Par dalību savas sievas Ellas Ivanovas slepkavībā notiesātais uzņēmējs Igors Ivanovs Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) no Latvijas vēlas piedzīt 54 000 000 eiro, uzskatot, ka viņš ir notiesāts bez vainas, šodien notikušajā preses konferencē pastāstīja Ivanovs.

Viņš norādīja, ka minēto summu veido peļņa, ko viņš zaudēja, atrodoties ieslodzījumā. Ivanovs uzsvēra, ka lietā jau notikusi viena sēde, kuras laikā no Latvijas puses izprasīti operatīvie materiāli, kas noveda pie viņa notiesāšanas. Preses konferences laikā Ivanovs vairākkārtīgi atsaucās uz šiem materiāliem kā montētiem.

Tāpat Ivanovs uzsvēra, ka viņa sievas Ellas nāve esot bijusi saistīta ar uzņēmēju Genadiju Bondariku, kurš īsi pirms tam esot vēlējies iegādāties Ellai Ivanovai piederošos 15% «Arēnas Rīga» akciju, par tām piedāvājot piecus miljonus eiro.

Uzņēmējs arī norādīja, ka, atrodoties ieslodzījumā, pret viņu tika īstenoti pieci slepkavības mēģinājumi. Ivanovs uzsvēra, ka vienā no šīm lietām tika notiesāta Rīgas Centrālcietuma amatpersona Tatjana Smoļakova, un minēja, ka viņai par šo slepkavības mēģinājumu piedāvāti 200 000 eiro.

Šodien Daugavpils pilsētas domes sēdē pašvaldības deputāti atbalstīja deputāta pilnvaru izbeigšanu pirms termiņa aizdomās par saistību ar Valsts drošības komiteju (VDK) turamajam domes deputāts Borisam Ivanovam (Latgales partija).

Šādu lēmumu deputāti pieņēmuši, pamatojoties uz Ivanova iesniegumu, kurā viņš kā iemeslu deputāta mandāta nolikšanai min ģimenes apstākļus, kuru dēļ ir spiests uzturēties ārpus Latvijas un nevar pilnvērtīgi veikt Daugavpils domes deputāta pienākumus.

Ivanovu Daugavpils domē deputāta krēslā varētu nomainīt viņa partijas biedrs, Daugavpils Psihoneiroloģiskās slimnīcas valdes loceklis Reinis Joksts, kurš Latgales partijas deputātu kandidātu sarakstā ir nākamais populārākais politiķis.

Pēc Ivanova iesnieguma deputāti atbrīvoja viņi arī no Baltkrievu kultūras centra vadītāja amata. No ieņemamā amata Ivanovs atbrīvots pēc Darba likuma 114.panta pēc pušu vienošanās.

Polijas apelācijas tiesa Belostokā 3. martā nolēma atteikt Vjačeslava Ivanova izdošanu Baltkrievijai. V. Ivanovs Latvijā tiek vainots par naudas atmazgāšanu likvidējamajā "ABLV Bankā".

"Tas vēl nav prāvas noslēgums Polijā. Jautājums jāizskata Polijas Iekšlietu ministram divu mēnešu laikā. Tāda ir procedūra! Galīgo atteikumu Baltkrievijai sniegs ministrs. Viņš var lietu nodot iztiesāšanai Polijas Augstākajā tiesā, kasācijas instancē, kam es personīgi neticu," "Dienas Biznesam" pēc tiesas Belostokā sacīja V. Ivanova advokāts Bogumils Zigmonts, klaji izrādot savu prieku par uzvaru prāvā.

Runājot kontekstā, Latvijā V. Ivanovs ir nonācis tiesībsargājošo institūciju uzmanības lokā, visticamāk, to pašu iemeslu dēļ, kādēļ tika arestēts Polijā, lai arī lietas tieši nekādā veidā nav saistītas. Polijā V. Ivanovs tika aizturēts pēc Interpola izdota ordera un visu pērno gadu risinājās tiesvedības par viņa izdošanu Baltkrievijai. Baltkrievijas varas iestādes bija izdevušas orderi par noziegumu, kas Polijā nav kriminālnoziegums, pie kam bija pieļauta rinda neatbilstību laikā, tādēļ divās tiesās Suvalkos un pēdējā tiesā Belostokā V. Ivanova izdošana Baltkrievijai tika atteikta.

Policijas un prokuratūras savākto pierādījumu tomēr varētu nepietikt, lai tiesā pierādītu, ka uzņēmējas Ellas Ivanovas slepkavību pasūtījis viņas vīrs Igors Ivanovs, vēsta laikraksts Diena.

