Apstrādes rūpniecībā strādājošo uzņēmumu kopējā vērtība aizvadītajā gadā palielinājusies par 22,3%, sasniedzot 10,44 miljardus eiro, liecina Lursoft pieejamais uzņēmumu jaunākais novērtējums, kas balstīts uz “Capitalia” uzņēmumu vērtības noteikšanas metodoloģiju*.

Lursoft pētījums atklāj, ka vairāk nekā pusi no apstrādes rūpniecības uzņēmumu kopējās vērtības veido TOP 25 nozares līderi.

Jaunākajā sarakstā TOP 25 līderu kopējā vērtība novērtēta ar 5,54 miljardiem eiro. Gadu iepriekš TOP 25 līderu vērtība lēsta 4,73 miljardu eiro apmērā.

Līdera pozīciju apstrādes rūpniecības TOP 25 vērtīgāko uzņēmumu jaunākajā sarakstā saglabājis SIA “Mikrotīkls”. Balstoties uz “Capitalia” veikto novērtējumu, SIA “Mikrotīkls” vērtība augusi par 28,64%, pārsniedzot 1 miljarda eiro atzīmi.

Lursoft apkopotie dati atklāj, ka bez SIA “Mikrotīkls” vēl tikai AS “Latvenergo” novērtējums 2021.gadā pārsniedza 1 miljardu eiro.

Aizpērn SIA “Mikrotīkls” apgrozījums auga par 24,93%, sasniedzot 353,6 milj. EUR. 2020.gadā uzņēmums guvis 82,4 milj. EUR peļņu. Iesniegtais gada pārskats rāda, ka 55 milj. EUR no SIA “Mikrotīkls” aizpagājušā gada apgrozījuma veidoja ASV tirgus, 32,6 milj. EUR – Polijas tirgus, bet 24,4 milj. EUR – Krievijas tirgus. Uzņēmums savas ražotās iekārtas realizējis arī Čehijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Itālijā, Spānijā, Vācijā un citviet.

Granulu ražošanas bizness Latvijā kļūst sarežģītāks, un galvenais iemesls tam ir izejmateriāla pieejamība; lielākie ražotāji strādā ar nepilnu jaudu

Igaunijas uzņēmums AS Graanul Invest, kuram pieder trīs pēc ražošanas apjomiem lielākie ražotāji – SIA Latgran, SIA Graanul Pellets un SIA Graanul Invest – ir noraizējies par situāciju, kas ir izveidojusies ar atjaunojamo energoresursu atbalsta shēmām, un norāda, ka risinājums būtiski ietekmēs kompānijas nākotnes plānus Latvijā. Graanul Invest pagaidām neplāno jaunas granulu rūpnīcas būvniecību Brocēnos, kurā tika plānots investēt vairāk nekā 20 miljonu eiro.

Šis bizness Latvijā kļūst arvien sarežģītāks, atzīst DB aptaujātie uzņēmēji, kā galveno iemeslu minot izejmateriāla pieejamību. Pieaugot globālajam granulu pieprasījumam, Latvijas uzņēmumi varētu sagaidīt ārvalstu kapitāla interesi par vietējā kapitāla aktīviem.

Kokskaidu granulu ražotāja SIA «Latgran» apgrozījums 2018. gadā sasniedzis 62,110 miljonus eiro, kas bija par 4,9% jeb 2,893 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Taču uzņēmums strādājis ar 1,263 miljonu eiro lieliem zaudējumiem pretēji peļņai gadu iepriekš, liecina uzņēmuma pagājušā gada pārskats.

Pagājušajā gadā SIA «Latgran» ražošanas apjomi nedaudz palielinājās, salīdzinot ar 2017. gadu, tomēr visās četrās uzņēmuma ražotnēs Jaunjelgavā, Jēkabpilī, Krāslavā un Gulbenē bija zemi.

«Galvenais noteicošais faktors bija izejmateriālu pieejamība un tā tirgus cena. Izejvielas izmaksas 2018. gadā palielinājās par 34%, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Tā rezultātā uzņēmums 2018. gadu noslēdz ar zaudējumiem,» sacīts SIA «Latgran» pārskatā.

Uzņēmums pagājušajā gadā saražojis 511 tūkstošus tonnu kokskaidu granulu, kas bija par 11% vairāk nekā 2017. gadā, bet par 8% mazāk nekā 2016. gadā.

Eiropā lielākā kokskaidu granulu ražotāja «Graanul Invest» meitasuzņēmums Woodville Pellets iegādājies bankrotējušā granulu ražotāja ASV Teksasas štatā Texas Pellets aktīvus.

