Sākot ar augustu, Zviedrijas mēbeļu un interjera preču mazumtirgotājs IKEA jaunajiem lojalitātes programmas dalībniekiem vairs neizsniegs plastmasas kartes. To vietā turpmāk tiks izmantoti digitāli risinājumi, kā arī tiks vienkāršota reģistrēšanās lojalitātes programmai.

IKEA Latvija veikala vadītāja Inga Filipova saka, ka līdz ar karšu digitalizāciju mainās lojalitātes programmas būtība: «Mūsdienās tā vairs nav noslēgta un priviliģēta klientu grupa. Lietotnes, fiziskie un digitālie risinājumi paver plašākas iespējas ikvienam. »

Galvenie iemesli, kāpēc plastmasas kartes tiek nomainītas pret digitālajām, ir ērtāka lietošana un mērķis samazināt plastmasas izmantošanu.

«Mēs IKEA šķirojam atkritumus, izmantojam atjaunojamo resursu enerģiju, savā sortimentā atsakāmies no vienreizlietojamajiem plastmasas izstrādājumiem. Nu ir pienācis laiks arī lojalitātes programmai kļūt dabai un lietotājiem draudzīgākai – atsakoties no plastmasas, speram soli tuvāk klientiem ērtākiem digitālajiem risinājumiem. Daudzi IKEA klienti veikalā ierodas vairākas reizes gadā, taču daļa no tiem lojalitātes karti nenēsā līdzi. Tā kā aptuveni 70 procenti Latvijas iedzīvotāju lieto viedierīces, lielākajai daļai IKEA klientu karte vienmēr būs līdzi – telefonā,» stāsta I. Filipova.

Šī gada martā plaši izskanēja informācija par to, ka Latvijā ienāk Vācijas zemo cenu veikalu tīkls Lidl, kas daļai sabiedrības radīja prieku par iespējamām zemajām cenām, bet daļai - bažas par to, kas notiks ar vietējiem ražotājiem.

Vēl Latvijā ienācis arī cits tirdzniecības milzis - Ikea, kas sola vairāk nekā 400 darbavietas, uzsverot, ka Latvija ir gatava Ikea veikalam, jo katru nedēļu simtiem mūsu valsts iedzīvotāju iepērkas Viļņas veikalā, un Ikea esot gatava Latvijas tirgum. Arī šajā gadījumā daļa sabiedrības beidzot var atviegloti nopūsties, ka nebūs jāmēro ceļš uz Viļņu, bet daļa satraucas, vai lielie tirdzniecības milži neatņems vietējiem uzņēmējiem jau tā trūkstošos darbiniekus.

Sociālajos medijos bieži parādās informācija par latviešiem, kas brīvdienās dodas uz Šauļiem, lai iepirktos Lidl, vai uz Viļņu, lai iegādātos sev nepieciešamās lietas Ikea veikalā. Tāpat ik pa laikam tiek publicēti cenu salīdzinājumi un izvēršas plašas diskusijas par to, vai iepirkties kaimiņvalstī patiešām ir izdevīgāk. Latvieši šajos veikalos ir gaidīti - par to liecina fakts, ka uzraksti kases terminālī ir arī latviešu valodā. Un nauda no mūsu valsts turpina aizplūst, turklāt ne tikai tā, ko iedzīvotāji maksā par saviem pirkumiem minētajos veikalos - daļā gadījumu kaimiņvalstī tiek pildīta arī degviela, iespējams, pat pavadīta visa nedēļas nogale, uzturoties kādā viesu namā vai viesnīcā u.tml.

Mēbeļu ražotājs IKEA ir iekarojis pasauli ar lētām mēbelēm, un tagad tas sāk pievērsties ekonomisku māju izgatavošanai, raksta CNN Business.

Pilsēta Dienvidanglijā, Vortinga, patlaban apsver plānus sadarboties ar IKEA un Zviedrijas būvniecības uzņēmuma Skansa apvienoto uzņēmumu BoKlok. Šis projekts būtu uzņēmuma pirmais projekts Lielbritānijā pēc tam, kad iepriekšējais projekts apstājās finanšu krīzes laikā. Grupa Zviedrijā, Somijā un Norvēģijā ir uzbūvējusi vairāk nekā 11 000 māju.

Mājas tiek būvētas rūpnīcā un pēc tam ātri saliktas, tādējādi mazinot mājokļu trūkumu pilsētā un ar to saistīto cenu pieaugumu. Turklāt pārdošanas modelis veidots tā, lai cilvēkiem piedāvātu tādu māju, kādu viņš var atļauties.

BoKlok būvēs aptuveni 160 mājas uz zemes, kas tiek nomāta no vietējās pašvaldības. Tiek paredzēts, ka pirmās mājas tiks apdzīvotas divu gadu laikā.

# 2017. gadā ievērojamākais projekts bija 28 stāvus un 115 metrus augstā biroju ēka «Stockholm New» Zviedrijā.

Industriālais koncerns UPB pagājušā gada beigās noslēdzis lielāko līgumu eksporta tirgos UPB vēsturē, informē AS UPB Mārketinga un komunikāciju departamenta direktore Ilze Rosicka.

