Viesmīlības nozare kā tūrisma industrijas būtiska daļa nekur citur pasaulē neattīstās tik strauji kā centrālajā un Austrumeiropā, it īpaši laikā, kad pieaug ekonomiskā aktivitāte un ārvalstu investīcijas.

Pieaugot tūristu skaitam, palielinās gan viesnīcu, gan ēdināšanas, kultūras un izklaides pakalpojumu aprite, tāpēc aktuāli kļūst jautājumi, kā pārvaldīt šīs jomas, kombinējot tradicionālo ar moderno, integrējot jaunās tehnoloģijas un viedās pārvaldīšanas sistēmas. Saskaņā ar jaunāko Pasaules Tūrisma organizācijas (UNWTO) starptautiskā tūrisma barometru, kopējais starptautisko tūristu skaits 2017. gadā pieauga par 7%, sasniedzot 1,322 miljonus.

Pateicoties Vidusjūras galamērķiem, Eiropas reģions pagājušogad ir uzrādījis rekordlielus rezultātus, sasniedzot 671 miljonu lielu ārvalstu tūristu pieplūdumu, kas ir par 8% vairāk nekā 2016. gadā. Eiropa, it īpaši tās centrālais un austrumu reģioni vienmēr ir kalpojuši par katra ceļotāja must have ceļošanas galamērķiem. Bet nepārtraukti izgudrojot un ieviešot jaunākās viesmīlības un tūrisma nozares tehnoloģijas, attīstot arvien jaunus ceļošanas virzienus un veidus, Eiropa turpina vilināt arī mūsdienu tūristus un jau vairākus gadu desmitus diktē tūrisma tendences visai pasaulei. Apmeklējot starptautiskās viesmīlības un tūrisma nozares izstādes un piedaloties dažādās nozares konferencēs, mēs smeļamies vērtīgas idejas un padomus no citām Eiropas valstīm.

Problēmas viesmīlības nozarē ir jārisina nekavējoties, nevis gausi tās jāatliek, novērojot, kā viens pēc otra aizveras neskaitāmi viesmīlības uzņēmumi, pauda Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) vadītājs Andris Kalniņš.

Viņš skaidroja, ka jau patlaban novērojams, ka darbu beidz vairāki teju leģendāri restorāni, piemēram, "Vincents" un "Čarlstons", taču šie ir tikai pazīstamākie restorāni, jo savu darbību pārtrauc vai ir smagas izvēles priekšā arī daudzi mazpazīstamāki restorāni, kafejnīcas un citas ēdināšanas iestādes.

"Tās ir problēmas, ar ko nozare saskaras jau vairākus gadus - Covid-19 mantojums, situācija pasaulē ģeopolitiskajā kontekstā, pieaugošā inflācija un darba spēka trūkums," norādīja Kalniņš, atgādinot, ka patlaban ēdināšanas nozares nodokļu parāds ir uzkrājies 44,2 miljonu eiro apmērā, kas galvenokārt saistās ar Covid-19 laiku.

Vienlaikus Kalniņš uzsvēra, ka patlaban ēdināšanas nozare, abstrahējoties no šī parāda, ir nerentabla un ar zemu konkurētspēju. Cita starpā pandēmijas laikā nozare ir zaudējusi aptuveni 30% darba spēka, savukārt kopējais atalgojums nozarē ir pieaudzis par 20%, kas pamatojams ar darba spēka trūkumu un kopējo inflāciju valstī.

Latvijas viesmīlības nozare pēdējo divu gadu laikā ir zaudējusi trešo daļu darbinieku un pašlaik piedzīvo akūtu darbaroku trūkumu, liecina Latvijas Restorānu biedrības (LRB) un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) apkopotā oficiālā statistika.

“Neparedzamie nozares darbības noteikumi un haotiskie ierobežojumi pandēmijas laikā likuši daudziem uzņēmumiem izbeigt savu darbību. Savukārt darbinieki ir pārkvalificējušies vai devušies peļņā uz ārzemēm. Šobrīd nozarē katastrofāli trūkst darbinieku un, sezonai sākoties, uzņēmēji ir izmisumā, jo nevar realizēt visu plānoto un pieņemt visus pasūtījumus. Tāpēc viesmīlības nozare sagaida, ka vēlēšanu gadā politiķu uzlabos dialogu ar uzņēmējiem, iedziļināšanos nozares specifikā un pandēmijas vai ģeopolitisko izaicinājumu ietekmē uz nozari. Tas ir svarīgi īpaši šobrīd, kad visu resursu cenas ir dramatiski pieaugušas, bet daudziem iestājies atlikto nodokļu nomaksas termiņš, tāpēc ļoti daudzi uzņēmēji izvērtē vai vispār turpināt darbu. Ja netiks pieņemti drosmīgi lēmumi, mēs turpināsim zaudēt konkurētspējā Baltijas kaimiņiem un atpalikt savā attīstībā,” vērtē LRB prezidents Jānis Jenzis.