Igaunijas kapitāla uzņēmums «Graanul Invest» ar «Woodville Pellets» starpniecību izsolē iegādājies uzņēmumus Texas Pellets un German Pellets Texas, kas kopīgi strādā ar nosaukumu «Texas Pellets", ietverot granulu ražošanas rūpnīcu Woodville un Teksasas ostas termināli Port Arthur.

«Texas Pallets» aktīvu iegāde ļaus «Graanul Invest» grupai paplašināt uzņēmējdarbību ASV, garantējot lielāku piegāžu drošību klientiem. Tāpat darījums nodrošinās labākus loģistikas risinājumus Āzijas tirgus iekarošanai, jo īpaši strauji augošo Japānas un Dienvidkorejas tirgu, norādīts kompānijas paziņojumā.

«Jau vairāk nekā desmit gadus esam meklējuši piemērotas iespējas sākt granulu ražošanu ASV. Kad būsim veiksmīgi pabeiguši šo darījumu, mēs būsim stingri nostiprinājušies Ziemeļamerikā,» sacīja «Graanul Invest» vadītājs Rauls Kirjanens.

Igaunijas kokskaidu granulu ražošanas un bioenergijas kompānijā "Graanul Invest", kurai ir vairāki meitasuzņēmumi Latvijā, dibinātājs Rauls Kirjanens atstājis uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatu un turpmāk strādās uzņēmuma padomē, informēja "Graanul Invest".

Jaunais "Graanul Invest" valdes priekšsēdētājs ir amerikānis Nikolass Dotino, kurš vairāk nekā 30 gadus ilgās karjeras laikā strādājis vadības amatos patēriņa preču, papīra, celulozes, iepakojuma un iepirkumu sektoros Ziemeļamerikā, Āzijā un Eiropā.

Pirms pievienošanās "Graanul Invest" Dotino bija izpilddirektors ASV kompānijā "Cosmo Specialty Fibers", kas ražo celulozes ķīmiskai pārstrādei.

Kirjanens darbu turpinās "Graanul Invest" padomē.

Pērn ASV aktīvu pārvaldes kompānijas "Apollo Global Management" meitasuzņēmums "Apollo Funds" kļuva par "Graanul Invest" vairākuma īpašnieku. "Apollo Global Management" ir 1990.gadā dibināta aktīvu pārvaldes kompānija, kas pārrauga aktīvus apmēram 460 miljardu ASV dolāru vērtībā dažādās pasaules valstīs.

Kokskaidu granulu ražotājs SIA "Latgran" pagājušajā gadā strādāja ar 85,939 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 7,8% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga 2,5 reizes un bija 15,55 miljoni eiro, liecina informācija "Firmas.lv".

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pērn visas četras uzņēmuma ražotnes - Jaunjelgavā, Jēkabpilī, Krāslavā un Gulbenē - strādāja plānotajā režīmā, sasniedzot ražošanas apmēru pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Graanul Pellets audzējis apgrozījumu un divkāršojis peļņu 

Kokskaidu granulu ražotājs SIA "Graanul Pellets" pagājušajā gadā strādāja ar 54,097 miljonu...

Kopumā 2020.gadā uzņēmums saražoja 650 000 tonnu kokskaidu granulu, kas ir par 4% vairāk nekā 2019.gadā, kā arī par 27% vairāk nekā 2018.gadā. Palielinoties apgrozījumam, "Latgran" pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas pērn samazinājās par 6%.

Pēc uzņēmuma vadības ziņojumā paustā, pērn "Latgran" turpināja investēt meža zemju iegādē, veidojot nodrošinājumu izejmateriāla fondam. Vienlaikus daļā no īpašumiem veikta mežizstrāde, daļu no materiāla piegādājot savām ražotnēm, kā arī 2020.gadā uzņēmums atjaunoja mežu.

Komentējot Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi, uzņēmuma vadības ziņojumā atzīmēts, ka valstī izsludinātā ārkārtējā situācija uzņēmuma darbību būtiski neietekmēja.

2021.gadā "Latgran" plāno turpinās attīstīt kokskaidu granulu ražošanu un realizāciju. Tāpat iecerēts attīstīt jaunus materiālu ieguves avotus, lai arī šogad visas četras uzņēmuma ražotnes varētu strādāt ar pilnu jaudu, nodrošinot efektīvu ražošanu un izpildot pircēju prasības.

