Tā intervijā DB apgalvo a/s KVV Liepājas metalurgs valdes loceklis Igors Talanovs.
Fragments no intervijas:
Raksti par tēmu
Latvijas Bankas ekonomiste: farmācija ir Latvijas produktivitātes līdere
Dienas Bizness
Food Union piena produktu virziens turpinās darbību kā Rīgas piena kombināts
Dienas Bizness
LSEZ NorSAF un ASV uzņēmums KBR noslēdz licences līgumu SAF un eSAF ražošanai Latvijā Eiropas tirgum
Dienas Bizness
Latvijas Bankas ekonomiste: farmācija ir Latvijas produktivitātes līdere
Dienas Bizness
Food Union piena produktu virziens turpinās darbību kā Rīgas piena kombināts
Dienas Bizness
LSEZ NorSAF un ASV uzņēmums KBR noslēdz licences līgumu SAF un eSAF ražošanai Latvijā Eiropas tirgum
Dienas Bizness«Pie pašreizējām armatūras tirgus cenām un energoresursu izmaksu līmeņa rentabla ražošana nav iespējama. Zaudējumus jau neviens nefinansēs. Ir iespēja ražošanu turpināt, optimizējot elektroenerģijas izmaksas. Tas, ka energoietilpīgi uzņēmumi Eiropā ir atbrīvoti no obligātā iepirkuma komponentes maksāšanas, nav nekāds noslēpums. To varētu darīt arī Latvijā. Tēraudkausēšana pērnā gada maijā pierādīja, ka tā var būt bez zaudējumiem pie elektroenerģijas cenas 45 eiro/MWh, ja ņem, vērā, ka Nord Pool Baltijā elektrības cena naktī jau ir bijusi ap 30 eiro/MWh, bet te vēl jāpieskaita klāt elektroenerģijas sadales un pārvades tarifs. Varbūt tad, kad tiks pabeigta Lietuvas – Zviedrijas savienojuma izveide, elektroenerģijas cena varētu būt ap 25 eiro/MWh apmērā. Vēl viens piemērs – decembrī uzņēmumā viesojās Siemens speciālisti, lai izvērtētu iespējas veikt tehniskos uzlabojums, kas ļautu ieekonomēt aptuveni 20 eiro/t pārejā no šķidrā tērauda uz stiegrām, taču izrādījās, ka pie pašreizējās elektroenerģijas cenas ietaupījuma vietā (kā tas darbojas, piemēram, Ķīnā) tas vēl radīs zaudējumus.
Valsts struktūras nosaka arī dzelzceļa tarifus, tajos var rast nelielas iespējas, kā atbalstīt uzņēmumu. Ja valsts neko nevēlas darīt, tad risinājums ir rūpnīcas konservācija, taču tās ir darba vietas, eksporta ienākumi, nodokļi Latvijas valstij un jo īpaši Liepājas pašvaldībai. Faktiski valstij ir jāizdara izvēle – ko tā vēlas. Var jau visu novelt uz uzņēmuma īpašniekiem un vadību un pārmest viņu nespēju vadīt šo ražošanu, tomēr vieni paši mēs neko izdarīt nevaram. Pie kā lai vēršamies pēc atbalsta, ja pasaules tirgus tendences ir tādas, kādas tās ir, nevis tādas, kādas gribētos redzēt.»
Visu interviju Metalurgu velk atvarā lasiet 8. februāra laikrakstā Dienas Bizness.
