Dārzeņu un augļu pārstrādātājam "Kronis" līdz šim izdevies atgūt apmēram 70% no Covid-19 pandēmijas rezultātā zaudētā apgrozījuma HoReCa segmentā, informēja uzņēmuma līdzīpašnieks un valdes loceklis Aivars Svarenieks.

Komentējot situāciju kopumā nozarē pēdējos mēnešos Covid-19 ietekmē, viņš atzina, ka pēc ārkārtējās situācijas pasludināšanas valstī ažiotāžas dēļ par pārtikas nodrošinājumu konservējumi uzrādīja ļoti labus pārdošanas apmērus. Auga pieprasījums pēc pilnīgi visiem "Kroņa" konservētajiem, pasterizētajiem produktiem ar ilgu realizācijas termiņu.

Tam sekoja realizācijas apmēru nozarē kritums aprīlī, tostarp mazumtirdzniecībā, jo bija izveidoti pārtikas uzkrājumi. Kopvērtējumā ražotājiem, kuri strādā "Kroņa" darbības segmentā, lielākais trieciens bijusi tieši dīkstāve HoReCa segmentā. Šajā segmentā, kurā darbojas sadarbības partneri, visa veida ēdinātāji, nozarei nācies piedzīvot ļoti lielu - līdz pat 80% - pārdošanas apmēru kritumu.

Kafijas pagatavošanā arvien lielāku vietu ieņem tehnoloģijas, un HoReCa uzņēmumi tajās investē vairāk, tomēr zīmēt piena putās automāti vēl neprot.

Latvijā ir pieejami dažāda līmeņa kafijas automāti – sākot ar kapsulām darbināmiem opelīšiem līdz pat Ferrari klases iekārtām profesionāļiem, tie var sasniegt pat automašīnas cenu. 2018. gadā Latvijā darbību sāka Šveices uzņēmuma Jura Elektroapparate AG zīmola Jura sadzīves tehnikas vairumtirgotājs, kas piedāvā modernas inovācijas – šomēnes tiks piedāvāts pirmais kafijas automāts ar mākslīgo intelektu, kas sekos līdzi lietotāja paradumiem.

Kafijas automātus tirgo un iznomā dažādi uzņēmumi, tostarp SIA Eugesta un partneri, SIA Kafe serviss, SIA Gemoss u.c. Lielākā daļa HoReCa segmentā izmantoto kafijas automātu tiek nomāti.

Kafijas automātu tirgus mainās, jo mainās patērētāju paradumi – palielinās gan mājsaimniecību, gan HoReCa uzņēmumu pieprasījums pēc tehnoloģijām, kas ļauj iegūt augstākas kvalitātes dzērienu, atzīst Rickman Trade L atvijas fi liāles klientu attiecību vadītājs Matīss Nitišs. «Cilvēki arvien biežāk kafijas gatavošanai mājās izvēlas automātus, turklāt nevis tādus, kuros dzēriens tiek pagatavots, izmantojot kapsulas, bet tādus, kuros pupiņas tiek maltas un pievienots svaigs piens. Šobrīd mājas apstākļos ar vienas podziņas nospiešanu iespējams pagatavot cappucino vai caffe latte restorānu līmenī. Savukārt reti kurā augsta līmeņa viesnīcā kafija brokastīs vairs tiek piedāvāta no termosiem,» viņš stāsta.

Pašlaik Latvijā no visa patērētā alus 41 % tiek saražots Latvijā, bet 59 % tiek importēti no citām valstīm.

To tirgus uzraudzībā secinājusi Konkurences padome (KP). Tā novērojusi, ka alus izplatīšanas tirgus Latvijā pēdējo 10 gadu laikā ir piedzīvojis būtiskas izmaiņas - ir palielinājies gan tirgus dalībnieku skaits, gan mainījušās to tirgus daļas, tāpat palielinājušies patēriņam nodotie alus apjomi, it īpaši importa alum, ko var skaidrot ar populāru alus ražotņu pārcelšanu ārpus Latvijas un patērētāju augsto lojalitāti pret alus produkciju kopumā.

KP iepriekš veiktā tirgus uzraudzībā, kurā analizēja alus izplatīšanas tirgu periodā no 2006. gada līdz 2008. gadam, konstatēja tirgū izteiktus divus līderus - AS "Aldaris" un AS "Cēsu alus" ar kopējo tirgus daļu vairāk nekā 70 %.