"Latgran" 2019.gadā strādāja ar 79,691 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 28,3% vairāk nekā gadu iepriekš, kā arī kompānija guva peļņu 6,184 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

Kompānija ir reģistrēta 2004.gadā, un tās pamatkapitāls ir 3,073 miljoni eiro. Uzņēmums pieder Igaunijas "Graanul Invest", bet tās patiesie labuma guvēji ir Igaunijas pilsoņi Anders Andersons un Rauls Kirjanens.

Igaunijas uzņēmums Graanul Invest, kas ir lielākais koka granulu ražotājs Baltijas valstīs, pērn strādājis ar 28 miljonu eiro peļņu, kas ir vairāk nekā divreiz lielāka par 13,7 miljonu eiro peļņu 2014.gadā, liecina kompānijas gada pārskats.

Grupas peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA) pērn bija 58,3 miljoni eiro pretstatā 30 miljoniem eiro gadu iepriekš. EBITDA un peļņas kāpinājumu būtiski ietekmēja Latvijas industriālo kokskaidu granulu ražotāja Latgran nonākšana Graanul Invest grupā.

Graanul Invest ieņēmumi pērn sasniedza 243 miljonus eiro, kas ir par 76% vairāk nekā gadu iepriekš.

Eksports ārpus Baltijas valstīm veidoja vairāk nekā 90% no grupas ieņēmumiem. Graanul Invest galvenie eksporta tirgi pērn bija Lielbritānija (150,3 miljoni eiro), Dānija (54,4 miljoni eiro), Zviedrija (7,4 miljoni eiro) un Nīderlande (5,1 miljons eiro).

Pagājušajā gadā kokskaidu granulu ražotāja SIA Latgran apgrozījums sasniedza 73,394 miljonus eiro, kas ir par 23,56% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt peļņa palielinājusies par 38,17%, sasniedzot 10,294 miljonus eiro, liecina Lursoft dati.

SIA Latgran aizvadītajā gadā papildus jau ar pilnu jaudu strādājošajām trīs granulu ražotnēm Jaunjelgavā, Jēkabpilī un Krāslavā, atvēris jaunu ražotni Gulbenē.

2014.gadā kopumā uzņēmums saražojis 497,85 tūkst.t kokskaidu granulu, veiksmīgi turpinot sadarboties ar lielākajiem Skandināvijas elektrības ražotājiem un uzsākot jaunu noieta tirgu apgūšanu Lielbritānijā.

Šogad SIA Latgran paredzējis turpināt attīstīt savu galveno darbības veidu – kokskaidu granulu ražošanu un realizāciju –, palielinot ražošanas efektivitāti un pilnveidojo produkcijas un pakalpojuma kvalitātes atbilstību pircēju prasībām.

SIA Latgran ir 2004.gadā dibināts uzņēmums ar 3,073 miljonu eiro lielu pamatkapitālu. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Zviedrijā reģistrētais Latgran Biofuels AB.

ASV aktīvu pārvaldes kompānijas "Apollo Global Management" meitasuzņēmums "Apollo Funds" iegādāsies vairākuma akcijas Igaunijas kokskaidu granulu ražošanas un bioenergijas kompānijā "Graanul Invest", kurai ir vairāki meitasuzņēmumi Latvijā, trešdien paziņoja "Apollo Global Management".

Darījumam, kuru paredzēts pabeigt šogad, vēl nepieciešams konkurences uzraugu apstiprinājums.

""Apollo" mums būs pieredzējis stratēģiskais investors, kuram ne tikai ļoti labi pazīstams mūsu bizness, bet kurš arī ļoti labi saprot šodienas bioenerģijas jomas sarežģītību un iespējas palielināt vērtību," norādījis "Graanul Invest" vadītājs Rauls Kirjanens.

"Apollo Global Management" ir 1990.gadā dibināta aktīvu pārvaldes kompānija, kas pārrauga aktīvus apmēram 460 miljardu ASV dolāru vērtībā dažādās pasaules valstīs.

"Graanul Invest" ir Eiropā lielākais kokskaidu granulu ražotājs, un darbojas bioenerģijas un atjaunīgās enerģijas ražošanā, mežsaimniecībā un biomateriālu attīstīšanā. Grupas māteskompānijas ir Kirjanenam piederošā "Biofuel" ar 50,6% akciju un Andersam Andersonam piederošā "Neoinvesteeringud" ar 39,4% akciju.

Igaunijas mežsaimniecības un enerģētikas grupa Graanul Invest ir atteikusies no plāniem par Langerlo elektrostacijas Beļģijā attīstību un atstājusi šo projektu, trešdien vēstīja laikraksts Eesti Ekspress.