Bijušais kriminālpolicijas šefs Valdis Pumpurs laikrakstam atklājis, ka I. Ivanovs ne reizi vien pratināts pasūtījumu slepkavības lietās, taču par aizdomu izvirzīšanu policija nekad tālāk nav tikusi.

E. Ivanovas slepkavība notika 2008.gada 6. janvārī, kad, ar meitām atgriezusies mājās no brīvdienām Spānijā, viņa tika nošauta Garkalnes novadā - ģimenes privātmājas pagalmā. Visiem apsūdzētajiem kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums. Neviens savu vainu neatzīst.

Visnopietnākie pierādījumi ir pret L. Antonovu, kuru aizturēja dažas stundas pēc slepkavības. Lai gan viņš pats liecībās neatzīst, ka šāvis, bet apgalvo, ka viņam kāds pēc notikušā tikai iedevis ieročus un licis pārvilkt drēbes, tomēr šaujampulvera pēdas ir konstatētas, ieroči arī ir atrasti. Savukārt pārējo dalība noziegumā turas tikai uz sakarībām.

Prokurore Ieva Paeglīte izdarīja to, kas nebija izdevies nevienam - «iesēdināja» Igoru Ivanovu. Laikraksta Diena pielikumam SestDiena viņa stāstījusi, ka, iespējams, lai nogalinātu sievu, ar kuru šķīrās, I. Ivanovs negribēja pārlieku tērēties, un cietums viņam ir tikai īslaicīgas neērtības.

Pēc I. Paeglītes izvirzītajām apsūdzībām Rīgas apgabaltiesā par Ellas Ivanovas slepkavību notiesāja vairākus vīriešus, tostarp par slepkavības pasūtīšanu uz 13 gadiem E. Ivanovas vīru - miljonāru Igoru Ivanovu. Līdz tam šis uzņēmējs, bijušais Arēna Rīga saimnieks un padomju laika milicis vairākkārt figurējis dažādu pasūtījuma slepkavību lietās, tostarp arī spirta rūpnieka Daiņa Peimaņa nošaušanā, taču apsūdzēts, kur nu vēl notiesāts, nav bijis nekad, atgādina SestDiena.

Jautāta, «ko I. Ivanovs neizplānoja pareizi, kā rezultātā «iekrita»?», I. Paeglīte atbildējusi, ka, viņasprāt, lielākais paldies nozieguma atklāšanā jāsaka sniegam, kas pavisam negaidīti bija sācis snigt slepkavības vakarā. Operatīvajiem darbiniekiem tas ļāva ātri uziet šāvēja pēdas un nešaubīgi viņam sekot. Prokurore spriež, ka bez sniega to izdarīt būtu daudz grūtāk un lēnāk, arī ar suņiem, jo pa mežu staigājot cilvēki un pēdu ir bezgala. Otrs svarīgs faktors - nejaušības dēļ cilvēks, kam šāvējs Statoil benzīntankā Berģos bija jāuzņem mašīnā, nobijās. Tieši tobrīd pavisam nesaistīti benzīntankā padzert kafiju bija iebraukusi ceļu policijas ekipāža, kā arī Ādažu pašvaldības policijas patruļa, kas gan bija izsaukta uz slepkavības vietu, bet nolēmusi pieturēt benzīntankā un drošības labad uzvilkt bruņuvestes. Tā šāvējs palika bez «riteņiem» un tika aizturēts. Savukārt, šķetinot jau tālāk pavedienu, izrādījās, ka bailīgais šoferis ir labs paziņa ne tikai pašam šāvējam, bet arī I. Ivanova uzticamākajam darbiniekam. Tā tiesībsargi dabūja rokā personu ķēdi, kuru atlika pierādīt.

Noslepkavotās uzņēmējas Ellas Ivanovas vīrs Igors Ivanovs intervijā laikrakstam Čas pastāstījis, ka viņam ir tikai viena slepkavības versija. "Domāju, ka Ella kādam ir izstāstījusi, ka mājās atrodas liela naudas summa," apgalvo I. Ivanovs, piebilstot, ka pēc slepkavības no mājas pazuduši ne tikai 45 tūkstoši eiro, bet arī ļoti vērtīgi Krievijas vērtspapīri.

I. Ivanovs laikrakstam pastāstījis, ka trešdienas vakarā pie viņa ieradies kāds viņam pazīstams kompānijas vadītājs - ģimenes draugs. Viņš esot aicinājis I. Ivanovu atstāt telefonu mašīnā un sekot viņam līdzi mežā, kur neviens viņus nenoklausītos. Viņš I. Ivanovam esot teicis: "Tas tev sveiciens no Krievijas par taviem neizdarītajiem darbiem un parādiem." Tāpat šis cilvēks esot ieteicis I. Ivanovam nolīgt apsardzi sev un saviem bērniem, jo tas esot tikai sākums.

