Pašvaldībām nereti nav pietiekamu resursu un instrumentu, kā pašām radīt dažādus mehānismus vai risināt noteiktā teritorijā esošās sabiedrībai svarīgās problēmas – tām talkā nāk sociālie uzņēmumi.
«Sociālie uzņēmumi ir vēl viens instruments, kā risināt sabiedrībai svarīgās problēmas – bezdarba mazināšanu, noteiktu personu grupu integrāciju sabiedrībā, sociālo pakalpojumu sniegšanu vai jauna pakalpojuma groza izveidi noteiktām personu grupām. Nereti pašvaldībām nav pietiekamu resursu un instrumentu, kā pašām radīt dažādus mehānismus vai risināt noteiktā teritorijā esošās sabiedrībai svarīgās problēmas. Tāpēc atbalstot šādus uzņēmumus, veidojas situācija, ka ieguvēji ir visi. Pašvaldība sniedz gan materiālu, gan nemateriālu atbalstu sociālajiem uzņēmumiem, un tie veido ilgstpējīgu risinājumu, nereti iesaistot pat t.s. klientus savā uzņēmējdarbībā un palīdzot tiem pašiem rast labākos risinājumus esošām problēmām,» saka Agnese Frīdenberga, Providus pētniece.
Ne viens vien izaicinājums
A. Frīdenberga uzskata, ka lielākais izaicinājums pašvaldībai ir saprast, ka tā nav vienīgais un pareizais risinājums, ka ir jādod iespēja sabiedrībai pašai iesaistīties sociālo problēmu risināšanā, atbalstot sociālos uzņēmumus. Savukārt sociālajiem uzņēmumiem ir jāspēj sevi «pārdot» un pierādīt, ka to sniegtais pakalpojums vai radītā prece radīs būtiskas, pozitīvas izmaiņas. Viņa novērojusi, ka ne visi sociālie uzņēmumi to saprot un māk izmērīt savu pozitīvo ietekmi.
«Izaicinājumi strādāt sociālajā uzņēmumā var būt vairāki. Nodokļu slogs ir pārāk liels, it īpaši, organizējot darba integrācijas uzņēmumu, jo cilvēki ar ierobežotām spējām nevar strādāt tik ražīgi kā jebkurš vesels cilvēks. Svarīga ir pašvaldības ieinteresētība un līdzdalība, regulāra produkcijas iegāde no vietējiem sociālajiem uzņēmumiem. Šajā procesā svarīgs ir cilvēkfaktors, cik ieinteresēta un saprotoša ir lēmējvara un cik zinoši un uzņēmīgi ir sociālie uzņēmēji. Pašvaldības atbalsts ir īpaši svarīgs sociālo uzņēmumu darbības sākumposmā,» saka Eva Viļķina, biedrības Cerību spārni valdes priekšsēdētāja.
Biedrības Rūpju bērns vadītājs un RB Cafe idejas autors Māris Grāvis uzskata, ka viens no lielākajiem izaicinājumiem ir ievērot birokrātiskos procesus. «Nelielos uzņēmumos vai nevalstiskās organizācijās viss notiek tā – šodien izdomāju, rīt ir gatavs. Sadarbībā ar pašvaldību tā nevar. Ir skaidri un gaiši noteikts, ko pašvaldība var un ko nevar. Nav viegli mēģināt atrast kompromisu un modeli, kā sadarboties. Jārēķinās, ka sadarbībā ar pašvaldību nekas nenotiek ātri un uzreiz. Process nav tik vienkāršs. Pat ja ir laba ideja un domē visi to saprot, vajadzīgs ilgs laiks, lai to ieviestu. Nav tā, ka pašvaldības ir pret sociālajiem uzņēmumiem, nē. Vienkārši ir stingri noteikumi, kas tai jāievēro. Mēs labi zinām cilvēku ar invaliditāti vajadzības un intereses, un man gribētos cerēt, ka tāpēc mēs nodrošinām viņu vajadzībām atbilstošākus pakalpojumus,» viņš saka.
Visu rakstu Izprotot problēmu, rod labākus risinājumus lasiet 11. februāra laikrakstā Dienas Bizness.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
LASI ARĪ: Mana pieredze: Cer piepildīt kafejnīcu tirgu ar kaut ko nebijušu