Latvijas viesmīlības nozare 2019.gadā Latvijas valstij nodokļos samaksājusi 147 miljonus eiro, kas ir par 16,5% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati. Latvijas Restorānu biedrības (LRB) analīze liecina, ka nozares uzņēmumi nodokļos valstij nomaksājuši 20% no apgrozījuma, kas ir pusotru reizi vairāk nekā citu nozaru uzņēmumi.

"Aktuālie skaitļi vēlreiz apliecina, ka nozare pirms Covid-19 pandēmijas turēja savu solījumu par pašsakārtošanos un iziešanu no pelēkās zonas, pēdējos trijos gados būtiski palielinot valstij nomaksāto nodokļu apjomu. Vēl vairāk - aktuālie VID dati pilnībā atspēko mītu par nodokļu nemaksāšanu, tieši pretēji - tie parāda, ka viesmīlības uzņēmumi nodokļos samaksā proporcionāli vairāk nekā citu nozaru uzņēmumi," norāda LRB finanšu konsultants Andrejs Grigoļunovičs.

LRB informē, ka saskaņā ar VID datiem, citu nozaru uzņēmumi nodokļos valstij pērn samaksāja vidēji 14% no apgrozījuma, pieņemot, ka visus nodokļus maksā uzņēmumi (reāli nelielu daļu maksā arī privātpersonas u.tml.). Attiecīgi tas ir par trešdaļu mazāk nekā vidēji maksā viesmīlības uzņēmumi (20% no apgrozījuma). Tāpat daudz mērenāk ir auguši valsts kopējie nodokļu ieņēmumi - 2019.gadā tie ir tikai 5,4%, kas ir trīsreiz mazāks pieaugums nekā viesmīlības nozarē, norāda LRB.

Viesmīlības nozares īpatsvars Latvijas tautsaimniecībā divu Covid-19 pandēmiju laikā ir samazinājies no 2% līdz 1%, liecina Latvijas Restorānu biedrības (LRB) un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) apkopotā oficiālā statistika.

Turklāt Latvijas viesmīlības nozare strauji zaudē konkurētspēju, jo atgūstas lēnāk nekā Lietuvā un Igaunijā, kurās nebija tik stingri ierobežojumi.

“Latvijai nav izdevies tik veiksmīgi sabalansēt sabiedrības veselības un ekonomikas izaugsmes intereses, kā tas ir izdevies kaimiņiem. Viesmīlības nozares asociācijas un LDDK veidotā Krīzes vadības komiteja ir visu pandēmijas laiku strādājušas pie loģiskiem priekšlikumiem gan par ierobežojumiem, gan saistībā ar valsts atbalsta jautājumiem. Diemžēl Latvijā noteiktie ierobežojumi ir bijuši haotiski, striktāki un ilglaicīgāki kā kaimiņvalstīm, un visbiežāk politisku, ne epidemioloģisku motīvu vadīti. Tas novedis pie situācijas, ka šobrīd mūsu nozare ir krietni sliktākā situācijā nekā Lietuvā un Igaunijā,” norāda LRB prezidents Jānis Jenzis.

Pandēmijas apstākļos gan pasaulē, gan Latvijā pieaudzis vīna patēriņš.

To atzīst Eiropas labākais vīnzinis un trešais labākais vīnzinis pasaulē, uzņēmuma "WineTeach" dibinātājs un līdzīpašnieks Raimonds Tomsons un vīna bāra "VIETA" īpašnieks Jānis Volkinšteins, kurš ieguvis prestižo WSET augstāko "Diploma" kvalifikācijas līmeni Burgundijā, Francijā un Austrijā.

Kā šajā laikā kopumā mainījusies industrija?

JV: Vīna tirdzniecības industrija turpina cīnīties par izdzīvošanu. Online servisi piedzīvo uzplaukumu - krīzes fons mums ar "WineTeach" komandu bija ļoti motivējošs fons, lai steigšus strādātu ar mūsu izglītības platformas attīstību. No vairākiem importētājiem esmu dzirdējis, ka virkne arogantu ražotāju esot stipri mainījuši attieksmi un mīkstinājuši stingros importa noteikumus. Visi mācās pielāgoties - tā ir patiesība. Nekas vēl ne tuvu nav beidzies. Par to, kā šis laiks veidos jaunu komunikācijas ētiku, tirdzniecības modeļus un tiešsaistes vidi vīna tirdzniecībā, varēs veikt aizraujošus pētījumus 2029. gadā, svinot Covid-19 10 gadu jubileju.

