanas modelis.

Stāstot par revīzijas laikā konstatēto neekonomisko rīcību, valsts kontroliere minēja, ka ir atklātas vairākas nelikumīgas darbības, kas saistītas ne tikai ar paša būvprojekta apstiprināšanu un iepirkumu konkursu rīkošanu, bet arī ar Rīgas domes neekonomisku rīcību attiecībā uz līdzekļiem, kas bijuši paredzēti būvniecībai.

Neskatoties uz to, ka Dienvidu tilta 3. kārta finansējuma trūkuma dēļ vēl nav pabeigta un kur nu vēl atklāta, autobraucēji paši ķērušies pie vērsim pie ragiem un «atklājuši» Dienvidu tilta 3. kārtas ceļa posmu.

Par to liecina kādas personas portālā YouTube ievietotais video sižets (skat. zemāk). Tajā redzams, ka uz nepabeigtā ceļa posma bijušās aizlieguma zīmes ir nogāztas nost no ceļa, lai tās netraucētu braukšanai.

Db.lv jau ziņoja, ka šā gada jūlija sākumā tika pārtraukti visi būvniecības darbi Dienvidu tilta trešajā kārtā, jo esošā finansējuma ietvaros (1,26 milj. Ls) būvniecības darbus Dienvidu tilta trešajā kārtā turpināt vairs nav iespējams. To apliecināja objekta būvnieka Transport Systems pārstāvis Gints Feders.

Pēdējais nozīmīgākais darbs, kas būvlaukumā tika paveikts, bija Ziepniekkalna ielas maģistrālā ūdensvada izbūve topošā Jāņa Čakstes gatves un Ziepniekkalna ielas divlīmeņu šķērsojuma zonā. Savukārt šobrīd norit diskusijas par teritorijas iespējamu nožogošanu, lai tajā nevar atrasties nepiederošas personas.

Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) ir izbeigusi 2009.gada aprīlī sākto kriminālprocesu Dienvidu tilta būvniecības lietā, taču Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) aicina Valsts kontroli (VK) pārsūdzēt šo lēmumu.

Kā pastāstīja VP Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā inspektore Sintija Virse, kriminālprocess bija sākts pēc Krimināllikuma 317.panta 1.daļas - par dienesta pilnvaru pārsniegšanu. Izmeklēšanas gaitā ENAP vērtēja lēmuma būvniecības uzsākšanas faktu, finansējuma piešķišanu un līguma nosacījumus, kā tika pieņemti lēmumi.

Rezultātā ENAP izmeklētāji neguva apstiprinājumu tam, ka iesaistīto amatpersonu darbībās ir noziedzīga nodarījuma sastāvs. Līdz ar to šā gada aprīlī kriminālprocess tika izbeigts, paskaidroja Virse.

Tomēr Ušakovs aicina VK analizēt argumentāciju, ar kuru tika izbeigts šis kriminālprocess, un izvērtēt iespēju pārsūdzēt šo lēmumu, informē Rīgas dome.

Šogad plānotie Dienvidu tilta trešās kārtas darbi strauji virzās uz priekšu un drīz tiks pabeigti, informē Rīgas dome.

Papildināts viss teksts.

Kā pēc vizītes būvdarbu vietā informē Rīgas domes amatpersonas, šobrīd ir pabeigta Jāņa Čakstes gatves gultnes izbūve no Dienvidu tilta līdz Ziepniekkalna ielai, atsevišķos posmos izbūvēta asfaltbetona seguma apakškārta, uzsākta tuneļa izbūve zem Bauskas ielas un Jāņa Čakstes gatves, kā arī Bauskas ielas divu līmeņu krustojuma izbūve.

Tāpat ir uzsākta Jāņa Čakstes gatves un Ziepniekkalna ielas divu līmeņu šķērsojuma uzbrauktuvju un nobrauktuvju balstu būvniecība. Ir veikta caurtekas rekonstrukcija, pabeigta gājēju tuneļa konstrukciju izbūve pie Gulbju ielas, daļēji pabeigts apbraucamais ceļš Ziepniekkalna ielā. Izbūvētas pazemes komunikācijas: lietus ūdens kanalizācijas sistēmas, maģistrālā ūdensvada, gāzes vada, telekomunikāciju, saimniecības kanalizācijas, siltumtrases, apgaismojuma tīklu, vājstrāvas elektrotīklu, kā arī augstsprieguma elektrotīklu izbūve.

Šogad valsts ceļu tīklā tiek pārbūvēti 8, bet atjaunoti 17 tilti, kā arī pārbūvētas trīs caurtekas, bet uz trim tiltiem tiek atjaunots brauktuves segums. Divi tilti, uz kuriem patlaban notiek aktīvi būvdarbi – pār Daugavu Daugavpils apvedceļā un pār Raunu uz vietējā ceļa Lodes stacija – Jaunrauna- Veselava (V296) tiks pabeigti nākamgad, informē Anna Kononova, VAS Latvijas valsts ceļi, Komunikācijas daļas vadītāja.