I. Ivanovs pats neatceras, ka viņam būtu kādi nenokārtoti parādi ar Krieviju. Viņš atzīst, ka esot bijušas problēmas, taču kopš tā laika jau pagājuši vairāk nekā 10 gadi.

Nekustamo īpašumu pūļa finansēšanas platforma Crowdestate piekrīt sākt finansējuma piesaisti tikai 5-10% no izskatītajiem projektiem, sacīja Crowdestate partneris Latvijā Edgars Ivanovs.

Viņš norādīja, ka Crowdestate primārais uzdevums ir atlasīt labus investīciju projektus un piesaistīt kapitālu šo projektu realizācijai. «Ideālais scenārijs ir tāds, ka mēs darbojamies tikai kā kapitāla piesaistītājs un mums ir virkne ar labiem projektiem, kuros piedāvājam ieguldīt. Otrā pusē mums ir uzticams partneris - attīstītājs, kuram ir laba pieredze, vēsture un arī savs kapitāls, kas tiek ieguldīts projektos. Tas ir ideālais scenārijs, bet tas piepildās ne vienmēr,» sacīja Ivanovs.

Viens no iemesliem, kāpēc šis ideālais scenārijs ne vienmēr piepildās, ir tas, ka, piemēram, no 100 piedāvātajiem projektiem 90 līdz 95 projektus Crowdestate noraida, stāstīja Ivanovs.

Naktī uz 7. janvāri nošāva zobārstniecības klīnikas Elladent īpašnieci, daudzfunkcionālās halles Arēna Rīga līdzīpašnieka Igora Ivanova sievu Ellu Ivanovu.

Šaušanas instruktors

Vaicāts par iespējamo izskaidrojumu I. Ivanova sievas slepkavībai, bijušais Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas priekšnieks Aloizs Blonskis atminējās I. Ivanovu saistībā ar divu Latvijas uzņēmēju slepkavībām Krievijā. "Man liekas, ka bija informācija, ka viņš tur Maskavā kādu brīdi bija aizturēts, tad - atbrīvots. Mēs tolaik ar Maskavu kontaktējām. Tas Ivanovs saistīts kādreiz ar slepkavībām Krievijā, ja tas ir tas pats. Pirms Peimaņa (nošautā spirta rūpnieka Daiņa - red.) slepkavības viņam bija lieta ar naftas krātuvēm, neatceros uzvārdus. I. Ivanovam vienreiz spridzināja mersedesu. Bet pēdējos gadus par viņu biju maz dzirdējis," tā Db stāstīja A. Blonskis. Viņš zināja pastāstīt, ka I. Ivanovs savulaik strādājis Maskavas milicijas skolā par šaušanas instruktoru. "Pēc visām informācijām, nāk otrā pārdalīšana. Kad nevar sadalīt, jāšauj," situāciju Latvijā raksturoja bijušais policijas priekšnieks. Jāatgādina, ka deviņdesmito gadu beigās bija vērojama tendence uzņēmumiem mainīt īpašniekus noziedzīgā ceļā, proti, tos nošāva vai uzspridzināja. Tādējādi tika pārdalīta ietekme dažādās uzņēmējdarbības nozarēs, tostarp tirdzniecībā un alkohola rūpniecībā.

Pēc Satversmes aizsardzības biroja (SAB) struktūrvienības Totalitārisma seku dokumentēšanas centra (TSDC) rīcībā esošās informācijas, Daugavpils domes deputāts Boriss Ivanovs (Latgales partija) savulaik ir bijis Valsts drošības komitejas (VDK) štata darbinieks. Šī fakta esamību var apstiprināt tikai tiesa.

Likums paredz, ka TSDC pirms pašvaldību vēlēšanām veic deputātu kandidātu sarakstu pārbaudi un sniedz informāciju katrai konkrētai novada vai pilsētas vēlēšanu komisijai. SAB preses pārstāve Iveta Maura apstiprināja, ka 22.aprīlī TSDC ir sniedzis atzinumu Daugavpils pilsētas vēlēšanu komisijai par tajā brīdī deputāta kandidāta Borisa Ivanova neatbilstību Pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumam, proti, viņš, pēc TSDC rīcībā esošajām ziņām, bijis VDK štata darbinieks.

Atbilstoši šim likumam šādu cilvēku nevar pieteikt par kandidātu un ievēlēt pašvaldībā.