2024. gads būs pārmaiņu laiks, kurā tiks veiktas investīcijas 7 līdz 8 milj. eiro apmērā un uzbūvēta jauna 5000 m2 liela noliktava, un īstenots kompānijas digitalizācijas projekts, vienlaikus tiks strādāts pie jaunu vegānisko produktu receptūrām.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Gemoss īpašniece un ilggadējā vadītāja Ieva Treija. Viņa atzīst, ka Covid-19 pandēmija būtiski ietekmējusi HoReCa nozari, kā arī mainījusi tās vaibstus.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija nozarē, kura pēdējo četru gadu laikā ir piedzīvojusi būtiskas pārmaiņas, sākot ar Covid-19 pandēmiju, kam sekoja HoReCa segmenta darbības ierobežojumi, bet vēlāk savu artavu deva milzīgā inflācija?

Nenoliedzami, ka HoReCa ir tā sfēra, kura ir izjutusi visus minētos faktorus, un šis ir bijis sarežģīts, neprognozējams laiks, kurā nemitīgi notiek pārmaiņas. HoReCa ir ļoti nozīmīgs Gemoss klientu loks, un tieši tāpēc visu, kas tajā un ap to notiek, arī ļoti būtiski izjūt. Nozare ir sāpīgi izjutusi visus pandēmijas laika noteiktos ierobežojumus saistībā ar iespēju strādāt, kas būtiski mainīja cilvēku paradumus, praktiski neesošo tūrismu, 2022. gada inflācijas lēcienu un sekojošo pašmāju patērētāju pirktspējas kritumu. Laikā, kad kvalitatīvi sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi īsti nevarēja strādāt, sazēla ātrās ēdināšanas iestādes – burgernīcas, kebabnīcas, pieauga ēdienu piegādes plastmasas kārbu apjomi atkritumu tvertnēs un ne tikai tajās, kas nebūt nav Latvijas sabiedriskās ēdināšanas seja. Diemžēl, bet šādas pārmaiņas degradē augstvērtīgo restorānu vidi.

Uz vietējiem iedzīvotājiem orientētam viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas (HoReCa) segmentam klājas salīdzinoši labi, bet Vecrīgā krogiem un bāriem Covid-19 krīze turpinās, intervijā atzina Latvijas Neatkarīgo aldaru biedrības priekšsēdētājs un alus darītavas "Labietis" vadītājs Reinis Pļaviņš.

Viņš pauda, ka Covid-19 pandēmija pilnībā mainīja HoReCa segmentu un atkopšanās nav notikusi. "Jāsaprot, ka Covid-19 krīze nav beigusies, un tā pilnībā izjauca HoReCa struktūru. Bāru un restorānu nozare pirms un pēc Covid-19 ir divas dažādas nozares," teica Pļaviņš.

"Labietis" vadītājs stāstīja, ka arī viņiem bija krogs Vecrīgā, kuru Covid-19 laikā vēl centās uzturēt ar domu, ka spēs atgūties, bet pagājušajā gada novembrī tomēr bija spiesti krogu slēgt.

"Ja Vecrīgā pirms Covid-19 visas centrālās ielas bija aizņemtas un dzīvība sāka parādīties arī mazajās ielās, tad tagad dzīvība lēnām sāk atgriezties galvenajās ielās. Visās mazajās ielās kafejnīcām un restorāniem telpas stāv tukšas. Vecrīgā viss ir slikti, un tur neviens nav atguvies - tur joprojām ir kovida krīze," norādīja aldaris.

Latvijā nākamais gads alus ražošanas nozarē varētu būt bankrotu gads, samazinoties vietējo ražotāju skaitam, aģentūrai LETA prognozēja alus ražotāja SIA "Zlaukts", kas strādā ar zīmolu "Labietis", līdzīpašnieks Reinis Pļaviņš.

Viņa ieskatā viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas sektora (HoReCa) nozare ir uz sabrukuma sliekšņa, kas varētu ietekmēt arī vietējo alus ražotāju skaita samazinājumu. Tāpat izaugsme alus ražošanas nozarē 2025.gadā noteikti nav sagaidāma.

Kā labu tendenci, kas sniegs pozitīvu devumu arī nākotnē, Pļaviņš minēja prasību pēc alus un citu pārtikas produktu izcelsmes norādīšanas lielveikalu plauktos, piebilstot, ka būtu nepieciešams līdzīgu principu ieviest arī krogos un restorānos, kur bieži, piemēram, "Madonas" vai "Lielvārdes" alus tiek pasniegts kā vietējais alus.