"Turpināsim cīnīties par pazeminātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieviešanu," norāda Latvijas Restorānu biedrība.

Latvijas Restorānu biedrības (LRB) kopsapulcē biedri uzklausījuši Ekonomikas ministrijas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA), Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un finanšu institūcijas "ALTUM" informāciju par viesmīlības nozarei pieejamo atbalstu, kā arī vienojušies turpināt sarunas par pazeminātā PVN ieviešanu.

"Teju visas Eiropas Savienības valstis ir sniegušas būtisku atbalstu COVID-19 pandēmijas smagi skartajai tūrisma un viesmīlības nozarei. Viens no efektīvākajiem atbalsta instrumentiem ir bijis pazeminātā PVN ieviešana, ko šogad izdarījušas gan Beļģija, gan Vācija, gan Bulgārija.

Biedrība «Lauku ceļotājs» pagājušajā nedēļā norādīja uz to, ka Latvijas lauku tūrisma uzņēmēji sastopas ar izteiktu apkalpojošās sfēras darbinieku trūkumu. Taču ar šo problēmu saskaras ne tikai lauku tūrisms, bet visa viesmīlības un tūrisma nozare kopumā, īpaši ēdināšanas uzņēmumi.

Darbinieku trūkumu radījuši vairāki aspekti - augstās darba kvalitātes prasības, atalgojums, kas ne vienmēr ir konkurētspējīgs ar ārvalstīs piedāvāto, un tas, ka ne visi darba meklētāji ir gatavi intensīvi strādāt.

77,7% uzņēmēju darbaspēka pieejamību vērtē kā sliktu

Darbaspēka trūkums ir problēma, kas skar ne tikai tūrisma nozari – kopumā Latvijā aptuveni 77,7% uzņēmēju norāda, ka darbaspēka pieejamība ir slikta vai drīzāk slikta[1]. Tajā pašā laikā 2018. gadā Rīgas reģionā bezdarba līmenis bija 6,5%[2]. Tātad vienlaikus ir gan daudz darba meklētāju, gan daudzi, kuriem trūkst darbinieku.

Tūrisma un viesmīlības nozarē to izjūtam īpaši spilgti, jo viena pēc otras Rīgu piepilda jaunas viesu uzņemšanas vietas – pēdējos gados durvis vērušas gan rekonstruētas, gan jaunbūvētas viesnīcas, arī patlaban top un tuvākajos gados iecerēti vairāki jauni projekti. Rezultātā nozarē ir dažāda līmeņa darbinieku trūkums, tostarp tādās pozīcijās kā istabenes viesnīcās vai viesmīļi restorānos. Šāds darbs, nenoliedzami, nav viegls, turklāt ir arī augstas prasības attiecībā uz darba kvalitāti, taču nereti cilvēkus attur nevis šie faktori vai pat atalgojuma jautājums, bet gan nevēlēšanās intensīvi strādāt.

Pēdējo divu gadu notikumi būtiski ietekmējuši tūrisma un viesmīlības nozares un ar to saistītos uzņēmumus. Daļa uzņēmumu bija spiesti samazināt darbinieku skaitu, pielāgojoties spēkā esošajiem ierobežojumiem.

Viesnīcās un restorānos, kā cilvēkresursu ietilpīgās nozarēs darbinieku samazināšana bija saistīta ar pulcēšanās ierobežojumiem, tomēr šobrīd, vietējo un ārvalstu tūristu skaitam atkal strauji pieaugot, uzņēmumi saskaras ar nopietniem izaicinājumiem piesaistīt dažāda līmeņa darbiniekus, lai nodrošinātu uzņēmumu pilnvērtīgu darbību, norāda Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāns Ēriks Lingebērziņš.

Sabiedriskai dzīvei lēnām atgriežoties ierastā ritmā un pielāgojoties situācijai, darbu ir atsākuši ēdināšanas, izmitināšanas un citi tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumi, kura apkalpo tūristus un piedāvā dažādus atpūtas, izklaides un viesmīlības pakalpojumus, tomēr vairums uzņēmumu saskaras ar darbinieku trūkumu, kas būtiski ietekmē uzņēmējdarbības rentabilitāti un spēju apmierināt pieaugošo tūristu skaitu un arī klientu vēlmi saņemt kvalitatīvu pakalpojumu.

