Rietumvalstu un Irānas saspīlējums turpina augstos līmeņos uzturēt pasaulē vissvarīgākā energoresursa – naftas – cenu. Piemēram, Ziemeļjūras jēlnaftas Brent nākamā mēneša kontrakta cena šodien atradās pie 113,5 ASV dolāru par barelu atzīmes.
Valsts ziņojusi, ka sākusi urāna bagātināšanu zem zemes (jeb kalnā) un par spiegošanu uz nāvi notiesājusi izbijušu ASV armijas karavīru. Savukārt šodien automašīnas sprādzienā bojā gājis Irānas kodolzinātnieks. Irāna jau paspējusi vainu novelt uz Izraēlu.
Saspīlējums aug un nav izslēgts, ka drīzumā tuvajos Austrumos varētu notikt reāla karadarbība. DB jau rakstījis, ka naftas tirgum šajā sakarā ļoti svarīgi ir tas, kas notiks ar Ormuza šaurumu, proti, vai tas tiks bloķēts (to nodrošināt sadursmes gadījumā solījusi Irāna). Eksperti lēš, ka īstermiņā uz naftas cenām tam var būt ļoti liela ietekme. Tiesa gan, nav īstas pārliecības par to, vai militāra konflikta gadījumā Irāna spēs ilgstoši bloķēt šo naftas industrijai tik ļoti svarīgo šaurumu (pa to tiek pārvadāta aptuveni viena piektā daļa pasaulē izmantojamās naftas).
Tāpat naftas tirgu pamazām sākuši ietekmēt arī citi ģeopolitiskie draudi - nemieri Nigērijā. Tur iedzīvotāji protestē pret strauji pieaugošajām degvielas cenām, jo valdība tai atcēlusi savas subsīdijas. Nigērija ir lielākā naftas eksportētāja Āfrikā un astotā lielākā naftas eksportētājvalsts pasaulē. Nestabila situācija Nigērijā gan naftas tirgum liels jaunums nav.
Ja nebūtu ģeopolitisko nemieru, iespējams šobrīd naftas cenas būtu krietni vien zemākas, jo pamatā tiek gaidīta pasaules ekonomikas izaugsmes tempu mazināšanās (līdz ar to krietni mērenāk varētu augt pieprasījums pēc naftas).