Kompānija pērn iegādājās elektrostaciju, kas atrodas Flandrijas reģionā, Langerlo ciematā. Spēkstacijas jauda ir 656 megavati, no kuriem 86 megavati tiek iegūti ar gāzi, bet 470 megavati - ar oglēm. Graanul Invest plānoja investēt 250 miljonus eiro, lai stacijā pārietu uz enerģijas ražošanu no koksnes granulām, kas ražotas grupas rūpnīcās Baltijas valstīs.

Bija paredzēts, ka projektam no Flandrijas reģiona nākamo desmit gadu laikā tiks piešķirtas subsīdijas 2,2 miljardu eiro apmērā. Projekts paredzēja, ka pārejai jānotiek līdz 2018.gada rudenim.

Tomēr Beļģijas plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka kompānija lūdza pagarināt šo termiņu, bet reģiona enerģētikas regulators tādu lūgumu noraidīja, tādēļ projekts zaudēja plānotās subsīdijas un līdz ar to arī ekonomisko pamatojumu un spēju konkurēt ar kodolstacijām.

Uzņēmumu grupa Graanul Invest plāno uzsākt koksnes granulu rūpnīcas būvniecību Brocēnos, kas pirms vairākiem gadiem ekonomiskās situācijas dēļ tika atlikta.

Rūpnīcas būvniecība tika saskaņota jau 2016.gadā. Dienas Bizness jau vēstīja, ka granulu ražošanas un eksporta apjomi tolaik saruka, tāpēc AS Graanul Invest piederošie uzņēmumi būtiski samazināja ražošanas un investīciju apjomus, iesaldējot arī jaunās rūpnīcas būvniecību Brocēnos.

Atlikta jaunās granulu rūpnīcas būvniecība Brocēnos 

Lielākie granulu ražotāji pērn būtiski samazinājuši ražošanas un investīciju apjomus, atlikta...

Tagad, pieaugot kokskaidu granulu pieprasījumam, uzņēmums turpina veikt jaunas investīcijas ražošanas attīstībai.

Koksnes granulu rūpnīcas izveide Brocēnu novadā ļaus palielināt Graanul Invest grupas kopējo ražošanas apjomu, izmantot Dienvidkurzemes mežizstrādes un kokapstrādes uzņēmumu radīto izejvielu bāzi, kā arī pilnveidot ražošanas tehnoloģiju, kombinējot esošo rūpnīcu veiksmīgākos risinājumus.

Kopumā investīciju projekta ietvaros AS Graanul Invest plāno veikt ieguldījumus 22 miljonu eiro apmērā. Brocēnu ražotnē plānots saražot līdz pat 250 000 tonnas koksnes granulu gadā. Jaunās ražotnes būvniecība ir saskaņota ar Brocēnu novada pašvaldību un saņemta atbilstošā dokumentācija.

Igaunijas mežrūpniecības un enerģijas grupa AS Graanul Invest ir Eiropā lielākais kokskaidu granulu ražotājs, un darbojas bioenerģijas un atjaunojamās enerģijas ražošanā, mežsaimniecībā un biomateriālu attīstīšanā.

AS "Graanul Invest" reģistrēts 2003.gadā un tās patiesie labuma guvēji ir Igaunijas pilsoņi Rauls Kirjanens un Anders Andersons.

"Graanul Invest" 2020.gadā strādāja ar 41,133 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 22,8% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga 3,9 reizes un bija 7,874 miljoni eiro.

2014. gads meža nozarei iezīmējies ar eksporta ienākumu pieaugumu, tiek īstenoti vairāki investīciju projekti, kuru atdeve būs nākamgad, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kaut gan gads vēl nav beidzies, nozares eksporta ienākumu dinamika ekspertiem jau ļāvusi piesardzīgi prognozēt, ka iepriekšējā gada rekords tiks pārspēts, jo pieaugums bijis nedaudz vairāk par 10%.

Miljonus vērta ražotne

Nozari šogad spēcinājusi kokskaidu granulu ražošanas līdera Latvijā SIA Latgran pie Gulbenes oficiāli atvērtā 17 milj. eiro vērtā ražotne. Aiz Krāslavas, Krustpils un Jaunjelgavas šī ir ceturtā kokskaidu granulu ražotne, ko Latgran izveidojis Latvijā. Rūpnīcas jauda – 150 tūkst. t; pēc uzņēmuma aplēsēm, 2015. gadā kopējais kokskaidu granulu ražošanas apjoms sasniegs ap 0,6 milj. t. Jārēķinās, ka ieceres un izveides stadijā Latvijā ir vairāki kokskaidu granulu ražotņu projekti (piemēram, SIA Latgales granulas), kuru īstenošana priecēs mazvērtīgās koksnes tirgotājus, kā arī meža īpašniekus.

