11 ģimenes ārsti nosūtījuši vēstuli premjeram, politiķiem un medijiem, aicinot pievērst uzmanību lētākiem medicīnas laboratoriju pakalpojumiem, kam valsts nepievērš uzmanību.

Medicīnisko analīžu uzņēmums SIA IDC Latvia, kam pieder ar modernām iekārtām aprīkota laboratorija, ir gatava nodrošināt valstij krīzes situācijai atbilstošas cenas plaša spektra medicīnas laboratorijas pakalpojumiem. Taču valsts nav ieinteresēta pat uzsākt sarunu procedūru ar kompāniju, līdz ar to turpinot iepirkt līdzvērtīgus pakalpojumus par nesamērīgi augstākām cenām, teikts vēstulē. Valstij būtu iespēja ietaupīt līdz pat vairākiem miljoniem latu gadā, taču tā gadiem ilgi nav neko darījusi, lai tas notiktu. Vienīgais arguments no VOAVA (tagad VNC – Veselības Norēķinu Centrs) puses ir formālas atrunas par ierasto atlases procedūru pārskatīt līgumu reizi divos gados. Uzskatām, ka tik smagas krīzes apstākļos ar birokrātiskām atrunām nepietiek, nepieciešams taupīt – it īpaši, ja runa ir par tiešām lieliem ietaupījumiem, raksta mediķi.

Uzņēmums SIA "Titled" kā nepamatotas noraida Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra izteiktās pretenzijas par piegādātajiem respiratoriem un prasījumu par izdevumu atlīdzināšanu, aģentūrai LETA pavēstīja "Titled" īpašnieks un valdes loceklis Nauris Grosu.

Viņš informēja, ka "Titled" ir saņēmis Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra 11.novembra vēstuli, kurā centrs informē kompāniju par tās piegādāto respiratoru pielīdzināšanu jaunām Eiropas Savienības standarta EN 149:2001 prasībām.

"Rūpīgi izvērtējot Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra vēstules saturu, tostarp izteiktās pretenzijas kopsakarā ar objektīvi pastāvošajiem faktiskajiem apstākļiem, savstarpēji noslēgtā līguma noteikumiem, Latvijā spēkā esošo tiesību aktu normām, varu teikt, ka Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra pretenzijas, kā arī pieteiktais prasījums par izdevumu atlīdzināšanu pilnībā tiek noraidīti kā nepamatoti," uzsvēra Grosu.

Atlaižu veikalu kompleksa VIA JURMALA Outlet Village būvniecības ietvaros plānots uzstādīt reklāmas iekārtu, kas būs 380 metrus gara, 3,2 metrus augsta un kā aizsargsiena atdalīs iepirkšanās centru no šosejas Rīga - Jūrmala.

Ideja «atdzīvināt» ar reklāmu aizsargmūri gar šoseju pieder projekta galvenajam arhitektam Andrim Bērziņam.

«Domāju, ka nevienam no Eiropas autletiem nav iespēju izveidot iespaidīgu mākslas objektu 20 metru attālumā no lielceļa, pa kuru gadā pārvietojas 13 miljoni automašīnu. Pastāv viedoklis, ka nav iespējams pamanīt detaļas uz plakāta, kas stāv paralēli ceļam, braucot ar ātrumu 90 km stundā, bet mūsu gadījumā tam nav nozīmes. Iedomājieties piecus metrus lielu, melnu PUMA kaķi vai ļoti pazīstamo LEVI’S logotipu, kura platība ir 18 m². Mēneša laikā šosejas «pastāvīgie apmeklētāji» varēs atcerēties visus jaunā tirdzniecības centra zīmolus,» komentē A.Bērziņš.

Eiropa vienmēr bijusi visai "dažāda", kas nozīmējis, ka šajā pasaules daļā plaukst labs fons domstarpībām.

Pati Eiropas Savienība (ES) pamatā tika dibināta kā miera savienība, kuras galvenais mērķis bija tas, lai vecajā kontinentā vairs nebūtu kara. Varētu teikt, ka notika izvēle par labu birokrātijai un dažādu veidu citām ķildām, bet galvenais – "nē" karam Eiropā.

Arī šobrīd daudzi šķēpi tiek lauzi starp reģiona ziemeļiem un dienvidiem, piemēram, par to, vai vajadzētu emitēt kopēju reģiona parādu. Plaisas Eiropā (starp ziemeļiem un dienvidiem) gan, šķiet, kļūst arvien plašākas, kas licis uzdot daudz jautājumus par to, kā ES un monetārais reģions varētu izskatīties nākotnē.

