No šīs nedēļas Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA) mainījusi juridisko adresi un biroja atrašanās vietu no Rīgas uz Cēsīm, informēja LANĪDA pārstāvji.

LANĪDA valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits skaidro, ka energokrīzes priekšvakarā, domājot par dažādu resursu taupību un izmaksu optimizēšanu, asociācija nolēmusi mainīt juridisko adresi un biroja atrašanās vietu no dārgām telpām Rīgas centrā uz daudz efektīvākām Cēsīs.

Šis lēmums esot pieņemts arī LANĪDA biedru interesēs.

Šmits skaidro, ka pandēmijas laikā LANĪDA pierādīja, ka var veiksmīgi strādāt arī neesot uz vietas birojā, līdz ar to sekojošās izmaiņas nekādi neietekmēs LANĪDA ikdienas darba ritmu. Pārceļoties uz ekonomiskākām telpām, LANĪDA komunālo un nomas maksājumu kopējais samazinājums būs par 75%, kā rezultātā, ietaupījumu būs iespējams novirzīt LANĪDA attīstībai, informē Šmits.

Lai meklētu risinājumus, kā mazināt ēnu ekonomiku nekustamo īpašumu darījumu jomā un arvien vairāk cilvēku izvēlētos godīgus un legālus darījumus, Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju, kā arī Valsts ieņēmumu dienestu veikt grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, iekļaujot tajā regulējumu, kas paredz samazināt kapitāla pieauguma likmi līdz 10% un attaisnotajos izdevumos iekļaut arī komisijas maksu par nekustamā īpašuma darījuma starpnieka pakalpojumiem.

LANĪDA nosūtījusi vēstules ar priekšlikumiem gan iepriekš minētajām ministrijām, gan to paspārnē izveidotajām darba grupām.

Kā norāda LANĪDA, tās biedri savā ikdienā pastāvīgi komunicē ar fiziskām personām, nodokļu maksātājiem, un sniedz tiem konsultācijas par ienākuma no nekustamā īpašuma izīrēšanas un pārdošanas deklarēšanu un nodokļu nomaksu. Ja 10% ienākuma nodokli no nekustamā īpašuma izīrēšanas gūtajiem ienākumiem klienti uzskata par saprātīgu un godīgu un lielākais vairums to labprātīgi un godprātīgi maksā, tad, uzzinot par kapitāla aktīvu atsavināšanas nodokli 20% apmērā no nekustamā īpašuma pārdošanas un iegādes summas starpības, klienti nereti atceļ vai atliek darījuma noslēgšanu, uzskatot to par nesaprātīgu un negodīgu. Šādus objektus to īpašnieki turpmāk cenšas pārdod pašu spēkiem par samazinātām darījumu cenām vai veic fiktīvus darījumus paziņu vai radinieku starpā.

Brāzmains 2023. gads bijis pasaules, Eiropas un Latvijas ekonomikās, iepūšot te vēsākus, te stiprākus pārmaiņus vējus arī nekustamo īpašumu darījumu nozarē.

2023. gada nevārds nekustamo īpašumu nozarē varētu būt “Euribor”.

Globālie procesi, mazinot inflāciju, to vidū Euribor likmes kāpināšana, tieši un skarbi ietekmējusi nekustamo īpašumu nozari, mazinot finanšu līdzekļu pieejamību īpašumu iegādei un attīstībai. Tas tirgu, nenoliedzami, sabremzējis. Laika vērotāju terminoloģijā turpinot – nozarē ir dzeltenais brīdinājums. Taču līdzīgi, kā tas mēdz būt ar laikapstākļiem, neviens tā simtprocentīgi nevar prognozēt, kā situācija attīstīsies. Skaidrs, ka ekonomika pasaulē un Eiropā piedzīvo trauksmainus laikus un notikumus un tas ietekmē procesus arī Latvijā, tāpēc mainīgi laikapstākļi turpināsies arī mūsu nozarē. Tomēr, lai neizklausītos pesimistiski, jāteic, ka šī krīze tomēr nav salīdzināma ar iepriekšējām, kas bijušas skarbākas. Darījumi notiek; aktīvs joprojām ir otrreizējais tirgus. Pastāv plašākas iespējas, kas ietekmē arī cenu, ne tikai izvēli. Tomēr šis laiks aktualizējis vairākus svarīgus jautājumus, kas nozīmīgi ne tikai nozares “burbulim”, bet kopējai ekonomikas celtspējas virzīšanai.

Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA) rosina nekustamo īpašumu nozarē starpnieku pakalpojuma komisijas maksu iekļaut attaisnojamos izdevumos, informē LANĪDA pārstāvji.

LANĪDA valde otrdien tikās ar Finanšu ministrijas (FM) pārstāvjiem, lai pārrunātu ēnu ekonomikas ierobežošanu nekustamo īpašumu darījumos.

Pēc asociācijas aplēsēm tikai aptuveni 20% no darījumiem nekustamo īpašumu nozarē notiek, izmantojot nekustamo īpašumu aģentūras vai izmantojot Ekonomikas ministrijas (EM) reģistrā esošos nekustamo īpašumu starpnieku pakalpojumus. Pārējie darījumu notiek pašu spēkiem, ar juristu konsultantu palīdzību, vai, iespējams, nelegālo mākleru atbalstu, kā rezultātā nav jāveic ne klientu izpētes, ne sankciju pārbaudes atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma prasībām.

