Režisora Pītera Džeksona filma Hobits: Negaidīts ceļojums visā pasaulē nopelnījusi vienu miljardu ASV dolāru un tādējādi kļuvusi par vienu no piecpadsmit filmām vēsturē, kas spējušas nopelnīt vairāk nekā miljardu dolāru.

Kopumā filma, kura savu pirmizrādi pieredzēja 14. decembrī, kinoteātros nopelnījusi 1 001 134 922 ASV dolāru. No šīs summas 301 miljons nopelnīts ASV tirgū, atsaucoties uz Box Office Mojo datiem vēsta Mashable.

Prognozēts, ka Hobitam peļņu izdosies audzēt vēl vairāk, jo Tolkīna slavenā darba ekranizācijas nesen parādījusies arī Ķīnas kinoteātros.

Kinostudija Warner norāda, ka ir ļoti lepna par filmas panākumiem un apsveic tās režisoru, aktierus un citus cilvēkus, kas piedalījās Hobita uzņemšanā.

Peļņas rekords pieder Džeimsa Kamerona 2009. gadā uzņemtajai fantastikas filmai Avatars, kas savas izrādīšanas laikā pasaules kinoteātros spēja nopelnīt 2,78 miljardus ASV dolāru. No tiem 760 miljonus dolāru Avatars nopelnīja ASV. Divu miljardu dolāru robežu līdz šim ir izdevies pārsniegt vien 1997. gadā uzņemtajam Titānikam, kas spēja nopelnīt 2,18 miljardus ASV dolāru.

Aizvadītā gada visvairāk nelegāli lejupielādētā kinofilma bija The Hobbit: An Unexpected Journey (Hobits: Negaidīts ceļojums), liecina vietnes TorrentFreak.com apkopotie dati.

Ar programmas BitTorrent palīdzību filma tikusi lejupielādēta 8,4 miljonus reižu.

Filmu Hobits: Negaidīts ceļojums kinoteātros sāka rādīt 2012.gada decembrī. Kinolentes globālie kases ieņēmumi pārsniedza vienu miljardu ASV dolāru (72,5 miljonus eiro).

Pirmā daļa jaunzēlandiešu režisora Pītera Džeksona triloģijā apsteidza Kventina Tarantino vesternu par verdzības laikmetu Django Unchained (Atsvabinātais Džango) un jaunāko Fast&Furious (Ātrs un bez žēlastības) turpinājumu.

Kā jau ziņots, novembrī pirmoreiz pastāvēšanas vēsturē samazinājās lejupielādes pakalpojuma BitTorrent datu plūsma ASV, par ko galvenokārt jāpateicas bezmaksas alternatīvu popularitātei. Eiropā gan pirātisma rādītāji joprojām aug.

Ar slaveno kino dižpārdokli saistītais tūrisma uzrāviens rādītājos apsteidz Jaunzēlandes tradicionālo piensaimniecību, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Krītošās piena cenas pasaulē ir 80% Jaunzēlandes piensaimniecību «iestūmušas sarkanajā zonā», atsaucoties uz valsts Centrālo banku, raksta Bloomberg.

Lekno ganību vietā Jaunzēlandē ienesīgāk ir izrādījies audzēt zāli uz mājokļu jumtiem. Tiesa, mājokļi ir īpaši – tie izbūvēti Matamata pilsētas apkaimes reljefajā ainavā valsts ziemeļos Džona Ronalda Rūlela Tolkīna romānu Hobits un Gredzenu pavēlnieks ekranizācijām, kas kalpo par magnētu starptautiskajam tūrismam.

Sevišķi Matamata apkārtnes lauksaimniecības zemes īpašniekiem lauku tūrisms pēdējos pāris gados ir izrādījies ienesīgāks par savu īpašumu izīrēšanu ganībām, raksta Bloomberg. Režisora Pītera Džeksona vizualizētais hobita Bilbo Maišelnieka tēls ir globāli atpazīstama «preču zīme», un Jaunzēlandes priekšrocība, ko tā arī nekavējas izmantot, ir fakts, ka autentiska saskare ar to iespējama vienīgi Matamatas pauguros.

ASV kinostudiju plāni līdz 2013. gada beigām pilnībā pārtraukt kinofilmu ražošanu uz 35 mm kinolentēm iezīmē līdzšinējās kino izrādīšanas tehnoloģijas laikmeta beigas, piespiežot kinoteātrus visā pasaulē pāriet uz digitālajām iekārtām vai arī pārtraukt savu darbību. Apdraudēto kinoteātru pārstāvji cer uz valsts palīdzību, jo ar pašu līdzekļiem augstās digitalizācijas izmaksas segt neizdosies, raksta laikraksts Diena.

«Daļa studiju jau ir paziņojušas, ka tiks pārtraukta ražošana uz 35 mm kinolentēm, savukārt FOX studija pārtrauks piegādāt kopijas no 1. jūlija,» filmu ražotāju nodomus skaidrojusi Ilze Roķe, Forum Cinemas Izplatīšanas nodaļas vadītāja.

Kinoteātriem tā neesot jauna ziņa, gatavošanās notikusi jau vairākus gadus. «Ir trīs kinoteātri, kas pēc 1. jūlija varēs pilnvērtīgi strādāt. Visiem pārējiem kinoteātriem jau ir problēmas,» laikrakstam norādījusi I. Roķe. Privāto kinoteātru turpmākā nākotne esot atkarīga no katra uzņēmēja iespējām, savukārt pašvaldību kinoteātriem vienā otrā vietā būšot nepieciešams pilnīgs pašvaldības atbalsts.

Uz Zviedrijas salas drīzumā taps reālās dzīves hobitu ciemats. Dīvainais mājokļu projekts tiek dēvēts par pirmo tādu pasaulē, vēsta thelocal.se.

Hobiti ir autora Dž. R. R. Tolkīna izdomātas būtnes, kas izceļas ar savu mazo augumu un miermīlīgo dabu. Hobiti pirmoreiz ir pieminēti grāmatā Hobits.

Kā norādījis britu hobitu māju arhitekts Saimons Deils (Simon Dale), hobiti ir videi draudzīgas dzīves paraugs. «Hobiti attēlo cilvēkus, kuri dzīvo mierīgu dzīvi harmonijā ar dabu,» viesojoties Stokholmā, stāstījis 35 gadus vecais Deils. Viņš ieradies, lai plānotu 30 māju projektu Muskö, salā, kas atrodas apmēram 40 kilometrus no Stokholmas centra. Salas pirmā hobitmāja būšot gatava līdz 2014. gada vidum, bet visu ciematu esot plānots pabeigt tuvāko gadu laikā.