Ja ar to nepietiek, tad šomēnes ar pamatīgu akmeni pa ES kopējo ķildu pūzni atļāvās iesviest Vācijas Konstitucionālā tiesa, kura Eiropas Centrālās bankas (ECB) iepriekšējo aktīvu uzpirkšanu jeb kvantitatīvo mīkstināšanu (gandrīz trīs triljonu eiro apmērā) draudējusi atzīt par potenciāli nelikumīgu, ja šī iestāde tai nesagatavos savas darbības "proporcionalitātes izvērtējumu".

Tiekoties ar ļoti zinošiem cilvēkiem, saņēmu jaunāko informāciju, kas liecina, ka, iespējams, vēl ātrāk par Jaunupu aiz restēm varētu nonākt Jurašs. Tas ir atminējums mīklai, kāpēc JKP tik ātri piekrita Jaunupa izgudrotajam «Kariņa variantam» un ar izmisumu cīnījās par to līdz pēdējam. Taču dziesma ir nodziedāta – Gobzems ir sitis Jaunupa kārti!

Bordāna kungs, atveriet taču acis! Jums jau laicīgi jāsāk gatavot runa gadījumam, ja Jurašs nonāktu uz apsūdzēto sola, nevis jāstāsta pekstiņi par viņu kā «labāko iekšlietu ministru». Beidziet būt «vilkaču uzplečos» «peška» – tikai bandinieks jumtotāju un shēmotāju spēlē! «Kriša» jeb «jumts» sāka ar «spirt, vodka, sigareti» piesegšanu. Līdz, tā izskatās, bija arī aizgājis līdz tramvajiem un trolejbusiem. Ir pienācis laiks pateikt – stop!

Jaunupa/Strīķes plāns acīmredzot bija ar Kaimiņa palīdzību Kariņa valdības konstrukcijā ievilkt KPV LV. Arī Kaimiņš tika nokautēts trīs stundas garajā KPV LV frakcijas sēdē. Jaunups varēja gribēt Gobzemu izmest kā izlietotu prezervatīvu. Taču par tādu pārvērtās aktieris, kurš Jaunupa lugā «pagūlās» zem Strīķes. Kaimiņa kungs, ierakstiet Juraša sarunu ar Strīķi! Varbūt jūsu atbalstītāji tad aizmirsīs šo nesmuko ainiņu, kurā «jaunais spēks» krīt cīņā par vecās Vienotības valdību!

ASV un Eiropas biržu indeksi otrdien pieauga, atkopjoties pēc pirmdienas krasā krituma, kuru bija izraisījusi ASV-Ķīnas tirdzniecības konflikta saasināšanās pēdējās nedēļas laikā.

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien nosauca šo konfliktu par «nelielu ķildu», bet sacīja, ka Vašingtona vēl arvien apsver muitas tarifu noteikšanu atlikušajam Ķīnas preču importam 300 miljardu ASV dolāru vērtībā.

Daži analītiķi tomēr uzskatīja tirgu pirmdienas reakciju par pārspīlētu un turpina gaidīt ASV un Ķīnas vienošanos. Abas puses ir paziņojušas, ka gaida tālākas sarunas, un Tramps sacīja, ka viņš tiksies ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu jūnijā G20 samitā Japānā.

«Akcijas mēģina atgūt kaut ko no zaudētā, bet vēl dominē vispārējā piesardzības gaisotne,» atzīmēja tirdzniecības firmas IG analītiķis Kriss Bošamps.

Naftas cenas otrdien pieauga, tirgus dalībniekiem pievēršot uzmanību Tuvo Austrumu problēmām, sabotāžas uzbrukumiem diviem Saūda Arābijas naftas tankkuģiem, un augošai krīzei Venecuēlā.

Konkrētu uzņēmēju interešu lobēšana, tam izmantojot Valsts prezidenta padomnieces statusa piešķirto autoritāti, tostarp daloties ar ierobežotas pieejamības informāciju - šāds, pēc informētu pietiek.com avotu teiktā, ir patiesais iemesls, kādēļ trešdien rīta agrumā tika paziņots par darba uzteikšanu prezidenta Andra Bērziņa padomniecei ekonomikas, uzņēmējdarbības un nodarbinātības jautājumos Elīnai Eglei.

Rīgas pils paziņojums par darba attiecību pārtraukšanu ar Egli ticis izplatīts, lai uz ārpusi dotu skaidru vēstījumu: viņa vairs nav pilnvarota runāt prezidenta vārdā, vēsta portāls.