Latvijā gadā notiek apmēram 50 000 nekustamā īpašuma darījumu, un vien 20% no tiem notiek ar licencētu aģentu un uzņēmumu starpniecību, piektdien Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) rīkotajā diskusijā sacīja LANĪDA valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits.

LANĪDA vadītājs uzsvēra, ka 2020.gada 1.augustā stājās spēkā Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums, bet 2023.gada 7.jūnijā stājās spēkā grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā, ar kuriem pastiprinātas prasības nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbībai Latvijā, nodrošinot efektīvāku šo personu profesionālās darbības uzraudzību.

Šmits uzsvēra, ka LANĪDA ieskatā šis likums nedarbojas un nekustamo īpašumu darījumu nozare joprojām ir diezgan "pelēka".

Atsaucoties uz "Cenu bankas" datiem, Šmits norādīja, ka gadu no gada nemainīgi apmēram 33-34% nekustamā īpašuma darījumu notiek par neticamām summām, proti, par tādām, kuras neatbilst reālajai tirgus situācijai.

Pirms kāda laika saņēmām informāciju no mūsu biedriem par publiskajās sludinājuma vietnēs un citos resursos pieaugošo sludinājumu skaitu ar saturu, kas vēsta par piedāvājumiem noslēgt potenciāli necaurspīdīgu un, iespējams, arī negodprātīgu darījumu pirkuma/pārdevuma darījumu.

Kad skudru pūznī iemet zariņu, rimtajā, harmoniskajā kukaiņu sistēmā izceļas kņada. Apdraudējums!

Tā notika arī LANĪDA gadījumā. LANĪDA, ņemot vērā, ka iestājamies par drošiem darījumiem, kas tiek slēgti uz tiesiskiem pamatiem un ievērojot drošus darījumu slēgšanas finansiālus apstākļus, to vidū – valstij nomaksātus nodokļus, izvēlējās publicēt informāciju par izmanīgiem darboņiem, kas ar sludinājumu palīdzību piedāvā iegādāties īpašumus par krietni zemāku tirgus vērtību, radot iespaidu, ka darījums var tikt noslēgts bez papildu saistībām, iespējams, arī skaidrā naudā. Sākās “kņada”.

Kāds metās aizstāvēt veiklos darboņus, citi, to vidū LANĪDA – apelēja pie godprātīgas, caurspīdīgas un ētiskas darbības principiem, vēl kāds izteica pārmetumus LANĪDAi par apmelošanu un neslavas celšanu (lai gan neidentificējām nevienu no “sludinātājiem”).

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA) aicina "iesaldēt" šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā, aģentūru LETA informēja LANĪDA.

Turklāt turpmāk kadastrālās vērtības jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts, uzsvēra LANĪDA pārstāvji. Nekustamā īpašuma eksperti arī rosina sākt jaunas kadastrālās vērtēšanas metodikas izstrādi un veikt jaunus kadastrālās vērtības bāzes aprēķinus.

Tieslietu ministrija un Valsts zemes dienests (VZD) sabiedrības līdzdalībai nodevuši Ministru kabineta noteikumu projektu "Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2022., 2023., 2024. un 2025.gadam" atbilstoši kuram ir aprēķinātas projektētās kadastrālās vērtības, tās ir publicētas portālā "kadastrs.lv".

Tās ir sacēlušas pamatīgu sašutuma vētru, jo īpaši nekustamā īpašuma nodokļa kontekstā, atgādināja asociācija. LANĪDA jau vērsa uzmanību uz to, ka prognozētās vērtības paredz būtisku pieaugumu daudzos nekustamā īpašuma tirgus sektoros, un projekta akceptēšanas gadījumā ir jārēķinās ar ievērojamu mājokļu izmaksu kopējo kāpumu.

Turpinot Saeimas komisijās izskatīt likumprojektu “Grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā”, Latvijā lielākā nekustamo īpašumu darījumu organizācija LANĪDA aicina gan likumdevēju, gan Ekonomikas ministriju, iekļaut tajā normas par nekustamo īpašumu darījumu starpnieku obligātu sertificēšanu.

22. martā LANĪDA valdes locekļi piedalījās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un 30. martā atkārtoti tikās ar Ekonomikas ministrijas pārstāvjiem, lai pārrunātu nepilnības līdzšinējā tiesiskajā regulējumā, aicinot pastiprināt prasības nekustamā īpašuma nozarē strādājošajiem.

“15 gadus mēs mēģinājām pārliecināt likumdevēju, ka vispār nepieciešams specifisks tiesiskais regulējums nekustamā īpašuma starpnieku darbā. Teju 3 gadi pagājuši kopš Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums ir stājies spēkā,“ pauž LANĪDA valdes loceklis Edgars Šīns. “Vai ar šo likumu ir sasniegts vēlamais – nē! Ir regulējums par nekustamo īpašumu darījumu starpnieku reģistru Ekonomikas ministrijas paspārnē, bet joprojām ir teju puse nozarē darbojošos, kas nav reģistrējušies, līdz ar to potenciāli darbojas “ēnas zonā””.

