Nākamgad izdevumi valsts pamatfunkciju īstenošanai augs par 30,2 miljoniem eiro, izriet no pagājušajā nedēļā, 18.augustā, valdībā izskatītā ziņojuma par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi 2021., 2022. un 2023.gadam.

2021.gadā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi tiek prognozēti 7,43 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi valsts pamatfunkciju īstenošanai 2021.gadam paredzēti 5,89 miljardu eiro apmērā, kas ir par 30,2 miljoniem eiro vairāk nekā plānots iepriekš.

Paredzams, ka 2021.gadā par 20 000 eiro pieaugs izdevumi, kas saistīti ar valsts eksprezidentu pensiju nodrošināšanu. Saeimas izdevumi nākamgad pieaugs par 500 000 eiro.

Ministru kabinetam palielināti izdevumi 100 000 eiro apmērā Ministru kabineta locekļu, parlamentārā sekretāra atlīdzības un Ministru kabineta locekļu reprezentācijas izdevumu pieauguma nodrošināšanai.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam palielināti izdevumi 3000 eiro. Tiesībsarga birojam palielināti izdevumi 3000 eiro apmērā lai nodrošinātu tiesībsarga atalgojumu.

2011. gada budžetā ieņēmumus plānots palielināt par 156,96 miljoni latu, bet izdevumus samazināt par 88,8 miljoni latu, liecina Finanšu ministrijas publiskotais 2011. gada valsts kopbudžeta konsolidācijas pasākumu saraksts.

Papildus 44,9 miljonus latu iecerēts iegūt, nākamgad nepalielinot iemaksas otrajā pensiju līmenī un saglabājot tās 2% apmērā. Tādējādi kopējā fiskālās konsolidācijas summa ir 290,666 miljoni latu, raksta diena.lv.

Izdevumu samazinājums valsts budžetā ir paredzēts par 78,988 miljoniem latu. Vislielākais izdevumu samazinājums paredzēts Satiksmes ministrijai - 18,272 miljoni latu. Labklājības ministrijas pamatbudžetā izdevumi tiks samazināti par 11,466 miljoniem latu, bet speciālajā budžetā - par 5,77 miljoniem latu. Bet Veselības ministrijas izdevumi tiks samazināti par 12,34 miljoniem latu.

Kopumā 5,48 miljoni latu nākamgad būs jāietaupa Aizsardzības ministrijai, 5,43 miljoni latu - Zemkopības ministrijai, četri miljoni latu - Izglītības ministrijai, 3,265 miljoni latu - Iekšlietu ministrijai, bet viens miljons latu - Kultūras ministrijai.

Atlaišanas pabalstiem un kompensācijām par neizmantoto atvaļinājumu demisionējušās valdības ministriem un premjera, ministru konsultatīvajām amatpersonām un parlamentārajam sekretāram nepieciešami 87,7 tūkst. eiro.

Tā kā šā gada valsts budžetā šādiem mērķiem nauda nav paredzēti, valdība 1. martā lems to Valsts kancelejai, Finanšu ministrijai, Ekonomikas ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai, Satiksmes ministrijai un Labklājības ministrijai piešķirt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

No šīs summas Finanšu ministrijai paredzēti 29,8 tūkst. eiro, Valsts kancelejai – 18,65 tūkst. eiro, Labklājības ministrijai – 13,49 tūkst. eiro, Izglītības un zinātnes ministrijai – 11,56 tūkst. eiro, Satiksmes ministrijai – 7,58 tūkst. eiro, bet vismazāk Ekonomikas ministrijai – 6,6 tūkst, eiro.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

Valsts piešķirtais atbalsts Covid-19 radītās krīzes mazināšanai sasniedzis gandrīz miljardu eiro, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Līdz jūlija vidum Covid-19 radītās krīzes mazināšanai valsts piešķīrusi finansējumu 925,95 miljonu eiro apmērā.

Būtiskākais finansējuma avots slimības radīto seku mazināšanai ir budžeta programma "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", kurā kopumā šogad pieejami 625 miljoni eiro.

Līdz jūlija vidum valdība no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķīrusi 472,6 miljonus eiro, tādējādi patlaban neparedzētiem gadījumiem pieejamo līdzekļu apmērs ir 148,4 miljoni eiro.