Patlaban HoReCa nozarē dominē lielās starptautisko alus darītavu grupas, kuras, manipulējot ar nozares pastāvīgo apgrozāmo līdzekļu trūkumu, ierobežo vietējo alus darītavu iespējas piegādāt alu kafejnīcām un bāriem, akcentēja "Zlaukts" līdzīpašnieks.

SIA Sanitex attīsta vairākus biznesa virzienus, audzē apgrozījumus un turpina investēt loģistikas pakalpojumos un tehnoloģijās.

2018. gadā SIA Sanitex atvērusi sesto Promo Cash&Carry vairumtirdzniecības bāzi, ieguldot tajā aptuveni 4,5 miljonus eiro. Šogad jaunas vairumtirdzniecības bāzes atvērtas netiks.

Veiksmīga sinerģija

Kopš 2011. gada uzņēmums ir atvēris sešas Promo Cash&Carry vairumtirdzniecības bāzes juridiskām personām – trīs Rīgā, pa vienai Valmierā, Liepājā un Daugavpilī; kopumā ieguldīti 15 milj. eiro; Rāmavā uzbūvēts loģistikas komplekss 41 tūkst. m2 platībā, kurā atrodas arī kompānijas birojs. Kopējās investīcijas šajā projektā sasniedz 25 milj. eiro, loģistikas centru pārvalda Sanitex grupas uzņēmums Baltic Logistic Solutions. «Turpmākās investīcijas tiek plānotas jaunu produktu, pakalpojumu izstrādē, kā arī tehnoloģijās, kas ļaus klientiem daudz ērtāk sazināties un iegādāties preces no uzņēmuma. Sagaidāmas investīcijas loģistikā, lai uzlabotu kvalitāti, darba ražīgumu un nodrošinātu vēl augstāku preču piegādes kvalitāti un izsekojamību,» stāsta SIA Sanitex valdes loceklis Kārlis Ābele.

Šis laiks Latvijas alus darītājiem ir bijis visai sarežģīts. Pamatā tas saistīts ar pandēmijas radīto krīzi. Tā arī alus nozari ir skārusi vistiešākajā veidā gan pirmajā pandēmijas vilnī, gan arī otrajā. Vislielāko sitienu saņēmis HoReCa segments. Neļauj uzelpot arī augstās ražošanas izmaksas, nodokļu slogs, cīņa ar importu, taču tajā pašā laikā rodas aizvien jaunas mazās alus darītavas.

"Pašā pandēmijas sākumā alus nozarē bija redzams ļoti ievērojams produkcijas realizācijas apjumu kritums, kas bija saistīts ar visu kafejnīcu un arī daļas veikalu slēgšanu. Jāsaka, jo mazāka alus darītava, jo situācija bija grūtāka. Mazākajās alus darītavās lielāko daļu saražotās produkcijas noieta veidoja un veido tieši kafejnīcu un restorānu segments. Kā zināms, līdz ar pandēmijas sākumu tas tika pilnībā slēgts. Daudzām pavisam mazām alus darītavām tas nozīmēja pilnīgu noieta tirgus apstāšanos. Nedaudz uzelpot ļāva pirmā viļņa beigas un tirdzniecības ierobežojumu mīkstināšana, kā arī, pateicoties nozares iesaistei un valdības, Ekonomikas un Zemkopības ministriju operatīvai reaģēšanai, tika atļauta tiešsaistes tirdzniecība kā pagaidu risinājums. Tas daudzām alus darītavām radīja vismaz kaut kādu iespēju realizēt savu produkciju, lai gan, protams krīzes režīmā. Vasarā ekonomikā kopumā un arī mūsu nozarē bija vērojams atelpas brīdis, taču līdz ar rudens un ziemas iestāšanos un epidemioloģisko situāciju viss atkal pasliktinājās kā mums, tā pārējām nozarēm," situāciju komentē Latvijas Alus darītāju savienības valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš.

Šonedēļ rubrikā Kā top? portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā top zīmola Druvas saldējums produkcija divu kilogramu iepakojumos ar košļeņu aromātu (bubble gum) ražotnē Saldus novada Druvā.

Pēc aptuveni gadu ilga klusuma perioda pagājušā gada rudenī atsāka darboties saldējuma ražotne Saldus novada Druvā. Pēc iepriekšējo saimnieku – Druva Food – maksātnespējas 2017. gadā, ēkas, iekārtas un zīmolu pagājušā gada sākumā iegādājās SIA Tērvete food, kas ietilpst holdingā Agrolats Group.

