Viņš skaidro, ka V. Zatlera mērķis ir augstākā mērā slavējams: oligarhu ietekmes mazināšana. Taču, vai šis mērķis tagad tiks sasniegts ar ārkārtas vēlēšanām, - par to varētu šaubīties. «Ja izdosies – celsim Zatleram pieminekli, un es būšu pirmais, kas aģitēs ziedojumu vākšanas kampaņā. Taču var arī neizdoties, vairāku iemeslu dēļ».
Politologs skaidro, ka Zatlers, iespējams, neapzinās, ka ar šo iniciatīvu ir nogāzis Dombrovska valdību, kura tomēr ir stabilitātes avots valsts attīstībai. Viņš norāda, ka pieņēmums, ka Vienotība pēc vēlēšanām iegūs vairāk, nekā tai jau ir, ir diezgan patvaļīgs pieņēmums. Turklāt citas 10. Saeimā pārstāvētās partijas varētu saglabāt līdzšinējās pozīcijas vai pat tās palielināt.
Otrkārt, kā arī prezidents pats runā minēja, viņš visdrīzāk ir atņēmis sev pašam cerības tikt pārvēlētaam. «Par viņu tagad balsos tikai vienotība un nacionāli».
I.Ījabs norāda, ka šis ir tas mirklis, kad Vienotībai ir stipri jāpārdomā, vai ir vērts turpināt mocīties kopā vai tomēr izšķirties un strādāt katram atsevišķi. «Tiem Vienotībā, kas pirmkārt nīst oligarhus, vajadzētu nošķirties no tiem, kas pirmkārt nīst krievus. Pēdējie varētu doties Dzintara kunga virzienā; pirmie – atgriezieties pie vecā, labā JL brenda.»
Rezumējot politologs norāda, ka «tiem, kas gribētu uzcirst pa dažiem atlikušajiem mēnešiem kādu alternatīvu jaunu piedāvājumu, ir jāstājas pie darba tūlīt un pamatīgi. Pretējā gadījumā pēc četriem mēnešiem visas skaistās runas par «oligarhu galu» nevienam vairs nebūs vajadzīgas.