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komiteja otrdien nostiprināja sadarbību ar Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociāciju (LANĪDA), lai veicinātu uzņēmējdarbības atgriešanos un attīstību Rīgas centrā.

Komiteja vienbalsīgi atbalstīja iesākto sadarbību ar LANĪDA, lai izstrādātu priekšlikumus uzņēmējdarbības veicināšanai Rīgas centrā un tā "atdzīvināšanai".

Lēmums paredz izveidot darba grupas nodokļu, ārtelpas un mobilitātes, attīstības un īpašuma jautājumos.

Tāpat komiteja atbalstīja dalību LANĪDA organizētā sabiedrības iesaistes un domapmaiņas projektā "Rīgas centra laboratorijas", kur tukšajās telpās eksperti, pašvaldības pārstāvji un citi interesenti varētu tikties publiskās diskusijās par Rīgas centra "atdzīvināšanu".

LANĪDA izpilddirektore Sandra Rasnača komitejas sēdē pauda, ka jau ilgāku laiku asociācijas biedri redz, ka Rīgas centrs neattīstās un atpaliek attīstībā. Un katru gadu paliekot ar vien sliktāk. "Mēs esam gatavi nākt talkā un risināt šo situāciju," izteicās Rasnača.

23. janvārī Ministru kabinets apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavoto Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu 2024.–2027. gadam, kas sagatavots, lai nodrošinātu kvalitatīvu un sakārtotu uzņēmējdarbības vidi un veicinātu uzņēmumu attīstību, konkurētspējas paaugstināšanos u.tml.

Plāns gatavots sadarbībā ar nozaru ekspertiem un sadarbības partneriem. Nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aktīvi iesaistījusies gan dialogā ar ministriju, gan Valsts ieņēmumu dienestu, regulāri tiekoties, diskutējot un rosinot veikt izmaiņas, kā arī praktiski iesniedzot konkrētus priekšlikumus: veikt grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, iekļaujot tajā regulējumu, kas paredz samazināt kapitāla pieauguma likmi (IIN) līdz 10% un attaisnotajos izdevumos kapitāla pieauguma likmes aprēķinā iekļaut arī komisijas maksu par nekustamā īpašuma darījuma starpnieka pakalpojumiem.

Ēnu ekonomikas plāns diemžēl neiekļauj nevienu no LANĪDA priekšlikumiem, kā arī nekustamo īpašumu nozare nav pat nosaukta pie prioritārajām nozarēm. Dialogā ar publiskā sektora institūcijās mums nācies dzirdēt, ka nekustamo īpašumu darījumu nozare Latvijas tautsaimniecības “pīrāgā” ir aptuveni 2%. Laikam “maza ēna”, lai ar to cīnītos.

Lai panāktu, ka pēc iespējas plašāks nekustamā īpašuma darījumu starpnieku loks iekļautos nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā, apstiprināšanai aktīvi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā".

Šī tiesību akta izstrāde ir vēl viens solis ceļā uz nozares sakārtošanu un regulēšanu. Tā ir nozares mazā, bet nozīmīgā uzvara. Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA) darbības misija ir godīga konkurence un droši darījumi. LANĪDA iestājas par profesionālu darbību, nodrošinot bāzi un saturu kvalifikācijas celšanai, kā arī sertifikācijai.

Mēs augsti turam ne tikai tiesisku un caurspīdīgu, bet arī ētisku darbību un pušu attiecības. Tāpēc jau kopš pirmās dienas iestājāmies par nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistra izveidi, kas ļauj īpašuma pircējam pārliecināties gan par starpnieka kvalifikāciju, gan darījumu drošumu.

Spēkā esošais Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums jau ir lēciens ne tikai mūsu profesijas atzīšanā, bet arī sakārtošanā. Tomēr, kā jebkurš tiesību akts, tas nav ideāls. Tāpēc LANĪDA ilgstoši vērsa likumdevēja uzmanību faktam, ka diemžēl, lai pilnībā noregulētu nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistra darbību, nepieciešams sankciju mehānisms tiem, kuri joprojām vēlas darboties nekustamo īpašumu darījumu “ēnas zonā”, nevis atklāti, reģistrējoties nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā.

Nekustamo īpašumu kompānijas "Ober-Haus" valdes priekšēdētāja pienākumus no līdzšinējās vadītājas Aijas Āboliņas pārņēmis Guntis Kanenbergs, informē uzņēmumā.

"Es esmu daļa no Ober-Haus profesionālās komandas 18 gadus, un pēdējos 11 gadus man ir bijis tas gods un atbildība vadīt šo speciālistu komandu. Mēs koncentrējāmies uz pakalpojumu kvalitāti un konsekventu un pārdomātu attīstību, kas daudzus gadus palīdzēja nodrošināt un saglabāt vienu no TOP pozīcijām tirgū," sacīja A.Āboliņa, kura kopš 2009. gada Latvijā vadīja Ober-Haus.

Jaunais Valdes priekšsēdētājs G.Kanenbergs savu pieredzi nekustamā īpašuma nozarē uzsācis pirms desmit gadiem, vadot uzņēmuma "Arco Real Estate" Komercīpašumu nodaļu. Pirms tam G.Kanenbergs guvis pieredzi korporatīvo klientu apkalpošanā, gandrīz 7 gadus strādājot kā projekta vadītājs biznesa finansēšanā AS "Swedbank".

