ASV pārtikas gigants «Kraft Heinz Company» paziņojis par apņemšanos līdz 2025.gadam pilnībā atteikties no sprostos dētu olu izmantošanas savos produktos visā pasaulē.

Kompānija norāda, ka šī politika attieksies uz visām valstīm, kurās ir uzņēmuma filiāles, ieskaitot tās, kurās līdz šim nav bijusi ieviesta progresīva dzīvnieku labturības politika.

«Kraft Heinz» jaunā globālā politika palīdzēs reformēt dažas no viscietsirdīgākajām industriālās lopkopības praksēm. Lielākā daļa dējējvistu ir iesprostotas A4 izmēra lapas būra platībā, kur pavada gandrīz visu savu mūžu. Šīs vistas nevar pat izplest savus spārnus un cieš no ievainojumiem un izkropļojumiem, kas rodas no būtiskajiem dzīves telpas ierobežojumiem sprostu sistēmās, uzsver uzņēmums.

«Apņemoties izskaust sprostus no saviem olu piegādes tīkliem, «Kraft Heinz» pievienojas aizvien augošam uzņēmumu pulkam, kas publiski iestājas pret šo cietsirdīgo praksi,» norāda koalīcijas dējējvistu atbrīvošanas no sprostiem «Open Wing Alliance» dalīborganizācijas «Dzīvnieku brīvība» vadītājs Aivars Andersons. «Kraft Heinz» lēmums iezīmē būtisku soli sprostu ēras norietā, aicinot citus pārtikas uzņēmumus, restorānus un mazumtirgotājus veikt līdzīgas apņemšanās.»

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) AS «Valmieras stikla šķiedra» akcionāriem Heinz-Jürgen Preiss-Daimler un Beatrix Preiss-Daimler piemērojusi soda naudu 131 250 eiro apmērā par konstatētajiem Finanšu instrumentu tirgus likuma (FITL) pārkāpumiem, informē FKTK.

Nosakot akcionāriem piemērojamo soda naudas apmēru, FKTK ņēma vērā to finanšu stāvokli, kā arī to, ka akcionāri ir atzinuši pārbaudes rezultātā atklātos pārkāpumus.

Administratīvās lietas ietvaros FKTK, konstatēja, ka Heinz-Jürgen Preiss-Daimler un Beatrix Preiss-Daimler likumā paredzētajā termiņā nebija izpildījuši FITL 66. pantā noteikto pienākumu izteikt pārējiem AS «Valmieras stikla šķiedra» akcionāriem obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu. Tika konstatēts, ka Heinz-Jürgen Preiss-Daimler un Beatrix Preiss-Daimler kopš 2005. gada, ir rīkojušies saskaņoti, tieši un netieši iegūstot vairāk nekā 50% AS «Valmieras stikla šķiedra» lielu balsstiesību īpatsvaru. FITL 66. pants (redakcija, kas bija spēkā 13.07.2006.) paredz, ka personām, kuras rīkojas saskaņoti un kuras tieši vai netieši iegūst no akcijām izrietošās balsstiesības tādā daudzumā, ka šo personu balsstiesības sasniedz vai pārsniedz 50 procentus no akciju sabiedrības balsstiesīgo akciju kopskaita, ir pienākums izteikt citiem akcionāriem adresētu akciju atpirkšanas piedāvājumu. Pārbaudes gaitā FKTK konstatēja arī pārkāpumus informācijas par veiktajiem darījumiem ar akcijām atklāšanas jomā (informācija, kas bija jāsniedz saskaņā ar FITL 86.¹ pantu) no Heinz-Jürgen Preiss-Daimler un Beatrix Preiss-Daimler puses.

Administratīvā apgabaltiesa 7.aprīlī vienā no izdalītajām lietām atcēla Konkurences padomes (KP) lēmumu daļā par soda piemērošanu automašīnu Volkswagen oficiālo dīleru un importētāju strīdā saistībā ar aizliegtu vienošanos.