Līdz šim no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 101,8 miljoni eiro paredzēti Valsts ieņēmumu dienestam, 45,5 miljoni eiro - Zemkopības ministrijai, 26,5 miljoni eiro - Veselības ministrijai, 55,9 miljoni eiro - Labklājības ministrijai, bet 2,9 miljoni eiro - Iekšlietu ministrijai.

2014. un 2015. gadā veiktas nozīmīgas reformas būvniecības politikā, iekšējās drošības uzlabošanā, sociālās palīdzības sniegšanā, kā arī citos sektoros, lai uzlabotu ēku kvalitāti un drošību Latvijā, sociālās palīdzības pakalpojumu sniegšanu, dažādu operatīvo dienestu darbības koordināciju un rīcību ārkārtas situācijās, kas izrietēja no 2013. gada 21. novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas analīzes, informē Ekonomikas ministrija.

Vienlaikus 2016. gada 26. janvāra Ministru kabineta sēdē valdība ministrijām uzdeva vēl vairākus uzdevumus, balstoties uz Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013. gada 21. novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņus, un turpmākajām darbībām, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī par darbībām minētās traģēdijas seku novēršanā galaziņojumā ietvertajiem uzdevumiem.

Ekonomikas ministrijai uzdots:

- līdz 2017. gada 1. janvārim izstrādāt būvniecības nozares politikas plānošanas dokumentu, izvērtējot galaziņojumā identificētos problēmjautājumus par būvniecības procesa dalībnieku, tai skaitā uzraugošo institūciju atbildību visā būvniecības procesā, būvizstrādājumu tirgus uzraudzības atbildības precizēšanu, kā arī būvspeciālistu kompetences pārskatīšanu;

Ministru kabinets piešķīris Labklājības ministrijai 11,2 miljonus latu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai nodrošinātu ģimenes valsts pabalsta izmaksu šā gadā otrajā pusgadā.

Lai neradītu negatīvu fiskālo ietekmi valsts budžetā, tas ir, lai nepalielinātu valsts budžeta deficītu, Labklājības ministrijai ir jānodrošina izdevumu ietaupījums valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta apakšprogrammā Nodarbinātības speciālais budžets vismaz palielinātās apropriācijas apmērā budžeta programmā Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem.

Finanšu ministram par to vēl ir jāinformē Saeima, tāpat ir jāsaņem Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas piekrišanu apropriācijas palielināšanai, par ko Finanšu ministrijai ir jāinformē Starptautiskais valūtas fonds un Eiropas Komisija.

Paredzēts dibināt jaunu AS "Rīgas osta", liecina Satiksmes ministrijas saskaņošanai Ministru kabinetā iesniegtais rīkojuma projekts.

Rīkojuma projekts sagatavots par jaunas AS "Rīgas osta" dibināšanu saskaņā ar Ostu likumā ietverto regulējumu un, kas turpmāk veiks Rīgas brīvostas pārvaldes pārvaldīšanas funkcijas un kļūs par likvidējamās Rīgas brīvostas pārvaldes saistību (tiesību, pienākumu un apgrūtinājumu), finanšu līdzekļu, kustamās un nekustamās mantas un lietvedības pārņēmēju.

Rīkojuma projektā teikts, ka kapitālsabiedrības "Rīgas osta" vispārējais stratēģiskais mērķis ir ilgtspējīgi, atbildīgi un ekonomiski pamatoti nodrošināt Rīgas ostas kā valsts un pilsētas attīstībai un drošībai stratēģiski nozīmīgas infrastruktūras pārvaldīšanu un attīstīšanu, sniedzot un attīstot ostas pakalpojumus ilgtspējīgi un veicinot loģistikas koridoru un rūpniecībai konkurētspējīgus pamatpakalpojumus, mazinot vides nospiedumu, kas ir stratēģiski svarīgi tautsaimniecības un Rīgas pilsētas konkurētspējai un izaugsmei.

Šogad budžeta programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" no 826 miljoniem eiro atlikuši 266,3 miljoni eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) apkopotā informācija.

Pēc FM sniegtās informācijas, līdz 22.februārim no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" Ministru kabinets ir atbalstījis finansējumu aktuāliem atbalsta pasākumiem Covid-19 pārvarēšanai 533,7 miljonu eiro apmērā.

No šīs summas FM piešķirti 110 miljoni eiro, Veselības ministrijai - 211,7 miljoni eiro, Labklājības ministrijai - 82,4 miljoni eiro, Zemkopības ministrijai - 45,5 miljoni eiro, Ekonomikas ministrijai - 32,2 miljoni eiro, Aizsardzības ministrijai - 12,4 miljoni eiro.

