Neesmu nekāda pētījumu speciāliste, bet esmu normāla šīs valsts vidējā sociālā slāņa iedzīvotāja, iespējams, pat kādu nieku virs oficiālā vidējā slāņa. Diemžēl piederu arī pie čigāna lāsta Kaut tev visu mūžu no algas vien būtu jādzīvo! skartajiem.
Un realitāte ir tāda, ka alga gan pieaug, bet dzīves dārdzība aug nesalīdzināmi straujāk. Mēģināšu pierādīt. Viena pozīcija, kas skar lielum lielo daļu iedzīvotāju, ir komunālie maksājumi. 2005. gada septembra rēķinā ūdens tarifs ir 0.483 Ls/ m3. Ūdens kubikmetra uzsildīšana maksā 1,22 Ls. 2006.g. jūnijā maksa ir pieaugusi – 0,5775 ls/m3, uzsildīšana jau maksā 1,3904, turklāt kopš 2006. gada liepājnieku rēķinos parādījusies jauna pozīcija – zudumi karstā ūdens sistēmā, kas ir mainīgs lielums, atkarīgs no 1997. vai 1998. gadā Energoregulēšanas padomes izdotās metodikas par zudumu aprēķināšanu, ko veiksmīgi izmanto Liepājas pašvaldības namu apsaimniekotāji.
Vai šī dokumenta izmantošana ir likumīga, varētu strīdēties – jo tādas institūcijas, kas tos izdevusi, vairs nav, bet aizvietotājs – Sabiedrisko pakalpojumu regulators apstiprina TARIFU, kurā, starp citu, arī ir pozīcija ‘zudumi’. Tā kā formulas esot ļoti sarežģītas, iedzīvotāji šo metodiku uzzināt nevar, tikai saņem ik mēnesi neprognozējamu papildu rēķinu – vidēji 7 – 10 Ls mēnesī papildus. Tā kā šādas maksājumu pozīcijas oficiāli nepastāv, droši vien inflācijas mērītāji to cenu pieaugumā neieskaita. 2007. gada martā ūdens uzsildīšana jau maksā 1,7357 Ls/m3, bet no 1. jūlija maksa par ūdeni Liepājā sasniegusi 0,64 Ls/m3. Savukārt ik pa brīdim augošajam siltumenerģijas tarifam klāt nāks aptuveni 25 % sadārdzinājums.
Raksti par tēmu
Jo Regulators tikko apstiprinājis Liepājas siltumapgādes uzņēmumam 11 siltumenerģijas tarifus atkarībā no gāzes cenas izmaiņām, kas saistītas ar mazuta kotācijas cenu pasaules biržās. Vidēji siltumenerģijas cena pieaugs par 25%, brīdina siltumražotāji. Resp. tas nozīmē, ka komunālās izmaksas nav iespējams pat prognozēt. Protams, ka paralēli aug arī apsaimniekošanas un visas citas maksas.
Vēl man piemīt nelāgs (vai lāgs) ieradums bāzt somā visus iepirkuma čekus. Tos papētot, mati ceļas stāvus, kaut vai no ikdienišķā sieriņa Kārums cenu izmaiņām pusgada laikā, zobu pastas, gaļas (dramatiski!) un citām ikdienā lietojamo preču cenām. Tās visas, tāpat kā frizieru, veļas mazgātavu, medicīnas (arī kukuļu, cik dzirdams) un citu pakalpojumu cenas gada laikā ir augušas par 20 – 25 %. Normālai ģimenei arī jāskolo bērni. Vai esat pamanījuši, kā ir augusi maksa par studijām, par jebkādiem kursiem, privātsundām, galu galā – pusdienām skolā?! Tad kā inflācija var iznākt tik maza?
Varbūt ir kritušās, piemēram, trifeļsēņu cenas? Vai augstākās klases vīnu cenas? Varbūt lētākas kļuvušas Hugo Boss pērnsezonas kurpes? Piedodiet, bet vienkāršam pilsonim ar to nav ne mazākās saskares, un viņa patēriņa grozu tas neietekmē. Ak, jā Saeimas deputātiem dzīvokli laikam apmaksājam mēs ar saviem nodokļiem, tāpat kā transporta pakalpojumus, kuru cenas arī ir dramatiski augušas. Tad jau labais cars nemaz nezina, kā zemnieciņam klājas, nu ja...