Lielākais līgums eksporta tirgos UPB vēsturē paredz studentu pilsētas rajona būvniecību par summu vairāk nekā 20 miljoni eiro.

Fotogalerijā skatāmi UPB pagājušā gada ievērojamākie objekti!

Uzņēmumā atzīmē, ka UPB realizētie projekti kļūst aizvien lielāki un sarežģītāki - 2017. gadā ievērojamākais projekts bija 28 stāvus un 115 metrus augstā biroju ēka «Stockholm New» Zviedrijā. UPB inženieri veikuši «Stockholm New» neregulāro formu metāla un dzelzsbetona konstrukciju projektēšanu un UPB veiks arī šo konstrukciju izgatavošanu, loģistiku un montāžu.

Rīgā, iepretī tirdzniecības centriem IKEA un Sāga top jauns projekts 9 miljonu eiro vērtībā, kurā ietilps 4 dažādas ēkas - McDonald’s un KFC ātrās ēdināšanas restorāni, ProBro automazgātava un tirdzniecības centrs ar nomnieku SuperAlko, informē VPH Latvia projektu vadītājs Raivo Kalderauskis.

"Lai gan pasaulē un būvniecības industrijā pēdējā gada laikā ir daudz izaicinājumi, mēs vēlamies turpināt attīstīt jaunus projektus, kas rada jaunas darba vietas, jaunus pakalpojumus un palīdz Latvijas ekonomikai šajā sarežģītajā laikā. Mēs redzam, ka šis Rīgas reģions strauji attīstās un ir ar lielu potenciālu, ko novērtējuši arī Rimi, Lidl, Bonava un citi zināmu uzņēmumi, kas veic attīstību tieši šajā apkārtnē. Mēs kā VPH Latvia šeit esam attīstījuši TC Mežciems un TC Sāga un redzam nākotnes potenciālu šai apkaimei," komentē VPH Latvia direktors Juris Barkāns.

Juglas ielā 95 būvniecības darbi sākās šī gada septembrī. Projekta vadībai un sadarbības partneru mērķis ir pabeigt būvniecību līdz nākamā gada pirmajai pusei.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Lietuvā, Kauņas brīvajā ekonomiskajā zonā, trešdien atklāts Kauņas mēbeļu ražošanas kompānijas «Freda» uzņēmums «Geras baldu fabrikas» («Laba mēbeļu fabrika»), kurā investēti 53 miljoni eiro, ieskaitot tehnoloģiskās ražošanas iekārtas un inženiersistēmas.

Fabrikā 35 600 kvadrātmetru platībā tiks ražotas plaša sortimenta mēbeles, kas ceļos uz dažādām pasaules valstīm.

Kā raksta Lietuvas biznesa ziņu avīze «Verslo žinios», lai gan sākotnēji tika ziņots, ka jaunajā uzņēmumā tiks investēti 42 miljoni eiro, investīcijas pieaugušas sakarā ar to, ka nolemts vienlaicīgi īstenot arī otro attīstības posmu, turklāt mainījies arī paredzamo ražojumu portfelis, tādēļ fabriku nācies pielāgot jaunas paaudzes produktu ražošanai.

«Freda» izpilddirektors Toms Strjoga izteicis pārliecību, ka augstais ražošanas automatizācijas līmenis palīdzēs uzturēt uzņēmumā kvalificētus darbiniekus un piesaistīt jaunus, vienlaikus palielinot ražošanas efektivitāti un produktivitāti.

Ja tirgus nav, tāds ir jāveido. Šādu stratēģiju Rīgā ir izvēlējusies Lietuvas kompānija Capitalica Asset Management

Latvijas galvaspilsētā pēdējos gados ir trūcis investīciju kvalitatīva biroju telpu piedāvājuma nodrošināšanā, uzskata Andrjus Barštis (Andrius Barštys), Capitalica Asset Management izpilddirektors, partneris. Tāpēc kompānijas Rīgu uzskata par perspektīvu un plāno ieguldīt 60 milj. eiro biznesa centra Verde attīstībā Skanstē.

Lūdzu, īsumā raksturojiet savu kompāniju! Kāda ir tās darbības joma?

Capital Asset Management ir Lietuvas Centrālās bankas licencēta aktīvu pārvaldīšanas kompānija. Tā darbojas kopš 2016.gada, ir salīdzinoši jauna. Pats investīciju biznesā esmu jau divdesmit gadus, lielu daļa šī laika esmu bijis saistīts ar Finasta group. Šis uzņēmums šobrīd darbojas ar citu nosaukumu – INVL, pārvalda pensiju un citus fondus. 2014. gadā grupu atstāju un sāku veidot jaunu kompāniju Capitalica. Tai ir divi īpašnieki – es pats un SBA grupa, kas ir viena no lielākajām ražošanas uzņēmumu grupām reģionā. SBA cita starpā ir viens no nozīmīgākajiem IKEA sadarbības partneriem reģionā.