Jaunie ražotnes saimnieki produkcijai saglabājuši iepriekšējo zīmolu – Druvas saldējums. «Vārds ir vērtība, kas jāsaglabā. Šie mēneši, kopš esam atsākuši ražot un pārdot produkciju, to pierāda. Dzirdam komplimentus, klienti pauž prieku, ka Druvas saldējums atkal redzams veikalos,» stāsta SIA Tēvete food valdes loceklis Andris Limanāns. «Tas tikai apliecina, ka būtu bijis ļoti žēl, ja tas pazustu no tirgus,» viņš piebilst. Pirmajā sezonā Druvas saldējums orientējas uz klientiem Kurzemē, kur zīmols vēsturiski ir vislabāk atpazīstams.

SIA Depozīta Iepakojuma Operators (DIO) no HoReCa nozares uzņēmiem (viesnīcas, restorāni, sabiedriskās ēdināšanas vietas), kas ir noslēguši līgumu ar DIO par bezmaksas depozīta iepakojumu savākšanu, pērn ir saņēmis 3,8 miljonus taras vienību – tas ir aptuveni 1% no visiem pērn depozīta sistēmā nodotajiem iepakojumiem.

DIO aicina arī citus uzņēmumus, kuru rīcībā regulāri nonāk liels apjoms izlietota depozīta iepakojuma, noslēgt ar viņiem līgumu, lai tukšās taras nodošana būtu ērtāka un efektīvāka.

“Šobrīd veicam regulāru depozīta iepakojumu bezmaksas izvešanu no 565 HoReCa nozares uzņēmumu un arī lielāku biroju un konferenču centru atrašanās vietām. Jāpiebilst, ka līdz ar augošo sadarbības klientu sarakstu, pieauguši arī savāktās taras apjomi – ja 2022. gadā tie sastādīja 1,9 miljonus iepakojuma vienību, tad 2023. gadā tie bija jau 3,8 miljoni. Līgumu ar DIO var noslēgt joprojām, un šis bezmaksas pakalpojums ir izstrādāts, domājot par sistēmā iesaistīto pušu ērtībām – uzņēmumiem, kuru rīcībā nonāk lielāks apjoms depozīta iepakojumu, nav pašiem jānodarbojas ar iepakojumu transportēšanu uz depozīta punktiem un nodošanu taromātos, turklāt depozīta maksu par nodoto taru mēs pārskaitām uz bankas kontu,” komentē SIA Depozīta Iepakojuma Operators valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.

6. jūnijā Latvijas vadošais restorānu aprīkojuma tirgotājs, riekstu un žāvēto augļu importētājs SIA Gemoss ar vērienīgu festivālu Meet&Greet svinēs uzņēmuma 25. dzimšanas dienu. Festivālā Meet&Greet būs iespēja satikties nozares profesionāļiem – notiks 35 Gemoss piegādātāju produktu degustācijas, jauno produktu prezentācijas un ekspertu lekcijas, savukārt festivāla izskaņā varēs baudīt īpašu svētku koncertu.

“Esmu no sirds pateicīga mūsu klientiem un piegādātājiem par līdzšinējo sadarbību. Festivāla ideju esam lolojuši ilgi un esam patiesi gandarīti, ka tā būs iespēja mums visiem satikties. 25 gadi nesavtīga darba ir nesuši augļus – pērn iezīmējām strauju izaugsmi, sasniedzot 7.5% apgrozījuma pieaugumu un liekot stabilus pamatus tālākai uzņēmuma attīstībai. Veiksmīgi attīstāmies Latvijas un Igaunijas tirgū, kā arī pagājušo gadu atkārtoti ieguvām starptautisko pārtikas kvalitātes un drošības sertifikātu BRC (British Retail Consortium – Global Standarts for Food Safety), kas apliecina Gemoss ražotās produkcijas augsto kvalitāti un atbilstību visām normatīvajām prasībām,” stāsta Gemoss vadītāja Ieva Treija.

Kafijas zīmola Paulig pirmsākumi meklējami 1876. gadā, kad savu pirmo uzņēmumu, kas nodarbojās arī ar kafijas tirdzniecību, Somijā dibināja Gustavs Pauligs. Latvijas tirgū zīmols Paulig ir pārstāvēts kopš 1994. gada.

