Jaunākais izdevums

Latvijas Universitātes darbinieku veidotais uzņēmums InCell pabeidzis inovatīva šūnu transplantācijas produkta sporta zirgu cīpslu un saišu traumu ārstēšanai izstrādi

SIA InCell līdzīpašniece Anna Ramata-Stunda stāsta, ka cīpslu un saišu traumas sporta zirgiem ir bieži sastopamas. Pēc tām ir līdz pat deviņu mēnešu garš atlabšanas periods, kura laikā jāatsakās no treniņiem un dalības sacensībās, turklāt pēc šādu traumu ārstēšanas bieži notiek atkārtoti cīpslu un saišu plīsumi. Gan laikietilpīgā ārstēšana, gan paaugstināts atkārtotu traumu risks būtiski samazina sporta zirgu spēju piedalīties sacensībās, rada ievērojamas dīkstāves izmaksas, samazina zirga tirgus vērtību. SIA InCell izstrādātais šūnu transplantācijas produkts ievērojami samazina cīpslu un saišu ārstēšanas laiku, turklāt veicina funkcionālu elastīgu audu atjaunošanos, kavē rētaudu veidošanos, samazinot atkārtotu traumu rašanās risku, viņa apgalvo.

Izstrādātais šūnu transplantācijas produkts satur definētu skaitu specifiski attīrītas zirgu šūnas. Produkts ir standartizēts un pieejams tūlītējai izmantošanai klīniskajā praksē, jo salīdzinājumā ar analogiem netiek izgatavots katram zirgam individuāli. Turklāt ir izstrādāts inovatīvs iepakojums, kas nodrošina drošu, labai klīniskajai prakse atbilstošu tā ievadīšanu arī ārpus specifiski aprīkotām klīnikām, piemēram, mobilajās klīnikās. Produkts izvērtēts veterinārārstu uzraudzībā Dānijā un Baltijas valstīs, sadarbībā ar vietējo uzņēmumu SIA Equus Anima un Dr. Niels Guss Andersen Equine Clinic veterinārmedicīnas klīniku Dānijā. «Iegūtie rezultāti apstiprina produkta spēju paātrināt traumēto audu reģenerāciju un sekmēt ātrāku sporta zirgu atgriešanos aktīvā treniņu un sacensību apritē. Šāds izvērtējums ir būtisks priekšnoteikums veiksmīgai uz pierādījumiem balstītai komunikācijai ar partneriem un klientiem, lai produktu virzītu eksporta tirgos,» norāda Mārtiņš Borodušķis, SIA InCell līdzīpašnieks.

SIA InCell ir LU zinātnieku 2014. gadā dibināts uzņēmums, kas nodarbojas ar reģeneratīvās veterinārmedicīnas produktu izstrādi, kā arī testēšanas pakalpojumu sniegšanu citiem šīs nozares uzņēmumiem jaunu produktu izstrādes vajadzībām.

Produkta izstrādei projekta Šūnu transplantācijas produkta zirgu cīpslu tendinopātijas ārstēšanai pilnveidošana un komercializēšana ietvaros saņemts 47 tūkstošu eiro atbalsts no Norvēģijas finanšu instrumenta programmas «Inovācijas «zaļās» ražošanas jomā», kā arī inkubācijas pakalpojumi Zaļo tehnoloģiju inkubatorā. Inkubators darbojas sadarbībā ar Ekonomikas ministrijas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Norvēģijas Inovāciju aģentūras un Norvēģijas valsts industriālās attīstības korporācijas (SIVA) nodibinātā SIA Green Industry Innovation Center atbalstu, kas darbojas Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes un Norvēģijas valsts industriālās attīstības korporācijas paspārnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Līdz 4. jūlijam var pieteikties pirmsinkubācijai

Anda Asere,20.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zaļo tehnoloģiju inkubatora pirmsinkubācijas atbalsta fonda septītais uzsaukums ir atvērts līdz 2016. gada 4. jūlijam.

Septītajā uzsaukumā slēgt pirmsinkubācijas līgumu tiks aicinātas 10 biznesa ideju komandas (ar nosacījumu, ka tās atbilst de minimis atbalsta piešķiršanas nosacījumiem).