Pilsonības likumā teikts, ka Latvijas pilsonībā netiek uzņemtas personas, kuras ir bijušas PSRS VDK vai kādas citas ārvalsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai citu speciālo dienestu darbinieki, informatori, aģenti, ja šis fakts konstatēts likumā noteiktajā kārtībā. Ivanovs iepriekš apgalvoja, ka nesen ieguvis Latvijas pilsonību un naturalizācijas procesa gaitā ir veiktas visas nepieciešamās pārbaudes, tostarp par viņa iespējamo saistību ar VDK.

Dabisko izejvielu zāļu ražotāja darbība Latvijā ir apdraudēta, jo vairākuma akcionāri kompāniju grasās pārdot ārzemju investoram, kuri ražošanu, visticamāk, pārcels ārpus Latvijas, izplatītā paziņojumā pauž bijušais SIA Silvanols valdes priekšsēdētājs Kaspars Ivanovs. Tikmēr pats uzņēmums uzsver, ka turpina savu darbību kā ierasts, bet Silvanols juristi analizējot tiesai iesniegtos dokumentus.

«Interesents, kas vēlas iegādāties Silvanol akcijas, ir Kanādas farmācijas gigants Valeant Pharmaceuticals International Inc., kas pērn jau iegādājās Lietuvas farmācijas kompāniju Sanitas,» norāda K. Ivanovs. Tāpat viņš uzsver, ka šobrīd lielākā daļa Sanitas ražošanas apjomu ir pārcelts prom no Lietuvas, bet Sanitas ražošanas iekārtas tiekot izpārdotas.

Viņš skaidro, ka ārvalstu investoru neinteresējot zinātniskā potenciāla uzturēšana un nodrošināšana Latvijā - lielās kompānijas Latvija interesē tikai kā noieta tirgus un Silvanol zīmoli, un zīmolu portfeļa/licenču paplašināšana. Lielākā daļa vai visa ražošana tikšot pārcelta ārpus Latvijas.

«Pie mums viss nav ideāli, bet ir daudz lietu, ko citos novados var pamācīties,» bez lielības saka Preiļu novada domes izpilddirektors Vladimirs Ivanovs. Preiļu novadā ietilpst Preiļu pilsēta un četras lauku teritorijas. Novads ir kompakts, ar labu apdzīvotības blīvumu – 29 cilvēki uz kvadrātkilometru. Kā norāda Preiļu novada domes Attīstības daļas vadītājs Zigmārs Erts, salīdzinot ar citām teritorijām Latgalē, tas ir labs rādītājs: «Priecājamies, ka pašvaldība ir kompakta, ar saviem uzņēmumiem un spēcīgām zemnieku saimniecībām,» pirmdien raksta laikraksts Diena.

Novadā attīstās lauksaimniecības produktu ražošana un pārstrāde, gaļas pārstrāde, vieglā rūpniecība, kravu pārvadājumi, kokapstrāde, tūrisma nozare. Lielākā daļa projektu, kurus pēdējos gados realizējusi pašvaldība, saistīti ar vides jautājumu risināšanu. Piemēram, šogad Preiļos īstenoti trīs Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansētie projekti – Preiļu slimnīcā veikta siltināšana un trīs pilsētas ielās uzstādīts LED spuldžu apgaismojums. «Patiesībā jebkura saimnieciskā darbība – vai tā būtu skolas siltināšana vai ceļu infrastruktūras sakārtošana – tieši skar vidi. Līdz ar šiem vides projektiem tiek aptvertas daudzas nozares – visa komunālā saimniecība, pašvaldības publisko ceļu infrastruktūra. Esam uzlabojuši energoefektivitāti, samazinājuši CO2 izmešus,» norāda Z. Erts.

Janvārī noslepkavotās uzņēmējas Ellas Ivanovas atraitnis Igors Ivanovs apsūdzēts par uzkūdīšanu uz slepkavību un tās atbalstīšanu mantkārīgā nolūkā, raksta laikraksts Dienas bizness.

Par to liecina Db rīcībā esošā informācija, kamēr Ģenerālprokuratūra neatklāj, kādas līdzdarbības formas bijušas katram no četriem slepkavībā apsūdzētajiem. Prokuratūra arī neinformē, pret kurām no izmeklēšanas sākumā apcietinātajām sešām personām kriminālprocess izbeigts. Db noskaidroja: par nevainīgiem atzīti Ivanovu ģimenes šoferis un miesassargs Arvīds Vilcāns, kā arī Sergejs Davidovičs. Pēdējais savulaik bija apcietināts spirta rūpnieka Daiņa Peimaņa slepkavības lietā, taču atbrīvots pierādījumu trūkuma dēļ.