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA, apvienojot savu biedru – nekustamo īpašumu uzņēmumu analītikas nodaļu sniegto informāciju par cenu izmaiņām trijos segmentos: jaunie projekti (dzīvokļi), sekundārais tirgus (dzīvokļi) un mājas, katru mēnesi veido tirgus cenu indikatoru.

Šāda informācija ļauj gūt priekšstatu par cenu dinamiku NĪ tirgū Rīgas centrā, mikrorajonos, Rīgas rajonā un Jūrmalā, kā arī izsekot tirgū notiekošajām izmaiņām un cenu tendencēm.

2019.gada novembra cenu indikators izveidots, pamatojoties uz monitoringa rezultātiem par reāli notikušiem darījumiem, ko nodrošināja nekustamo īpašumu kompānijas "Ober Haus", "Latio", "1 Partner". Analizējot analītikas nodaļu sniegto informāciju, tiek noteikts vidējais statistiskais rādītājs katrā segmentā.

Termiņuzturēšanās atļauju (TUA) programma, kas ļauj ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju Latvijā par ieguldījumiem nekustamajos īpašumos, ir nevis jāslēdz kā neproduktīva, bet jāuzlabo, jo tā ir iespēja valsts budžetam piesaistīt papildus līdzekļus.

Tā uzskata Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA), kas piekrīt premjera Krišjāņa Kariņa viedoklim, ka pašreizējā veidolā šī programma sevi ir izdzīvojusi, tomēr piedāvā nevis atteikties no tās pavisam, bet gan to restartēt, konsultējoties ar nozares ekspertiem.

Atgādinām, ka 11.marta valdības sēdē premjers izteicās, ka termiņuzturēšanās atļauju (TUA) piešķiršana par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā Latvijā ir jāizbeidz. Viņaprāt, piesaistītās ārvalstu investīcijas, kas saistītas ar ārvalstnieku ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, esot neproduktīvas: "Tā ir atblāzma no agrākās politikas, tostarp tās ir naudas tranzīta politikas pēdējās atliekas. Mēs no tā tiksim prom. Šī programma sevi ir izsmēlusi".

Privātmāju piedāvājumam kļūstot arvien ierobežotākam, tuvākajā laikā varētu augt apbūves zemes iegādes darījumu skaits, secināts Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) organizētajā profesionāļu diskusijā.

Lēmums par zemes iegādi ietver milzīgu atbildību par savu finanšu izlietojumu, un ir svarīgi nepieļaut kļūdas, kas šo ieguldījumu padarītu mazāk vērtīgu par īpašuma potenciālo tirgus cenu nākotnē, diskusijā norādīja tās dalībnieki.

LANĪDA valdes loceklis un "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns sacīja, ka privātmāju piedāvājums kļūst aizvien ierobežotāks, savukārt vēlme dzīvot savā mājā nekur nav pazudusi. Iegādājoties apbūves zemi, jāpatur prātā, ka 90% Latvijas teritorijas mājas būvniecības izmaksas pārsniedz tirgus vērtību, uzsvēra Šīns.

Viņš prognozēja daudz apbūves zemes iegādes darījumu pārskatāmā nākotnē un ieteica klientiem vaicāt vērtētājam ne vien apbūves gabala vērtību, bet arī maksimālo ieguldījumu apjomu mājas būvniecībā, jo tas pasargās no vilšanās, ja nāksies domāt par mājas pārdošanu.

Laikā, kad šķietami teju visu var nopirkt par naudu vai vismaz izmērīt monetārās vienībās, pastāv tomēr kas tāds, ko varam censties ielikt maciņā vai pārvērst valūtā, tomēr līdz galam pamatojums un formula tam nav. Tā ir reputācija.

Nav tādu nozaru, kur reputācijai nebūtu nozīmes. Taču analoģijas varam vilkt uz jebkuru jomu. Atsauksmes, ar ko dalāmies, iespaidi, ko cits citam izklāstam, ieteikumi vai gluži pretēji - brīdinājumi neizvēlēties to vai citu preci, pakalpojumu vai tā sniedzēju, pastāv mums apkārt gan apzinātā, gan neapzinātā veidā. Neapzinātu reputāciju varētu salīdzināt ar upi, kas plūst pati par sevi un tajā plūdumā neviens neiejaucas. Upe var sagrauzt krastus, nogāzt kokus, atņemt daļu auglīgas zemes, bet joprojām neviens šajā plūdumā neiejaucas. Upe var plūst arī mēreni, klusi un mierīgi savu ceļu, nemanāmi pildot savu funkciju dabā, bet nevilinot ar krāšņām ainavām, skaļām tērcēm vai citām unikālām īpašībām. Tā mēs nerūpējamies par reputāciju – ļaujam iespaidam veidoties pašam no sevis. Taču apzināta reputācija ir tāda, ko mēs katrs, sākot ar indivīdu, beidzot korporatīvā līmenī, veidojam, novērtējot katra uzvedības, iespaida, sniegtās preces/pakalpojuma kvalitātes nozīmi ilgtermiņa attiecību veidošanā ar klientiem un sadarbības partneriem.

