Ieguldījumu veikšana jaunattīstības tirgos ir sarežģītāka nekā ieguldījumi attīstītajās valstīs, jo jaunattīstības valstīs ir jāpievērš pastiprināta uzmanība gan politiskajiem, gan arī dažādiem strukturālajiem faktoriem, saka Swedbank Finanšu tirgus daļas investīciju jomas vadītājs Jānis Spriņģis.

Viņš norāda - nenoteiktība jaunattīstības valstīs ir lielāka nekā attīstītajās valstīs. Bieži vien investori vispār izvairās no ieguldījumu veikšanas jaunattīstības valstīs, un, piemēram, slavenais investors Vorens Bafets (Warren Buffett) pārsvarā iegulda tikai ASV tirgū. Lai ieguldīšanu jaunattīstības tirgos padarītu drošāku, investors var no sākuma apsvērt ieguldījumu veikšanu, piemēram, plaši diversificētos biržā tirgotajos fondos, jo ieguldījumu veikšana individuālu uzņēmumu akcijās jaunattīstības valstīs ir daudz riskantāka un neparedzamāka nekā līdzīgu ieguldījumu veikšana attīstīto valstu uzņēmumu akcijās, iesaka eksperts.

Lielākais jaunattīstības valstu fondu kritums pēdējo 11 mēnešu laikā rada interesi tādos investīciju stratēģos kā Morgan Stanley, Credit Suisse Group AG un Goldman Sachs, raksta Bloomberg.

Morgan Stanley eksperti paredz, ka MSCI Emerging Markets Index šajā gadā pieaugs par 34 %, jo uzņēmumu peļņas augs par 40 %. Credit Suisse prognozē, ka kritums 22 valstu indeksā būs ierobežots līdz 5.3 %, bet Goldman Sachs rekomendē investorus investēt Ķīnā, kuras CSI 300 Index nākamo desmit mēnešu laikā pieaugs par 36 %.

Stratēģi norādījuši, ka jaunattīstības valstu tirgos var vilkt paralēles ar 2004. gada maiju, kad MSCI Index atguvās no divos mēnešos piedzīvotā 11 % krituma un līdz gada beigām uzkāpa par 26 %. Tāpat kā toreiz, investori ņem ārā naudu no jaunattīstības valstu fondiem, valdot bažām, ka Ķīnas lēmums ierobežot aizdevumus un procentu likmju palielināšana no Indijas līdz pat Brazīlijai iegrožos ekonomikas izaugsmi.

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Investori turpina izpārdot savas biržās tirgoto fondu (ETF) daļas, kuri iegulda jaunattīstības valstu akciju tirgos, raksta Bloomberg.

Rezultātā janvārī no jaunattīstības valstu fondiem aizplūduši vairāk nekā septiņi miljardi dolāru, kas ir lielākais apjoms, kopš tie tika izveidoti, liecina Bloomberg dati.

Investori naudu sāka aktīvāk izņemt no fondiem pēc tam, kad jaunākie dati liecināja, ka Ķīnas ražošana sarukusi, bet Argentīnas negaidītā peso devalvācija pasliktināja noskaņojumu Latīņamerikā.

Janvāris MSCI Emerging Markets akciju indeksam bijis sliktākais gada sākums kopš 2008. gada, un šajā gadā no jaunattīstības valstu tirgiem aizplūduši aptuveni 468 miljardi dolāru.

Šajā nedēļā Turcijas un Dienvidāfrikas Centrālās bankas sekoja kolēģiem Brazīlijā un Indijā, ieviešot stingrāku monetāro politiku, jo Turcijas liras kurss sasniedza rekordzemu līmeni.

Polijas nacionālā valūta, kas nav piesaistīta eiro, cieš no jaunattīstības tirgu svārstībām

Jaunattīstības valstu valūtas turpina piedzīvot vērtības kritumu. Iemesli ir dažādi un reizēm pārklājas un summējas – politiskās nestabilitātes risks, stagnējoša ekonomikas izaugsme un ASV centrālās bankas monetārā politika, pamazām sašaurinot kvantitatīvo mīkstināšanu pasaules lielākajā ekonomikā.