Izglītības un zinātnes ministrijai piešķirti 3,3 miljoni eiro, Iekšlietu ministrijai - 1,9 miljoni eiro, mērķdotācijas pašvaldībām piešķirts 17,4 miljonu eiro apmērā, dotācija pašvaldībām - piecu miljonu eiro apmērā, Sabiedrības integrācijas fondam piešķirti 600 000 eiro, Valsts kancelejai - 100 000 eiro, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai - 100 000 eiro, bet Tieslietu ministrijai - 50 000 eiro.

Šā gada budžetā ministrijas un citas institūcijas kopumā ieekonomējušas 31,17 miljonus eiro, kas tiks pārdalīti citiem mērķiem, liecina Finanšu ministrijas (FM) valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums par valsts pamatbudžeta pamatfunkciju izdevumu prognozēto neapguvi un iespējamo līdzekļu pārdali 2019.gadā.

FM lūdza visām nozaru ministrijām izvērtēt 2019.gada budžeta izpildi un informēt par finansējumu, kuru nebūs iespējams līdz gada beigām izlietot atbilstoši sākotnēji plānotajam mērķim. Tika saņemta informācija no 11 ministrijām un Pārresoru koordinācijas centra. Saskaņā ar ministriju sniegto informāciju prognozētā budžeta neapguve un iespējamā līdzekļu ekonomija pamatbudžetā līdz 2019.gada beigām prognozēta 31 175 000 eiro apmērā.

Vislielākā ekonomija - 7,92 miljoni eiro - rasta Labklājības ministrijā, kam ar 7,9 miljoniem eiro seko FM, Ekonomikas ministrijā ietaupīti 6,88 miljoni eiro, Veselības ministrijā - 3,67 miljoni eiro, Izglītības un zinātnes ministrijā - 1,86 miljoni eiro, savukārt Iekšlietu ministrijā - 1,1 miljons eiro.

Pagājušajā gadā no budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem kopumā izlietoti 81,66 milj. Ls, lai gan sākotnēji šādiem mērķiem bija paredzēti vien 6,9 milj. Ls.

Likumā par valsts budžetu 2010. gadam paredzētā summa līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem bija 6,9 miljoni latu, no tā izlietoti 6,76 miljoni latu. Gada gaitā budžeta naudas piešķīrums līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem palielināts vēl par 76,33 miljoniem latu, informē Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Baiba Melnace.

Vislielākais finansējums neparedzētiem gadījumiem gada gaitā bijis nepieciešams Veselības ministrijai, kam piešķirti 26,3 milj. Ls. Arī Kultūras ministrijai nācies prasīt ievērojamas naudas summas – kopumā 14,2 milj. Ls. Finanšu ministrijai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirti 12,4 milj. Ls, Iekšlietu ministrijai – 6,4 milj. Ls, bet Aizsardzības ministrijai – 5,4 milj. Ls.

Nepārdomāti lēmumi var ietekmēt kredītreitingu, kā dēļ var pieaugt valsts parāda apkalpošanas izmaksas.

2024. gada budžeta veidošanā nepilni 800 miljoni eiro tiek paredzēti prioritāriem pasākumiem, bet, palūkojoties uz 2023. gada budžeta izpildi pēc budžeta izdevumu posteņiem, vienīgā pozīcija, kurā izdevumu plāns ir lielāks par trīs ceturkšņos teorētiski plānojamo, bija procentu maksājumi par valsts aizņemto naudu. Drīzumā ir jāpārfinansē 5,5 miljardi no valsts parāda, un realitātē var iznākt, ka tikai šis mērķis ir prioritārs, no tēriņu dinamikas viedokļa. Pirms lemt par nākamā gada valsts budžeta projekta izveidošanu, vajadzētu palūkoties uz to, kāds ir 2023. gada valsts budžets un tā izpilde de facto. Jānoskaidro, kādas bija veiksmes vai neveiksmes, cik labi izdevās palielināt izdevumus nozarēm, kuras šīgada valsts pamatbudžetā tika iezīmētas par prioritārām, un kāpēc neizdevās ieplānotais? Viens no neatbildētiem jautājumiem – kāpēc laikā, kad valsts ieņēmuma daļa pildās daudzmaz atbilstoši plānotajam, pat nedaudz pārpildot gada plānu, valsts budžeta izdevumu daļa atpaliek no plānotā izdevumu apjoma daudzās pozīcijās?