Asociācija LANĪDA turpina publicēt ikmēneša nekustamā īpašuma tirgus cenu indikatoru.

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA, apvienojot savu biedru – nekustamo īpašumu uzņēmumu analītikas nodaļu sniegto informāciju par cenu izmaiņām trijos segmentos: jaunie projekti (dzīvokļi), sekundārais tirgus (dzīvokļi) un mājas, katru mēnesi veido tirgus cenu indikatoru.

Šāda informācija ļauj gūt priekšstatu par cenu dinamiku NĪ tirgū Rīgas centrā, mikrorajonos, Rīgas rajonā un Jūrmalā, kā arī izsekot tirgū notiekošajām izmaiņām un cenu tendencēm.

2019.gada jūnija cenu indikators tika izveidots, pamatojoties uz monitoringa rezultātiem par reāli notikušiem darījumiem, ko nodrošināja nekustamo īpašumu kompānijas Ober Haus, Latio, 1 Partner. Analizējot analītikas nodaļu sniegto informāciju, tiek noteikts vidējais statistiskais rādītājs katrā segmentā.

Līdz ar izejmateriālu un būvniecības izmaksu kāpumu jaunajos projektos cenu samazināšanās nav paredzama, bet energoefektīvi mājokļi rudenī būs deficīts.

Šobrīd Rīgā un Pierīgā pirmreizējā tirgū pieejami vairs tikai nedaudz vairāk par 300 pilnībā pabeigtiem dzīvokļiem ekonomiskās un vidējās klases segmentā, liecina nekustamā īpašuma konsultāciju kompānijas Colliers jūnija dati.

Tas ir skaidrojams gan ar līdz šim gauso jauno projektu attīstību, gan ar joprojām augsto pieprasījumu pēc energoefektīviem un ilgtspējīgiem mājokļiem. To, ka cilvēki vēlas dzīvot mūsdienīgā, sakārtotā vidē un energoefektīvā mājoklī, liecina arī bankas Citadele veiktais pētījums kreditēšanas jomā. Kopīgā diskusijā ar Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociāciju (LANĪDA) par jauno projektu tirgus realitāti un nākotnes prognozēm secināts – nav iemesla domāt par cenu kritumu mājokļu tirgū.

Sarūkot iekšzemes kopproduktam un ekonomiskajai aktivitātei, arī nekustamo īpašumu cenām ir jāsamazinās, Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) rīkotajā vebinārā akcentēja nekustamo īpašumu uzņēmuma "Starlex Investment" partneris, ekonomists Auseklis Sarkans.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka ir jāņem vērā inerces efekts, proti, ekonomiskie rādītāji mainās straujāk nekā nekustamā īpašuma tirgus rādītāji. "Vērojot šobrīd notiekošo ekonomikā, var izdarīt secinājumus par sagaidāmo nekustamā īpašuma tirgū pēc vairākiem mēnešiem," skaidroja Sarkans.

Viņš minēja, ka šobrīd darījumu skaits ir samazinājies, kas saistīts ar pircēju nogaidošo pozīciju, kā arī apgrūtinātām iespējām nokārtot formalitātes, piemēram, banku un notāru pieejamība ir ierobežota, Zemesgrāmatu nodaļas ir slēgtas. Taču turpmāko darījumu skaita saglabāšanos samazinātā līmenī, visticamāk, arvien vairāk izskaidros ekonomiskā situācija un arvien mazāk ar Covid-19 saistītie ierobežojumi.

PAZIŅOJUMS PAR RĪGAS TERITORIJAS PLĀNOJUMA PILNVEIDOTĀS REDAKCIJAS PUBLISKO APSPRIEŠANU UN TĀ STRATĒĢISKĀ IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMA PRECIZĒTĀ VIDES PĀRSKATA SABIEDRISKO APSPRIEŠANU.

Rīgas teritorijas plānojuma (RTP) pilnveidotā redakcija tiek nodota publiskajai apspriešanai, pamatojoties uz Rīgas domes 18.08.2021. lēmumu Nr.794 „Par Rīgas teritorijas plānojuma pilnveidotās redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai”.

RTP ir vietējās pašvaldības (Rīgas) ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteiktas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei. Plānošanas dokumenta izstrāde uzsākta, pamatojoties uz Rīgas domes 03.07.2012. lēmumu Nr. 4936 “Par Rīgas teritorijas plānojuma izstrādes uzsākšanu” (ar grozījumiem, kas veikti 22.10.2014. un 15.12.2017.), un tā darbības periods ir no 2022. gada līdz 2030. gadam.

Prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā ir jārēķinās ar pamatīgu mājokļa kopējo izmaksu kāpumu; tas būs trieciens arī namīpašniekiem un biznesam, tā akcentē nekustamā īpašuma kompāniju vadītāji, Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas LANĪDA biedri.

Šā gada jūlijā publiskajai apspriešanai ir nodots Tieslietu ministrijas un Valsts zemes dienesta izstrādātais nekustamā īpašuma jauno kadastrālo vērtību projekts, kurš paredz pieaugumu daudzos nekustamā īpašuma tirgus sektoros, attiecīgi tas nozīmē lielāku nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksājumu. Jaunajām vērtībām jāstājas spēkā no 2022.gada 1.janvāra.