Šā kompleksa iznākumā trūkties kā likums dabū Turcijas lira, Argentīnas peso, Indijas rūpija, Indonēzijas rūpija un Dienvidāfrikas rands. Šo valstu valūtu vērtība cēlās, ASV Federālajām rezervēm kopš 2009. gada stimulējot savas valsts ekonomiku, kas ietekmēja arī starptautiskā kapitāla rožaināku skatījumu uz jaunattīstības tirgiem, to kreditēšanu un attiecīgo valūtu kursiem.

Jaunattīstības valstu ekonomikas ir mazāk aizsargātas pret tirgus šoku nekā 1990. gados, kad krīze tādās valstīs kā Taizeme un Krievija aizbaidīja investorus no tirgiem, tomēr tas nenoveda pie globālās recesijas.

Tā liecina jaunākais Morgan Stanley ekonomistu un stratēģu pētījums. Viņi lēš, ka 1990. gada kritums jaunattīstības tirgus pieprasījumā ASV ekonomikas izaugsmi četros ceturkšņos samazinātu par 1,4%, bet eirozona un Japāna, visdrīzāk, iekļūtu recesijā, raksta Bloomberg.

Iemesli tam ir fakts, ka jaunattīstības tirgiem, īpaši Ķīnai, ir spēcīgāka ietekme uz pasaules ekonomiku, piegādes ķēdēm un tirdzniecību. Jaunattīstības valstu ekonomikas patlaban veido aptuveni pusi no pasaules IKP, kas ir vairāk nekā 1997.-1998. gadā, kad to īpatsvars bija 50%.

«Ja jaunattīstības tirgus šoks īstenojas, ietekme uz attīstības tirgiem būtu spēcīgāka nekā 1990. gados un, visdrīzāk, tā būtu ilgāka,» norāda eksperti.

Investori, kuri patlaban iegādātos jaunattīstības valstu akcijas, nākamā gada laikā varētu gūt 42% lielu ienesīgumu, liecina Deutche Bank aprēķini, pamatojoties uz vēsturisko atdevi, raksta Bloomberg.

Akciju P/E koeficients patlaban ir 9,9, salīdzinot ar vidējo rādītāju 12,1. Kapitāla riska uzcenojums, kas ņem vērā neparasti zemās ASV procentu likmes, jaunattīstības valstīm ir 1,1 standartnovirzes lētāk.

Šādos līmeņos jaunattīstības valstu akcijas vēsturiski ir devušas ienesīgumu robežās no 19-42%, raksta Deutsche Bank. Novērtējumi šogad ir samazinājušies, jo MSCI Emerging Markets Index ir samazinājies par 6,6%, pretstatā pērn gūtajam 75% pieaugumam, jo Eiropas valstu parādu krīze izplešas un pieaug bažas, ka Ķīnas vēlme ierobežot spekulācijas nekustamā īpašuma tirgū atvēsinās valsts ekonomikas izaugsmi.

Ņemot vērā Ukrainas konflikta turpināšanos, investori, kuri ieguldījuši naudu Krievijā, patlaban atbrīvojas no šīm investīcijām, pārvietojot līdzekļus uz citām jaunattīstības valstīm.

Pagājušajā nedēļā investori no ASV lielākā biržā tirgotā fonda, kas iegulda Krievijā Market Vectors Russia ETF, izņēma līdzekļus 12,3 miljonu ASV dolāru apmērā, liecina Bloomberg apkopotie dati. Pirms tam jūlijā no fonda aizplūda jau 90,8 miljoni dolāru, kas ir straujākais mēneša kritums kopš februāra.

Līdzekļi no Krievijas ieguldījumu fondiem turpina aizplūst aizvien straujāk, tirgus dalībniekiem gaidot, kādas sankcijas ASV un Eiropas Savienība atkal Krievijai piemēros.

Starptautiskais Valūtas fonds pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Krievijas IKP šajā gadā augs par 0,2%, kas ir ievērojami mazāk nekā 0,5%, ko prognozēja valdība. Pērn ekonomika auga par 1,3%.

Pēdējo nedēļu laikā vairākus ietekmīgus attīstības valstu tirgus pāršalkušas ziņas par nemieriem vai ekonomikas bremzēšanos. Valdot šādam fonam, fondi un investori jau izņem vai apsver izņemt naudu no šiem tirgiem, ziņo, piemēram, The Wall Street Journal.