Lielākie granulu ražotāji pērn būtiski samazinājuši ražošanas un investīciju apjomus, atlikta jaunās rūpnīcas būvniecība Brocēnos, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Granulu ražošanas un eksporta apjomi 2017. gadā ir sarukuši, salīdzinot ar 2016. gadu. Pamanāmāko kritumu piedzīvojuši Igaunijas uzņēmumam AS Graanul Invest piederošie trīs pēc ražošanas apjomiem lielākie ražotāji – SIA Latgran, SIA Graanul Pellets un SIA Graanul Invest. Katrs no šiem uzņēmumiem aptuveni par 100 tūkstošiem tonnu atpaliek no pagājušajā gadā prognozētajiem apjomiem; pērn tie bija ievērojami mazāki nekā 2016. gadā. Arī šī gada plāni AS Graanul Invest piederošajiem uzņēmumiem ir visnotaļ pieticīgi, lielas investīcijas ražošanas attīstībā netiks veiktas, kā arī iesaldēta jaunās rūpnīcas būvniecība Brocēnos.

2017. gadā granulu eksports samazinājās par 1,5% – ārvalstīs tika realizēti 1,59 miljoni tonnu produkcijas par 183,2 miljoniem eiro, liecina Zemkopības ministrijas Meža departamenta dati. Lai arī lielie ražotāji samazināja apjomus, eksporta kritums nebija tik liels, jo pērn darbu sāka divas lielākas rūpnīcas – SIA Pellet4Energia Brocēnos un SIA Avoti SWF ražotne Gulbenes rajona Lizumā, kā arī vairāki uzņēmumi izveidoja nelielas ražotnes.

Kokskaidu granulu ražotājs SIA Graanul Invest visas kārtis liek uz eksportu , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lielākais kokskaidu granulu ražotājs Baltijas valstīs veicis krietnas investīcijas, lai uzlabotu ražotnes iekārtas un paplašinātu savu darbību. Pēdējos trīs gados uzņēmums ieguldījis kokskaidu kvalitātes un ražošanas procesa uzlabošanā. Uzstādīta mizošanas-šķeldošanas līnija. Šis projekts realizēts ar Latvijas Investīcijas un attīstības aģentūras (LIAA) atbalstu, un tā kopējās izmaksas bija 2,55 milj. eiro. Savukārt šobrīd tiek īstenots projekts, kurā paredzēts uzstādīt šķeldošanas līniju – izmaksas 1,12 milj. eiro. Arī šis projekts tiks realizēts sadarbībā ar LIAA. SIA Graanul Invest 100% pieder Igaunijas uzņēmumam a/s Graanul Invest. Jāmin, ka šī gada sākumā tā māteskompānija iegādājās Latvijā lielākā kokskaidu granulu ražotāja SIA Latgran 100% kapitāldaļu.

Kokskaidu granulu ražotājs SIA "Graanul Pellets" pagājušajā gadā strādāja ar 54,097 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 16,5% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga 2,8 reizes un bija 8,79 miljoni eiro, liecina informācija "Firmas.lv".

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka 2020.gads "Graanul Pellets" bija veiksmīgs - kompānijas finanšu rezultāti uzlabojās, kā arī ražošanas efektivitāte bija daudz augstāka nekā iepriekšējos gados. Pagājušajā gadā uzņēmums saražoja arī līdz šim lielāko kokskaidu granulu apmēru - 329 716 tonnas, kamēr 2019.gadā tika saražots 329 094 tonnas.

Pēc vadības ziņojumā minētā, pērn "Graanul Pellets" galvenokārt ražojis industriālās kvalitātes kokskaidu granulas, jo šo granulu cena un pieprasījums tirgū bija daudz labvēlīgāks nekā "premium" kvalitātes granulām.

Uzņēmuma vadības ziņojumā prognozēts, ka 2021.gadā situācija izejmateriālu tirgū saglabāsies nemainīga, vienlaikus ražošanas un pārdošanas apmēri būs apmēram tādā pašā līmenī kā pērn.

Lai arī 2022.gadā pieaudzis reģistrēto komercķīlu skaits, to kopējā nodrošinātā prasījuma maksimālā summa samazinājusies, kas nozīmē, ka ķīlu vērtība sarukusi, liecina "Lursoft" veiktā pētījuma dati.

