Nozīmīgākās izmaiņas saistītas ar publiskās infrastruktūras attīstību un Jūrmalas kā Latvijas vienīgās kūrortpilsētas statusa stiprināšanu, neskarot īpaši aizsargājamās dabas teritorijas. Jūrmala ir pirmā pašvaldība Latvijā, kas teritorijas plānojumu ievietos valsts izveidotajā informācijas sistēmā geolatvija.lv un ieviesīs jaunu funkcionālo zonējumu, atbilstoši Ministru kabineta 2013.gadā pieņemtajam regulējumam par vispārīgajiem teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumiem.
Publiskās infrastruktūras attīstībai pašvaldība paredzējusi teritoriju peldbaseina būvei blakus Pumpuru vidusskolai J.Poruka ielā, paplašināta Lielupes vidusskolas infrastruktūras attīstībai nepieciešamā teritorija Aizputes ielā, būtiski paplašināta Slokas kapsētai paredzētā teritorija 8,5 hektāru apjomā, iezīmētas teritorijas Kūrorta parka izveidei Jaunķemeros (34 hektāri) un Kūrorta parkam Ķemeros (18,6 hektāri), iezīmēta vieta degvielas uzpildes stacijas izveidei Dzintaros, paredzēta 5,65 hektāru papildus teritorija Lielupes grīvas salā, lai attīstītu aktīvās atpūtas / rekreācijas zonu pie Jūrmalas ostas ārpus dabas aizsargājamās teritorijas.
Raksti par tēmu
Latvija zaudēs 51,5 miljonu eiro Militārās mobilitātes fonda finansējumu apvienotajam tiltam pār Daugavu
LETA
Diskusijas ar autoceļu būvniekiem par risku sadales mehānismu turpinās
LETA
LAU Infra Grupa apgrozījums sasniedz 17,3 miljonus eiro
Dienas Bizness
Latvija zaudēs 51,5 miljonu eiro Militārās mobilitātes fonda finansējumu apvienotajam tiltam pār Daugavu
LETA
Diskusijas ar autoceļu būvniekiem par risku sadales mehānismu turpinās
LETA
LAU Infra Grupa apgrozījums sasniedz 17,3 miljonus eiro
Dienas BiznessKūrorta un tūrisma jomas attīstībai paplašinātas teritorijas ar kurortoloģiju saistītu veselības centru attīstībai Buļļuciemā un Dzintaros, noteikta teritorija Dubultos starptautiska mēroga kūrorta objektu attīstībai. Tāpat plānots, ka specifiskiem kūrorta objektiem, piemēram, Baltic Beach hotel, tiks atļauts palielināt stāvu skaitu līdz 12 stāviem. Savukārt Jaundubultu attīstības teritorijā gar Lielupes krastu varētu veidot 7-10 stāvu apbūvi.
Vieni no diskutablākajiem un pretrunīgākajiem priekšlikumiem, kas iekļauti grozījumu pirmajā redakcijā, ir teritorijas plānojuma atļautās izmantošanas iespējas Meža prospektā, teritorijā starp 9.un 13.līniju un E.Birznieka-Upīša ielas turpinājumā 11.-13.līnijā, lai racionāli izmantotu pilsētas centra teritorijas, kurās pieejama inženierkomunikāciju infrastruktūra.
Kopumā grozījumi apbūves parametru izmaiņās nav samazinājuši vai pasliktinājuši īpašumu attīstības iespējas.
