Vadītāju atlasē pretendenta izglītībai ir būtiska nozīme – CV ierakstītie burti MBA vai EMBA paver ceļu uz šādu amatuAptuveni 70% pretendentu, kas kandidē uz vadītāja amatiem, ir augstākā izglītība vadībzinātnēs un ekonomikā. Ar MBA vai EMBA diplomiem pretendentu gan ir krietni mazāk, saka SIA Fontes valdes locekle Betija Putniņa. MBA un EMBA iegūtā izglītība vidējā un augstākā līmeņa vadītāju atlasē Latvijā ir faktors ar būtisku svaru, atzīst personāla atlases kompāniju pārstāvji. «Tas ir viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem, kas apvienojumā ar vadības pieredzi, pierādāmiem sasniegumiem un atbilstošām personības iezīmēm veido kandidāta kompetences,» norāda Talentor Latvija vadošā partnere Katrīna Ošleja. «Tirgū ar MBA saprot ļoti konkrētu saturu. Ja runā par MBA, tad zinām, kādus kursus cilvēks ir izgājis, bet uzņēmējdarbības vadības maģistrs var būt ar ļoti atšķirīgu sagatavotību,» uzsver Pedersen & Partners partnere Evita Lune.No Latvijas augstskolu piedāvātajām programmām augstākā un vidējā līmeņa vadītāju atlasē visaugstāk tiek vērtētas divas: SSE Riga īstenotā EMBA un RBS skolas MBA. Kā trešo personāla atlases pārstāvji min RTU maģistra programmu Inovācijas un uzņēmējdarbība. «Ar EMBA – tie ir cita kalibra vadītāji – gan personības brieduma ziņā, gan kā vadītāji. Izteiktas prasmes organizēt, prezentēt. Spēja pamatot savus spriedumus,» teic E. Lune.«Studijas MBA vai EMBA programmās ir pārmaiņu katalizators,» atzīst SSE Riga EMBA programmas direktors Kārlis Krēsliņš. Darba devējs, kura darbinieks mācās šādā programmā, var rēķināties, ka viņam būs vairāk vērtības, plašākas zināšanas, briedums, viņu var uzlūkot «galvu mednieki» un darba devējam jādomā, kā šo darbinieku noturēt. MBA programmu starptautiskajos ranžējumos viens no studiju programmas vērtēšanas kritērijiem ir absolventu algas izaugsme. «Finansiālais aspekts ir nozīmīgs,» saka K. Krēsliņš. Taču to nevar atraut no citām vērtībām, ko cilvēki sagaida no darba.Ārzemēs iegūts diploms lielākoties tiek vērtēts augstāk nekā Latvijā iegūtais, izņemot jau pieminētās programmas. «Ne vienmēr, bet bieži gadās, ka darba devēji Rietumu augstskolās iegūtu izglītību vērtē augstu, jo pastāv stereotips par tās pārākumu salīdzinājumā ar Austrumeiropā iegūto izglītību. Viss atkarīgs no skolas reitinga,» saka K. Ošleja.E. Lune norāda otru galējību: cilvēkam ar ļoti prestižas skolas diplomu Latvijā var būt grūti atrast piemērotu darbu. Tomēr viņa atzīst – līdz šim Latvijā vadītāju atlasē lielāka problēma ir spēcīgu pretendentu trūkums. «Vadītāju izglītības līmenis ir nepietiekams. Diezgan daudzi vadītāji ir pārāk šauri domājoši» saka E. Lune.
Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.
Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.