Situācija viesmīlības nozarē ir dramatiska – tās starppatēriņa īpatsvars Latvijas kopējā ekonomikā samazinājies no 2,9% 2019. gadā līdz 1,2% 2021.gadā. Cieš gan ēdināšanas uzņēmumi, gan valsts ekonomika – kopējie nozares administrēto maksājumu parādi sasnieguši 50% attiecību pret nodokļu ieņēmumiem un kopš 2019. gada ir palielinājušies par 183%, norāda Latvijas Restorānu biedrība.

Tāpēc ēdināšanas nozare atkārtoti aicina Latviju sekot citu Eiropas valstu piemēram un samazināt ēdināšanas nozares PVN likmi uz 12% vai 5%.

“Latvijā PVN likme ēdināšanai ir otra augstākā Eiropas Savienībā (aiz Dānijas) un pati augstākā starp «jaunajām» ES dalībvalstīm. Turklāt deviņas no ES dalībvalstīm tieši Covid-19 pandēmijas laikā, kopš 2020.gada sākuma, īstenoja papildus PVN samazināšanas politiku, tādējādi tika atbalstīta ne tikai nozare, bet arī kopējā valsts ekonomika. Vienlaikus jāņem vērā arī fakts, ka kopējais nodokļu slogs Latvijā ir ļoti augsts un nesamērojams ar klientu pirktspēju, kas līdz ar dramatisko inflāciju ir vēl vairāk kritusies. Rezultāts – ēdināšanas nozares uzņēmumi šobrīd strādā ar zaudējumiem un vairumam LRB biedru ir hroniski nodokļu parādi. 2021.gadā samaksāto nodokļu apjoms ir samazinājies par 38% jeb 56 miljoniem eiro, salīdzinot ar apjomu pirms COVID-19 pandēmijas. Lai salauztu šo apburto loku, ir nepieciešams nopietns valsts atbalsts un samazinātā PVN likme labākais instruments nozares sakārtošanai un izdzīvošanai,” uzsver Latvijas Restorānu biedrības (LRB) prezidents Jānis Jenzis.

Arvien biežāk novērojama tendence, ka trešo valstu pilsoņi mūsu valsti izmanto kā platformu nepieciešamo darba atļauju saņemšanai un dodas labākas dzīves meklējumos uz bagātākām Eiropas valstīm.

To atzīmē starptautiskā personāla nomas uzņēmuma SIA Aveluk grupa vadītāja Kristīne Kuļeva. Lai risinātu darbaspēka trūkuma jautājumu, nereti vietēji uzņēmēji darba rokas meklē trešajās valstīs - Uzbekistānā, Tadžikistānā un Moldovā, taču nereti šie viesstrādnieki Latviju izmanto tikai kā tranzītvalsti, norāda K.Kuļeva. Viņa stāsta, ka gandrīz ikviens komersants, kurš kādreiz darbā ir pieņēmis viesstrādniekus, kaut reizi ir saskāries ar situāciju, kad darbinieki bez brīdinājuma pazūd, tādēļ uzņēmējs ir spiests steidzami meklēt jaunus strādniekus. To apstiprina arī robežsargi - trešo valstu pilsoņi izmanto Baltijas valstis, lai nokārtotu visus vajadzīgos dokumentus un dotos uz kādu attīstītāku valsti, piemēram, Vāciju, Nīderlandi vai Skandināviju, teic K.Kuļeva, apstiprinot, ka darbaspēka šobrīd trūkst visā Eiropā, ne tikai Latvijā.

Viesmīlības nozares darba devēju un ņēmēju organizācijas, Ekonomikas ministrija (EM) un Iekšlietu ministrija (IeM) ir parakstījušas memorandu par sociāli atbildīgas un epidemioloģiski drošas komercprakses īstenošanu.

Nozares uzņēmēji uzskata, ka sabiedrības veselība ir lielākā vērtība un apņemas darīt visu, lai saglabātu un veicinātu sabiedrības veselību Covid-19 pandēmijas laikā.

Viesmīlības nozares dalībnieki, EM un IeM apņēmušās stiprināt sadarbību, lai kopīgi izstrādātu, pastāvīgi pilnveidotu un praksē īstenotu viesmīlības nozarei piemērotākos rīcības scenārijus Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai atbilstoši faktiskajai vīrusa izplatības situācijai valstī.