Konkrētā lieta tika izdalīta un ierosināta, pamatojoties uz "Harald A.Moller AS", "Moller Auto Baltic AS" un "Heinz Wilke Autohandel GmbH" pieteikumu par KP 2014.gada 15.decembra lēmuma atcelšanu daļā.Minētajā lietā ar Administratīvās apgabaltiesas 7.aprīļa spriedumu apmierināts "Harald A.Moller AS" pieteikums un atcelts ar tā pieņemšanas dienu KP lēmums daļā, ar kuru pieteicējam uzlikts naudas sods 2 079 813 eiro solidāri ar SE "Moller Baltic Import".Tāpat apmierināts "Moller Auto Baltic AS" pieteikums un atcelts ar tā pieņemšanas dienu KP lēmums daļā, ar kuru uzņēmumam uzlikts naudas sods 4825,99 eiro apmērā solidāri ar SIA "Moller Auto Krasta", 1025 eiro solidāri ar SIA "Moller Auto Ventspils" un 1 216 738 eiro solidāri ar SIA "Moller Auto Latvia".Tāpat tiesā apmierināts "Heinz Wilke Autohandel GmbH" pieteikums un atcelts ar tā pieņemšanas dienu KP lēmums daļā, ar kuru "Heinz Wilke Autohandel GmbH" uzlikts naudas sods 960 371 eiro apmērā solidāri ar "Moller Auto Krasta" un 204 078 eiro apmērā solidāri ar "Moller Auto Ventspils".

Dublinā, Džordžijas štatā ASV svinīgi atklāta AS Valmieras stikla šķiedra meitas kompānijas Valmiera Glass USA Corp. ražotne, liecina medijiem sniegtā informācija.

7,4 tūkstošu kvadrātmetru lielajās ražošanas platībās piecu gadu laikā kopējās investīcijas uzņēmumā plānotas 20 miljonu ASV dolāru apmērā, 5 gadu laikā nodrošinot 150 darba vietas Laurensa apgabalā.

Ražotnes atklāšanas lenti pārgrieza AS Valmieras stikla šķiedra Uzraudzības padomes priekšsēdētājs, lielākais uzņēmuma akcionārs Jürgen Heinz Preiss-Daimler kopā ar Latvijas vēstnieku ASV Andri Razānu un globālās komercijas komisāra vietnieku Džordžijas Ekonomikas attīstības departamentā Tomu Kroto (Tom Croteau).

«Pārdošanas apjomi uz ASV un Kanādu pieaug ik gadu par 14% no kopējā apgrozījuma,» uzsvēra AS Valmieras stikla šķiedra viceprezidents un Valmiera Glass USA Corp. prezidents Andre Heinz Schwiontek. «Tagad mums būs iespēja sasniegt klientus efektīvāk, vienlaikus palielinot klientu loku. Šī ražotne nodrošinās jaunas iespējas un stiprinās Valmiera Glass Grupas pozīcijas pasaules tirgū.»

ASV pārtikas gigantam «Kraft Heinz Company» Austrālijā piemērots 2,25 miljonu Austrālijas dolāru (1,4 miljonu eiro) naudassods par patērētāju maldināšanu, piektdien paziņoja Austrālijas Konkurences un patērētāju komisija (ACCC).

Austrālijas Federālā tiesa martā konstatēja, ka «Kraft Heinz» pārkāpis valsts patērētāju aizsardzības likumus, apgalvojot, ka «Little Kids Shredz» produkti uzlabo 1-3 gadu vecu bērnu veselību, taču patiesībā tas tā nav.

ACCC, kas tiesā bija iesniegusi šo prasību, vēlējās, lai uzņēmumam tiek piemērots desmit miljonu dolāru naudassods, lai tādējādi atturētu citas kompānijas no līdzīgas rīcības pārtikas nozarē.

Tiesa piektdien gan nolēma, ka 2,25 miljonu dolāru naudassods ir pietiekami liels.

«Little Kids Shredz» produkti bija no augļu un dārzeņu sastāvdaļām veidoti našķi, kas nesaturēja konservantus un mākslīgās krāsvielas, taču tiem bija augsts cukura saturs.

Akciju sabiedrība Valmieras stikla šķiedra paziņo, ka ar 2015.gada 29.maiju Andris Oskars Brutāns, sakarā ar viņa izvirzīšanu ievēlēšanai uzņēmuma padomē, brīvprātīgi atkāpies no AS Valmieras stikla šķiedra valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amata un ievēlēts par padomes locekli, informē Valmieras stikla šķiedra pārstāve Marika Nīmante.