Paulig grauzdē kafiju kopš 1904. gada. Pirms tam kafija tika pārdota tikai neapstrādātā veidā un to grauzdēja mājās.

Patlaban Paulig rūpnīca Vuosāri, Helsinkos ir viena no lielākajām grauzdētavām Eiropā, un tajā atrodas arī Paulig Grupas galvenais birojs. Grauzdēšanas procesā tiek izmantota tikai biogāze.

2010. gadā Paulig atvēra jaunu kafijas grauzdētavu Tveras reģionā Krievijā, kuras produkcija nonāk Krievijas un NVS tirgos. Latvijas tirgū gan nopērkama tikai Somijā saražotā produkcija.

«Cilvēki Latvijā pamazām apgūst zināšanas par kafijas kultūru, meklē plašāku informāciju, taču esam vēl ļoti tālu no tā, lai uz kafijas paciņas, piemēram, norādītu konkrētā ražas gada skaitli, plantācijas valsti, jo pagaidām to novērtētu ļoti maz cilvēku. Runājot par vecumu - gan Latvijā, gan pasaulē ir tendence, ka kafiju sāk dzert aizvien agrākā vecumā,» viesojoties Paulig Vuosāri rūpnīcā, biznesa portālam db.lv stāstīja SIA Paulig Coffee Latvia valdes locekle Margarita Aļabjeva-Vaišļa.

Dzērienu patēriņam kopumā arī Baltijā lielākais trieciens līdz šim Covid-19 pandēmijas laikā bijis apstājies darbs HoReCa sektorā, lēsa dzērienu ražotāja uz izplatītāja "Coca-Cola HBC" Polijas un Baltijas ģenerāldirektors Jāks Mikels.

Viņš teica, ka šā gada pirmajā ceturksnī kompānija Covid-19 ietekmi nejuta, rezultāti bija labi, dzērienu segmentā Baltijas valstīs un Polijā bija izaugsme un arī uzņēmuma pārdošanas apjomi pieauga. Līdz ar to ārkārtējā situācijā "Coca-Cola HBC" iegāja no ļoti labām pozīcijām. Taču kopš aprīļa situācija ļoti mainījusies - visā dzērienu segmentā ir kritums.

"Pēdējās nedēļās samazinājums, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, bija aptuveni 15%. Mēs esam viens no lielākajiem spēlētājiem dzērienu tirgū, un, ja tirgū ir kritums, tad, protams, tas skar arī mūs," atzina "Coca-Cola HBC" Polijas un Baltijas ģenerāldirektors.

Viņš skaidroja, ka galvenais krituma iemesls dzērienu segmentā ir teju apstājusies darbība HoReCa - viesnīcu, restorānu un ēdināšanas - sektorā, kas ir arī viens no ļoti svarīgiem "Coca-Cola HBC" produkcijas noieta kanāliem. Savukārt veikalos nav kritums, bet mainījusies patērētāju uzvedība.

Šogad Latvijā ir nedaudz pieaudzis gaļas subproduktu patēriņš, atzina zīmolu "Rīgas miesnieks", "Rakvere" un "Jelgava" produkcijas ražotāja "HKScan Latvia" pārdošanas direktors Heino Lapiņš.

Runājot par gaļas produktu patēriņa izmaiņām krīzes dēļ, "HKScan Latvia" pārdošanas direktors norādīja, ka pircēji tēriņos ir kļuvuši nedaudz piesardzīgāki, tostarp, piemēram, nedaudz ir pieaudzis gaļas subproduktu patēriņš.

Tāpat Lapiņš norādīja, ka ir ietekmēta vasaras gaļas grilēšanas sezona, jo šogad nav lielo vasaras festivālu. """HoReCa" [viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas] segments ir ļoti tālu no atgūšanās, apgrozījums ir par 30-40% zemāks nekā citus gadus," viņš sacīja.

Vienlaikus "HKScan Latvia" pārdošanas direktors minēja, ka savukārt mazumtirdzniecības dati apliecina, ka cilvēki joprojām grilē gaļu, īpaši pēc ierobežojumu atcelšanas. "Šovasar pieprasījums pēc grila produkcijas ir nemainīgi augsts. Katru gadu grila produkcijai - desiņām, šašlikam, ribiņām - pieprasījums pieaug, un arī šis gads nebūs izņēmums," viņš sacīja.

