Ne tikai darba devējs, bet arī pats darbinieks lielā mērā ir atbildīgs par to, lai neizdegtu; laikus nenorauts stopkrāns draud ar arodslimību
Latvijā tāpat kā vairumā Eiropas valstu izdegšanas sindroms ir atzīts par arodslimību. Šis sindroms ir neadekvāta organisma reakcija uz hronisku emocionālu stresu, kam raksturīgs nogurums, vienaldzība, ciniska attieksme, viegla aizkaitināmība, nomāktība, skumjas, nespēja izjust, pārmaiņas cilvēka personībā, uzvedībā, nespēja atbrīvoties, kā arī atkarība no dažādām vielām – tabakas, kafijas, alkohola, medikamentiem, pārmaiņas attieksmē pret darbu, darba biedriem, ģimeni, tuviniekiem.
Izdegšanas sindroma kā arodslimības diagnoze Latvijā biežāk tiek uzstādīta tikai pēdējos gados, daudzi ārsti vēl īsti neizprot to, ir grūti šo diagnozi objektivizēt, saka Latvijas Arodslimību ārstu asociācijas prezidente Maija Eglīte. «Garīgo pārslodzi var izraisīt ne tikai darba apstākļi, bet arī veselības problēmas, grūtības personiskajā dzīvē un neapmierinātība ar to, ģimenes stāvoklis, situācija mājās un citas problēmas,» atzīst M. Eglīte. Latvijā tāpat kā visā Eiropā pirmajā vietā ir fiziskās pārslodzes radītās muskuļu, saistaudu, kaulu arodslimības.
Profesijas, kuru darbinieki ir vairāk pakļauti izdegšanai, ir tā dēvētā care giving jeb aprūpējošā sfēra, kurā pārsvarā strādā cilvēki ar augstu misijas apziņu un empātiju, piemēram, ārsti, medmāsas un sociālie darbinieki, atzīst mācību uzņēmuma Illume vadītāja Sandra Krisberga, kura pati reiz piedzīvojusi izdegšanu. «Cilvēkam ir raksturīgi neredzēt un noliegt esošās problēmas, līdz ķermenis viņu noliek pie vietas. Tā ir arī mana personiskā pieredze, ka nebiju pamanījusi savu izdegšanu, līdz vienu rītu nespēju piecelties no gultas un nespēju pat sakarīgi padomāt,» savā izdegšanas pieredzē dalās S. Krisberga.
Visu rakstu Izdegšanas slēdzis paša rokās lasiet 27. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.