Līdz šim Zaļo tehnoloģiju inkubators ir atbalstījis vairākas komandas, kuras jau ir spējušas sevi apliecināt kā veiksmīgus uzņēmējus. To vidū ir SIA PolyLabs, kas nodarbojas ar poliola ražošana no atjaunojamām izejvielām, SIA Alina, kas piedāvā videi draudzīgu antimikrobiālu piedevu būvniecības apdares materiāliem, SIA InCell, kas piedāvā šūnu transplantācijas produktu zirgu cīpslu tendinopātijas ārstēšanai, SIA EHO Textiles, kas nodarbojas ar viedā apģērba izstrādi, SIA EPM, kas ir tehnoloģija silīcija rūpniecības atkritumu pārstrādei par silīcija-alumīnija ligatūru, SIA ESCO Būve, kas nodarbojas ar kaņepju betona paneļu māju ražošanu, SIA Solid State Architects, kas strādā ar videi draudzīgu mehanoķīmisku zāļu vielu kristalizācijas tehnoloģiju, kā arī citi uzņēmumi un biznesa komandas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Pabeigta 84% EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu līdzfinansēto projektu ieviešana

Žanete Hāka,14.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 14.martā, Ministru kabinets (MK) izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto 2016. gada otrā pusgada informatīvo ziņojumu par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta ieviešanas statusu, informē FM.

Šobrīd turpinās 7 EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu līdzfinansēto programmu ieviešana, kuru ietvaros Latvijas tautsaimniecībā investētais finansējums sasniedza 60,2 miljonus eiro jeb 80,2% no kopējā Latvijai pieejamā EEZ/Norvēģijas finansējuma. Kopumā līdz pārskata perioda beigām no 339 projektiem ir pabeigta lielākā daļa - 84% jeb 283 projekti. Atlikušie projekti jāpabeidz līdz 2017. gada 30. aprīlim.

2017. gada 30. aprīlī kā pirmā tiks noslēgta programma NVO fonds, kā rezultātā tika īstenoti 205 projekti. Liela daļa projektu tika īstenoti ar mērķi stiprināt demokrātiskās vērtības, bet daļa no tiem bija vērsti arī uz rasisma, ksenofobijas, homofobijas mazināšanu un romu iekļaušanu sabiedrībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Kā top? Drawies burtu krītiņi

Laura Mazbērziņa,06.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas pie zīmola Drawies radītājas Ievas Pastares, kura izveidojusi alfabēta krītiņus un krītiņus augļu un dārzeņu formās.

«Drawies» krītiņi ir radušies pēc īpašnieces diplomdarbu idejas, absolvējot Latvijas Mākslas akadēmiju 2015. gadā. «Studiju laikā sadarbojos ar Strazdumuižas internātvidusskolu, ar neredzīgiem bērniņiem. Tad mans uzstādījums bija tāds, lai ar krītiņu palīdzību arī šie bērni saprastu krāsas. Šos krītiņus izmanto arī bērni ar autismu un daltonismu. Krītiņus iegādājas arī privātie bērnudārzi,» stāsta I. Pastare.

«Pašlaik «Drawies» ir pārmaiņu procesā. Ļoti aktīvi tiek domāts par krītiņu materiāliem, jo iepriekš augļu un dārzeņu krītiņi bija no māla, bet tagad būs no ģipša. Burtu krītiņi jau ir no ģipša. Ģipsis ir daudz vieglāks par mālu, un tas eksportā ir milzīgs pluss. Līdz ar pāreju uz ģipsi, ražošanas process būs efektīvāks un draudzīgāks eksporta tirgum,» stāsta I. Pastare. Tomāts un mellenes tiks izņemti no ražošanas. Mellenes tāpēc, ka ir pārāk mazas un bērni tās var ielikt mutē, degunā. Savukārt, tomātu bērni dažkārt neatpazīst, viņiem šķiet, ka tas ir persiks vai ābols. Šobrīd lielāks pieprasījums ir pēc augļu un dārzeņu krītiņiem, jo krāsainie burti tirgū ir salīdzinoši nesen, kopš Ziemassvētkiem. Taču Ieva uzskata, ka tiem ir liels potenciāls. Šobrīd burtiem ir pieejams arī angļu un zviedru alfabēts, jo individuālie pasūtījumi tiek saņemti arī ārpus Latvijas, piemēram, Vācijas, Spānijas, Francijas, Itālijas, Zviedrijas.

Komentāri

Pievienot komentāru