"Lursoft" pētījuma dati atklāj, ka aizvadītajā gadā reģistrēta 4091 jauna komercķīla, to kopējai prasījuma maksimālajai summai veidojot 14,37 miljardus eiro. Gadu iepriekš, kad reģistrētas 3388 komercķīlas, to kopējā summa bija 14,93 miljardi eiro. "Lursoft" norāda, ka komercķīlu kopējai summai ir tendence samazināties jau trešo gadu pēc kārtas.

Tas atspoguļojas arī datos par vidējo komercķīlu prasījumu maksimālo summu, kas 2022.gadā sarukusi līdz 3,51 miljonam eiro uz vienu ķīlu. Vēl gadu iepriekš komercķīlas vidējā summa bija 4,41 miljons eiro, savukārt 2020.gadā - 4,82 miljoni eiro.

Apjomīgākās komercķīlas reģistrētas aizvadītā gada 3.februārī, kad "Graanul Invest" grupas uzņēmumiem vienas dienas laikā reģistrētas uzreiz 12 komercķīlas, katras tās nodrošinātā prasījuma maksimālajai summai sasniedzot 949 miljonus eiro. Ķīlas ņēmēju un parādnieku vidū ir gan igauņu kompānija "Graanul Invest", gan arī vairāki tās Latvijas uzņēmumi, piemēram, SIA "Graanul Pellets", SIA "Latgran".

Lai arī piedzīvota kārtējā siltā ziema un granulu cenas ir samazinājušās par aptuveni 20%, Latvijā šogad darbu sāk divas jaunas granulu rūpnīca, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Granulu ražošanas apjomi 2016. gadā ir sarukuši, salīdzinot ar 2015. gadu. Teju neviens granulu ražotājs nav spējis sasniegt prognozētos apjomus. Arī 2017. gada prognozes ir visnotaļ pieticīgas, taču nākotnē uzņēmēji raugās optimistiski, cerot uz granulu cenas pieaugumu un Ziemeļamerikas ražotāju konkurētspējas samazināšanos Eiropā.

Šī gada sākumā Brocēnos darbību sākusi SIA Pellet 4Energia, bet šoruden granulu ražošanu izvērsīs SIA Avoti SWF rūpnīca Lizumā. Koksnes granulu rūpnīcu Brocēnos būvēs arī Igaunijas uzņēmums AS Graanul Invest, kuram pieder pēc ražošanas apjomiem lielākie granulu uzņēmumi Latvijā – SIA Latgran, SIA Graanul Pellets un SIA Graanul Invest. Ministru kabinets (MK) ir atbalstījis uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides piešķiršanu 5,4 miljonu eiro apjomā SIA Broceni Pellets, kas jaunajā rūpnīcā plāno investēt 21,6 miljonus eiro. MK piešķīris nodokļu atlaides 3,1 miljona eiro apjomā arī skaidu granulu rūpnīcas būvētājiem SIA Avoti SWF, kas ir viens no lielākajiem mēbeļu ražošanas uzņēmumiem Latvijā. Uzņēmums jau teju divdesmit gadus izpilda globālās Ikea tirdzniecības ķēdes pasūtījumus, izgatavojot bērnu mēbeles un plauktu sistēmas no priedes koka.

Igaunijas uzņēmuma Graanul Invest Latvijas meitasuzņēmums Brocēni Pellets gatavojas Brocēnos būvēt jaunu kokskaidu granulu rūpnīcu, teikts Graanul Invest paziņojumā.

Rūpnīcas būvniecībai Brocēni Pellets jau Brocēnu novadā iegādājies 16 hektārus zemes. Tāpat uzņēmums saņēmis pašvaldības atļauju rūpnīcas celšanai. Brocēni Pellets jau arī parakstījis līgumus par izejmateriālu piegādi topošajai rūpnīcai.

Sagaidāms, ka jaunā rūpnīca darbu sāks 2016.gada sākumā un tās ražošanas jauda veidos aptuveni 150 000 tonnu granulu gadā. Rūpnīca Brocēnos būs astotā Graanul Invest granulu rūpnīca.

Kā liecina Firmas.lv dati, uzņēmums Brocēni Pellets dibināts pērnā gada augustā. Tā pamatkapitāls ir 2800 eiro.

Brocēni Pellets vienīgais īpašnieks ir Graanul Pellets, kuram Latvijā pieder vēl viens uzņēmums - 2012.gadā dibinātā SIA Graanul Pellets Energy, kas 2013.gadā strādāja ar 1052 eiro zaudējumiem.