"Sadarbībā ar nozares pārstāvjiem, Valsts darba inspekciju, Valsts policiju un Ekonomikas ministriju esam izstrādājuši drošas darbības vadlīnijas ēdināšanas nozarei, lai uzņēmumi varētu atsākt pilnvērtīgu darbību, vienlaikus garantējot drošību gan darbiniekiem, gan klientiem. Tagad svarīgi apņemšanos īstenot praksē, mācoties strādāt citādos apstākļos. Tieši tā iespējams atrast labākos un drošākos risinājumus, kā veiksmīgi pielāgoties jaunajam normālajam," komentē Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Lai nodrošinātu Latvijas tūrisma un viesmīlības nozares atkopšanos no krīzes, ir nepieciešama vienota rīcība gastronomiskā tūrisma attīstībā, secināts Latvijas Restorānu biedrības (LRB) un Biznesa augstskolas “Turība” asoc. prof. Ērika Lingebērziņa īstenotajā pētījumā “Gastronomiskais tūrisms galamērķa konkurētspējai”.

Ir svarīgi mērķtiecīgi strādāt pie Latvijas nokļūšanas Michelin ceļvedī un nacionālā gastronomiskā tūrisma ceļveža veidošanas, kā arī pašmāju vadošo pavāru individuālo zīmolu attīstības.

“Pasaules Tūrisma organizācija min gastronomisko tūrismu, kā vienu no vadošajiem virzieniem tūrisma atjaunošanai pēc pandēmijas. Izcilie Latvijas restorāni un šefpavāri vēl pirms pandēmijas ir spējuši piesaistīt ārvalstu viesu uzmanību un patīkami pārsteigt un aizraut. Šobrīd, kad pie nozares debesīm sabiezējuši tumši problēmu mākoņi – izdzīvošanas jautājums, energoresursu cenu, vispārējais nozares nodokļu slogs, darbinieku un tūristu trūkums, – ir valstiskā līmenī jādomā, kā mēs šo nozari revitalizēsim. Asociētā profesora Ērika Lingebērziņa pētījums ir labs pamats jeb atspēriena punkts plašākai diskusijai par gastronomiskā tūrisma iespējām gan nozares, gan katra uzņēmuma kontekstā,” uzsver LRB prezidents Jānis Jenzis.

Starptautiskais viesmīlības tīkls "Kerten Hospitality" saskata izaugsmes potenciālu Baltijas valstīs, aģentūrai LETA pastāstīja "Kerten Hospitality" starptautiskais komercdirektors Nikolai Padoans.

Viņš atzīmēja, ka "Kerten Hospitality" Baltijas valsts saskata kā nākotnes reģiona tīkla attīstībai un sadarbībai ar nekustamo īpašumu investoriem, viesnīcu īpašniekiem un attīstītājiem.

Padoans skaidro, ka Baltijas tirgum ir milzīgs izaugsmes potenciāls viesmīlības telpā sakarā ar neizmantoto pieprasījumu pēc jaunas pieredzes un steidzamo nepieciešamību risināt jautājumu par telpu dažādos nekustamo īpašumu aktīvos. Padoans uzsvēra, ka pašreizējā globālā stagnācija ir pierādījusi, ka nekustamā īpašuma ieguldījumu prognozējamība nevar būt atkarīga no "autopilota stratēģijas. "Ir nepieciešama pastāvīga telpu, projektu un viesmīlības ekosistēmu attīstība.

Nav redzama Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcība ēnu ekonomikas samazināšanai viesmīlības nozarē, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidents Andris Kalniņš.

"Viesmīlības nozarē ēnu ekonomika ir liela problēma. To mēs neesam slēpuši un to mēs arī uzsveram," teica Kalniņš.

Viņš atzīmēja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās likmes ieviešana būtu labs mehānisms kā cīnīties ar ēnu ekonomiku, izlīdzinot "spēles laukumu" starp godīgajiem un negodīgajiem uzņēmējiem.

Tajā pašā laikā Kalniņš norādīja, ka no VID puses ir uzskats, ka PVN samazinātās likmes ieviešana neveicinās ēnu ekonomikas samazināšanos, lai gan, piemēram, PVN samazinātās likmes piemērošana Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem sekmēja ēnu ekonomikas samazināšanos šajā tirgū.

"Gribētu iemest akmeni VID lauciņā, jo par samazināto PVN likmi mēs cīnāmies jau kopš vismaz 2018.gada, bet ēnu ekonomika kāda bija tad, tāda pati ir arī šobrīd. Es neredzu, ka kaut kas tiktu darīts, lai tā tiktu samazināta," sacīja asociācijas prezidents.

Tūrismā prognozes par šo vasaru nav optimistiskas, ko lielā mērā ietekmē ne tikai viesu skaita lēnais pieaugums, bet arī novēlotais finansējuma piešķīrums tūrisma nozarei kopumā, sacīja Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) vadītājs Andris Kalniņš.

