Accenture Latvijas filiāle tuvāko 5–6 gadu laikā plāno izaugt līdz 1000 darbiniekiem
Tā intervijā Dienas Biznesam sacīja IT uzņēmuma Accenture Latvijas filiāles vadītājs Maksims Jegorovs.
Latvija nākamgad uzņemsies Eiropas Savienības (ES) Padomes prezidējošās valsts pienākumus. Citu valstu pieredze liecina, ka tajā laikā pieaug hakeru aktivitāte. Vai Latvija no IT viedokļa tam ir gatava? Vai Latvijai būtu īpaši jādomā par drošību?
Ja par ES Padomes prezidējošo valsti kļūst tāda neliela valsts kā Latvija, tad tā kļūst arī vairāk atpazīstama pasaulē, tostarp piesaista uzmanību un vilina hakerus. Taču ir jāatceras, ka hakeri darbojas nepārtraukti. Pamata centri ir ASV, Izraēlā, Ķīnā un Krievijā. Šajā jomā ir divas grupas – neformālie hakeri, kuri cīnās par to, kā viņi saprot brīvību, un valsts vienības – izlūkdienesti. Nopietni runājot, darbs notiek visu laiku. Lai mēģinātu saglabāt pēc iespējas vairāk datu, ir vajadzīga aktīva aizsardzība, nepietiek ar ugunsmūra uzlikšanu, bet ir jāanalizē uzbrukumu struktūra, no kurienes tie nāk, jāskatās tīkla pieprasījumi kopumā. Pētījumos, kuros vērtēts, cik Eiropas vidējais uzņēmuma tīkls ir gatavs atvairīt uzbrukumus, secināts, ka tas ir nosacīti atvērts un uzbrukums tā pamata definīcijā vispār nav vajadzīgs. Pieļauju, ka Latvijā situācija varētu būt vēl sliktāka. Par uzbrukumu var runāt tad, ja hakeris izmanto tiešām puslīdz sarežģītas metodes, nevis momentos, kad viņš visu var izdarīt 30 min. laikā. Tāpat ir diezgan daudz gadījumu, kad netiek izmantotas pēdējās programmnodrošinājuma versijas. Līdz ar to situācija ir diezgan dramatiska. Globāli raugoties ir jāatzīst – kamēr netiek nopludināti 3–5 zvaigžņu kailfoto, tikmēr sabiedrībai liekas, ka viss ir kārtībā.
Arī Latvijā pirms laika bija aktuāls gadījums, kad tika nopludināti dati no VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas. Kopumā valsts IKT saimniecība ir diezgan sadrumstalota – ir samērā daudz lielāku un mazāku datu centru, dažāds programmnodrošinājums, serveri un aizsardzības mehānismi…
Es nezinu par valsts IKT saimniecību, bet dati pasaulē un Eiropā liecina, ka vidējais aizsardzības posms, kas pats par sevi ir vērtējams kā slikts, Latvijā ir vēl zemākā pozīcijā par vidējo. Tāpēc tas ir aicinājums uzņēmumu vadītājiem prasīt savai IT nodaļai, kurā pozīcijā uzņēmums atrodas. Protams, būtiski ir tas, ko mēs aizsargājam un vai noslēpums maksā tik daudz, lai to aizsargātu, maksājot ievērojamu naudas summu. Neo vairāk uzmanību pievērsa datu saturam, nevis pašam faktam. Tas notika pirms pāris gadiem, kad īpaši aktuāls jautājums no sabiedrības puses bija publicētajam algu apmēram. Tādējādi šobrīd situācija ar slavenību kailfoto ir labāka, jo cilvēki vairāk aizdomājas par pašu faktu.
Drošības tēmu turpinot, Latvijā ik pa laikam tiek diskutēts par interneta vēlēšanām. Vai Latvijā šo soli vajadzētu spert un ieviest šādu sistēmu?
Noteikti nē, tas ir nopietns jautājums. Šobrīd ir skaidrs – ja tiek organizētas interneta vēlēšanas, tad nevaram garantēt to, ka cilvēka balss netiks nozagta. Nebūs nekādas iespējas pārbaudīt, vai balsis ir pareizi saskaitītas. Par šo tēmu mūsu zinātnieki ir noformulējuši savu viedokli.
Visu interviju IT joma tiek «pārspēlēta» no jauna lasiet 11. decembra laikrakstā Dienas Bizness.
#1/2
Maksims Jegorovs
#2/2
Maksims Jegorovs