Swedbank vienojusies ar kokapstrādes uzņēmumu SIA Krauss par investīcijām ražotnes attīstībā - uzņēmums ieguldīs 1,7 miljonus eiro divu jaunu ražošanas līniju iegādē, kas palīdzēs efektīvāk garināt kokmateriālus, uzstādīt koksnes defektu skenerus, kā arī atjaunot zāģēšanas līniju neapmalotu dēļu apstrādei.

Paredzams, ka ieguldījumi ne tikai ļaus palielināt uzņēmuma ražošanas jaudas, bet arī uzlabot tā energoefektivitāti.

SIA Krauss ir kokapstrādes uzņēmums, specializējies bērza pārstrādē. Uzņēmuma produktu grupā ietilpst zāģmateriāls, mēbeļu un būvelementu detaļas un sagataves, tostarp līmētas detaļas, apkures briketes, kā arī nodarbojas ar šķeldu un skaidu tirdzniecību.

Uzņēmums darbojas kopš 1999. gada un nodarbina vairāk nekā 130 darbiniekus. SIA Krauss pieder divas ražotnes – kokzāģētava Cesvaines novadā un apstrādes ražotne Klintaines pagastā Pļaviņu novadā. Gadā SIA Krauss pārstrādā vairāk nekā 50 tūkstošus kubikmetru bērza zāģbaļķu.

Kā uzsver uzņēmuma valdes loceklis Igors Mašals: “Ražošanas jaudu un efektivitātes palielināšana ir katra ražojoša uzņēmuma panākumu pamats. Bez precīzu un mūsdienīgu iekārtu izmantošanas ražošanas procesā, nav iespējams saražot kvalitatīvu preci. Līdz ar to, lai tā būtu pieprasīta kā Latvijā, tā arī eksporta tirgos, ieguldījumi kvalitātē ir pamatu pamats”.

Pagājušajā gadā SEB grupa Latvijā piešķīrusi finansējumu 965 miljona eiro apmērā, kas ir par 28% vairāk nekā 2016. gadā, informē bankas pārstāvji.

780 miljoni eiro izsniegti uzņēmumiem un citām juridiskām personām, 186 miljoni eiro – privātpersonām, attiecīgi par 31% un 20% vairāk nekā iepriekšējā gadā.

SEB grupas Latvijā ieņēmumi sasnieguši 98,48 miljonus eiro, kas ir par 1% vairāk nekā 2016. gadā (Rezultātu procentuālais salīdzinājums ar 2016. gadu norādīts, neskaitot vienreizēju darījumu par VISA Europe Limited akciju pārdošanu 2016. gadā, kas veidoja 18 miljonus eiro). izmaksas salīdzinājumā ar 2016. gadu samazinājušās par 2%, kas veido 49,7 miljonus eiro. Bankas peļņa pirms uzkrājumiem sasniedza 48,8 miljonus eiro, par 4% vairāk nekā 2016. gadā. Laika posmā no janvāra līdz decembra beigām izveidoti uzkrājumi 1,19 miljoni eiro – par 82% mazāk nekā 2016. gadā, un pamatdarbības peļņa pēc nodokļu nomaksas un uzkrājumiem 2017. gadā sasniegusi 40,98 miljonus eiro, kas ir par par 20% vairāk nekā 2016. gadā;

Bērnistabas mēbeļu ražošanas uzņēmums Troll Smiltene apvieno spēkus un turpmāk ražošanu koncentrēs vienuviet

SIA Troll Smiltene turpmāk visu ražošanu koncentrēs Smiltenē. Tas nule aizvēris Siguldas struktūrvienību, no kurienes iekārtas kopā ar daļu darbinieku pārceltas uz uzņēmuma pamatražotni Smiltenē.

No krēsliņa līdz skapim

Apvienot ražotnes vienā nolemts, meklējot ceļus, kā samazināt izmaksas un ražot efektīvāk. Iepriekš Smiltenes ražotne specializējās bērnu gultiņu, šūpulīšu un krēsliņu ražošanā, bet Siguldā tapa «lielās mēbeles», kā tās dēvē uzņēmumā, piemēram, skapji un kumodes.

Uzņēmumā top aptuveni 70 dažādu veidu produkti, pamatā Troll Smiltene koncentrējas uz gultiņām. Paralēli tiek ražots tik plašs mēbeļu klāsts, lai vecāki varētu pilnībā nokomplektēt jaundzimušā istabu, – no pārtinamā galdiņa līdz barošanas krēsliņam. No Siguldas uz Smilteni pārcelts arī tekstila iecirknis, līdz ar to baldahīni, paladziņi un cita veida tekstila izstrādājumi top šeit uz vietas. Smiltenē tagad darbojas arī ražotnes interneta veikals. Smiltenē radīto mēbeļu rozīnīte esot dizains, ko veido dizaineru komanda no Latvijas kopdarbā ar kolēģiem no Zviedrijas.