Slavenais itāļu uzņēmums Lavazza, ar vairāk kā 120 gadu pieredzi kafijas jomā, un oficiālais Lavazza kafijas izplatītājs Latvijā KAFO ir atklājuši jaunu mācību centru Rīgā, Mūkusalas ielā 27. Unikālais kafijas mācību centrs ir izveidots pēc Lavazza-KAFO kopīgās iniciatīvas un nodrošina apmācību kafijas speciālistiem, baristām, bārmeņiem un visiem profesionāļiem apgūtu atbilstošas prasmes un zināšanas par kafiju - tās kultivēšanu, ražošanas procesiem, espresso iekārtām, degustēšanas mākslu un pagatavošanas metodēm, lai gūtu panākumus unikālu un augstas kvalitātes kafijas dzērienu radīšanā.

Kafijas mācību centra Lavazza Training Centre atvēršana Rīgā iezīmē šī ģimenes uzņēmuma apņemšanos– iepazīstināt ar Itālijas kafijas kultūru un tradīcijām.

“…izcila kafija var kļūt par galveno klientu piesaistīšanas instrumentu,…” Edgars Dinaburgs, KAFO vadījās Latvijā

“Kvalitatīva kafija ir būtiska katra restorāna, bāra vai kafejnīcas sastāvdaļa - izcila kafija var kļūt par galveno klientu piesaistīšanas instrumentu, savukārt, zemas kvalitātes kafija var kļūt par lielāko iemeslu neapmeklēt jauno vietu. Lai neatpaliktu no arvien pieaugošās konkurences, katram veiksmīgam bāram vai restorānam ir nepārtraukti jāstrādā pie kafijas piedāvājuma uzlabošanas. Lai to izdarītu, ir ārkārtīgi svarīgi atrast partneri, kas ir uzticams un var palīdzēt izveidot augstas kvalitātes ilgtermiņa kafijas risinājumu,” saka Edgars Dinaburgs, KAFO vadītājs Latvijā.

Līdz ar situācijas saistībā ar Covid-19 normalizēšanos uzlabojusies šķiroto atkritumu kvalitāte, kā arī palielinājies pārstrādei derīgo materiālu apjoms, stāsta Jānis Aizbalts, SIA Eco Baltia vide valdes priekšsēdētājs.

Pandēmijas laikā veikalos būtiski palielinājās vienreiz lietojamo iepakojumu daudzums, arī kafejnīcas un restorāni varēja nodrošināt ēdienu tikai līdzņemšanai, kā ietekmē būtiski pieauga pārstrādei nederīgo atkritumu apjoms, atzīmē J. Aizbalts. Ja 2019. gadā šādi atkritumi veidoja apmēram 15%, tad 2021. gadā tie jau bija aptuveni 20–25%, taču šobrīd atkal jūtama uzņēmumu atgriešanās ierastajā ikdienas darba ritmā, teic Eco Baltia vide valdes priekšsēdētājs, norādot, ka pašlaik pārstrādei nederīgā materiāla apjoms samazinājies līdz 20–22% līmenim no kopējā šķiroto atkritumu apjoma.

Atkritumi maina lokāciju

Primāri izmaiņas pandēmijas uzliesmojuma laikā novērojām sadzīves atkritumu apjoma proporcijā starp uzņēmumiem un privātpersonām, stāsta J. Aizbalts. “Darba ikdienu cilvēki lielākoties aizvadīja mājās, līdz ar to par aptuveni 5% samazinājās uzņēmumos radītais atkritumu daudzums. To ietekmēja arī tas, ka tika apturēta mācību iestāžu un ēdināšanas uzņēmumu darbība, kā arī nenotika publiskie pasākumi. Tajā pašā laikā mājsaimniecībās atkritumu apjoms līdzvērtīgi palielinājās,” teic J. Aizbalts. Šāda tendence gan neliecina par to, ka juridiskais segments iepakojumus, kas vēlāk nonāca atkritumos, iegādājās mazāk – gluži pretēji, liecina DB aptaujāto uzņēmēju teiktais.

Baltijas valstu lielākais HoReCa sektora piegādātājs SIA Gemoss paziņojis par sava jaunā veikala atklāšanu Tartu, Igaunijā.

Šis ir jau otrais Gemoss veikals Igaunijā. Tallinā jau gandrīz 10 gadus darbojas Gemoss veikals.

Jaunatklātajā Tartu veikalā pieejami visi nepieciešamie virtuves produkti, sākot ar izejvielām kulinārijas un konditorejas nozarei līdz profesionālām virtuves iekārtām un galda traukiem un piederumiem.