Apsūdzības piedāvātais stāsts tomēr ir nesaprotamu detaļu pilns. Pirmkārt, kāpēc L. Antonovam ziemas naktī būtu meklējis patvērumu mežā tā vietā, lai iespējami ātrāk nokļūtu Rīgā. Otrkārt, ja I. Ivanovs, iepriekš iemidzinot suņus, izbrauca no valsts ap plkst. 15 dienā pirms slepkavības nakts, jāsecina, ka dzīvnieki gulējuši vismaz desmit stundas – slepkavība notika ap vieniem naktī. Ekspertīze miegazāļu konstatēšanai suņu organismos veikta tikai nedēļu pēc slepkavības, pēc Db informācijas – paklausot neatlaidīgiem paša I. Ivanova lūgumiem. Treškārt, ja slepkavas ir saistīti ar organizēto noziedzību, izvēlēts pasūtījuma slepkavībām netipisks ierocis – par vītņu šaujamieroci pārveidota, Krievijā ražota gāzes-signālpistole. Db jau rakstīja: nozieguma vietā tika atrastas sešas izšautas lodes, no tām piecas – E. Ivanovas ķermenī, no kurām viena – galvā. Tās raidītas no ieroča, kura kalibrs ir mazāks par 9 mm.

Godātā redakcija, steidzu paust savu atbalstu lieliskai iniciatīvai, kurai pievienojas jauni un veci. Es šeit domāju a. god. zv. adv. Gobzema kga pasākto «nosaukšu uzvārdus, rīt!» kustību.

Līdz šim mēs tikām «baroti» ar gaudeniem solījumiem par atmaskošanu un faktiem, ar mūžīgo piebildi «vārdus šobrīd vēl nesaukšu, ...» un tad gļetu taisnošanos, kādēļ atmaskot var, bet nosaukt nevar. Cik atminos, tā ir bijis kampaņu pēc kampaņas, sākot jau ar Repšes kga solījumu izķert visus korumpantus, vārdos nesauktus, un iedot veselībai papildu 400 miljonus latu. Repšes kgs iejāja valdībā baltā zirgā, ķēra pie zobena un tad tik sākās! Nu ja... Kad putekļi nosēdās, izrādījās, ka vienīgais tai laikā noķertais un notiesātais valsts naudas izkrāpējs bija paša Repšes kga valdības loceklis un partijas dibinātājs Audera kgs, un nekādi miljoni valsts kasē nesabira.

Vīnkopības nozare un pieprasījums pēc Latvijā darīta vīna turpina palielināties, atzina aptaujātie vīnkopji.

Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrības valdes priekšsēdētājs Ričards Ivanovs stāstīja, ka šogad Vidzemes pusē lielākā daļa vīnogu salā nosala, savukārt Kurzemē un Zemgalē vīnogu raža varētu būt vien trešdaļa no ierastā apjoma. Ivanovs gan uzvēra, ka vīnogu dārzus ļoti ietekmē saimniecību mikroklimats. Arī Kurzemē ir dārzi, kur ogu gandrīz nav.

Ivanovs stāstīja, ka gan vīnogulāju platības, gan nozares perspektīvas Latvijā turpina palielināties. Palielinās arī Latvijas klimatam piemērotu šķirņu dažādība. Arī to, ka vīnogu tiek stādīts katru gadu arvien vairāk, var just, jo stādu trūkst.

Ivanovs skaidroja, ka no kopējā vīnogu apjoma, lielākā daļa ir tehniskās šķirnes vīnogu, kas tiek izmantotas vīna darīšanā. Galda šķirnes veido tikai nelielu daļu no kopapjoma.

Pēdējos trīs līdz piecos gados Latvijā attīstās vīnogu lauki un stādījumi, sacīja Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrības (LVVB) valdes priekšsēdētājs Ričards Ivanovs.

Viņš sacīja, ka kopumā nozares tendences liecina, ka pēdējos gados pieaug vīnogu platības, kā arī veikalu plauktos parādās Latvijā ražoti vīni no pašmāju vīnogām. "Ja iepriekš mazās alkoholisko dzērienu darītavas gatavoja augļu un ogu raudzētos dzērienus, tad tagad tās taisa arī īstu vīnogu vīnu," komentēja Ivanovs.

Tāpat biedrības valdes priekšsēdētājs minēja, ka vīnogu audzēšana Latvijā ir salīdzinoši jauna nozare un par tās kopējām attīstības tendencēm precīzākas aplēses varēs paust vien pēc pieciem līdz septiņiem gadiem, kad jauno apstādīto platību stādi sāks pilnvērtīgi ražot.

Vaicāts par šī gada ražu, Ivanovs pauda, ka karstais laiks vīnogām nācis par labu, taču pašreizējie laikapstākļi, tostarp lietus un vēsais laiks, sekmējis vīnogu slimību izplatību.