Viņš norādīja, ka Latvijas viesmīlības nozare šogad pirmajos piecos mēnešos nav piedzīvojusi būtiskus uzlabojumus, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, viesu skaitam pieaugot minimāli. Šī tendence, kā uzsvēra Kalniņš, ir satraucoša, jo 2023.gadā Latvija tūrismā piedzīvoja aptuveni 25% samazinājumu salīdzinājumā ar pirmspandēmijas līmeni, ieņemot pēdējo vietu starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

"Prognozes par šo vasaru arī nav optimistiskas, jo nav pārliecības, ka viesu skaits pārsniegs iepriekšējā gada rādītājus," norādīja LVRA vadītājs, piebilstot, ka situāciju galvenokārt izraisījis nepietiekams un novēlots valsts finansējums Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tūrisma departamenta mārketinga aktivitātēm, kā arī ierobežotās iespējas piesaistīt jaunus tirgus bez papildu finansējuma.

Šovasar Jūrmalā viesmīlības sezonu aizvadīja jauns spēlētājs – viesu namiņi "Blackbirds Apartments”; tos izvēlas Latvijā dzīvojošie, kuri vasaru vēlas pavadīt Jūrmalā.

"Liels prieks, ka vasara tiešām bija pieprasīta. Tagad zinām, ka jūnijs un jūlijs ir top mēneši, augusta otrajā pusē jau jūtams, ka cilvēki gatavojas rudens sezonai un skolas gaitām. Lēnām parādās arī interese par rudens sezonu un laiku no rudens līdz pavasarim," teic Agnese Strazda, "Blackbirds Aparments" līdzīpašniece.

Pirmie viesi, kas uzsāka dzīvi vienā no mājiņām tieši Covid-19 izplatības laikā, bija draugu ģimene, jo vēlējās strādāt no mājām un nodrošināt iespēju bērniem baudīt svaigo gaisu un piepildījumu, ko dod plaša, bet slēgta teritorija. "Dzīvē pārliecinājāmies, ka viens labs cilvēks pulcē sev apkārt citus labus cilvēkus un rezultātā visās četrās mājiņās šovasar dzīvoja cilvēki, ar kuriem ir par ko runāt un par ko smiet. Ja ne gluži baltā galdauta svētki, bet kopīgas svinības aizvadītajā vasarā pie mums Jūrmalā netrūka," viņa stāsta.

Ēnu ekonomika viesmīlības nozarē ir sen zināma problēma, taču politikas veidotāji nozari ignorē, pauda vairāku ēdināšanas uzņēmumu īpašnieka "Tiamo gurpas" valdes priekšsēdētājs Toms Zukulis.

Viņš sacīja, ka "Michelin Guide" ceļveža ienākšana Latvijā ir liels notikums Latvijas restorānu, viesmīlības un visai tūrismu nozarei, taču plaši izskanējušās ziņas par atzinību guvušo restorānu nodokļu parādiem skaidri parāda nozares pašreizējo situāciju - Latvijā ir spējīgi uzņēmēji un lieliski šefpavāri, bet tajā pašā laikā pastāv nesakārtota infrastruktūra, kas burtiski piespiež kļūt par nodokļu parādniekiem.

"Bieži dzirdam par ēnu ekonomiku tieši ēdināšanas nozarē un par dažādiem plāniem, kā to izskaust, tomēr viesmīlības nozarē ēnu ekonomika nav problēmu cēlonis, bet valstiski nesakārtotu jautājumu sekas," uzsvēra Zukulis.

Viņš piebilda, ka nozares problēmas ir sen zināmas, taču netiek sadzirdētas. "Problēma ir tajā, ka nozari ignorē," teica Zukulis, piebilstot, lai arī dažādām uzņēmēju organizācijām tiekoties ar politikas veidotājiem, tiek runāts par viesmīlības nozares sakārtošanu, trūkst plāna un rīcības.

Vairāk nekā puse no Latvijas tūrisma un viesmīlības nozarē nodarbinātajiem pašlaik atrodas dīkstāvē vai ir jau atbrīvoti no darba, liecina Vidzemes Augstskolas (ViA) pētījums, kas tapis atsaucoties tūrisma un viesmīlības nozares profesionālo asociāciju aicinājumam.

Pētījuma ietvaros aptaujāti vadošie nozares uzņēmumi, kas uzskata, ka ir nepieciešama pārskatīt valsts piedāvātos atbalsta mehānismus, lai palīdzētu uzņēmumiem pārvarēt krīzi.