Vairāk nekā 600 miljonu vērtais vilcienu a/s Pasažieru vilciens iepirkuma konkurss, valstij piederošās bankas Citadele pārdošana, airBaltic liktenis - tie ir daži no «lielgabarīta» jautājumiem, kuriem pastiprinātu interesi, izmantojot savu prezidentam pietuvinātas personas statusu, izmantojusi Egle. Par diviem pirmajiem jautājumiem - vilcienu iepirkumu un Citadeles pārdošanu, pēc pietiek.com rīcībā esošās informācijas, Egle Rīgas pils vārdā lūgusi operatīvo informāciju no atbildīgajām - Satiksmes un Ekonomikas - ministrijām.

Otrdien Eiropas akciju tirgos turpinājās kritums, jo investoru vidū aug stress par ASV valdības darba pārtraukuma iespējamo ietekmi uz ekonomikas veselību.

Tāpat investoru uzmanība pievērsta gaidāmajai uzņēmumu trešā ceturkšņa finanšu datu publiskošanai.

«Investori ir nervozi ASV politisko ķildu dēļ, kaut arī mēs uzskatām, ka pēdējā brīdī tiks rasts kompromiss,» aģentūrai Bloomberg sacījis Union Investment Privatfonds fondu menedžeris Karstens Hilks.

Pirmdienu Standard&Poors 500 indekss noslēdza četru nedēļu zemākajā līmenī. Arī Eiropas akciju tirgi pirmdien piedzīvoja kritumu un otrdien to turpināja. Tā Stoxx Europe 600 samazinājās par nepilniem 0,5%, Lielbritānijas FTSE 100 – par 0,72%, Vācijas DAX 30 – par 0,19%, bet Francijas CAC 40 – par 0,43%.

“...lai Aizsardzības ministrijai jebkurā brīdī būtu operatīvi pieejama informācija, kas varētu kalpot par pamatu iespējai atgūt nomas objektu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resora vajadzībām, izbeidzot nomas līgumus bez būtiskiem papildu izdevumiem no valsts budžeta”.

Tā skan Valsts kontroles revīzijas ziņojuma Vai īpašumu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resors pārvaldījis valsts interesēs? būtiskākā rekomendācija Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

SIA Arsan, kas noslēdzis neapdzīvoto telpu nomas līgumu uz 40 gadiem ar NBS pirms vairāk nekā 20 gadiem, lielākā ķeza ir, ka VK rekomendācija armijā ir uztverta kā nepārprotama pavēle. Uzņēmuma valdes loceklis Endo Lapsa pēc ilgstošas komunikācijas ar Aizsardzības ministriju un NBS sapratis, ka jāvēršas pie civilām amatpersonām pēc taisnības, un uzrakstījis vēstuli premjeram un aizsardzības ministram ar situācijas skaidrojumu, tomēr atbildi turpat divu mēnešu laikā tā arī nav saņēmis. Tikmēr objektā notiek kaut kas, ko var pielīdzināt reiderismam uzņēmējdarbības vidē ar to atšķirību, ka šajā gadījumā to realizē NBS un Aizsardzības ministrija. Dienas Bizness lūdza Endo Lapsu skaidrot situāciju īsāk un tiešāk, nekā tas darīts četru A4 formāta lapaspušu garajā vēstulē premjeram, kuru gan pilnā apmērā pievienojam intervijas noslēgumā.

Daudzi C hepatīta slimnieki no šā gada bijuši pārsteigti, ka Rīgas Austrumu slimnīcā par svarīgām analīzēm, kurās nosaka vīrushepatīta slodzi, prasa samaksu, lai gan pērn šīs analīzes bija valsts apmaksātas, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Bez šo analīžu veikšanas ārstēt C hepatītu ir veltīgi, laikrakstam norādījis apvienības HIV.LV vadītājs Aleksandrs Molokovskis. Taču slimniekam pašam, kuram jāmaksā arī ievērojams līdzmaksājums par C hepatīta ārstēšanā nepieciešamajiem medikamentiem, šos laboratoriskos izmeklējumus apmaksāt praktiski neesot iespējams, jo tie var izmaksāt ap simt latu.

Veselības ministre Ingrīda Circene atvainojusies slimniekiem un norādījusi, ka naudu viņi varēs saņemt atpakaļ.