Lielveikala Maxima būvniecības darbu dokumentos parakstus viltoju, lai vairāk nopelnītu, šodien Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā skatāmajā Zolitūdes traģēdijas krimināllietā atzina montāžas darbu veicēju Monce vadītājs Viktors Ivanovs.

Tiesa šodien turpināja uzklausīt Ivanova liecības, kurš strādāja SIA Monce. Uzņēmums lielveikala būvniecības laikā noslēdza līgumu ar SIA Vikom Industry par montāžas darbiem - tika izveidotas 15 metāliskas sijas, kopnes un četras saites.

Apsūdzētā Ivara Sergeta aizstāvis Artūrs Zvejsalnieks lūdza tiesu nolasīt Ivanova pirmstiesas izmeklēšanas laikā sniegtās liecības, kurās liecinieks stāstīja, ka viltoja inženiera Andreja Kuļešova parakstus, lai gan paša Kuļešova objektā nemaz nebija, un būvdarbu žurnālā liecinieks rakstīja, ka ierakstus izdarījis tieši Kuļešovs. Tāpat Ivanovs viltoja arī viņa parakstus visos pieņemšanas-nodošanas aktos, tostarp attiecībā uz vēlāk sabrukušajām kopnēm.

Krievijas premjerministra vietnieks Sergejs Ivanovs neesot apmierināts ar ASV investīciju daudzumu viņa valstī, un apgalvojis, ka Maskava gūst panākumus cīņā pret korupciju, vēsta swedishwire.com.

Runājot Ņujorkā, Ivanovs teicis, ka viņa valdība vēlas uzlabot ekonomiskos sakarus ar Amerikas Savienotajām Valstīm.

«Amerikāņu investīcijas Krievijā veido 2,8 procentus no kopējām investīcijām - 7,3 miljardus ASV dolāru. Zviedrija Krievijā investē vairāk,» viņš norādījis.

«Mēs neesam apmierināti - mēs vēlamies attīstīt sadarbību kosmosa jomā, informācijas tehnoloģijās, kodolenerģijas tehnoloģijās,» viņš piebildis.

Ivanovs sūdzējies, ka Krievija nav starp top 20 ASV tirdzniecības partneriem un veido mazāk nekā vienu procentu no ASV tirdzniecības, kā arī piebildis: «Vai nav kauns?»

Krievija iestājās Pasaules Tirdzniecības organizācijā pagājušajā gadā, bet ASV viceprezidents Džo Baidens pagājušajā mēnesī pēc vizītes Maskavā sacīja, ka tas nav pietiekami, lai piesaistītu kapitālu, jo investori raizējas par likuma varu.

Rīgas apgabaltiesa atzinusi par vainīgiem Ellas Ivanovas slepkavībā trīs no četriem apsūdzētajiem. Tiesa nolēma piedzīt morālā kaitējuma kompensāciju 100 tūkstošu latu apmērā par labu E. Ivanovas mātei.

(papildināta pēdējā rindkopa).

Vienīgi Asifs Handžanovs, kuru prokuratūra apsūdzēja par slepkavības mantkārīgos nolūkos atbalstīšanu, tiesa attaisnojusi, raksta diena.lv. Tikmēr uzņēmēju Igoru Ivanovu tiesa atzina par vainīgu uzkūdīšanā mantkārīgos nolūkos veikt sievas slepkavību un piesprieda 13 gadus cietumā, Ludvigam Antonovam par slepkavības izdarīšanu - 15 gadus, bet par slepkavības organizēšanu un atbalstīšanu Vitālijam Mamedovam piespriesti 11 gadi. Sodi gan ir mazāki par prokurora pieprasītajiem.

E. Ivanovas slepkavība notika 2008.gada 6.janvārī, kad, ar meitām atgriezusies mājās no brīvdienām Spānijā, viņa tika nošauta Garkalnes novadā - ģimenes privātmājas pagalmā. Neviens no apsūdzētajiem savu vainu neatzīst.

«Tas, ko cēlusi priekšā Tieslietu ministrija, daudziem ir izskatījies kā dāvana, kas patiešām ļoti iepriecinātu visdažādākā kalibra noziedzniekus,» vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga, kā iespējamos ieguvējus no šīs ieceres minot Igoru Ivanovu, Nainu Cibuļsku, bērnu slimnīcas skandālā iesaistītos un citus.

«Ekonomiska rakstura noziegumi Latvijā ir viena no tām jomām, kur noziedznieku ķērājiem ir ļoti daudz un smagi jāstrādā. Un viņi ir ievērojuši, ka aizdomās turamie plašā lokā - no korumpētas amatpersonas līdz narkodīlerim - visvairāk baidās no tāda soda kā mantas konfiskācija. Taču nupat gandrīz ir iznācis tā, ka biedējošais soda mērs no likuma tiktu izsvītrots.