Viens no Eiropas lielākajiem koksnes granulu ražotājiem a/s Graanul Invest Ekonomikas ministrijas gatavotu Ministru kabineta grozījumu dēļ iesaldējis 45 milj. eiro investīcijas koģenerācijas stacijā; mazajiem atjaunojamo energoresursu ražotājiem draud bankrots, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

A/s Graanul Invest galvenie darbības virzieni ir kokskaidu granulu ražošana, bioenerģijas risinājumu attīstīšana un elektroenerģijas ražošana no atjaunojamiem energoresursiem, kā arī mežsaimniecība. Grupai Latvijā pieder sešas lielas un modernas kokskaidu granulu ražotnes, kā arī trīs biomasas koģenerācijas stacijas.

Kopumā Latvijā Graanul Invest grupa ir veikusi investīcijas jau vairāk nekā 200 milj. eiro apmērā, no tām vairāk nekā 58 milj. saistībā ar koģenerācijas staciju attīstību. «Graanul Invest grupas lēmums investēt enerģētikas sektorā Latvijā bija tiešs rezultāts valsts kādreiz izveidotai atbalsta politikai atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanai, kas bija sākotnēji noteikts Latvijā spēkā esošajā normatīvo regulējumu kopumā un kas garantēja noteiktu investīciju rentabilitāti ilgstošā laika periodā,» saka Graanul Invest izpilddirektors Haralds Vīgants.

Igaunijas mežsaimniecības un enerģētikas grupas Graanul Invest meitasuzņēmumi iegādājušies Langerlo elektrostaciju Beļģijā, kurā investēs apmēram 250 miljonus eiro, lai tā pārietu uz enerģijas ražošanu no koksnes granulām.

«Langerlo spēkstacijas projekts ir liels solis mūsu kompānijas attīstībā. Tādus projektus esam meklējuši jau vairākus gadus. Ceru, ka šī projekta īstenošana ļaus mums pierādīt, ka ilgtspējīga biomasas izmantošana ir viens no labākajiem veidiem, kā izmantot esošo enerģijas infrastruktūru, un ir dzīvotspējīga un stabila alternatīva jebkādai citai atjaunīgās enerģijas tehnoloģijai,» norādīja Graanul Invest valdes priekšsēdētājs Rauls Kirjanens.

Elektrostacija atrodas Flandrijas reģionā, Langerlo ciematā, un spēkstacijas jauda ir 656 megavati, no kuriem 86 megavati tiek iegūti ar gāzi, bet 470 megavati - ar oglēm.

Gadskārtējās Biznesa balvas priekšvakarā Zviedrijas Karalistes vēstnieks Latvijā Henriks Landerholms vērtē, ka pārtikas industrijai ir potenciāls uzlabot Zviedrijas un Latvijas divpusējo tirdzniecību.

Ukrainas konflikta sakarā izskan spriedumi, ka Latvijas drošības garantijai ir labi, ja šeit ir dislocēti Rietumu karavīri, bet var domāt, ka arī ārvalstu investīcijām ir šāds blakusefekts.

Kā NATO partnere Zviedrija ir klātesoša Latvijas drošības garantēšanā arī militāri – gan ar karavīriem, gan floti un aviāciju, tomēr arī Zviedrijas biznesa intereses šeit, protams, nevajadzētu novērtēt par zemu. Ar 22% no visām ārvalstu investīcijām Zviedrija ar lielu izrāvienu aizvien ir lielākais ārvalstu investors Latvijā. Nākamā lielākā investīciju avota daļa ir 8%.

Tas gan lielā mērā ir šejienes zviedru banku dēļ.

Investējot 10 miljonus eiro, SIA "Amberbirch" izveidojusi bērza finiera lobskaidas ražotni, kas gan ir tikai pirmais posms no iecerētā kokapstrādes kompleksa bijušā Krustpils lidlauka teritorijā.

Pēc SIA "Amberbirch" valdes locekļa Kārļa Kavasa sacītā, pašlaik ir izveidota ražotnes ēka un siltumapgādes komplekss, kā arī uzstādīta lobskaidas ražošanas līnija un lobskaidas žāvētava.

«Tas ir pirmais posms,» uzsvēra K. Kavass. Viņš norādīja, ka pašlaik ražotnē ir nodarbināti 25 strādājošie un bērza lobskaidu ražo vienā maiņā, taču jau līdz šā gada nogalei ir plānots ražošanu nodrošināt trīs maiņās un nodarbināt līdz pat 100 strādājošo. Perspektīvā īstenojot nākamās kokapstrādes kompleksa attīstības kārtas, rūpnīca pircējiem piegādātu jau gatavu saplākšņa produkciju.