Šā gada sākumā vairāki slimnieki, kuriem ir hronisks C hepatīts, saņēmuši ziņu no ārstiem, ka Nacionālais veselības dienests (NVD) vairs neapmaksā vairākus izmeklējumus, tostarp arī HCV-RNS (vīrushepatīta C) analīzi. «Mana ārstējošā ārste pateica, ka par to man būs jāmaksā pašai. Un tas maksās gandrīz simt latu,» Neatkarīgajai stāstījusi kāda C hepatīta slimniece.

Anglijā negaidīti mirušās latvietes Astrīdas Jankovskas meitas stingri apņēmušās noskaidrot mātes patieso nāves cēloni. Ārsta noteiktais nāves cēlonis tuviniekus nepārliecina, vēsta laikraksts Diena.

Arī fakts, ka ārstējošais ārsts mēģina atrunāt tuviniekus no nāves cēloņa ekspertīzes noteikšanas, uzticamību Lielbritānijas medicīnas personālam neviešot. Tikai palielina aizdomu ēnu, ka ģimenes pieņēmums - māte saindējās, strādājot ar ķimikālijām, - varētu būt patiess, pārliecinātas meitas. Uz Angliju peļņā aizbraukušās pirmspensijas vecuma sievietes darbs bija saistīts ar ziedu griešanu, informē laikraksts.

Šajā nedēļā meitas cerot saņemt ekspertīzes rezultātus, kas bažas apstiprinās vai arī ne. Nelaiķes meitas arī vērsušās ziedot.lv ar lūgumu palīdzēt pārvest mājās mammu. Vajadzīgā nauda esot gandrīz savākta.

Radošās izcilības festivālā ADwards pa diviem meistarības ordeņiem saņēmusi reklāmas aģentūras !MOOZ un McCann Erickson Riga, bet Grand Prix balva netika pasniegta.

Vakar noslēdzās ceturtais radošās izcilības festivāls Adwards, ko organizē Latvijas radošo direktoru klubs. Šī gada meistarības ordeņu pasniegšanas ceremonija ir iezīmīga ar faktu, ka iepriekšējos gados godalgotākā aģentūra !MOOZ vairs nevar lepoties ar triumfējošu pārākumu pār citām aģentūrām.

!MOOZ kampaņa Ceļu satiksmes drošības departamentam Ir labi būt labam saņēma 2. pakāpes meistarības ordeni kategorijā Animācija. Tāpat aģentūra dabūja 2. pakāpes ordeni kategorijā Sociālā reklāma CSDD kampaņai Par drošības jostu lietošanu. Jāpiebilst, ka šajā kategorijā 2. pakāpes ordeni saņēma arī aģentūra Young&Hungry ar Latvijas Zvērinātu notāru padomes kampaņu Dia:logs.

Aizkraukliešu Kintijas un Dāvida Kleimaņu uzņēmums DK Vetmed Plus sadarbībā ar Vācijas ražotājiem radījis mitro barību suņiem Amber, kuras sastāvā ir mīdijas.

Jau desmit gadus Kleimaņu ģimene ārstē aizkraukliešu četrkājainos draugus klīnikā DK Vetmed, viņiem pieder arī veterinārā aptieka, kur var iegādāties ne tikai medikamentus un vitamīnus, bet arī profesionālo un ārstniecisko barību dzīvniekiem. «Šobrīd viens no visvairāk pirktajiem produktiem ir konservi Amber,» ir gandarīti vetārsti, kuri ir iemēģinājuši roku arī uzņēmējdarbībā. Pērn no Aizkraukles novada pašvadības viņi saņēmuši uzņēmēju «Oskaru» kategorijā Jauns produkts. Klīnikā nepārtraukti valda rosība, un tikai tad, kad telpas pamet pēdējais pacients – vācu aitu suns Darko –, izdodas parunāties ar tās saimniekiem.

Darba pilnas rokas

Būvuzņēmējs Ainārs Pauniņš notiesājošam spriedumam esot gatavs. Intervijā uzņēmējs, kura vārds šobrīd bieži tiek piesaukts gan saistībā ar Maxima traģēdiju, gan uguns postījumiem Rīgas pilī, stāsta par Latvijas būvniecības tirgus īpatnībām, vājajiem posmiem un arī problēmu iemesliem.

Kā ir mainījusies jūsu dzīve kopš Zolitūdes traģēdijas?