"Tūrisma industrija Covid-19 pandēmijā ir cietusi vissmagāk, tāpēc tā ir viena no pirmajām tautsaimniecības nozarēm, kurai gan Eiropas Komisijas, gan atsevišķu Eiropas Savienības dalībvalstu līmenī tiek izstrādāti īpaši mērķēti glābšanas plāni. Piemēram, Lietuvas valdība tūrisma nozarei iezīmējusi atbalstu 45 miljonu eiro apmērā. Arī Latvijas valdībai ir svarīgi ieklausīties nozarē un tās akūtajās vajadzībās, pretējā gadījumā tuvākajā laikā ne tikai būtiski pieaugs bezdarbnieku skaits un slogs uz sociālo budžetu, bet mēs arī riskējam pazaudēt Latvijas ekonomikai nozīmīgu nozari," uzsver Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Pinnis.

Latvijas Restorānu biedrība (LRB) aicina Latvijas valdību iepazīties ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) rekomendācijām un citu Eiropas valstu pieredzi sabiedrības veselības un valsts ekonomisko mērķu saskaņošanā, lai trešajā Covid-19 pandēmijas gadā beidzot izstrādātu plānu Latvijas tautsaimniecības izejai no krīzes un ekonomikas atjaunošanai.

Pretējā gadījumā Latvija pilnībā zaudēs starptautisko konkurētspēju un ilgtermiņa attīstības perspektīvas.

"Biedrība jau pērn divreiz aicināja valdību savlaicīgi sagatavot viesmīlības nozares darbības plānu ziemas un pavasara sezonai, paredzot skaidrus darbības nosacījumus dažādas epidemioloģiskās situācijas apstākļos, vienlaikus ar ierobežojumiem lemjot arī par atbalsta pasākumiem. Tāpat LRB rosināja valdību domāt par Latvijas stratēģiju izejai no krīzes un tautsaimniecības atjaunošanu, ko jau uzsākušas citas Eiropas valstis, tai skaitā Lietuva un Igaunija. Diemžēl jau sācies trešais Covid-19 pandēmijas gads, strauji pieaug gāzes un elektrības izmaksas, un neskaidrība par nākotni tikai pieaug, nevis mazinās," uzsver LRB prezidents Jānis Jenzis.

Lai pirms vēlēšanām politiķiem atgādinātu par visiem neizpildītajiem solījumiem ārstiem, skolotājiem, kultūras darbiniekiem un uzņēmējiem, Latvijas Restorānu biedrība (LRB) visā Latvijā sāk akciju #KatluRevolūciju.

Sākot no 25. maija, katru dienu plkst. 18.00 sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi aicina ikvienu skaļi un drosmīgi skandināt katlus un pannas, protestējot pret valdības un Saeimas īstenoto politiku.

Akcijā #KatluRevolūcija piedalīsies sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi visā Latvijā, gan skolu ēdinātāji, gan reģionu ģimenes kafejnīcas, gan Rīgas dzīvesstila restorāni.

Akcijas laikā sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi aktualizēs pazeminātā PVN jautājumu, kas viesmīlības nozarei tika solīts apmaiņā pret Ģenerālvienošanās noslēgšanu. Nozare savu solījumu ir turējusi un vienošanās ir noslēgta, apliecinot sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu gatavību palielināt atalgojumu, kā arī krīzes laikā samazināt cenas. Tādējādi ieņēmumus no PVN valstij kompensēs ienākumi no darba spēka nodokļiem.

Latvijas Restorānu biedrība (LRB) aicina Veselības ministriju un Ekonomikas ministriju savlaicīgi sagatavot viesmīlības nozares darbības plānu rudens un ziemas sezonai.

Plānā jāparedz skaidri nozares darbības nosacījumi un efektīvi atbalsta mehānismi dažādas epidemioloģiskās situācijas un vakcinācijas aptveres apstākļos. LRB uzskata, ka visu interesēs ir radīt tādu nozares atbalsta sistēmu, kas sekmē uzņēmējdarbību, nevis veicina dīkstāvi, un viens no šādiem instrumentiem ir pazeminātā PVN piemērošana, ko uzņēmēju atbalstam jau ieviesušas 20 Eiropas Savienības valstis.