Lielākie tiltu būvniecības objekti vasts autoceļu tīklā šogad:

Tilts pār Daugavu uz Daugavpils apvedceļa (Kalkūnos). Izmaksas 1,38 miljoni eiro

Daugavpils apvedceļa (Kalkūni–Tilti) (A14) 12,97. kilometrā ir sākta tilta pār Daugavu atjaunošana. Tiltam tiks pilnībā nomainīta brauktuve un attīrītas no rūsas un nokrāsotas četras metāla kopņu konstrukcijas, kā arī ieklāta jauna hidroizolācija. Tilta garums ir 312,8 metri un krāsojamā platība vien ir 12 275 kvadrātmetri. Kopš uzbūvēšanas 1967. gadā tiltam ir atjaunots vien asfalta segums. Pašreiz notiek segas demontāža tilta labajai brauktuvei, satiksme pār tiltu ir reversīva, tā tiek regulēta ar luksoforu un ir noteikts ātruma ierobežojums 70, 50 un 30 km/h. Vienlaikus tiek būvēts pagaidu apbraucamais tilts. Būvdarbus veic SIA «Rīgas tilti», to līgumcena ir 1,38 miljoni eiro (ar PVN). Paredzams, ka būvdarbi notiks visu šī gada būvsezonu.

Rīgas domes Satiksmes departaments lūgs 13,8 tūkst. Ls Dienvidu tilta trešās kārtas posma no Bauskas ielas līdz Ziepniekkalna ielai konservācijas projekta izstrādei un konservācijas darbu veikšanai, liecina Satiksmes un transporta lietu komitejas darba kārtība.

Departaments līdzekļus lūdz piešķirt no programmas «Mērķdotācija pašvaldības autoceļiem un ielām». 1,8 tūkst. paredzēti konservācijas projekta izstrādei, bet 12 tūkst. konservācijas darbu veikšanai.

Dienvidu tilta labā un kreisā krasta pieeju būvniecības projekta vadības grupas sēdes protokols liecina, ka tā ir piekritusi viedoklim par līguma izbeigšanu ar būvuzņēmēju a/s Transport Systems par Dienvidu tilta trešās kārtas, posmā no Bauskas ielas līdz Ziepniekkalna ielai būvniecību. Līdz ar līguma izbeigšanu jāveic arī Dienvidu tilta trešās kārtas konservācija, norādīts protokolā.

Salu tilta rekonstrukcijas darbi, kas saistīti ar satiksmes ierobežojumiem, tiks sākti pēc Jāņiem, šodien pastāstīja Salu tilta rekonstrukcijas darbu būvuzraugs, Rīgas domes Satiksmes departamenta būvdarbu vadības nodaļas vadītājs Uģis Broža.

Precīzs būvdarbu sākšanas datums pagaidām gan netiek nosaukts, norādot, ka ir sākti sagatavošanās darbi un vispirms jāizveido būvdarbiem nepieciešamā infrastruktūra.

Salu tilta rekonstrukcijas darbi tiks organizēti trīs posmos, nepārtraukti nodrošinot satiksmi vismaz divās joslās katrā virzienā. Būvdarbu pirmajā posmā tiks slēgtas abas vidējās joslas, pēc tam tiks slēgtas divas joslas virzienā uz Pārdaugavu, bet trešajā posmā rekonstruēs atlikušās divas malējās joslas virzienā uz centru.

Būvdarbu laikā tiks nodrošināta nepārtraukta kustība arī gājējiem un velosipēdistiem. Rekonstrukcijas gaitā gājēju tuneļos tiks ierīkots apgaismojums, videonovērošana, bet sienas pārklātas ar antigrafiti pārklājumu.

Trešdien, tiks pārtraukti visi būvniecības darbi Dienvidu tilta trešajā kārtā, jo esošā finansējuma ietvaros (1,26 milj. Ls) būvniecības darbus Dienvidu tilta trešajā kārtā turpināt vairs nav iespējams.

Tā DB apliecināja objekta būvnieka Transport Systems pārstāvis Gints Feders.

Pēdējais nozīmīgākais darbs, kas būvlaukumā tika paveikts, bija Ziepniekkalna ielas maģistrālā ūdensvada izbūve topošā Jāņa Čakstes gatves un Ziepniekkalna ielas divlīmeņu šķērsojuma zonā. Savukārt šobrīd norit diskusijas par teritorijas iespējamu nožogošanu, lai tajā nevar atrasties nepiederošas personas.

Būvniecības procesa atsākšana un turpmāka nepieciešama finansējuma piešķiršana būvdarbu turpināšanai ir Rīgas domes Satiksmes departamenta kompetencē.