Saeima 30.oktobra vakarā pēc garām diskusijām pirmajā lasījumā atbalstījusi 2025.gada valsts budžeta projektu un tā saistošos likumprojektus.Par valsts budžetu un saistošajiem likumprojektiem nobalsoja 52 deputāti, pret bija 39 deputāti.

Iecerēts, ka budžetu otrajā, galīgajā lasījumā, Saeima sāks skatīt 4.decembrī.

Sākotnēji koalīcijai radās problēmas ar kvoruma nodrošināšanu, taču vēlāk balsu trūkums tika atrisināts, jo klātneesošās Saeimas deputātes Ingrīda Circene (JV) un Anna Rancāne (JV) uz sēdi tomēr ieradās.

Jau ziņots, ka Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Valstība pirmdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam, kurā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.

Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžetā plānots noteikt maksimālos valsts parāda griestus 2025.gada beigās 21 miljarda eiro apmērā jeb 47,3% no IKP. Savukārt IKP nākamgad plānots 44,379 miljardu eiro apmērā.

Valdība šodien beidzot apstiprināja patvēruma meklētāju uzņemšanas plānu, lai pilnveidotu Latvijas līdzšinējo patvēruma meklētāju uzņemšanas sistēmu un šo personu sociālekonomisko iekļaušanu Latvijas sabiedrībā.

Valdība noteica, ka jautājumu par papildu nepieciešamā finansējuma piešķiršanu Labklājības ministrija (LM) lemj pēc LM iesniegtā informatīvā ziņojuma par Nodarbinātības valsts aģentūras faktisko noslodzi, īstenojot plānā noteiktos pasākumus. Informatīvais ziņojums jāiesniedz Ministru kabinetā līdz 2016.gada 1.maijam.

Tāpat valdība noteica, ka jautājumu par nepieciešamā finansējuma piešķiršanu pašvaldībām lemj, izskatot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par bēgļu un personu ar alternatīvo statusu uzņemšanas un integrācijas pasākumu ietekmi uz pašvaldību budžetiem, atbilstoši pašvaldību faktiskajiem izdevumiem.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Iesniegto jauno politikas iniciatīvu izdevumu kopējais apmērs 2014. gadam veido 170,92 miljonus latu, liecina Finanšu ministrijas (FM) precizētie aprēkini.

To veido papildu piešķirtie finanšu līdzekļi nozaru ministrijām, valsts neatkarīgajām institūcijām, horizontālajiem pasākumiem visām valsts pārvaldes iestādēm, kā arī valdības iepriekš pieņemtie lēmumi par papildu finansējuma piešķiršanu nākamajā gadā, piemēram, minimālās algas palielināšana līdz 225 latiem.

Daļa no valsts budžeta papildu izdevumiem gan rada arī papildu ieņēmumus, tādējādi neto ietekme uz fiskālo telpu ir mazāka, skaidro FM, kā piemēru minot elektroenerģijas lietotāju atbalsta fonda izveidi un subsidētās enerģijas nodokļa ieviešanu.

Lielākā daļa papildu līdzekļu paredzēti Veselības ministrijai – 28,5 milj. latu, lai paaugstinātu ārstniecības personu darba samaksu, nodrošinātu ambulatorajai ārstniecībai paredzēto zāļu iegādes izdevumu kompensāciju u.c., kā arī Ekonomikas ministrijai – 28 milj. latu, kas paredzēti elektroenerģijas ražošanas atbalsta fonda izveidei, Reemigrācijas atbalsta pasākumu īstenošanai u.c.

Ministrijas papildu 2018.gada budžetā prioritārajiem pasākumiem prasa gandrīz 760 miljonus eiro, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Kopumā ministrijas papildu no nākamā gada budžeta prioritārajiem pasākumiem, kas iepriekš tika apzīmēti ar terminu jaunās politikas iniciatīvas, prasa 759,5 miljonus eiro.