Tas, kas notika Zolitūdē, bija briesmīgi. Es to pārdzīvoju divas trīs reizes vairāk nekā daudzi citi. Traģēdija ir skārusi arī manus ģimenes locekļus un tuviniekus. Es jūtu milzīgu morālo līdzatbildību par to, kas ir noticis, jo nekas tāds nedrīkstēja notikt. Tas nedrīkst atkārtoties. Mēģinām noskaidrot cēloņus notikušajam, tāpēc esam piesaistījuši gan vietējos, gan britu ekspertus, kas dod savus slēdzienus. Sadarbojamies arī ar tiesībsargājošajām institūcijām. Kopš Zolitūdes traģēdijas veicam dubultu drošības kontroli būvniecības objektos. Tas nozīmē, ka objektā būvniecības laikā būvuzraugs izvērtē visas konstrukcijas, dodot slēdzienu par to nestspēju un citām īpašībām saskaņā ar projektu. Šādu pašu pārbaudi veicam, kad objekts tiek nodots ekspluatācijā.

Turpinoties tā dēvētās būvnieku lietas, kurā Konkurences padome (KP) sodījusi 10 būvniekus par dalību kartelī, izskatīšanai Administratīvajā tiesā, klajā nāk jauni fakti un blaknes, kas saistīti gan ar tiesas procesu, gan ar pašu lēmumu, iespējamajiem pārkāpumiem un neatbilstībām.

Šobrīd, faktiski jau ir skaidrs, ka būvnieku lieta Latvijas Universitātei (LU) radīs apmēram 1,7 miljonu zaudējumus, liecina tiesas materiāli.

Jau iepriekš ir izskanējis viena no būvniekiem "Velves" īpašnieka “MN Holding” no Konkurences padomes atšķirīgs viedoklis par "Velves" izlīguma slēgšanas ar KP apstākļiem. Atgādinājumam, "Velve" ir viens no būvniekiem, kura darbībās padome konstatēja karteli, bet kurš pamanījās pašā pēdējā brīdī ielēkt vilciena pēdējā vagonā - noslēgt ar padomi izlīgumu un tāpēc tam bija jāmaksā mazāks naudas sods kā arī tas izvairījās no lieguma piedalīties publiskajos iepirkumos. Kamēr padome to pamato ar Velves iesniegtajiem papildus pierādījumiem, pati Velve apgalvo, ka nekādus papildus pierādījumu nav sniegusi. Uz šīm padomes un "Velves" īpašnieka pretrunām par vieniem un tiem pašiem apstākļiem lietā tiesai norāda arī lietas dalībnieki, uzskatot par pretrunīgiem.

Ģenerālprokuratūra par korupciju nolēmusi sākt kriminālvajāšanu pret uzņēmēju Jūliju Krūmiņu, viņa meitu Maiju Čerņavsku un kādu Veselības inspekcijas (VI) amatpersonu, lai gan pret Jūrmalas domes priekšsēdētāju Gati Truksni (ZZS) pagaidām apsūdzību nolemts necelt un viņa kriminālprocess nodots atpakaļ Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) papildu izmeklēšanai, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB šodien paziņojumā presei raksta, ka 20.aprīlī lūdzis Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret VI amatpersonu, Jūrmalas pašvaldības amatpersonu, fizisku persona, kā arī komercsabiedrības valdes locekli. Aģentūrai LETA zināms, ka pašvaldības amatpersona ir Truksnis, fiziska persona ir Krūmiņš, bet komercsabiedrības valdes locekle ir Čerņavska.

VI amatpersonu lūgts apsūdzēt par diviem noziegumiem, kas saistīti ar kukuļņemšanu un vienu noziegumu, kas saistīts ar dienesta viltojumu. Jūrmalas pašvaldības amatpersonu bija ierosināts apsūdzēt par diviem noziegumiem, kas saistīti ar kukuļņemšanu.

Tāpat koruptīvā noziegumā lūgts apsūdzēt komercsabiedrības valdes locekli, bet pret viņa radinieku ierosināts sākt kriminālvajāšanu par trīs noziegumiem, kas saistīti ar kukuļdošanu.

Par kukuļošanu apsūdzētais uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš šodien uz tiesas sēdi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ieradās tērpies 20.gadsimta 30.gadu cietumnieka kostīmā, ko papildināja plastmasas rokudzelži, nogrimēta seja un galva.

Tiesas ārpusē Krūmiņš sanākušajiem žurnālistiem atstāstīja sengrieķu teiku par Diogēnu, kurš meklējis taisnību ar lukturi, Krūmiņš sacīja «es esmu ieradies uz šo tiesu meklēt savu taisnību, jo esmu absolūti nevainīgs».