DB jau rakstīja, ka jūnijā Rīgas mērs Nils Ušakovs norādīja, ka Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecība var gaidīt līdz oktobrim, kad pēc Saeimas vēlēšanām būs skaidrība par iespējām piesaistīt Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu.

Kopš Dienvidu tilta atklāšanas laika periodā līdz 15. decembrim vidējā diennakts satiksmes intensitāte pār Salu tiltu ir samazinājusies par 16.7%, savukārt pār Akmens tiltu samazinājusies par 3.7%, liecina Rīgas domes Satiksmes departamenta apkopotie dati.

Salu tiltu vidēji diennaktī šķērso par 13.5 tūkstošiem transportlīdzekļu mazāk nekā laika periodā no oktobra vidus līdz 17. novembrim, kad atklāja Dienvidu tiltu. Savukārt Akmens tiltu vidēji diennaktī šķērso par 2035 transportlīdzekļiem mazāk nekā laika periodā no oktobra vidus līdz Dienvidu tilta atklāšanai. Ja pirms Dienvidu tilta atklāšanas Salu tiltu šķērsoja vidēji 80.7 tūkst. transportlīdzekļi diennaktī, tad četru nedēļu laikā pēc Dienvidu tilta atklāšanas Salu tiltu šķērso vidēji 67.2 transportlīdzekļi diennaktī. Ja pirms Dienvidu tilta atklāšanas Akmens tiltu šķērsoja vidēji 54.9 tūkst. transportlīdzekļu diennaktī, tad četru nedēļu laikā pēc Dienvidu tilta atklāšanas Akmens tiltu šķērso vidēji 52.9 tūkst. transportlīdzekļi diennaktī. Pār Vanšu tiltu vidējā diennakts satiksmes intensitāte četru nedēļu laikā pēc Dienvidu tilta atklāšanas ir saglabājusies iepriekšējā līmenī- aptuveni 60 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī. «Satiksmes intensitātes samazinājums par 16,7% pār Salu tiltu mēneša laikā kopš Dienvidu tilta atklāšanas ir ļoti ievērojams. Praksē satiksmes intensitātes izmaiņas pat par 2% rada ļoti jūtamas izmaiņas satiksmes plūsmā. Protams, ka satiksmes intensitātes samazinājums ir aplūkojams plašākā kontekstā. Satiksmes intensitāti un transportlīdzekļu skaitu Rīgā tiešā veidā ietekmē arī valsts ekonomiskās situācijas izmaiņas,» norādīja Rīgas domes Satiksmes departamenta direktors Edgars Strods.

Rīgas pilsētas pašvaldība nepareizi uzrāda saistības, kas radušās, ņemot Dienvidu tilta būvniecībai nepieciešamo aizņēmumu. Uz šo faktu Valsts kontrole (VK) jau norādījusi kopš 2006.gada.

«Rīgas Domes amatpersonas turpina krāpties ar šo saistību uzrādīšanu, tādējādi radot šaubas par viņu spēju un vēlmi pareizi uzrādīt veiktos darījumus ar iedzīvotāju naudu,» uzsver VK.

Revīzijas atzinumā norādīts, ka saimnieciskā gada pārskatā uzrādītā informācija par saistībām nav patiesa un salīdzināma, jo Rīgas pilsētas pašvaldība pretēji darījuma ekonomiskajai būtībai saistības 273 milj. Ls apmērā pret Deutsche Bank AG par Dienvidu tilta būvniecības finansēšanu ir uzrādījusi kā «Ilgtermiņa parādus piegādātājiem un darbuzņēmējiem», nevis kā «Ilgtermiņa aizņēmumu».

Rīgas pašvaldība pagājušā gada pārskata pielikumā par aizņēmumiem nav arī uzrādījusi aizņēmumu 515 milj. Ls apmērā. Kā arī 2012.gada 31.decembrī atvasināto finanšu instrumentu pašvaldība nav uzrādījusi tā patiesajā vērtībā, bet par 118milj. Ls mazākā vērtībā. Informāciju par revīzijā konstatēto Valsts kontrole ir nosūtījusi izvērtēšanai Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai.

Valsts gatava ļaut Rīgas domei palielināt saistības Dienvidu tilta pabeigšanai.

Finanšu ministrija ir izteikusi gatavību atļaut Rīgas domei aizņemties papildus septiņus miljonus latu, lai tiktu pabeigta Dienvidu tilta trešās kārtas realizācija posmā no Bauskas ielas līdz Ziepniekkalna ielai. Tas norādīts Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības 2012. gada domstarpību un vienošanās protokola projektā. Jāatgādina, ka kopumā trešās kārtas pabeigšanai nepieciešami aptuveni 17,5 milj. Ls. Šī summa gan aprēķināta vēl iepriekšējā līguma ar a/s Transport Systems ietvaros.