Visvairāk - 271,77 miljoni eiro - prioritāro pasākumu nodrošināšanai nepieciešami Veselības ministrijai, kam seko Satiksmes ministrija ar 131,28 miljoniem eiro, Ekonomikas ministrija ar 116,7 miljoniem eiro, Iekšlietu ministrija ar 65,63 miljoniem eiro, Izglītības un zinātnes ministrija ar 48,1 miljonu eiro un Labklājības ministrija (LM) ar 47,4 miljoniem eiro. Tiesa, LM no valsts speciālā budžeta vēlas papildu 3,7 miljonus eiro.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai prioritārajiem pasākumiem nākamgada papildu nepieciešami 18 miljoni eiro, Kultūras ministrijai - 10,5 miljoni eiro, Ārlietu ministrijai - 10,1 miljons eiro, Zemkopības ministrijai - 9,82 miljoni eiro, Tieslietu ministrijai - 8,9 miljoni eiro, bet Finanšu ministrijai - 7,2 miljoni eiro.

Trešdien tirdzniecības sesijas laikā ASV akciju indekss Dow Jones Industrial Average sasniedza psiholoģiski nozīmīgo – 20 000 punktu – atzīmi, liecina jaunākie biržas dati.

Kopš ASV Prezidenta Donalda Trampa ievēlēšanas indekss ir uzņēmis diezgan strauju pieauguma tempu, un patlaban atrodas par 9% augstāk nekā pērnā gada 8.novembrī. Standard&Poor’s 500 kopš tā laika audzis par nepilniem 7%, bet Nasdaq Composite Index – par aptuveni 8%.

Akciju tirgus pieaugumu atbalsta tirgus dalībnieku prognozes, ka D. Tramps atvieglos politiku, kas atbalsta biznesu, mīkstinot likumdošanu, audzējot izdevumus un budžeta tēriņus.

Dow Jones Industrial Average pieaugums sekoja pēc tam, kad D. Tramps parakstīja vairākus rīkojumus par iespaidīgu infrastruktūras projektu īstenošanu, kas nozīmē lielāku līdzekļu ieplūšanu ekonomikā.

Gatavojot 2009. gada budžeta grozījumus 2. lasījumam Saeimā, sabiedriskā sektora atalgojumam paredzētie līdzekļi tiks samazināti par 82 milj. Ls, bet precēm un pakalpojumiem – par 2.5 %, informē Finanšu ministrija.

Lai nodrošinātu budžeta deficīta samazināšanu par 500 milj. Ls, Finanšu ministrijai jāsagatavo priekšlikumi, kas ļautu iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus 2009. gada 2. pusgadā palielināt par 71.6 milj. Ls. To plānots paveikt, no 1. jūlija samazinot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu no 90 Ls līdz 45 Ls mēnesī, kā arī ieviešot nodokļa papildu likmi lielākiem ienākumiem.

Veselības ministrijai arī jānodrošina izdevumu samazināšana par 45 milj. Ls, Aizsardzības ministrijai – par 15 milj. Ls, Finanšu ministrijai – kopumā par 37 milj. Ls, Izglītības un zinātnes ministrijai – par 10 milj. Ls, bet Iekšlietu ministrijai – par 9 milj. Ls.

“...lai Aizsardzības ministrijai jebkurā brīdī būtu operatīvi pieejama informācija, kas varētu kalpot par pamatu iespējai atgūt nomas objektu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resora vajadzībām, izbeidzot nomas līgumus bez būtiskiem papildu izdevumiem no valsts budžeta”.

Tā skan Valsts kontroles revīzijas ziņojuma Vai īpašumu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resors pārvaldījis valsts interesēs? būtiskākā rekomendācija Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

SIA Arsan, kas noslēdzis neapdzīvoto telpu nomas līgumu uz 40 gadiem ar NBS pirms vairāk nekā 20 gadiem, lielākā ķeza ir, ka VK rekomendācija armijā ir uztverta kā nepārprotama pavēle. Uzņēmuma valdes loceklis Endo Lapsa pēc ilgstošas komunikācijas ar Aizsardzības ministriju un NBS sapratis, ka jāvēršas pie civilām amatpersonām pēc taisnības, un uzrakstījis vēstuli premjeram un aizsardzības ministram ar situācijas skaidrojumu, tomēr atbildi turpat divu mēnešu laikā tā arī nav saņēmis. Tikmēr objektā notiek kaut kas, ko var pielīdzināt reiderismam uzņēmējdarbības vidē ar to atšķirību, ka šajā gadījumā to realizē NBS un Aizsardzības ministrija. Dienas Bizness lūdza Endo Lapsu skaidrot situāciju īsāk un tiešāk, nekā tas darīts četru A4 formāta lapaspušu garajā vēstulē premjeram, kuru gan pilnā apmērā pievienojam intervijas noslēgumā.