Ar mērķi ievēlēt visus AS Valmieras stikla šķiedra valdes locekļus ar vienādu termiņa sākuma datumu, AS Valmieras stikla šķiedra 2015.gada 29.maija kārtējā padomes sēdē ir atsaukta un ievēlēta jauna uzņēmuma valde. Valdes locekļa amatā atkārtoti ir ievēlēti: Andre Heinz Schwiontek, Stefan Jugel, Dainis Šēnbergs un Hans-Joachim Häusler. No jauna akciju sabiedrības valdē ievēlēta Doloresa Volkopa, dzimusi 1977.gadā, kura kopš 2011.gada februāra strādā AS Valmieras stikla šķiedra personāla vadītājas amatā un ir atbildīga par personālvadības un efektivitātes procesiem. Iepriekš, 2003.gadā strādājusi AS Valmieras stikla šķiedra pārdošanas komandā un no 2004.gada veikusi viceprezidenta asistenta pienākumus. Klāt nākušajai valdes loceklei Doloresai Volkopai uz šo brīdi AS Valmieras stikla šķiedra akcijas nepieder.

Ceturtdien, 24.janvārī komercreģistrā ierakstītas izmaiņas, saskaņā ar kurām amatu atstājis stikla šķiedras ražotāja AS «Valmieras stikla šķiedra» padomes priekšsēdētāja vietnieks Peters Hans Kordts, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Peter Hans Kordts AS «Valmieras stikla šķiedra» padomē darbojies kā padomes loceklis un kā padomes priekšsēdētāja vietnieks kopš 2002.gada. Viņa vietā jauns padomes loceklis nav apstiprināts. Padome darbosies nepilnā sastāvā līdz kārtējai akcionāru sapulcei 2019.gada maijā, sacīts uzņēmuma paziņojumā Rīgas fondu biržai.

AS «Valmieras stikla šķiedra» padomē turpina darboties padomes priekšsēdētājs Heinz-Jurgens Preiss-Daimlers un padomes locekļi Andris Oskars Brutāns, Joran Pfu un Heinz-Jurgen Preiss-Daimler.

AS «Valmieras stikla šķiedra» reģistrēta 1991.gadā. Uzņēmums ir viens no vadošajiem stikla šķiedras ražotājiem Eiropā; tas darbojas Latvijā, Lielbritānijā un ASV. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 33 464 487 eiro.

Nīderlandes un Lielbritānijas plaša patēriņa preču ražošanas uzņēmums «Unilever» panācis vienošanos, lai par 6,8 miljardiem eiro pārdotu margarīnu ražošanas biznesu ASV privāto investīciju gigantam KKR.

«Unilever» jau aprīlī paziņoja, ka pārdos margarīnu ražošanas biznesu, šādu lēmumu pieņemot vien dažas nedēļas pēc tam, kad tika noraidīts ASV pārtikas giganta «Kraft Heinz Company» izteikts pārņemšanas piedāvājums.

Paredzams, ka margarīnu ražošanas biznesa pārdošanas darījums tiks pabeigts līdz 2018.gada vidum.

Starp uzņēmuma margarīnu zīmoliem ir tādi produkti kā «Flora», «Blue Band» un «Rama».

«Unilever» lēmums pārdot šo struktūrvienību tiek skaidrots ar ieceri padarīt kompāniju pievilcīgāku investoriem un novērst turpmākas negaidītas tuvošanās no konkurentiem.

Kā ziņots, «Unilever» februārī noraidīja «Kraft Heinz» izteiktu pārņemšanas piedāvājumu, uzskatot, ka tas nepietiekami novērtējis uzņēmumu.

AS Valmieras stikla šķiedra Nasdaq Riga publicējusi valdes viedoklipar sabiedrības obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu un tā ietekmi uz sabiedrības interesēm.

2018. gada 20.februārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija nolēma atļaut AS Valmieras stikla šķiedra akcionāriem Heinz-Jürgen Preiss-Daimler un Beatrix Preiss-Daimler izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu (turpmāk tekstā – Piedāvājums), apstiprinot vienas akcijas atpirkšanas cenu - 3,52 eiro.

Sabiedrības valde ir izvērtējusi piedāvājumu un secinājusi, ka tas atbilst normatīvo aktu prasībām.