Arvien skeptiskāk pasaules ieguldījumu fondi raugās arī uz tā saucamajām BRIC valstīm (Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna). Piemēram, investīciju gigants Goldman Sachs pārstājis rekomendēt pirkšanai to ASV uzņēmumu akcijas, kuriem ir augsta produkcijas noieta ekspozīcija pārejas ekonomikas valstīs, kas apliecina strauju intereses zudumu par ieguldījumiem jaunattīstības valstīs.

The Wall Street Journal ziņo, ka pagājušās nedēļas laikā no fondiem, kas bāzēti uz BRIC valstu obligācijām vien noplūduši līdzekļi aptuveni sešu miljardu ASV dolāru vērtībā.

DB jau ziņojis, ka attieksmi pret politiku un ekonomiskajiem procesiem, kas pēdējo gadu laikā samazinājis vairuma vienkāršo iedzīvotāju reālo rocību uz augošās dārdzības fona, no daudzu jaunattīstības valstu ierindas iedzīvotāju viedokļa varētu raksturot ar žargonu «piegriezies». Tas cilvēkus izved ielās un liek ārvalstu investoriem bažīties par savu ieguldījumu drošību, un rezultātā krītas arī jaunattīstības valstu biržu indeksi, šo procesu vēl vairāk pastiprinot bažām par to, ka līdzšinējie ekonomikas stimulēšanas mehānismi attīstītajās valstīs tā īsti nestrādā, kas likumsakarīgi liks ciest arī pārejas valstu eksportam, tādējādi dažādi sociālie faktori summējas ar ekonomiskajiem.

Apvienošanās un pārņemšanas darījumu aktivitāte starp jaunattīstības un attīstīto valstu kompānijām pērn sarukusi līdz rekordzemam līmenim un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kritusies par 17,3%, liecina jaunākais KPMG pētījums.

Kā raksta Reuters, tas liecina, ka uzņēmumi aizvien ir piesardzīgi vārgās ekonomikas atveseļošanās dēļ un augošās politiskās neskaidrības dēļ.

ASV kompānijas pērn veikušas 220 darījumus, salīdzinot ar 226 darījumiem.

Kopumā pērn visā pasaulē starp jaunattīstības un attīstīto valstu uzņēmumiem notikuši 1682 darījumi, salīdzinot ar 2033 darījumiem iepriekšējā gadā.

Otrajā pusgadā notika 810 darījumi, un šajos darījumos iesaistīts mazākais jaunattīstības valstu kompāniju skaits kopš 2005.gada, kad KPMG sāka apkopot datus.

ASV uzņēmumu skaits, kuri noslēdza darījumus, otrajā pusgadā saruka līdz 98, salīdzinot ar 122 pirmajā pusgadā, kas ir mazākais ASV uzņēmumu vadītais iegādes darījumu skaits kopš aptaujas sākuma.

Mazāk nekā divu mēnešu laikā pasaules valstu investori no jaunattīstības tirgus akcijām un obligācijām ir izņēmuši vairāk naudas nekā pērn visā gadā kopā, raksta Bloomberg.

Pagājušajā nedēļā no fondiem aizplūda 4,5 miljardi dolāru, tādējādi kopējais naudas daudzums, kas šajā gadā izņemts no jaunattīstības valstu fondiem, sasniedzis 29,7 miljardus dolāru, liecina EPFR Global dati. Savukārt no obligāciju fondiem nedēļas laikā aizplūduši 1,4 miljardu dolāri, bet šogad – 8 miljardi dolāru.

Pagājušajā gadā kopumā no šie fondiem aizplūda 29,2 miljardi dolāru.

Kapitāla aizplūšanas temps nemazinās, neskatoties uz to, ka šajā mēnesī jaunattīstības valstu akciju tirgi un valūtu vērtības ir augušas.

Šajā mēnesī MSCI Emerging Markets indekss ir audzis par 2,3%, salīdzinot ar 6,6% lielo kritumu pagājušajā mēnesī.