Lielākais kadastrālo vērtību pieaugums gaidāms jaunajiem dzīvokļiem un lauksaimniecības zemei 

Lielākais kadastrālo vērtību pieaugums no 2022.gada 1.janvāra gaidāms jaunajiem dzīvokļiem un...

Projekts tā apstiprināšanas gadījumā nozīmē pamatīgas nodokļa sistēmas izmaiņas, kuras skars ne tikai biznesu, tās izjutīs ēku, dzīvokļu īpašnieki, īrnieki. Ir jārēķinās ar būtisku mājokļu izmaksu kopējo kāpumu ar visām no tā izrietošajām sekām, akcentē LANĪDA un SIA "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns, jautājot – vai politiķu mērķis ir padarīt mājokli dārgāku?

Pašreizējos ekonomiskajos apstākļos bezdarba rādītāji nav iepriecinoši, turklāt pastāv drauds, ka situācija varētu pasliktināties, daudzām mājsaimniecībām, tostarp jaunām ģimenēm ar bērniem varētu rasties sarežģījumi apkalpot visus ar mājokli saistītos maksājumus. "Manuprāt, vispirms politiķiem būtu jādiskutē un jāievieš mājokļu attīstības politika. Kamēr tādas nav, nav īstais brīdis sadārdzināt mājokli," pauž E. Šīns.

Kadastrālās vērtības jau sen ir viens no politiķu jājamzirdziņiem, uzsver Viktors Savins, nekustamā īpašuma fonda "EfTEN Capital" vadītājs Latvijā. Šobrīd valsts ar vienu roku grib paņemt vairāk naudas no nekustamā īpašuma īpašniekiem, tai pašā laikā gan sabiedriskās, gan valstiskas organizācijas sūdzas, ka nenotiek mājokļu attīstība, dzīvojamais fonds strauji noveco. Turklāt Latvija atpaliek ne tikai mājokļu, bet arī komercobjektu attīstībā no kaimiņvalstīm.

"Tikko bija ziņa, ka no valsts budžeta ievērojama summa ir paredzēti ekonomiskas mājas būvniecības projekta izstrādei. Tā ir nesaimnieciska rīcība. Valstij nav jāprojektē lēti mājokļi, tas ir jādara attīstītājiem, bet valstij ar nodokļiem tas ir jāveicina. Laikā, kad vajag atbalstu, sevišķi zinot, ka arī pēc diviem gadiem būs manāmas ārkārtas situācijas sekas, ir vērojami pilnīgi pretēji procesi," viņš saka.

Jaunu daudzdzīvokļu ēku būvniecībai būs pieejami divi tipveida projekti 

Valdība piešķīrusi 426 084 eiro Ekonomikas ministrijai (EM) divu paaugstinātas energoefektivitātes...

SIA "Vestabalt" valdes locekle Līga Uzkalne uzsver: "NĪN ir jābūt sasaistē ar patieso īpašuma tirgus vērtību, taču, redzot prognozētās kadastrālās vērtības, var apgalvot, ka tās ir divreiz, bet dažos gadījumos pat trīs reizes augstākas. Šim nodoklim tāpat kā visiem citiem nodokļiem ir jābūt samaksājamam un attiecīgo nozari sekmējošam faktoram. Diemžēl šajā gadījumā NĪN nespēs samaksāt ne liela daļa iedzīvotāju, ne uzņēmēju."

Viņa skaidro: jau iepriekš NĪN kā izdevumu pozīcija Rīgā īres namiem un biroju ēkām palielinājās, tā īpatsvars pieauga neproporcionāli pret īres/nomas ieņēmumiem. "Esošā NĪN politika nestimulē un neatbalsta nekustamā īpašuma nozari, tā ir iemesls, kāpēc Rīgā ir arī tik daudz pārdošanā izliktu nerenovētu namu, jo pēc šī nodokļa nomaksas īpašnieki nav spējīgi veikt nepieciešamos uzkrājumus ēku atjaunošanai, bieži pat segt visus ar īpašuma ekspluatāciju saistītos izdevumus. Rīgā ir īpašumi, kuru nekustamā īpašuma nodokļa izdevumi veido pat 60% no kopējiem gada nomas/īres ieņēmumiem."

"Šādam solim brīdis ir ļoti nepiemērots. Šajā nebūt ne spožajā ekonomiskajā situācijā ēku īpašniekiem ir grūti ne tikai piesaistīt jaunus īrniekus, nomniekus, bet arī noturēt esošos," atgādina E. Šīns. Arī viņš zina gadījumus, kad atsevišķu objektu īpašniekiem būs nepieciešami trīs četri mēneši, lai ar esošajiem ieņēmumiem no īres/nomas maksas segtu plānoto NĪN maksājumu. "Būtu zolīdi, ja valsts par būtiskām izmaiņām brīdinātu savlaicīgi. Tad daudziem būtu bijusi iespēja ieguldīt citur, nevis nekustamajā īpašumā," viņš piebilst.