Tiesas sēdi apmeklēja arī bijušais politiķis Jānis Jurkāns, kurš sēdēja blakus Krūmiņam un tiesai norādīja, ka ieradies, lai uzņēmēju atbalstītu.

Bez Krūmiņa šajā lietā apsūdzēta arī viņa meita Maija Krieviņa un Veselības inspekcijas (VI) amatpersona Tatjana Morozova.

Jau vēstīts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pērn aprīlī presei izplatīja paziņojumu, kurā bija norādīts, ka birojs lūdz Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret VI amatpersonu, Jūrmalas pašvaldības amatpersonu, fizisku personu, kā arī komercsabiedrības valdes locekli. Aģentūrai LETA zināms, ka pašvaldības amatpersona ir Jūrmalas mērs Gatis Truksnis, fiziska persona ir Krūmiņš, bet komercsabiedrības valdes locekle ir Krieviņa, savukārt VI amatpersona ir Morozova.

Uzņēmējdarbībai ir daudz priekšrocību un ieguvumu, bet ir arī savi pavisam nopietni draudi: ekonomiski aktīvāko pilsētu iemītnieku dzīve rit kā uz pulvera mucas, kas var sprāgt cilvēku nolaidības, dabas kataklizmu vai nepietiekamas kontroles gadījumā.

Ekoloģiskās nedienās cietušie no kļūdām mācās, tomēr, pat ja risku dažviet izdevies samazināt līdz minimālajam, tas tomēr pastāv. Diskusijas par bīstamu vielu klātbūtni blīvi apdzīvotās vietās no jauna aktivizējuši plāni būvēt minerālmēslu pārkraušanas termināli Kundziņsalā. Amonija nitrāts bieži tiek izmantots pašdarinātos spridzekļos, jo tā ir brīvi nopērkama un sprādzienbīstama viela. Tiesa gan, šis objekts ne tuvu nav vienīgais bīstamais Latvijā. Valsts, reģionālas vai vietējas nozīmes paaugstinātas bīstamības objektu saraksts ir plašs – tajā galvenokārt atrodamas ar gāzes, degvielas, naftas un citu ķīmisko vielu glabāšanu saistītas vietas.

Nekustamā īpašuma investīciju tirgus šogad būs aktīvs; interesi un naudas pieplūdumu komercīpašumos sekmē arī zemās procentlikmes

Salīdzinot ar 2014. gadu, pērn par 25 % audzis kopējais investīciju apjoms gan Centrālās un Austrumeiropas reģionā, gan Baltijā. 2015. gads Baltijā bija ļoti aktīvs, vērtējot pēc kopējā komercīpašumos ieguldīto līdzekļu apjoma, kā arī jaunu investoru ienākšanas. Kopējais investīciju apjoms Baltijas valstīs 2015. gadā sasniedza 1,1 miljardu eiro, kas ir lielākais rādītājs kopš 2007. gada. Tas gan veidoja 9% no kopējā investīciju apjoma Centrālās un Austrumeiropas reģionā, šādu informāciju ir apkopojusi kompānija CBRE. Visvairāk naudas starp Baltijas valstīm ieplūda Igaunijas īpašumu tirgū. Savukārt populārākais sektors – tirdzniecības objekti. DB jau ziņoja, ka starp lielākajiem darījumiem Baltijā bija Rīgas tirdzniecības centru Alfa, Mols, Dole nonākšana pasaules lielākā aktīvu pārvaldītāja Blackstone Real Estate Partners IV paspārnē; pēc Colliers International aprēķiniem, darījumu apjoms Baltijā varētu būt bijis pat lielāks – 1,4 miljardi eiro.

Daudzu pašvaldību prakse, aizņemoties valsts budžeta finansējumu pārlieku lielu, pašvaldības reālajai situācijai un vajadzībām neatbilstošu objektu būvniecībai, liecina par īstermiņa domāšanu un bezatbildīgu attieksmi pret saviem nākotnes izdevumiem, secinājusi Valsts kontrole (VK).

VK 15 pašvaldībās vērtēja šādu infrastruktūras projektu ekonomiskā pamatojuma esamību, kā arī to plānošanu un īstenošanu. Revīzijā atklājās visnotaļ bēdīga nākotnes aina. Lielākā daļa sporta un atpūtas objektu visdrīzāk nekad nevarēs sevi atpelnīt, un no pašvaldībām nepieciešamie uzturēšanas izdevumi ik gadu tikai pieaugs,informē VK pārstāve Līga Krapāne.