Sabiedrības valde pozitīvi vērtē to, ka piedāvātāji nav paredzējuši veikt izmaiņas sabiedrības valdes un padomes sastāvā. Pozitīvi vērtējams arī tas, ka Heinz-Jürgen Preiss-Daimler un Beatrix Preiss-Daimler izteiktais piedāvājums neietekmēs sabiedrības nodarbinātības politiku – sabiedrības darbinieki saglabā darbavietas saskaņā ar noslēgtajiem darba līgumiem. Tāpat piedāvājums neietekmēs sabiedrības darbības stratēģijas, kā arī nākotnes plānu realizāciju, kā arī nav paredzēts mainīt esošo darbības profilu vai atrašanās vietu.

Apkopojot pārdošanas apjomus gada laikā, Latvijā tiek noteiktas populārākās un patērētāju iecienītākās preces, ko pircēji iegādājas ikdienā. Mūsu valstī šo produktu izcelšanai ir reģistrēta Eiropas preču zīme Gada prece (PRODUCT OF THE YEAR), un to kopš 2003.gada piešķir Latvijas Tirgotāju asociācija.

Šo gadu gaitā nosaukumu Gada prece ieguvuši aptuveni 500 dažādi pirktākie produkti un preces. Atbilstību Gada preces nosaukumam nosaka dažādās preču kategorijās aptaujājot nozīmīgākos tirgotājus un iepazīstoties ar tirgus izpētes datiem.

Līdzīgi kā katru gadu, vērojams, ka izvirzās jauni tirgus līderi un līdztekus tiem Gada preces statusu saglabā arī vairāki iepriekšējos gados pirktākie produkti. Šogad nosaukumu Gada prece 2015 ieguvuši 29 vairāk pārdotie produkti dažādās preču kategorijās. Lielākā daļa pircēju iecienīto preču ir vietējā ražojuma, savukārt, piemēram, HEINZ Tomātu kečups pēc pārdošanas apjomiem ir slavenākais arī pasaulē. Diviem vairumtirgotājiem piešķirts nosaukums Gada izplatītājs 2015 (DISTRIBUTOR OF THE YEAR • РАСПРОСТРАНИТЕЛЬ ГОДА).

Ikoniskais amerikāņu kečups Heinz izauga no ideālisma un laba mārketinga

Heinca kečupa pirmsākumi meklējami tālajā 1876. gadā, kad vācu imigrantu dēls Henrijs Džons Heincs kopā ar vēl diviem radiniekiem nodibināja kompāniju, kas kā pirmo produktu sāka ražot kečupu. Pirms tam H.Dž. Heincs bija izmēģinājis roku mārrutku piedevas ražošanā, tomēr nesekmīgi – ar draugu aizsāktajai kompānijai bija lemts bankrotēt. Tomēr pāris lietas H.Dž. Heincs paņēma līdzi arī uz jauno dibinājumu, piemēram, caurspīdīgā stikla pudeli, kas nu ir Heinca kečupa globālā atpazīšanas zīme un kļuvusi pat par dizaina ikonu. Jau mārrutkus Heincs pildīja nevis tolaik pieņemtajā brūna, bet gan caurspīdīga stikla burkā, lai pircējs varētu pārliecināties, ko pērk, un lai uzsvērtu produkta nevainojamību un «tīrību». 19. gadsimta komerciāli ražotais kečups bija diezgan šmucīgs izstrādājums. To ne tikai gatavoja no puszaļiem tomātiem, bet tas arī saturēja bīstami daudz visādu ķīmisku brīnumu, bet jo īpaši ražotāji aizrāvās ar ogļu darvu, ko lika klāt, lai kečupu padarītu sarkanu, un nātrija benzoātu (E211), kas neļāva šai virai sabojāties. Kādā 1896.gadā veiktajā komerciāli ražoto kečupu pētījumā, 90% no visiem izpētītajiem saturēja kaitīgas vielas, kas «var novest līdz nāvei». Tādēļ gadsimtu mijā arvien skaļākas kļuva balsis, kas teica, ka benzoāts ir bīstams veselībai. Tas savukārt sadalīja kečupa pasauli divās karojošās nometnēs. Kā raksta The New Yorker, vienā pusē bija kečupa establišments, kas uzstāja, ka ir neiespējami uzražot kečupu bez benzoāta un ka tās devas, kas tiek izmantotas, nav kaitīgas (familiāra diskusija, vai ne?), un otrā pusē bija kečuppasaules buntavnieki, kas bija pārliecināti, ka vajag tik mazliet paprātot, un gan jau ar kulinārās zinātnes palīdzību tiks atrasts risinājums. Kā būtu, ja kečupu taisītu nevis no zaļiem tomātiem, kam ir maz pektīna, un bez kura mērce ir ūdeņaina, bet gan no gataviem? Un ja nu benzoāta vietā izmantotu vienkārši vairāk etiķa? Opozicionāru kečups bija pavisam citāds: tīrāks, ar labāku garšu un drošāks, tāds, ko arī mēs atpazītu kā kečupu, un visaktīvākais un veiksmīgākais no visiem buntavniekiem bija nu jau mums zināmais Henrijs Džons Heincs.