"Nozare uzskata, ka atbildīgajām ministrijām, ņemot vērā jaunākos zinātniskos pētījumus un epidemioloģisko situāciju Latvijā un Eiropā, kā arī Pasaules Veselības organizācijas ekspertu un epidemiologu ieteikumus, ir nekavējoties jāizstrādā skaidri saprotams nozares darbības plāns vismaz tuvākajiem sešiem mēnešiem. Iepriekšējā periodā ilgi diskutētais, kopīgi izstrādātais un valdības apstiprinātais "luksofora" princips diemžēl nekad tā arī netika iedzīvināts, pēkšņi aizstājot to ar grūti realizējamo "koridoru" pieeju. Tāpēc uzņēmēju vidū pastāv nopietnas bažas, ka arī šoruden, strauji mainoties epidemioloģiskajai situācijai, viesmīlības nozares darbības regulējumā atkal varētu iestāties haoss un masveida bankrotu vilnis," uzsver LRB prezidents Jānis Jenzis.

Cerības par sekmīgu vasaras sezonu nav pilnībā attaisnojušās, pauda Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) vadītājs Andris Kalniņš.

Viņš norādīja, lai gan salīdzinājumā ar 2022.gada vasaru šis gads ir bijis veiksmīgāks, jāņem vērā, ka pērn gada pirmā puse tika pavadīta Covid-19 ēnā ar visiem to saistītajiem ierobežojumiem, kā arī pasaules satricinājumiem saistībā ar ģeopolitiskajiem notikumiem, kuru sekas īpaši izjuta Austrumeiropas valstis.

"Arī šogad, protams, izjūtam sekas, kuras radījusi ģeopolitiskā situācija Eiropā, taču tās ir mazāk jūtamas un savā ziņā esam arī adaptējušies," sacīja Kalniņš, atzīmējot, ka nozare salīdzina 2023.gadu ar pirms pandēmijas periodu, proti, 2019.gadu.

Tostarp Kalniņš atzina, ka 2023.gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo periodu ārvalstu tūristu skaits Latvijā bija būtiski mazāks. Pie tam no janvāra līdz maijam, pat ņemot vērā Pasaules čempionātu hokejā, kas notika Rīgā, ārvalstu tūristu skaits Latvijā bija par aptuveni 30% mazāks nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, Latviju ierindojot pēdējā vietā starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.

No 26 restorāniem, kas pagājušajā nedēļā guva pasaulē populārākā restorānu ceļveža "Michelin Guide" atzinību, vairākiem reģistrēts nodokļu parāds, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļautā restorāna "Tauro" īpašniecei SIA "Tauro" 24.novembrī bija VID administrēto nodokļu parāds 47 108 eiro apmērā.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, "Tauro" pērn strādāja ar 332 935 eiro apgrozījumu un 514 703 eiro zaudējumiem. Miljardierim Jurijam Šefleram pastarpināti piederošais uzņēmums ar zaudējumiem strādā kopš 2010.gada. 2022.gadā "Tauro" nodokļos samaksāja 168 630 eiro, savukārt vidējais uzņēmumā nodarbināt skaits bija 16.

SIA "Binvest", kas pārvalda gan konditoreju "Mulberry", gan "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Chef's Corner", nodokļu parāds 24.novembrī bija 35 754 eiro, bet SIA "Zetop", kas pārvalda "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Whitehouse", - 61 448 eiro.

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) un Latvijas Restorānu biedrība (LRB) ir nosūtījusi vēstuli ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei un finanšu ministram Jānim Reiram, vēršot uzmanību, ka liela daļa uzņēmēju ir smagas izvēles priekšā – turpināt uzņēmējdarbību apkures sezonā ar būtiskiem zaudējumiem vai slēgt savus uzņēmumus.

Viesmīlības nozare norāda, ka ļoti labi izprot pašreizējo situāciju ar energoresursu krīzi visā Eiropas Savienībā (ES), kā arī to, ka valsts budžeta iespējas neļauj atbalstīt visus uzņēmējus. Tāpēc LVRA un LRB aicina valdību rast iespēju uz noteiktu laiku samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi ēdināšanas pakalpojumiem, līdzīgi kā to ir izdarījušas lielākā daļa ES valstu.

“No savas puses apliecinām, ka viesmīlības nozare ir ieinteresēta atbalstīt valsts noteikto kursu energoresursu patēriņa samazināšanā. Mūsu pārstāvētās nozares uzņēmumi ir apņēmušies veikt visas no tiem atkarīgās darbības, lai samazinātu energoresursu patēriņu t.sk. komforta temperatūras samazināšanu telpās u.c. Tāpat arī ļoti atzinīgi vērtējam Ekonomikas ministrijas izstrādāto atbalsta programmu atjaunojamās enerģijas ražošanas iekārtu uzstādīšanai juridiskām personām, kuru plānots apstiprināt valdībā šī mēneša laikā,” teikts LRB un LVRA nosūtītajā vēstulē.