Pieeja "pietuvināt kadastrālo vērtību tirgus vērtībai" nav dzīvotspējīga, uzskata V. Savins, proti, strauji pieaugot kadastrālai vērtībai, daudzkārt straujāk krīt tirgus vērtība īpašumam. Komercīpašumu rentabilitāte Baltijas galvaspilsētās svārstās no 5-7%. Vienkārši aprēķināt, ka 1,5% nodoklis ir 25-35% no visas naudas plūsmas. Ekstrēmākos gadījumos nodoklis paredzams līdz pat 50-60% no visas naudas plūsmas, viņš saka. Tikmēr, piemēram, Igaunijā, īpašuma nodoklis tiek rēķināts tikai no zemes. "Tā ir korekta pieeja, jo paredz īpašuma nodokli maksāt attiecīgi no konkrētā rajona zemes vērtības – jo dārgāks rajons, jo lielāks nodoklis. Šāda pieeja papildus motivē arī attīstīt īpašumus. Savukārt Latvijā – jo labāks un sakārtotāks īpašums, jo mazāka naudas plūsma, jo lielāka daļa jāsamaksā īpašuma nodoklī. Piemēram, slavenajam Rīgas graustam Marijas ielā 5 kadastrālā vērtība prognozēta aptuveni 10 reizes mazāka nekā līdzīgam, bet sakārtotam īpašumam 300 metrus tālāk. Starp citu, arī šobrīd ir apmēram tāda pati starpība," pauž V. Savins. Uzskatāmam salīdzinājumam viņš vēl piemin "Radisson BLU" ēku Tallinas centrā, kur īpašuma kadastrālā vērtība, no kuras tiek rēķināts nodoklis, ir 1,9 miljoni eiro, turklāt tā ir visdārgākā teritorija visā Igaunijā. Turpretim Rīgā aptuveni 10 reizes mazāk vērtai ēkai Blaumaņa ielā kadastra vērtība paredzēta 12 miljoni eiro (tagad – aptuveni 4 miljoni eiro). Vienkāršojot Latvijā īpašumu nodoklis lēšams līdz pat 100 reizēm lielāks nekā tas ir kaimiņvalstīs. Šāda pieeja var iedragāt jau tā vājo Latvijas tēlu ārvalstu investīciju piesaistei.

Kadastrālās un tirgus vērtības līknes var salīdzināt ar piedāvājuma, pieprasījuma līknēm – ja viena strauji iet uz augšu, otra – uz leju. "Vienam no mūsu īpašumiem, par kuru esam tiesās "plēsušies" tieši par kadastrālajām vērtībām, šobrīd prognozētā kadastrālā vērtība ir 12 miljoni eiro. Ja raugāmies no naudas plūsmas, ko rada šis objekts, nodokļa nomaksai novirzīsim 50-75% no visiem nomas ieņēmumiem pēc jaunās prognozētās vērtības. To jau var pielīdzināt īpašumu nacionalizācijai. Un līdzīgu gadījumu ir daudz!" stāsta V. Savins.

Viņš arī rosina šādi paraudzīties privātmāju un dzīvokļu virzienā. Piemēram, jaunajā dzīvokļu projektā Čiekurkrastos Ādažu novadā kadastrālās vērtības pieaugums ir aptuveni 500%. Tirgus vērtības kritums šī iemesla dēļ varētu būt pat 30-40%.

Ja mājokļu tirgus vērtība būtiski krīt, bankas var pieprasīt papildus nodrošinājumu kredītiem, atmaksāt kredītu vai pacelt likmes. Paredzams, ka daudzas mājsaimniecības nespēs dot papildus nodrošinājumu vai atmaksāt kredītus pirms termiņa.

Ir risks nonākt līdzīgā situācijā, kāda bija lielajā dižķibelē, kas aizsākās 2008. gadā. Nekustamo īpašumu vērtību straujš kritums, banku procentu maksājumu pieaugums, papildus nodokļu maksājumi, mājsaimniecību bankroti un no tā visas izrietošās sekas, pieļauj V. Savins. "Jaunā nodokļa idejas aizstāvji skandina – pašvaldības dos atlaides, būs arī citi atbalsta mehānismi, taču visas šīs metodes ir ļoti apšaubāmas un ar augstu korupcijas risku. Iespējams, tas arī ir galvenais iemesls virzīt šādu likumprojektu.

Pat, ja mēs pieņemam, ka būs visdāsnākās atlaides, tomēr 500% pieaugums ir milzīgs," akcentē "EfTEN Capital" vadītājs.

Lasi Arī:

Sola nepieļaut jauno kadastrālo vērtību stāšanos spēkā, kamēr nebūs pārskatītas NĪN likmes 

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) sola nepieļaut Tieslietu ministrijas (TM) un Valsts...

Ilgstoši Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA) skandējusi trauksmes zvanus par izveidojušos situāciju Valsts zemes dienesta (VZD) kadastrālajā uzmērīšanā. Īsāk sakot – rindas!

Ja noteiktai sabiedrības paaudzei, ņemot vērā Latvijas vēstures lapaspuses, neparedzamas un nesaredzamas rindas joprojām ir norma, tad laikmetīgam komersantam, kura ikdienu diktē līgums, termiņš un katrs rindas metrs un diena atainojas negatīvā bilancē, rindu kārtība nešķiet nedz pieņemama, nedz attaisnojama.