Valdība otrdien nolēma atļaut Covid-19 seku mīkstināšanai izmantot valsts budžeta virssaistību finansējumu līdz 70,44 miljoniem eiro Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas periodā vairākiem atbalsta mērķiem un pasākumiem uzņēmējdarbības, izglītības un pētniecības, veselības aprūpes prioritārajās jomās.

Finanšu ministrija (FM) rosināja piešķirt papildu virssaistības līdz 70,44 miljoniem eiro uzņēmējdarbības, izglītības un pētniecības, veselības aprūpes prioritārajās jomās vairākiem atbalsta mērķiem un pasākumiem. Valdībā uzklausītajā FM informatīvajā ziņojumā teikts, ka no plānošanas perioda sākuma līdz 2020.gada 1.jūlijam ES fondu maksājumi projektu īstenošanai stabili turpina pieaugt, pārsniedzot 2,1 miljardu eiro jeb 48,6% no 2014.-2020.gada plānošanas perioda pieejamā 4,4 miljardu eiro ES finansējuma.

Kopumā 2020.gada pirmajā pusgadā darbības programmā kopējie maksājumi projektu īstenotājiem veikti atbilstoši prognozētajam. Gada prognoze (536,7 miljoni eiro) izpildīta par vairāk nekā 60%. Savukārt individuālo projektu maksājumu pieprasījumu 2020.gada plānu izpildē saglabājas negatīvas tendences.

«Nu, valdība nedod pietiekami naudas nevienam. Bet, ja tu esi uzņēmies vadīt tādu federāciju kā Hokeja federācija un ja tu esi kruts biznesmenis - tāds kā Lipmans -, nu tad tev jāieliek tas miljons vai divi no sava biznesa. Es tenisā personiski lieku vairāk nekā viņš hokejā,» intervijā laikrakstam Diena stāstījis bijušais VDK darbinieks, kurš nebūt par to nekaunas, Itera Latvija prezidents Juris Savickis.

«Ar tiem pāris simt tūkstošiem, ko viņš ieliek, to lietu nevar pacelt. Naudu valsts nedod, es tomēr daļēji to saprotu. Tu nevari dot naudu tenisam un hokejam, ja pensionāriem nav ko ēst. Tāpēc jau es teicu Lipmanam - nu ieliec vairāk tajā hokejā naudas.

Jāsaprot, ka sports ir ļoti svarīgs valstij, tāpēc vajadzīgs kāds valdības līmenī, kas par to domā. Ja nav pietiekami naudas atsevišķai ministrijai, noliekam to aizsardzības ministrijas paspārnē,» sacījis Savickis.

Jautāts, vai tas, ka savulaik bijis PSRS VDK darbinieks, ir palīdzējis biznesā, viņš atbildējis: «Protams, tas palīdzēja man sākt savu biznesu. Pirmkārt, palīdzēja jau ar to, ka 15 gadu, kurus strādāju komitejā (VDK), es strādāju pie savas personības attīstības. Mans bizness vienmēr bija tāds, kas gāja kopā ar valsti, es nekad nemēģināju nopelnīt naudu pretēji tautas interesēm. Tāpēc, ka man bija tāda ideoloģija, kopš es strādāju čekā. Tad vēl kopējā izglītība - zināt un saprast, kas, ko un kāpēc. Un trešais - tādas konkrētas lietas kā valodas, es zinu sešas valodas. Arī sports, veselība.»

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 16.augustā atbalstīja vairāk nekā 15 miljonu eiro pārdali valsts budžetā arī Covid-19 pandēmijas novēršanai un būvniecības projektiem.

Līdzekļi novirzīti gan no valsts budžeta finansējuma daļas neparedzētiem gadījumiem, gan no ministriju pašu ienākumiem.

Veselības ministrijai (VM) saistībā ar Covid-19 pandēmiju novirzīti 2,8 miljoni eiro par veiktajiem ambulatorajiem un stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kā arī par laboratoriskajiem izmeklējumiem.

Tāpat VM virsstundu darba apmaksai Covid-19 pandēmijā pārdalīti ap 2,4 miljoni eiro, ko lielākoties paredzēts sadalīt ārstniecības iestādēm, Nacionālā veselības dienesta darbiniekiem, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam un Slimību profilakses un kontroles centram. VM arī novirzīti apmēram 1,4 miljoni eiro, lai palielinātu vakcinācijas aptveri.