Pēc aptuvenām aplēsēm, šo nākamo kārtu ieguldījums tiek lēsts vēl uz aptuveni 50 miljoniem eiro. Ražotnei darbojoties ar pilnu jaudu, gadā tajā plānots pārstrādāt līdz 100 000 m3 bērza koksnes un saražot līdz 40 000 m3 finiera.

Šā gada vasaras mēnešos Baltijas uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas darījumu (M&A) tirgus pamazām sācis iekustēties, liecina jaunākais Prudentia M&A Folio apskats.

Apskata rezultāti liecina. No maija līdz augustam kopumā veikti 60 darījumi, kas ir par 40% vairāk nekā gada pirmajos četros mēnešos. Par spīti tā dēvētajai atvaļinājumu sezonai, tieši jūnija un jūlija mēneši šogad bijuši līdz šim aktīvākie ar attiecīgi 17 un 19 noslēgtiem darījumiem.

Tomēr, salīdzinot M&A kopējo aktivitāti pirmajos astoņos mēnešos ar 2014. gada šo pašu periodu, darījumu skaits joprojām ir mazāks. Šis samazinājums skaidrojams ar to, ka pašreizējā ģeopolitiskā situācija joprojām ietekmē ārvalstu investoru interesi par Baltijas reģionu – šī gada pirmajos astoņos mēnešos novērojams nedaudz lielāks iekšējo Baltijas darījumu īpatsvars kā iepriekšējā gadā.

Industriālo granulu ražotāja SIA Graanul Invest ieguldīs apmēram 2,1 miljonu eiro kokskaidu granulu ražošanas līniju pārbūvē, pastāstīja izpilddirektors Haralds Vīgants.

Viņš teica, ka investīciju projektu plānots īstenot līdz 2019.gada beigām, piesaistot Eiropas Savienības (ES) finansējumu programmā «Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē».

Vīgants piebilda, ka investīciju projekts paredz pārbūvēt esošās kokskaidu granulu ražošanas līnijas ar mērķi panākt enerģijas patēriņa samazināšanu ražošanas procesā. Viņš gan nevarēja pateikt, cik lielā mērā samazināsies enerģijas patēriņš.

Graanul Invest šogad plāno īstenot vēl vienu investīciju projektu un iegādāties automātisko izejmateriālu mērīšanas staciju. Investīciju projektu plānots īstenot līdz vasarai ar mērķi automatizēt uzmērīšanu, tādējādi kļūstot efektīvākiem. Automātisko izejmateriālu mērīšanas stacijas iegādē plānots no pašu resursiem ieguldīt aptuveni 130 000 eiro.

Par finanšu tehnoloģiju uzņēmuma Twino vadītāju iecelta līdzšinējā grupas Finanšu un biznesa operāciju direktore Anastasija Oļeinika, amatā nomainot ilggadējo uzņēmumu grupas vadītāju un dibinātāju Armandu Broku.

Šāds lēmums pieņemts ar mērķi stiprināt uzņēmuma finanšu, operacionālo un risku pārvaldības vadību, kamēr TWINO Grupas dibinātājs Armands Broks turpinās strādāt pie jaunu biznesu izveides un attīstības, kā arī jaunu talantu piesaistes un vietējās ekosistēmas atbalstīšanas.

Anastasijai Oļeiņikai ir ilgstoša pieredze industrijā un finanšu vadības jomā, tostarp strādājot pie vairākiem vērienīgiem uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas darījumiem SEB Enskilda un vēlāk Superia Corporate Finance komandu ietvaros, t.sk. LETA pārdošana UP Invest, Baltikums AAS pārdošana Vienna Insurance Group, Latgran pārdošana Graanul Invest, kapitāla piesaiste Storent, kā arī Latvijas Hipotēku un Zemes Bankas reorganizācija un aktīvu pārdošana. Twino Grupā Anastasija Oļeiņika strādā jau gandrīz trīs gadus, atbildot par Grupas finanšu pārvaldību, kā arī pēdējā gadā vadot Grupas biznesa operācijas. Īslaicīgi pildījusi arī Twino Krievijas uzņēmuma vadītājas funkcijas, kas ir viens no lielākajiem Twino kreditēšanas tirgiem. Armands Broks vadījis Twino Grupu kopš tās pirmsākumiem 2008.gadā.