Latvijā radītais zīmols Milzu! pēc nepilna gada darbības uzsācis no Latvijā audzētiem graudaugiem ražotu pārslu eksportu. Kā pirmā valsts eksportam izvēlēta Igaunija.

Pirmās piegādes apjoms ir 10 000 rudzu pārslu pakas, kas aizvadītajā nedēļā mēroja ceļu no ražotnes Kuldīgā uz Tallinu, informē uzņēmumā.

Igaunijas tirgus izvēlēts, ņemot vērā faktu, ka Milzu! komandai šis tirgus ir labi zināms, mums ir pieredze, zināšanas un sadarbības partneri. Izpētot tirgu, arī ēšanas paradumi un prasības pēc uztura sastāva un kvalitātes Igaunijā ir ļoti līdzīgas.

«Ņemot vērā ik mēnesi pieaugošo pieprasījumu Latvijā, Milzu! šobrīd sper pirmos soļus arī eksporta tirgū, piedāvājot rudzu pārslu sēriju kā pirmo piegādes produktu izplatītājam AS Mobec, kas Igaunijā izplata tādus zīmolus kā Ferrero, Kinder Surpise, Unilever, Storck, Heinz un citus starptautiska mēroga zīmolus. Pirmais veikalu tīkls, kurā nonāks Milzu! ražotās pārslas, būs veikalu tīkls Selver. Strādājam, lai Milzu! rudzu pārslu sērija un arī no kviešu graudiem veidotā bērnu sērija būtu pieejamas arī Igaunijas Rimi un Maxima veikalu ķēdēs,» stāsta Milzu! saimnieks Enno Ence.

Līdz ar ekonomikas atkopšanos var mainīties patērētāju paradumi, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Labāki ASV ekonomikas dati daudziem liek domāt, ka ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) ātrāk palielinās savas noteiktās dolāru procentlikmes. Savukārt augstākām likmēm tradicionāli vajadzētu iet roku rokā ar spēcīgāku ekonomiku, kas, domājams, ir tieši tas apstāklis, kāpēc vispār FRS domā par savas monetārās politikas nostājas maiņu.

Valdot šādam fonam, šobrīd nedaudz mazinājusies investoru apetīte pret tādām kompānijām, kurām labāk iet tādos laikos, kad tautsaimniecība uzvedas ne visai pārliecinoši (mazāk cikliskās kompānijas). Piemēram, The Wall Street Journal (WSJ) ziņo, ka daudzi akciju mijēji ar lielāku piesardzību skatās uz pārstrādātās pārtikas produktu ražotājiem.

Veikta P-D Valmiera Glass USA Corp. pamatkapitāla palielināšana, izlaižot jaunas 111 akcijas, liecina AS Valmieras stikla šķiedra paziņojums Nasdaq Riga.

AS Valmieras stikla šķiedra 2018. gada 1. oktobrī jau informēja akcionārus, ka 2018.gada 28.septembrī tika noslēgts līgums ar Lamtec Corporation par P-D Valmiera Glass USA Corp. akciju daļu pārdošanu.

Pēc pamatkapitāla palielināšanas esošie ASV uzņēmuma akcionāri šīs 111 akcijas, kas veido 10% P-D Valmiera Glass USA Corp., ir pārdevuši Lamtec Corporation par kopējo summu 10 miljoni ASV dolāru ar mērķi piesaistīt papildus investīcijas ASV uzņēmumam.