"Gemoss" 2022.gadā strādāja ar 38,1 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 15,6% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa pieauga par 59,6% - līdz 2,822 miljoniem eiro.

Kompānija reģistrēta 1993.gadā, un tās pamatkapitāls ir viens miljons eiro. "Gemoss" vienīgā īpašniece ir Ieva Treija.

#Īpaša vērība 2017.gadā alus darīšanas jomā pievērsta ilgtspējīgai attīstībai, uzsverot vienotas vides, sociālā un ekonomiskā attīstības nozīmi.

Konkursa Latvijas Alus gada balva 2017 nominācijā Lielākais kāpums alus eksporta tirgū par labākajām atzītas alus darītavas Cēsu alus un Valmiermuižas alus, aģentūra LETA uzzināja no konkursa organizatores, biedrības Alus brālība.

Alus darītava Cēsu alus atzīta par labāko lielo uzņēmumu grupā, bet Valmiermuižas alus - par labāko mazo uzņēmumu grupā.

Alus darītava Cēsu alus šogad saņēma balvu kā labākā arī nominācijā Lielākais alus tirdzniecības kāpums HoReCa grupā, bet nominācijā Lielākais alus tirdzniecības kāpums veikalu grupā par uzvarētāju atzīta zīmola Tērvetes alus darītava AS Tērvetes AL, bet atzinības rakstus šajā grupā saņēma Bauskas alus un SIA Alus nams.

Dzērienu ražotājam SIA "Ilgezeem" reģistrēta 615,35 tūkstošu eiro vērta komercķīla, liecina "Lursoft" dati.

Ķīlas ņēmējs ir AS "Luminor Bank". Ar komercķīlu nodrošināti visi komercķīlas ņēmēja prasījumi pret komercķīlas devēju, kas izriet no 2020.gada 9.jūnija kredīta līguma un visiem tā grozījumiem un pārjaunojumiem.

Par labu bankai SIA "Ilgezeem" ieķīlājis savus krājumus, ķermeniskos pamatlīdzekļus un prasījuma tiesības.

"Lursoft dati rāda, ka šobrīd SIA "Ilgezeem" reģistrētas trīs aktīvas komercķīlas.

Uzņēmuma Tirdzniecības un Mārketinga nodaļas vadītājs Rihards Jablokovs portālam db.lv skaidro, ka SIA "Ilgezeem" (Iļģuciema kvasa, medalus, alus ražotājs) saņēmis finansējumu rūpnīcas modernizācijai un attīstībai.

Runājot par Covid-19 ietekmi uz uzņēmuma darbību, viņš stāsta, ka pandēmijas laikā uzņēmuma iesala dzērienu apgrozījums vairākās mazumtirdzniecības veikalu ķēdēs krities par 10-35%, savukārt dažās ķēdēs kritums nebija novērojams. Vidējais mazumtirdzniecības apgrozījuma kritums bijis 7-10% robežās.

Apzinoties krīzes situāciju saistībā ar Covid-19 pandēmiju un tās dēļ noteikto ierobežojumu ietekmi, alus darītavas samazinājušas ražošanas apjomus alum mucās, atklāja uzņēmumu pārstāvji.

Alus darītavas "Aldaris" "On-Trade" tirdzniecības vadītājs Raimonds Zibens skaidroja, ka, ņemot vērā jau vasarā izteiktās prognozes par Covid-19 gaidāmo otro vilni, alus ražošanas apjomi savlaicīgi tika samazināti, lai ārkārtas situācijas gadījumā neveidotos nerealizētās produkcijas pārpalikums.

"Vispirms cenšamies atrast kopīgu risinājumu ar klientu, lai neattaisītās mucas jeb "kegi" nebūtu jāatgriež. Sekojam līdzi epidemioloģiskajai situācijai un paralēli cenšamies rast iespējami labāko risinājumu abām pusēm," teica Zibens.

Līdzīgu viedokli par pārdošanas apjomiem pauda "Valmiermuižas alus" saimnieks Aigars Ruņģis, kurš atzīmēja, ka uzņēmuma HoReCa sektors pavasarī pirms ārkārtējās situācijas sākuma veidojis apmēram trešdaļu no "Valmiermuižas alus" pārdošanas apjoma. "Gan pavasarī, gan tagad rudenī, iestājoties ārkārtas situācijai valstī, kas ierobežo restorānu un bāru darbību, sadarbojamies, lai meklētu risinājumu, kā tiem palīdzēt šajā grūtajā laikā, kad to darbība pēc būtības ir apturēta, lai tiem palīdzētu pārziemot, jo zinām, cik ārkārtīgi grūts laiks šis ir visai viesmīlības nozarei," sacīja Ruņģis.