Atvērtie obligāciju fondi un naudas tirgus fondi līdzekļus galvenokārt ieguldījuši Latvijā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotie dati.

Pagājušā gada beigās Latvijā ieguldīto līdzekļu apmērs sasniedza 67,4 miljonus latu jeb 62,1% no to kopējā ieguldījumu portfeļa.

8,5% no šo fondu portfelī turētajiem finanšu instrumentiem bija izvietoti pārējās Eiropas Savienības valstīs, kā arī 12,8% - Krievijā, 9,9% - pārējās NVS valstīs un 6,7% - pārējo valstu emitentu finanšu instrumentos.

2011. gada beigās vidējais trīs mēnešu ienesīgums atvērtajiem obligāciju fondiem un naudas tirgus fondiem bija 3,5%, turklāt visiem šiem fondiem tas bija pozitīvs, savukārt vidējais 12 mēnešu ienesīgums bija mīnus 0,9%, tomēr septiņiem fondiem tas bija pozitīvs.

Pirmdien jaunattīstības valstu valūtu vērtība samazinājās līdz zemākajam līmenim vairāk nekā desmit gadu laikā, sarūkot naftas cenai un valdot runām tirgus dalībnieku vidū, ka ASV centrālā banka drīz cels procentu likmes, raksta Bloomberg.

MSCI Emerging Markets indekss zaudēja 0,6% savas vērtības.

Bloomberg indekss, kas apkopo datus par 20 galveno jaunattīstības valstū valūtu kursiem, saruka par 0,4%, sasniedzot zemāko līmeni kopš 2003. gada aprīļa. Investori jaunattīstības valstu valūtas pamet, pārvietojot līdzekļus uz ASV vērtspapīriem, jo pasaules lielākās ekonomikas izaugsme ir straujāka, salīdzinot ar citām lielākajām ekonomikām.

«Jaunattīstības valstu valūtu tirgus zaudē pamatu attiecībā pret dolāru, jo piektdien tika publicēti labāki ASV darba tirgus dati, nekā tika gaidīts,» saka Societe Generale eksperts Bernds Bergs. «Krievijas vietējie tirgi ir panikas stāvoklī. Patlaban uzmanība ir vērsta uz 11.decembra Krievijas centrālās bankas lēmumu.»

Pirmdien jaunattīstības valstu valūtu vērtība turpināja samazināties, piedzīvojot ilgāko kritumu kopš 2000. gada, liecina Bloomberg dati.

Indekss, kas apkopo 20 visvairāk tirgoto jaunattīstības valstu valūtu cenu izmaiņas, saruka par 0,3%, bet MSCI Emerging Markets akciju indekss saruka līdz četru gadu zemākajam līmenim.

Piemēram, Turcijas lira saruka līdz rdekordzemam līmenim, bet Krievijas rubļa vērtība un šīs valsts akciju cenas pazeminājās, reaģējot uz naftas cenu samazināšanos. Rubļa kurss pret dolāru saruka par 0,8% līdz 65,496 rubļiem par dolāru.

Nordea Bank analītiķis Anderss Svendsens uzskata, ka jaunattīstības valstu valūtu vērtība būs zema visu šo gadu, gaidot ASV Federālo Rezervju sistēmas lēmumu celt likmes. Līdzīgu uzskatu pauž arī Areca Capital eksperts Denijs Vongs Teks Mengs:

Ar mērķi padarīt pasauli labāku, kustība COMMON Pitch apzinājusi jaunu un inovatīvu ideju autorus visā pasaulē, kuriem tagad paveras iespēja savus labklājību veicinošos projektus prezentēt nozares līderiem un investoriem, lai no idejas tie kļūtu par realitāti.

Šie projekti paredz inovatīvu pieeju pasaules labklājības uzlabošanai, piemēram, publiskās dušas, kas maksātu vien 0,05 ASV dolārus, apgaismojums jaunattīstības valstu iedzīvotājiem, kas gadā izmaksātu 30 līdz 40 ASV dolāru, kā arī elektrību ražojošus saules enerģijas paneļus jaunattīstības valstu reģionos, kur nav elektrības.