Minētā darījuma summa no Lamtec Corporation ir saņemta un ir izpildījušies visi līguma noteikumi, līdz ar to darījums ar Lamtec Corporation ir pilnībā pabeigts, un Lamtec Corporation ir kļuvis par ASV uzņēmuma P-D Valmiera Glass USA Corp. pilntiesīgu akcionāru, savā īpašumā iegūstot 111 akcijas jeb 10% no P-D Valmiera Glass USA Corp. kopējā akciju skaita.

Eiropas Parlamenta deputāti ceturtdien pieņēma noteikumus, kas uzlabos Eiropas Nodarbinātības dienestu tīkla (EURES) efektivitāti, tajā skaitā, izveidojot ES līmeņa datu bāzi darba meklētājiem un piedāvātājiem, informē Eiropas Parlaments.

Jauno noteikumu mērķis ir cīņa pret bezdarbu, uzlabojot darba tirgus piedāvājuma atbilstību pieprasījumam. Uzlabotie noteikumi, kam jau piekritušas dalībvalstis, pievērsīs vairāk uzmanības pārrobežu reģioniem un jauniešiem.

Jaunais viedais EURES portāls automātiski salāgos darba meklētāju CV ar piemērotiem darba piedāvājumiem. Portālā tiks publicēti arī visi darba piedāvājumi, ko publicēs ES dalībvalstu sabiedriskie nodarbinātības dienesti.

EP deputāti apstiprināja ar dalībvalstīm panākto tiesību akta kompromisa tekstu ar 576 balsīm par, 56 pret un 21 atturoties.

Ziņotājs Heinz K. Becker (EPP, Austrija) debatēs teica: Dažās ES dalībvalstīs ir ļoti augsts bezdarbs, kamēr citur ir divi miljoni neaizpildītu darba vietu, jo trūkst kvalificēta darbaspēka. EURES platforma pirmajā paplašināšanas posmā varētu atvieglot piekļuvi simtiem pieejamu darba piedāvājumu. Ikvienam darba meklētajam tagad būs iespēja augšupielādēt savu CV un pieteikties darbam, un viņa CV varēs izvēlēties jebkurš darba devējs visā Eiropā.

Nasdaq Riga valde nolēmusi piemērot uzraudzības statusu AS «Valmieras stikla šķiedra», informē biržas pārstāvji.

Birža uzraudzības statusu piemēro saskaņā ar biržas noteikumiem «Par finanšu instrumentu iekļaušanu un tirdzniecību biržas regulētajos tirgos», kas nosaka, ka birža uzraudzības statusu piemēro, ja tiek izteikts Emitenta akciju atpirkšanas piedāvājums vai ir publiski paziņots par nodomu izteikt šādu piedāvājumu.

Nasdaq Riga ir saņēmusi paziņojumu no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas par to, ka komisija 2018. gada 31. janvārī ir saņēmusi Heinz-Jürgen Preiss-Daimler un Beatrix Preiss-Daimler AS «Valmieras stikla šķiedra» akciju atpirkšanas piedāvājuma izteicēja, iesniegumu atļaujas saņemšanai obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanai atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likuma 66. panta ceturtās daļas 1. punktam.

Mazumtirgotājs "Tesco" Lielbritānijā ieviesīs jauninājumu, pircējiem tiešsaistē dodot iespēju iegādāsies produktus atkārtoti lietojamā iepakojumā, ziņo "BBC".

Mazumtirdzniecības gigants apvieno spēkus ar "Loop", kas sevi dēvē par "nulles atkritumu iepirkšanās platformu". Izmēģinājums aptver 150 preces, kuras tiks piegādātas atkārtoti izmantojamā iepakojumā, par kuru patērētāji veiks iemaksas.

Saskaņā ar vides organizācijas "Greenpeace" pausto pieaugošais pieprasījums pēc piegādēm uz mājām, kuru veicinājis Covid-19 uzliesmojums pasaulē, dod "reālu iespēju inovācijām atkārtoti lietojamā iepakojumā jomā".

Toms Szakijs, "Loop" vadītājs, informējis, ka šis būs pilotprojekts, bet piegādes aptvers plašu teritoriju, ieskaitot Ziemeļīriju.