Pārtikas ražošanas nozarē ir ļoti daudz jautājumu un neskaidrību saistībā ar jaunajiem epidemioloģiskajiem ierobežojumiem Covid-19 izplatības ierobežošanai, atzina Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

"Pārtikas nozarei jāturpina strādāt neatkarīgi no situācijas valstī, lai nodrošinātu ar pārtiku gan vietējo tirgu, gan eksportu. Līdztekus tam tagad mums ir jālauza galva, kā pielāgoties un izpildīt ārkārtas situācijas noteikumus," sacīja Šure.

Cita starpā pārtikas ražotājiem bažas sagādā ražošanas nepārtrauktības nodrošināšana, piemēram, maiņu darba īstenošana jeb jautājums, kurus darbiniekus drīkst likt maiņās un ko darīt ar tiem, kurus nedrīkst.

Viņa uzsvēra, ka nozarē ir ļoti daudz jautājumu un neskaidrību, un neapmierinātība ir gan darba devēju, gan darbinieku vidū.

"Pat profesionāli juristi ļoti piesardzīgi vērtē, kas ir kas, un nav skaidras atbildes, vai augstāks juridiskais spēks ir Darba likumam vai Ministru kabineta rīkojumam "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"," komentēja federācijas padomes priekšsēdētāja.

Degvielas cenu pieauguma galvenais iemesls ir enerģētikas krīze, kura sākās 2019. gada vēlā rudenī, bet pandēmija līdz ar patēriņa sarukumu to noslāpēja, tomēr, tautsaimniecībai atdzīvojoties, tā atgriezās visā krāšņumā, bet Krievijas invāzija Ukrainā bija tikai vēl viens papildu ažiotāžas avots.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas ilggadējais valdes priekšsēdētājs un nacionālā degvielas mazumtirdzniecības uzņēmuma Astarte nafta valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 10. maija numurā lasi:

AS Aldaris portfelī esošais Mežpils alus zīmols restorānu un bāru segmentā šogad plāno dubultot kopējos ražošanas apjomus un pacelt zīmola atpazīstamību 75-85% robežās, informē uzņēmumā.

Pērn restorānu un bāru (HORECA) segmentā tika patērēti vairāk kā 800 000 litru Mežpils alus.

Šī gada martā Mežpils sortiments papildināts ar jaunu produktu - Mežpils Tradicionālo alu. Tas ir tradicionālā Vācijas gaišā lāgera tipa alus piemērs – brūvēts pēc autentiskās receptūras un saglabā labākās šī alus tipa īpašības. Brūvējumā tika izmantoti premium kvalitātes Vācijas rūgtie un Čehijas aromātiskie apiņi, kā arī augstākās kvalitātes Eiropas miežu graudi.

Zemnieku saimniecībā Līvi apgrozījums 2017. gadā audzis par 20%, bet šogad tā plāno apgrozījumu kāpināt par 15%

Madonas novada zemnieku saimniecībā Līvi ir viens no lielākajiem kazu ganāmpulkiem Latvijā. Kazkopība ir nozare ar milzīgu perspektīvu un potenciālu, uzskata saimniecības īpašnieks Raimonds Melderis.

«Lai gan sākotnēji viegli negāja, šobrīd sūdzēties nevaru. Tagad cilvēki meklē kaut ko eksotiskāku, un tas ir tas, ko mēs piedāvājam, – kazas piena produktus. Šie produkti ir citādāki, un nevar salīdzināt, kas ir veselīgāks vai garšīgāks. Pieprasījums pēc šiem produktiem aug, un esmu laimīgs par to,» atzīst R. Melderis.

ZS Līvi ganāmpulkā ir vairāk kā 400 kazu – 260 no tām ir slaucamās, bet 150 kazas ir paredzētas gaļai. Uzņēmums ražo dažāda veida kazas piena sierus. No vienas kazas gadā var iegūt vidēji 600 litru piena. Kazu šķirnes ir dažādas – Anglo, Alpu, Vācu baltā un brūnā, Tīringas. Uz jautājumu, kādi ir saimniecības produkcijas realizācijas apjomi, saimnieks vien nosaka – pietiekami.