Mūsdienu dinamiskajā laikmetā par daudz formālisma kadastrālajā uzmērīšanā. Situācija īpaši kritiska kļuva aizvadītajā gadā. Tā kā līdz 2022. gada 1. oktobrim bija jānodod ekspluatācijā ēkas vai arī jāpagarina būvatļaujas, kur būvniecība uzsākta pirms 2014. gada 1. oktobra, atklājās, cik daudzi īpašnieki nav sakārtojuši savus īpašumus. Tāpat rindas pagarināja pandēmijas laika ierobežojumi un noteikto prasību ievērošanas dēļ objektu apsekošana bija iespējama ierobežotā apjomā. Viss iepriekš minētais negatīvi rezonēja uz būvniekiem un attīstītājiem. Ja jauno projektu attīstītājiem gadu jāgaida VZD rindā, lai ēku nodotu ekspluatācijā, tas kavē ne tikai kompāniju darbību, bet kopumā nav teicams signāls jaunu mājokļu un investīciju attīstībai.

Kapitāla pieauguma nodokļa 20% likme, zemesgrāmatas reģistrācijas valsts nodeva, kas noteikta procentos no darījuma summas, pēdējā gada laika ekonomikas sabremzēšanās ir būtiskākie iemesli, kāpēc nekustamo īpašumu segmentā pastāv ēnu ekonomika, un neuzrādītais darījumu apjoms 2023. gadā tiek lēsts 150 milj. eiro, savukārt VID aicina visus darījumus nelikt vienā grozā, bet nodalīt darījumus, kuros pārdevēji ir fiziskās personas.

Šādi secinājumi un atziņas skanēja diskusijā Ēnu ekonomikas mazināšana nekustamo īpašumu darījumos, kur datus prezentēja Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits. Viņš norāda, ka LANĪDA sadarbībā ar Cenu bankas (cenubanka.lv) analītiķiem veica aprēķinus, kuri rāda — laikā no 2018. līdz 2023. gadam vidēji 33% darījumu gadā Rīgas pilsētā notikuši par neatbilstošām (neticamām jeb mākslīgi samazinātām) cenām ar vidējo neuzrādīto darījuma summas daļu 26%.

„Ja šos statistikas datus ekstrapolētu uz visu tirgu, kura gada apgrozījums ir ap 2,3 miljardiem eiro, tad pelēkā zona vai neuzrādītais darījumu apjoms ir vairāk nekā 150 miljoni eiro,” skaidroja A. Šmits. Viņš norāda, ka tas var nest nodokļu zaudējumus vismaz 32 miljonus eiro gadā tikai no nesaņemtas valsts nodevas (1,5% no darījuma summas reģistrācijai zemesgrāmatā apmēram 2 milj. eiro) un kapitāla pieauguma nodokļa (20% no darījuma summas, tātad apmēram 30 milj. eiro gadā) . „Bet ne tikai, jo no pelēkās naudas netiek maksāti nekādi citi (darba spēka, dividenžu) nodokļi, kas vēl palielinātu neiekasētos nodokļu ieņēmumus valsts budžetā. Tādējādi kopējais neiekasēto nodokļu apjoms var būt 100 miljoni eiro gadā un vairāk,” rezumēja A. Šmits. Viņaprāt, ir laiks padomāt pa to, kas ir paveikts un kāds ir rezultāts, un ko vajadzētu darīt ēnu mazināšanai darījumos ar nekustamo īpašumu. „Iespējams, ka līdz ar ekonomikas pavājināšanos iedzīvotāji priekšroku dod izdzīvošanas faktoram un dodas atpakaļ uz ēnu ekonomikas daļu,” tā A. Šmits.

Īres tirgus Rīgā šobrīd atrodas diezgan neparastā situācijā, jo atrast dzīvokli īrēšanai ir sarežģīti, secina kompānija Ober-Haus.

Piedāvājums ir krietni mazāks par pieprasījumu, un īres cenas šī iemesla dēļ ir krietni augstākas par iedzīvotāju maksātspēju. Mājokļu pieejamību un pašreizējo situāciju Latvijas īres tirgū būtiski uzlabotu investori jeb juridiskās personas, kas, iegādājoties veselu māju, piedāvātu īrēšanai tās dzīvokļus iedzīvotājiem, uzskata Ober-Haus. Būtiskas izmaiņas varētu notikt pēc jaunā īres likuma pieņemšanas. Likumprojekts izstrādāts, lai veicinātu īres namu būvniecību un mājokļa pieejamību, nodrošinot taisnīgu līdzsvaru starp izīrētāja un īrnieka interesēm, papildina kompānijā.

Ēnu ekonomikas mazināšanai jaunajā likumprojektā paredzēta visu īres līgumu reģistrācija zemesgrāmatā, tādējādi nodrošinot publiski pieejamu un ticamu informāciju par noslēgtajiem darījumiem, kas pasargās gan īrniekus, gan nekustamā īpašuma izīrētājus. Īres līguma reģistrācija zemesgrāmatā būs bez maksas, līdz ar to neradot papildu izmaksas izīrētājam un īrniekam. Vienlaikus īres līguma reģistrācija zemesgrāmatā ļaus izskaust fiktīvos īres līgumus, kā arī pasargāt godprātīgos īrniekus izīrētāja maiņas gadījumā, Ober-Haus atsaucas uz Ekonomikas ministrijas sniegto informāciju.