Pensiju uzkrājumu grūtā pārskatāmība kaitē iedzīvotāju izpratnei par savām un par valsts finansēm
Šonedēļ darbību ir sācis ieguldījumu pārvaldes sabiedrības Indexo 2. pensiju līmeņa plāns Indexo Izaugsme, ievērojami uzlabojot konkurenci attiecīgajā jomā. Jautāts, kāpēc tieši tagad, Indexo akcionārs Henriks Karmo sarunā ar DB paskaidro, ka pēdējos gados pieaugušie pensiju fondu uzkrājumi rada vidi efektīvākām finansēm.
Dabiski, ka Tuleva bija pirmais šāds fonds reģionā, jo jūs esat igaunis. Bet vai var kaut kādā mērā teikt, ka Igaunija ir līderībā?
Igaunijas pensiju fondi pirmām kārtām ir nedaudz lielāki, lai gan mums ir mazāk iedzīvotāju. Iemesls tam ir drusku lielākas algas, drusku labāka nodokļu deklarēšana, un Igaunijā nav arī izpeļņas griestu, līdz kuriem tiek veiktas iemaksas pensiju 2. līmenī.
Un Igaunijā vienmēr ir bijusi arī lielāka uzmanība pret pensiju uzkrājumiem, kam pamatā ir šo uzkrājumu informācijas uzskatāmība. Igaunijas sistēma nav anonīma, un pensiju fonda pārvaldnieki zina, kuri precīzi ir viņu klienti, bet Latvijā tā nav.
Jā, bankas par šo žēlojas.
Pamatā tas nozīmē, ka, atverot savu interneta banku, es automātiski redzu visus savus aktīvus – gan cik man ir naudas norēķinu kontā, gan to, cik man ir iekrāts nākotnei un kas ar to notiek – vai un cik mans pensijas fonds pieaug. Manuprāt, tas ir itin nozīmīgi – ka tu regulāri redzi šo savu uzkrājumu naudu un ko tā dara.
Latvijas lielākā problēma ir cilvēku neuzticība savai pensiju sistēmai, un pamatā tam ir fakts, ja jūs savā apziņā šo naudu neredzat. Jūs zināt, ka kaut kas kaut kur ar to notiek, bet tas ir kaut kur apslēpts. Tāpēc nav saimnieka, nav īpašnieka apziņas par savu naudu un domas, ka man taču tā ir kaut kā jākontrolē. Piemēram, ka ir jāmaksā vairāk nodokļu, no kuriem šis manas nākotnes aktīvs veidojas.
Man pašam Latvijā ir otrā līmeņa pensijas plāns, jo es vienulaik šeit strādāju. Es speciāli piestrādāju, lai piekļūtu informācijai par šo savu naudu, un tas man prasīja ļoti ilgu laiku un maldīšanos Latvija.lv labirintos. Man tas interesē, un es papūlējos, bet vairumam jau tas neinteresē. Redzēt savā kontā konsolidēto atskaiti par savu pensijas plānu ir ļoti svarīgi.
Lūk, tāpēc arī Igaunijas lielākā interese – ka ir tradīcija, un arī uzkrājēju vidējie aktīvi ir lielāki. Igaunija ir devusi cilvēkiem iespēju labāk saprast, ka viņu nodokļi un izrietošie uzkrājumi ir ar konkrētu mērķi. Latvijā jūsu sociālais nodoklis tiek iekasēts, daļa no tā aiziet pensijas plānā, bet kur tā īsti paliek un kas ar to notiek, cilvēks neredz. Un, ja neredz, tad arī nedomā, kurš un kā par to viņa uzkrājumu gādā.
Visu interviju Latvieši neredz savu naudu lasiet piektdienas, 7. jūlija, laikrakstā Dienas Bizness!
TEVI VARĒTU INTERESĒT ARĪ:
Valsts fondēto pensiju līmenī sāk darboties Indexo
Indexo: Līdz šim 2.pensiju līmeņa pārvalde ir bijusi miera osta un pīļu dīķis