Pēkšņi un negaidīti ir pārsteigti vairāki desmiti likumsargu, kas regulāri ierodas uz Tieslietu ministrijas rīkotām sanāksmēm par jaunajiem Krimināllikuma grozījumiem. Jo tas, ko cēlusi priekšā Tieslietu ministrija, daudziem ir izskatījies kā dāvana, kas patiešām ļoti iepriecinātu visdažādākā kalibra noziedzniekus.

Pirms diviem gadiem Latvijā bija tikai 150 fiziskās personas, kuru doto komercķīlu apjoms katrai no šīm personām pārsniedza 2 miljonus latu, pirms gada – 220, bet pagājušā gada beigās tādu bija jau 314. Turklāt, kā rāda jaunais Latvijas 450 lielāko ieķīlātāju saraksts, vēl nospiedošākā pārsvarā ir tieši nekustamo īpašumu projektu attīstītāju dotās ķīlas – pirmajā piecdesmitniekā tādu ir 39.

Jauni rekordi

Uz pirkstiem skaitāmi tie uzņēmēji, kuri gada laikā no lielāko ķīlu devēju saraksta izkrituši nevis tāpēc, ka parādījušies vēl milzīgāka apjoma komercķīlu devēji, bet gan tāpēc, ka viņu pašu doto komercķīlu summas būtiski samazinājušās.

No pagājušā gada pirmā piecdesmitnieka tādi ir tikai daži komercķīlu devēji: biroju ēkas Duntes nami projekta realizētāji Gints Gžibovskis, Beslans Krūmiņš un Alberts Ribko (27. vieta iepriekšējā sarakstā, komercķīlas apjoms – 8,54 miljoni latu), tirdzniecības centra Sky&More būvētājs Aivars Rubenis (31., 7,98 miljoni latu) un vairāku nekustamo īpašumu attīstītājs Sergejs Degiļs (45., 5,94 miljoni latu).

Par IPAS Citadele Asset Management valdes priekšsēdētāju ievēlēts Vladimirs Ivanovs, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Citadele Asset Management valdē darbu turpinās valdes locekļi Zigurds Vaikulis, Edgars Makarovs, Igors Petrovs un Elena Kolemana.

V.Ivanovs no 1995. gada līdz 2001. gadam ir ieņēmis AS Paritāte banka valdes priekšsēdētāja vietnieka, viceprezidenta un direktoru padomes priekšsēdētāja amatus, bet 2001.gadā V.Ivanovs uzsāka darbu Parex bankā, kļūstot par viceprezidentu NVS valstu klientu apkalpošanas jautājumos.

Pirms ievēlēšanas Citadele Asset Management valdes priekšsēdētāja amatā V.Ivanovs ieņēma Citadele Asset Management Klientu apkalpošanas daļas vadītāja amatu un Citadele bankas Privātā kapitāla pārvaldīšanas direkcijas vadītāja vietnieka amatu.

Igauņu nekustamā īpašuma attīstītāji «Estera Development», piesaistot pūļa finansēšanas platformu Crowdestate, turpina investīcijas Latvijā, taču arī atzīst šī finansēšanas modeļa nepilnības.

Jāatgādina, ka platforma «Crowdestate» sniedz iespēju lielam skaitam mazu investoru finansēt liela mēroga nekustamā īpašuma projektus.

Ēku komplekss «Liepziedi» bija pirmais «Estera Development» projekts Latvijas nekustamā īpašuma tirgū, kas 2016. gada augustā dažu dienu laikā ar «Crowdestate» palīdzību piesaistīja finansējumu projekta attīstībai no gandrīz 400 privātiem investoriem. Finansējuma apjoms no investoriem veidoja 750 000 eiro, savukārt pilnais atmaksas apmērs (ieskaitot procentu maksājumus) bija 987 187 eiro.

Šobrīd attīstītājs uzsācis jaunu projektu «Mākoņkalns», kas ir viens no «Estera Development» lielākajiem projektiem un tajā paredzēts izveidot 700 jaunus dzīvokļus. Jau 2013. gadā igauņu uzņēmēji Ulo Adamsons (Ülo Adamson) un Aadu Oja (Aadu Oja) Valdlaučos par aptuveni vienu miljonu eiro iegādājās septiņus zemes gabalus, kas vēlāk tiks sadalīti 16 mazākos, lai uz katra no tiem būvētu vismaz četras līdz sešas ēkas. Arī šim projektam attīstītājs ir piesaistījis pūļa finansēšanas platformu «Crowdestate». Ar tās palīdzību iegūti 450 000 eiro un šobrīd iesaistīti aptuveni 500 investori. Šis finansējums veido tikai nelielu daļu no kopējām investīcijām, piemēram, projektā «Liepziedi» kopējās investīcijas bija 6 miljoni eiro, bet «Crowdestate» līdzfinansējums - 750 000 eiro. Projektā «Mākoņkalns» plānots ieguldīt vairāk nekā 50 miljonus eiro un tas tiks attīstīts soli pa solim. Plānots, ka teritorijā būs ne tikai dzīvojamās platības, bet arī bērnudārzs, basketbola laukums un citas aktivitātes.