Klienti pieteiksies pakalpojumam, noklikšķinot uz saites "Tesco" vietnē, un pēc tam varēs pasūtīt piegādi, kuru izpildīs kompānija "DPD".

Kanādas regulators ir devis atļauju ASV ātrās ēdināšanas kompānijai Burger King iegādāties Kanādas ātrās ēdināšanas uzņēmumu Tim Hortons, apmēram deviņu mljardu eiro vērtā darījuma rezultātā izveidojot trešo lielāko ātrās ēdināšanas uzņēmumu pasaulē.

Kanādas ekonomikas ministrs Džeimss Mūrs, kuram ir regulatora funkcijas, paziņojumā norādījis, ka Burger King ir piekritis viņa izvirzītajam apvienošanās nosacījumam nesamazināt Tim Hortons darbinieku skaitu.

Tim Hortons dos Burger King lielāku ietekmi kafijas un brokastu tirgū.

Jaunās kompānijas galvenā mītne atradīsies Kanādā, kas nodrošinās Burger King zemākus nodokļus. Šādas nodokļu samazināšanas metodes ir kritizējis ASV prezidents Baraks Obama un ASV Kongress, jo tas nozīmē mazākus ieņēmumus ASV budžetā. Burger King un Tim Hortons norāda, ka abas restorānu ķēdes tiks pārvaldītas atsevišķi, un, Burger King joprojām tiks vadīts no ASV pilsētas Maiami.

Sākot ar decembri, "Biogen" meitas uzņēmums SIA "Biogen Latvia" ir uzsācis tiešo pārstāvniecību Latvijā, kā daļu no uzņēmuma kopējās izaugsmes stratēģijas, informē uzņēmums.

ASV dibinātais uzņēmums "Biogen" ir viens no lielākajiem biotehnoloģiju uzņēmumiem pasaulē, kas nodarbojas ar ārstniecības terapiju izstrādi un komercializāciju, specializējoties neiroloģisko slimību izpētē. Uzņēmums ir viens no pirmajiem, kas izstrādājis slimības attīstību ietekmējošas ārstniecības terapijas tādām slimībām kā multiplā skleroze un spinālā muskuļu atrofija. "Biogen" apgrozījums 2019. gadā sastādīja 14,4 miljardus ASV dolāru.

Lai veicinātu uzņēmuma globālo izaugsmi, kā arī lai būtu tuvāk pacientiem un vietējiem partneriem, pēdējo gadu laikā "Biogen" ir uzsācis darbību vairākās valstīs. Uzņēmums vienlaicīgi uzsāks darbību gan Latvijā, gan arī Lietuvā un Igaunijā. "Biogen Latvia" ir kļuvis par biedru Amerikas Tirdzniecības Palātā Latvijā (Amcham) un Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijā (SIFFA). Globāli "Biogen" nodarbina vairāk nekā 7400 darbinieku, un uzņēmumam pašlaik ir divi galvenie ražošanas centri – Pensilvānijā, ASV un Šveicē, Eiropā. "Biogen" produkti ir pieejami 102 valstīs visā pasaulē.

Pēc 14 gadu pastāvēšanas tiek likvidēts oficiālais Porsche importētājs un Porsche mazumtirgotājs Latvijā un Lietuvā - SIA Luebeck Autohandel Lettland, informē klientuportfelis.lv. Pieejamajā likvidatora ziņojumā norādīts, ka uzņēmums savu saimniecisko darbību veica līdz pērnā gada aprīlim.

Likvidācijas process uzsākts jau aizvadītā gada 27. decembrī.

Aplūkojot Luebeck Autohandel Lettland finanšu rādītājus, redzams, ka uzņēmuma neto apgrozījums pēdējo gadu laikā ir krities. Lursoft rīcībā esošā informācija rāda, ka pērno gadu uzņēmums noslēdza ar peļņu 691,457 tūkst.EUR apmērā. Uzņēmuma apgrozījums pērn veidoja 11,419 milj.EUR. Sakarā ar 2000. gadā dibinātā uzņēmuma pārdošanu aizvadītā gada aprīlī uzņēmuma galvenā nodarbošanās pērn bija iepriekš pasūtīto automašīnu piegāde.

Luebeck Autohandel Lettland 2000. gadā dibināja vācu uzņēmums HEINZ WILKE AUTOHANDEL GmbH.

