Papildu pārdošana ļauj palielināt apgrozījumu bez lieliem ieguldījumiem. Kā norāda laikraksts, pieejas ir dažādas - sākot no bezpersoniskas uzbāzības, visiem piedāvājot vienu un to pašu preci, beidzot ar piedāvājuma pielāgošanu tām klienta interesēm, kas noskaidrotas apkalpošanas procesā.
Kāda veikalu tīkla Drogas pārdevēja, kura vēlējusies palikt anonīma, atklājusi: «Mūsu darbu bieži nāk vērtēt slepenie pircēji jeb viltus klienti. Konstatējot, ka pārdevēja nepiedāvā uz letes novietoto papildu preci, viņi samazina vērtējumu. Tas savukārt var ierindot veikalu melnajā sarakstā - pārdevējām uz trim mēnešiem atņem piemaksas, un veikalu pastiprināti kontrolē.»
Raksti par tēmu
Jautāta par papildu motivāciju veikt šādus pienākumus, veikala Drogas darbiniece atbildējusi, ka tas vienkārši ietilpstot darba pienākumos. «Es pati jūtos kā robots - obligātās septiņas frāzes ikreiz noberu kā pupas. Agrāk papildu pārdošanu neveicām, viss sākās pirms četriem gadiem, kad veikalu tīkls Drogas bija iepircis ļoti daudz pakaramo, bet noieta tiem nebija. Tika aprēķināts, ka ar toreizējo pirkšanas intensitāti visi pakaramie tiktu pārdoti 98 gadu laikā. Tad tos salika kastēs, ko piestūma pie kasēm, un piedāvāja katram pircējam. Rezultātā viss daudzums tika pārdots četrās dienās, un Drogas vadība saprata, ka šī lieta jāattīsta,» atklājusi pārdevēja.
Drogas vadība atteikusies sniegt komentārus par savu papildu pārdošanas stratēģiju, pamatojot, ka jebkura Drogas akcija ir uzņēmuma mārketinga stratēģijas izpausme, ko uzņēmums nevar publiski komentēt.
Narvesen kioskos pārdevēji pircējam papildus piedāvā nevis vienu obligāto preci, bet dažādas - pēc saviem ieskatiem. SIA Narvesen Baltija pārstāvis Andis Aleksandrovs Dienai sacījis, ka uzņēmumā papildu pārdošana tiek uztverta kā klientiem atbilstošu produktu piedāvāšana: «Jau aptuveni trīs gadus aicinām pārdevējus uzrunāt un iepazīt savus klientus. To, cik labi tas izdodas, novērtē klients, pieņemot lēmumu izdarīt pirkumu.»