Ieguldot 2 miljonus eiro, norisinās jauna dzīvojamā nama Legato celtniecība.

Kā informēja Ivanovs Investments pārstāvis Edgars Ivanovs, Āgenskalnā topošā daudzdzīvokļu ēka Legato būs trīsstāvu dzīvojamā māja ar koka apdari. Tajā kopumā būs pieejami 18 divu līdz četru istabu dzīvokļi platībā no 40,8 līdz 80,7 kvadrātmetriem. Divistabu dzīvokļu cena plānota no 92 līdz 104 tūkstošiem eiro, trīsistabu dzīvokļiem - no 133 līdz 164 tūkstošiem eiro un četristabu dzīvokļiem - no 157 līdz 190 tūkstošiem eiro. Visiem dzīvokļiem paredzēti balkoni, bet pirmā stāva apartamentiem iekšpagalmā - terases. Katram dzīvoklim būs noliktavas telpa ēkas pagrabstāvā, bet slēgtā iekšpagalmā būs pieejamas autostāvvietas. Tiks ierīkots arī iekšpagalms ar bērnu laukumu, saglabājot vēsturiskos kokus. Šobrīd norisinās 3. stāva mūrēšanas darbi.

Ar zīmolu Āgenskalna melodija dažādās zaļās un radošās Pārdaugavas rajona apkaimes vietās tiks radīti vairāki ar vēsturisko apbūvi saskanīgi nekustamā īpašuma projekti, informē Ivanovs Investments pārstāvis Edgars Ivanovs.

Pirmo no projektiem, daudzdzīvokļu ēku Legato Baložu ielā 7, sāks būvēt šomēnes. Kopējās investīcijas šajā projektā ir ap 2 miljoniem eiro, bet kopumā Āgenskalna melodijas projektos līdz 2020. gadam plānots ieguldīt vismaz 10 miljonus eiro, norāda E.Ivanovs.

Ēku projektu mērķa auditorija ir vietējie iedzīvotāji ar veiksmīgu karjeru, kuri lielu nozīmi piešķir videi, kurā dzīvot. Galvenokārt tie būtu radošie profesionāļi – jauni, aktīvi cilvēki, kuri ir nostabilizējušies dzīvē un sākuši domāt par savu nākotnes mājvietu.

Pirmais no projektiem, daudzdzīvokļu ēka Legato, būs moderna trīsstāvu dzīvojamā māja ar dabīgā koka apdari, kas kā plūstoša melodija (legato – saistoši, plūstoši) iekļausies klusās Baložu ielas kopējā apbūvē. Namā kopumā būs pieejami 18 divu līdz četru istabu dzīvokļi platībā no 40 līdz 80 kvadrātmetriem. Divistabu dzīvokļu cena plānota no 92 līdz 104 tūkstošiem eiro, trīsistabu dzīvokļiem no 133 līdz 164 tūkstošiem eiro un četristabu dzīvokļiem no 157 līdz 190 tūkstošiem eiro. Visiem dzīvokļiem paredzēti balkoni, bet pirmā stāva apartamentiem iekšpagalmā - terases. Katram dzīvoklim ir paredzēta ietilpīga noliktavas telpa ēkas pagrabstāvā, bet slēgtā iekšpagalmā būs pieejamas autostāvvietas.

Āgenskalna melodijas jaunajā projektā Legato nule kā nosvinēti spāru svētki, informē attīstītāji.

Baložu ielā 7 namdari jau darina dabīgā koka ēkas fasādi un jumiķi sāk valcēt jumtu. Līdz šī gada beigām ēku plānots nodot ekspluatācijā.

Db.lv jau rakstīja, ka ar zīmolu Āgenskalna melodija dažādās zaļās un radošās Pārdaugavas rajona apkaimes vietās tiks radīti vairāki ar vēsturisko apbūvi saskanīgi nekustamā īpašuma projekti, informēja Ivanovs Investments pārstāvis Edgars Ivanovs.

Kopējās investīcijas Legato projektā ir ap 2 miljoniem eiro, bet kopumā Āgenskalna melodijas projektos līdz 2020. gadam plānots ieguldīt vismaz 10 miljonus eiro, norādīja E.Ivanovs.