Ielu tīrīšana ziemā kļuvusi gan sarežģītāka, gan dārgāka, atsevišķās pašvaldībās paredzams pat 30% izmaksu kāpums.
Taču, piemēram, lielākā pašvaldība Rīga ir ieplānojusi līdzekļus ielu uzturēšanai iepriekšējo gadu līmenī, gan ar atrunu, ka iespējami budžeta grozījumi. Iemesli sadārdzinājumam ir vairāki - degvielas cenu kāpums, audzis tīrāmo platību apjoms, jo daudzviet izbūvēti veloceliņi, uzlabota ielu infrastruktūra un līdz ar to lielāks ir prioritāro ielu kopgarums.
Rīgas domes Satiksmes departamentam ir iedalīts budžets ielu, tiltu un pārvadu uzturēšanai visu gadu, paredzot, ka lielākie tēriņi būs ziemas mēnešos, kad ir aktuāla sniega tīrīšana un izvešana, ielu, tiltu un pārvadu kaisīšana, bet pavasarī - to attīrīšana no smiltīm, skaidro departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola.
Iepriekš prognozēt izmaksas ziemas periodā nav iespējams, jo tās atkarīgas no laika apstākļiem un sniega apjoma. Ja ziema būs ar sniegu tikpat bagāta kā 2010./2011.gadā, tad izmaksas būs vairāki miljoni latu.
Piemēram, sniega apjoms 2011/2012.gadā bija 5063 m3 un tā izvešana izmaksājusi 38,44 tūkst. latu ar PVN. Salīdzinot - 2010./2011. gadā sniega apjoms bija 417 tūkst. m3 un tā izvešana izmaksāja 3,32 milj. latu. Pērn kopumā Rīgā iztērēti 4,59 milj. latu sākotnēji piešķirto 3,16 milj. Ls vietā. Papildu līdzekļu prasīšana ir parasta prakse, atzīst U. Ahuna-Ozola.
Ventspils pilsētas budžetā paredzētais finansējums ceļu (ielu) uzturēšanai gadā ir aptuveni 325 tūkst. latu, tostarp 2012./2013.gada ziemai - ap 225 tūkst. latu. Vērtējot iepirkumu rezultātus, pēdējā piecgadē zemākās cenas bija 2009. un 2010.gadā, savukārt pēc tam ir pastāvīgs cenu kāpums, stāsta Ventspils Komunālajā pārvaldē. 2011.gadā tās kāpa par 5%, 2012.gadā jau ir 30% pieaugums.