Desmit inovatīvo ideju finālisti šā gada 19. augustā dosies uz Bolderu (Kolorado, ASV), lai censtos pārliecināt potenciālos partnerus par savu ideju ilgtspējību. Ar balsošanas palīdzību tiks izvēlēti tie projekti, kuriem iegūs finansējumu to realizācijai.

1. ArtGizmos – piedāvā attiecīgiem uzņēmumiem atbilstošu apģērbu, lai nerastos nevajadzīgu preču pārprodukcija.

Visticamāk, gada sliktākais punkts jaunattīstības tirgiem ir aiz muguras, jo pasaules ekonomika izvairīsies atkrist atpakaļ recesijā, uzskata Emerging Markets Management vadītājs Antuāns van Agtmels.

«Runājot par ekonomiku, nākamie trīs ceturkšņi būs lēnāki nekā iepriekšējie divi, tomēr dubulta recesija nebūs,» Bloomberg sacījis eksperts. «Attīstības tirgi jau ir garām šā gada sliktākajam periodam.»

MSCI Emerging Markets Index ir samazinājies par 8,7% kopš 16. marta, kad A. van Agtmels sacīja, ka jaunattīstības akcijas ir patiesi novērtētas un pēc pagājušā gada rallija tām nepieciešams atelpas brīdis.

Tomēr eksperts uzskata, ka mazāki tirgi, piemēram, Dienvidaustrumāzija, Āfrika un Vidējie Austrumi uzrādīs labākus rezultātus nekā tā dēvētās BRIC valstis (Brazīlija, Krievija, Indija un Ķīna), jo tie nepiedzīvoja tik lielu pieaugumu pērn.

Šajā gadā pasaules investori ir investējuši rekordlielas naudas summas jaunattīstības valstu parādzīmēs, ko veicina ekonomisko situāciju uzlabošanās un valūtu kursu guvumi, raksta Bloomberg.

Fondi, kas investē jaunattīstības valstu vietējo valūtu parādzīmēs, šogad ir piesaistījuši 16,9 miljardu dolāru investīciju, kas ir trīs reizes vairāk nekā 2007. gadā veiktās piecu miljardu dolāru investīcijas, liecina EPFR Global apkopotie dati.

«Investori diversificē savus portfeļus ar jaunattīstības valstu vērtspapīriem, paredzot vietējo valūtu vērtību kāpumu,» uzskata Erste Sparinvest KAG eksperts Antons Hauzers. «Ņemot vērā problēmas attīstītajās valstīs, tā ir laba stratēģija.»

Papildus ienesīgums, ko investori pieprasa, lai ASV valdības vērtspapīru vietā turētu jaunattīstības valstu parādzīmes, samazinājās līdz 2,73 procentpunkiem.

Pasaules Banka izplatījusi brīdinājumu jaunattīstības valstīm par to, ka tām jābūt gatavām satricinājumiem, jo pasaules ekonomikas izaugsme palēninās, vēsta BBC.

Organizācija samazinājusi izaugsmes prognozes, un tagad paredz, ka eirozonas ekonomika 2012. gadā saruks par 0,3%.

«Jaunattīstības valtīm ir jāizvērtē sava neaizsargātība un jāsagatavojas tālākiem satricinājumiem, kamēr vēl ir laiks,» sacījis Pasaules Bankas galvenais ekonomists Justins Jifu Lins.

Runājot par eirozonas krīzi un tās iespējamo ietekmi uz bagāto un nabadzīgo valstu izaugsmi, Pasaules Bankas pārstāvis Endrjū Bērnss norāda: «Attīstīto un jaunattīstības valstu izaugsmes tempi varētu sarukt tikpat daudz vai vairāk kā 2008/09. gadā.»

Pasaules Banka lēš, ka izaugsme jaunattīstības valstīs 2012. gadā būs 5,4%, bet augstu ienākumu valstīs - 1,4%. Vēl jūnijā tā prognozēja izaugsmi attiecīgi 6,2% un 2,7% apmērā.

Šonedēļ jaunattīstības akciju tirgi aizvada labāko nedēļu sešu nedēļu laikā, reaģējot uz ASV Federālo Rezervju sistēmas pārstāvju mājieniem, ka stingrākas monetārās politikas ieviešana būs lēna, raksta Bloomberg.