Jāmin, ka Rīgas dome ir izstrādājusi nākamā gada budžetu, ko šodien Finanšu komiteja plāno skatīt. Budžeta projektā paredzēti resursi 27,43 milj. Ls apmērā Dienvidu tilta celtniecības izdevumu segšanai. Minētā summa tiks ņemta no saņemtajām dotācijām no pašvaldības vispārējiem ieņēmumiem.

Pašlaik Rīgas domei nav iespēju uzsākt tiesvedību saistībā ar iespējamajiem amatpersonu pārkāpumiem, jo līdz šim maksājumus par Dienvidu tilta būvniecību ir veikusi Deutsche Bank AG, informē Rīgas dome.

Ņemot vērā, ka pienākums sākt norēķinus Rīgas domei iestāsies tikai 2010. gada otrajā pusē, tiešie zaudējumi pašvaldībai uz šo brīdi nav radušies.

RD norāda, ka advokātu birojs Grunte & Cers atzinumā norāda uz to, ka Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora 2004. gada 30. martā noslēgtais līgums ar AS Dienvidu tilts būtiski atšķiras no konkursa nolikuma. Līgumā pretēji konkursa noteikumiem iekļauts līguma cenas sadārdzinājums inflācijas, valūtas sistēmas izmaiņu un melnā metāla cenas pieauguma rezultātā.

Tāpat Rīgas dome vērš AS Dienvidu tilts uzmanību un to, ka līdz šim maksājumus, kas izriet no līguma par Dienvidu tilta būvniecību, uzņēmums ir saņēmis no Deutsche Bank AG, jo Rīgas domes pienākums maksāt par būvdarbiem vēl nav iestājies. Līdz ar to būvniecības cenu pieauguma sadārdzinājumu spēkā neesamība varētu ietekmēt Deutsche Bank AG piedāvāto Dienvidu tilta būvniecības finansējuma modeli.

Rīgas dome meklēs citu būvnieku Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecībai. Domei un būvniekam ir atšķirīgi viedokļi par Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecības izmaksām. Tādēļ nolemts vienoties ar būvnieku un lauzt līgumu, kā arī izsludināt jaunu konkursu celtniecības darbu veikšanai, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Labrīt, Latvija! teica Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC).

Rīgas domes un a/s Transport Systems tilta celtniecības noslēgtā līguma summa ir 313,4 milj. Ls, tai skaitā 170,3 milj. Ls ir projektēšanas un būvniecības izmaksas, bet 143,2 milj. Ls ir maksājumi par finansējuma piesaisti. Rīgas dome Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecības procesam pērn piešķīra tikai 1,26 milj. Ls nepieciešamo 10 milj. Ls vietā, tāpēc būvniecības process pagājušajā vasarā tika pārtraukts.

Rīgas mērs arī izteica cerību, ka ar Transport Systems izdosies vienoties par sadarbības izbeigšanu un jau nākammēnes varēs izsludināt jaunu konkursu. Tas ļautu Dienvidu tilta trešo kārtu nodot ekspluatācijā nākamgad. Jāpiebilst, ka Dienvidu tilta būvniecības ģenerāluzņēmējs ir Transport Systems (iepriekšējais nosaukums – Dienvidu tilts), kurā apvienojās celtniecības kompānijas Skonto būve, Latvijas tilti, BMGS, Tilts, Rīgas tilti un Viadukts.

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija lēmumu par Rīgas domes pieļautajiem pārkāpumiem Dienvidu tilta būvniecībā nepieņem, neieradušos amatpersonu dēļ.

Uzklausot Valsts kontroles atzinumu par Dienvidu tilta būvniecībā izšķērdētajiem 27 milj. Ls, Saeimas deputāti lēmuma pieņemšanu atlikt uz nedēļu. Kā Db jau vairākkārt rakstīja, Valsts kontrole Dienvidu tilta būvniecībā atklājusi vairākus būtiskus pārkāpumus, kas ievērojami sadārdzinājis tilta būvniecības procesu.

«Pirmkārt, nekur nav atrodams tehniski ekonomiskais pamatojums, lai izvērtētu aizņemto līdzekļu optimālu izlietojumu un atmaksu. Otrkārt, ir pamats domāt, ka Rīgas dome (RD) 305 milj. Ls finansējuma piesaistē no Deutsche Bank ir veikusi simulatīvas darbības ar a/s Dienvidu tilts, lai aiz tām paslēptu faktisku aizņēmumu, kas nav veikts atbilstoši pašvaldību aizņēmumu normām. Turklāt RD nav izvērtējusi Kohēzijas fonda līdzekļu piesaisti, jo esošais aizdevums ir dārgs un 305 milj. Ls pamatsummai pievienojis vēl 263 milj. Ls.