Valsts budžeta likumā ik gadu pašvaldību aizņēmumiem tiek paredzēti 118 miljoni eiro. Pašvaldību aktivitāte aizņēmumu pieteikumu iesniegšanā ir ļoti augsta, un pieprasīto aizņēmumu apjoms parasti pat pārsniedz budžetā noteikto limitu. Turklāt prakse liecina, ka tiek apstiprināti 99% aizņēmumu pieteikumu – pat, ja pašvaldība nav rūpīgi izvērtējusi projekta nepieciešamību. Rezultātā virknē pašvaldību ir ambiciozi un dārgi uzturami objekti, kas sevi nespēj atpelnīt un uzliek smagu finanšu slogu pašvaldību budžetiem pat uz vairākiem gadu desmitiem.

Lidostas, ceļi, tilti, termināļi, sūkņu stacijas, loģistikas centri – šīs un citas industriālās būves ir viens no ekonomikas virzītājiem un veido salīdzinoši nozīmīgu īpatsvaru visas būvniecības nozares kontekstā, secināts konferencē Izaicinājumi industriālajā būvniecībā - piemēri Baltijā.

Industriālo objektu pasūtītāji Baltijā ir valsts akciju sabiedrības, pašvaldības, komercuzņēmumi, Zemkopības ministrija, u.c, Db.lv norāda biedrības Building Design and Construction Council valdes locekle Agrita Lūse.

Aktivitāte šajā nozarē šobrīd ir liela, ko apliecināja arī konferencē sniegtais pārskats par 31 industriālo objektu, kas pēdējo gadu laikā tapis Baltijas valstīs (skatīt galerijā).

Objektu izmaksas mērāmas miljonos, tiek realizēti arī pārrobežu sadarbības projekti ar Eiropas fondu līdzfinansējumu, kā piemēram gudrais ceļš SMART E67, kas ietvēris mūsdienīga viedā ceļa aprīkojuma uzstādīšanu Latvijā un Igaunijā un ļaus autovadītājiem reāllaikā saņemt noderīgu informāciju par braukšanas apstākļiem.

Latviešu arhitekts Didzis Jaunzems ar komandu uzaicināti radīt laikmetīgu vides objektu īpaši Ansī ainavu festivālam.

Latvijas arhitekta un mākslinieku komanda jau otro reizi uzrunā vides objektu festivāla "Ansī ainavas" (Annecy Paysages) apmeklētājus. Šogad Latvijas komanda piedalās festivālā, izrādot vides objektu "Pinumu paviljons" (Wicker Pavilion), kura tapšanā tika piesaistīti arī Latvijas tradīciju kopēji, klūgu grozu pinēji.

Pagājušajā gadā Ansī ainavu festivālā līdzās daudzu pasaules mākslinieku darbiem varēja redzēt arī arhitekta D. Jaunzema un komandas vides objektu "UGUNS".

Kārsavā radīta vides objekta kopija nokļūst prestižā mākslas festivālā 

Latvijas simtgades ietvaros radītu vides instalāciju UGUNS, kas uzstādīta pie Latgales pilsētas...

Objekts pirmo reizi tika izstādīts pie Latgales pilsētas Kārsavas, dabas parkā Numernes valnis, taču oriģinālo objektu pamanīja un novērtēja arī festivāla organizatori Francijas Alpos, kur tika izveidota šī objekta kopija.

Šogad arhitekts ar komandu tika uzaicināti radīt laikmetīgu vides objektu īpaši Ansī ainavu festivālam. "Pinumu paviljonu veidojām kā laikmetīga dizaina un tradicionālās amatniecības apvienojumu. Tā ir vieta atpūtai un meditācijai Eiropas dārzos Ansī pilsētā. Paviljons saplūst ar apkārtējo ainavu un veido noēnotu telpu, kurā parka apmeklētāji var patverties no karstās vasaras saules. No paviljona paveras brīnišķīgi skati uz apkārt esošo dabu un ažūrā konstrukcija veido dinamiskus ēnu zālājā," stāsta D. Jaunzems.

Paviljons tika veidots, izmantojot koka režģa čaulas (grid shell) tehniku un pārklāts ar 262 tradicionāli pītiem klūgu groziem konusa formā, kurus veidoja Latvijas amatnieki. Nesošajai koka konstrukcijai izmantoti priedes koka dēļi. Laika gaitā koka konstrukcijas un pinumi iegūs dabisku pelēku nokrāsu un vēl vairāk saplūdīs ar apkārtējo dabu.