MSCI Emerging Markets indekss šonedēļ pieauga par 2,1%. Straujāko kāpumu piedzīvoja Filipīnu akciju tirgus indekss.

Bloomberg indekss, kas apkopo 20 jaunattīstības valstu valūtu kursu izmaiņas, šonedēļ pieauga pirmo reizi sešu nedēļu laikā. Straujāko pieaugumu starp Āzijas valūtām uzrādīja Malaizijas ringits.

Pēc FRS oktobra sanāksmes detalizēta pārskata publicēšanas investoru skats uz jaunattīstības valstu akcijām ir kļuvis optimistiskāks. Oktobra sanāksmē FRS pārstāvji uzsver, ka būtu piemērots laiks aizņemšanās likmi celt decembrī, taču likmes paaugstināšanas temps nebūšot straujš. Augstākas procentu likmes atspoguļo pārliecību par ASV ekonomikas stiprumu, un ASV ir liels eksporta tirgus daudzām jaunattīstības valstīm.

Pirmajā pusgadā īpaši labu sniegumu uzrādījuši tie konservativas stratēģijas ieguldījumu fondi, kuru pamatvalūta ir ASV dolārs, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

Pirmajā pusgadā ieguldījumu pārvaldes sabiedrības nopelnījušas 2,03 milj. latu, kas ir par 8,5% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā.

Sabiedrību aktīvi ceturkšņa laikā būtiski nemainījās (+0,6%), bet gada laikā pieauga par 10,2% un jūnija beigās sasniedza 21,4 miljonus latu.

Otrajā ceturksnī ieguldījumu fondi ar konservatīvu ieguldījumu politiku pārsvarā demonstrēja labu sniegumu, turpretī akciju fondi piedzīvoja ievērojamu ieguldījumu apliecību vērtības kritumu, ko galvenokārt ietekmēja lejupslīde Krievijas akciju tirgū, skaidro FKTK.

Vidējais triju mēnešu ienesīgums 30. jūnijā atvērtajiem obligāciju un naudas tirgus fondiem (14 fondi) bija 2,4%. Pozitīvu ienesīgumu uzrādīja gandrīz visi šie fondi, izņemot divus. Šie fondi otrā ceturkšņa laikā piedzīvoja nozīmīgu vērtības pieaugumu attiecībā pret latu. Savukārt vidējais 12 mēnešu ienesīgums atvērtajiem obligāciju un naudas tirgus fondiem bija 6,6%.

Finanšu tirgos ceturkšņa sākumā dominēja izteikti pozitīvs noskaņojums, ko lielā mērā veicināja ASV politiķu lēmums gada sākumā par fiskālās klints novēršanu, turpretī pirmā ceturkšņa otrajā pusē Kipras notikumi palielināja spriedzi finanšu tirgos. Neskatoties uz to, vairums ieguldījumu fondu gada pirmajā ceturksnī uzrādīja pozitīvu ienesīgumu. Labāk veicās tiem fondiem, kuru ieguldījumu pamatvalūta ir ASV dolārs, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) informācija.

2013. gada 31. martā vidējais triju mēnešu ienesīgums atvērtajiem obligāciju un naudas tirgus fondiem (13 fondi) bija 1,6% (tikai vienam fondam no 13 ienesīgumas bija negatīvs), savukārt vidējais 12 mēnešu ienesīgums bija 6,8% un tas bija pozitīvs visiem fondiem.

Labāku sniegumu uzrādīja tie fondi, kuru ieguldījumu pamatvalūta ir ASV dolārs, kas gada laikā piedzīvoja vērtības pieaugumu attiecībā pret latu. Atvērto obligāciju fondu un naudas tirgus fondu kopējais ieguldījumu portfelis marta beigās sasniedza 128,9 milj. latu.

Šie fondi līdzekļus galvenokārt ieguldīja Latvijā – marta beigās Latvijā ieguldīto līdzekļu apmērs sasniedza 72,6 milj. latu jeb 56,3% no to kopējā ieguldījumu portfeļa, t.sk. lielāko daļu, t.i., 53,2 milj. latu, veidoja naudas līdzekļi (prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm un termiņnoguldījumi kredītiestādēs). 8,6% no šo fondu portfelī turētajiem finanšu instrumentiem bija izvietoti pārējās Eiropas Savienības valstīs (izņemot Latviju) un 24,8% – NVS valstīs (t.sk. Krievijā – 16.7%, galvenokārt regulētā tirgū tirgotos komercsabiedrību parāda vērtspapīros).

