Slovēnijas veiksmīgās industializācijas politikas ieviešanas pamatā bijis plašs nacionālais konsensuss, kā arī pastāvīga komunikāciju starp valdību un privāto sektoru.

Subsīdiju poltikas maiņa bija tas, ar ko bija jāsāk, jo tā bija nepareiza, augsta līmeņa diskusijā «Ceļā uz augstāku Latvijas konkurētspēju», kurā tiek apspriesta Latvijas Nacionālā industriālā politika (NIP), norādīja Ļubļinas universitātes profesore, bijusī Slovēnija ekonomikas ministre Tea Petrina.

Sākot pārmaiņas 1999. gadā, tika noteikti principi, kas arī nesa rezultāus. Pirmkāt, padarīt uzņēmējdarbības vidi tādu, lai tajā veidotos veiksmīgas kompānijas. Otrkārt, valdība var būt tikai katalizators, mērķu izvirzītājs sabiedrībai, nevis privātā sektora aizstājējs, iejaucoties tirgū.

Iestājoties Eiropas Savienībā, Slovēnija nav gribējusi būt lūdzēja lomā, bet varētu dot savu pienesumu ES. Taču, lai konkurētu ar citām valstīm, vajadzēja kļūt konkurētspējīgiem, norādīja Tea Petrina. Līdz ar to bija jāmaina uzņēmumu domāšana, ka to nākotne ir atkarīga no pašu spējām. Reuzltātā tika izveidota visaptverosša programa, lai kompānijas investētu vadītāju prasmēs, tehnoloģijās, IT un organizācijas uzlabošanā.

NIP ieviešanas panākumus veicinājis arī tas, ka T. Petrina, būdama tehnokrāts, ne politiķis, varējusi koncentrēties uz ilgtermiņa mērķiem.