Festivāls "Annecy Paysages" notiek trešo gadu. Šogad pandēmijas Covid-19 dēļ sākotnēji festivāls tika atcelts, taču mēnesi pirms oficiālās atklāšanas organizatori tomēr lēma to vērt vaļā apmeklētājiem, ievērojot epidemioloģiskās drošības pasākumus. "Kamēr pasaule bija "apstājusies", mēs pieņēmām izaicinājumu doties uz ārzemēm un mēneša laikā radīt vides objektu par spīti visiem apgrūtinājumiem," stāsta D. Jaunzems.

"Visus izdevumus sedz festivāla organizatori "Annecy Paysages". Paviljona izmaksas, tajā skaitā dzīvošana astoņiem cilvēkiem un ceļš uz Franciju, kopā veidoja aptuveni 20 tūkstošus eiro.

Industriālu objektu, plašu teritoriju un arī privātpersonu īpašumu uzraudzību Latvijā tagad varēs veikt ar bezpilota gaisa kuģiem jeb dronu palīdzību, informē apsardzes uzņēmuma SIA "Eurocash1" pārstāvji.

"Eurocash1" šī mēneša sākumā drošības risinājumu, kas jau gadu darbojas Lietuvā un citās Eiropas valstīs, prezentēja jomas ekspertiem un aizsardzības struktūru pārstāvjiem. "Eurocash1" ir pirmā kompānija Baltijā, kas teritoriju un objektu apsardzē piedāvā dronu tehnoloģijas.

Apsardzes uzņēmums prognozē, ka jau tuvāko gadu laikā apsardze ar droniem kļūs par ikdienu vairumā ražošanas un būvniecības uzņēmumu, tā kļūs arvien pieprasītāka arī saules un vēja parku, kā arī privātmāju teritoriju apsardzē.

"Eurocash1" pārstāvji skaidro, ka droni, kas aprīkoti ar videokamerām, termokamerām, prožektoriem un skaļruņiem, var veikt objektu patrulēšanu un ietekmēt atturēšanos no prettiesiskas darbības veikšanas efektīvāk nekā cilvēki, tāpēc ekonomiski racionālāk ir tos izmantot, lai apsargātu lielas nelīdzena reljefa teritorijas gan dienas gaišajā laikā, gan, kas īpaši svarīgi, arī nakts stundās.

Reklāmas objektu izvietošanas attālums krustojumos tiks samazināts no 30 metriem uz 25 metriem, lēma valdība.

Šādus un līdzīgus labojumus paredz grozījumi Ministru kabineta «Noteikumos par reklāmas objektu vai informācijas objektu izvietošanu gar ceļiem, kā arī kārtību, kādā saskaņojama reklāmas objektu vai informācijas objektu izvietošana». Piemēram, palielināts no 30 uz 40 vienā plaknē lietojamo vārdu, attēlu vai simbolu skaits.

Precizēts, ka Ceļu satiksmes drošības direkcijas izvietotie satiksmes drošības jautājumos informatīvie plakāti nav uzskatāmi par reklāmu. Līdz 25 m samazināts arī attālums starp reklāmas objektiem, kas izvietoti viens aiz otra, papildinot noteikumus, ka tas neattiecas uz reklāmām, kas izvietotas sabiedriskā transporta pieturvietu paviljonos.

Ceļu satiksmes drošības padomes (CSDP) domnīcā ceturtdien plānots diskutēt par nosacījumiem digitālās reklāmas un informācijas objektu izvietošanai uz ēkām un gar ceļiem, mazinot iespēju novērst autovadītāju uzmanību no ceļa.

Domnīcā meklēs risinājumu saistībā ar digitālajiem reklāmas objektiem (ekrāniem), kas ir izvietoti uz ēkām un gar ceļiem, un var traucēt vadīt transportlīdzekli spilgta apgaismojuma dēļ, radot draudus satiksmes drošībai gan pilsētās, gan ārpus apdzīvotām vietām.

Šobrīd reklāmas objektu izvietošanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2005. gada 7. jūnija noteikumi Nr.402 "Noteikumi par reklāmas objektu vai informācijas objektu izvietošanu gar ceļiem, kā arī kārtību, kādā saskaņojama reklāmas objektu vai informācijas objektu izvietošana".

Lai arī noteikumos atrunāts, ka reklāmas objekti un informācijas objekti nedrīkst apžilbināt transportlīdzekļu vadītājus, tajos nav precīzi definēts, kas ir apžilbis transportlīdzekļa vadītājs.