Jaunattīstības tirgu parāda līmenis pēdējās desmitgades laikā ir četrkāršojies, tādējādi, augot ASV procentu likmēm, var gaidīt problēmas, brīdina Fitch Ratings.

Jaunattīstības tirgu parādzīmju apmērs ir audzis no 5 triljoniem dolāru pirms desmit gadiem līdz 19 triljoniem dolāru patkaban. Neskatoties uz to, ka parādzīmes emitētas vietējā valūtā, aizņēmējus ietekmēs ārējo aizņemšanās izmaksu pieaugums, spēcīgāks dolārs un kapitāla ieplūdes palēnināšanās.

Fitch eksperti lēš, ka ASV Federālo Rezervju sistēma līdz nākamā gada beigām cels likmes vismaz sešas reizes.

«Ja tas notiks vēl straujāk nekā gaidīts, jaunattīstības tirgu parāds var nonākt zem spiediena,» sacījusi Fitch analītiķe Monika Inzola. «Ja investoru apetīte attiecībā pret jaunattīstības tirgiem samazinās, emitenti var saskarties ar refinansēšanas izaicinājumiem pat savā mājas tirgū, savukārt kapitāla aizplūde var radīt spiedienu uz valūtas kursu.»

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Publicēts "Ārvalstu investīciju vides indekss 2023"- ikgadējs pētījums, kuru 2015. gadā iniciēja Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) profesors Arnis Sauka sadarbībā ar Ārvalstu investoru padomi Latvijā (FICIL).

Pētījums, kurā piedalās lielākie ārvalstu investori Latvijā, tiek veikts jau devīto gadu pēc kārtas. Tā mērķis ir sniegt konstruktīvus priekšlikumus politikas veidotājiem biznesa vides uzlabošanai, kas ir noderīgi kā ārvalstu investoriem, tā vietējiem uzņēmējiem.

Kā norāda pētījuma autors, SSE Riga profesors A. Sauka, ārvalstu investori nav vienīgais, bet ir ļoti būtisks Latvijas konkurētspējas dzinējspēks. Proti, ārvalstu investori (uzņēmumi ar vismaz 50% ārvalstu kapitālu un kuru apgrozījums pārsniedz 145,000.0 EUR), kas ir 1/9 no kopējā Latvijas uzņēmumu skaita, samaksā aptuveni 40% no kopējā nodokļu apjoma, t.sk. 27% no kopējā sociālā nodokļa, un nodarbina 21% no kopējā darbaspēka Latvijā (Lursoft, 2022 dati).

Jaunattīstības tirgu akciju cenas trešdien pieauga, dzēšot zaudējumus, kas gūti šajā gadā pēc tam, kad Ķīna paziņoja, ka eksporta apjomi piedzīvojuši lielāko kāpumu trīs gadu laikā.

MSCI Emerging Market Index pieauga par 0,5% līdz septiņu nedēļu augstākajam līmenim.

Investoru noskaņojums par jaunattīstības tirgiem uzlabojās pēc tam, kad Ķīnas eksports pieauga par 45,7%, kas ir lielākais kāpums kopš 2007. gada februāra un pārsniedza 38,3%, kas bija vidējā Bloomberg veiktās analītiķu aptaujas prognoze. Perspektīvas par Eiropu gan pasliktinājās, jo trešdien publicētie dati par Vācijas eksportu uzrādīja negaidītu kritumu, kas pārtrauca četru mēnešu kāpuma maratonu.

«Jūs redzat ievērojamu atsitienu, ko lielākoties nosaka jaunattīstības valstis Āzijā, kur liela daļa ekonomiku pieredz kāpumu no zemas bāzes,» skaidro Royal Bank of Scotlant eksperts Gregs Gibss. «Ilgtermiņa kāpuma tendences piesaista lielu kapitālu Āzijas jaunattīstības valstīm.»