Lursoft informācija rāda, ka Luebeck Autohandel Lettland iekļauts laikraksta Dienas bizness un Lursoft kopīgi veidotajā Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 sarakstā.

A/S Valmieras stikla šķiedra meitas kompānija Valmiera Glass UK Ltd. piesaistīta vērienīga projekta īstenošanā – BJK Vodafone stadiona būvniecībā Turcijā, Stambulā, liecina kompānijas paziņojums biržā Nasdaq Riga.

Pašlaik noslēgts līgums ar stadiona būvkompāniju IZ Insaat ve Madencilik Sanayı ve Ticaret AŞ par Atex® 5000 TRL arhitektūras membrānas piegādi un izmantošanu jaunās BJK Vodafone arēnas būvniecībā 26 000 kvadrātmetru platībā. Materiālu plānots piegādāt 2015.gada aprīlī.

Jaunā stadiona būvniecībā izmantos Valmiera Glass UK Ltd. ražoto Atex® arhitektūras membrānu 26 000 kvadrātmetru platībā. Uzņēmumā skaidro, ka Atex® materiāla viena no lielākajām priekšrocībām ir tā augstā gaismas caurlaidība, kas arī ir viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem šī produkta izvēlē, jo paredzēts, ka Vodafone stadions tiks izgaismots dažādās krāsās, paspilgtinot tā ārējo tēlu.

Ceturtdien un piektdien Rīgā notiks starptautiska inovācijai veltīta konference Baltic Dynamics 2016, kuras galvenā tēma būs inovācija un tehnoloģiju konverģence

«Principā ar Baltic Dynamics konferencēm termins «inovācija» ir ienācis Baltijā un gadu gaitā tās ir apliecinājušas sevi kā nozīmīgākie forumi par inovācijas tematiku. Pirms 21 gada tika dibināta Baltijas Zinātnes, tehnoloģisko parku un inovācijas centru asociācija un ikgadējās konferences Baltic Dynamics ir šīs asociācijas iniciatīva. Pa kārtai konference notiek Lietuvā, Igaunijā un Latvijā un šogad tā atkal notiek Rīgā,» saka Jānis Stabulnieks, Latvijas Tehnoloģiskā centra direktors un Baltijas Zinātnes, tehnoloģisko parku un inovācijas centru asociācijas viceprezidents.

Pēc neatkarības atgūšanas Baltijā nebija neviena biznesa inkubatora, ne arī zinātnes parka, tāpēc konferences pirmsākumos tajā tika runāts par to, kas ir inovācija, par tās atbalsta struktūrām un sistēmām, kā tehnoloģijas var palīdzēt biznesa attīstībā utt. Ar laiku konferences tēmas kļuva plašākas un tajās vairāk diskutēja par inovāciju kā valsts ekonomiskās sistēmas sastāvdaļu, zinātnes un biznesa sadarbību, starptautisko kooperāciju starp augsto tehnoloģiju firmām u.tml. «Šī gada galvenā tēma ir inovācijas un tehnoloģiju konverģence – no šaurām inovācijas atbalsta struktūrām esam pārgājuši pie lielāka mēroga tēmām – Nacionālās inovācijas sistēmas veidošana un inovācijas loma valsts ekonomiskajā attīstībā un iedzīvotāju labklājības celšanā,» saka J. Stabulnieks.

Augstākā tiesa 17. maijā pieņēma spriedumu, ar kuru Latvijas konkurences tiesībās tiek nostiprināts, ka mātes sabiedrības var būt solidāri atbildīgas par meitas uzņēmumu īstenotajiem konkurences tiesību pārkāpumiem, informē Konkurences padomes (KP) pārstāve Paula Vilsone.

Tas nozīmē, ka arī turpmāk KP konkurences tiesību pārkāpumu gadījumos būs tiesīga piemērot mātes kompānijām atbildību par meitas uzņēmumu pieļautajiem konkurences ierobežojumiem.

2014. gadā KP konstatēja, ka vairāki Moller grupā ietilpstošie komersanti vismaz piecu gadu garumā sistemātiski saskaņoja savu dalību iepirkumos. KP lēmumā konstatēja, ka šīs meitas sabiedrības savu darbību neveica neatkarīgo no to mātes kompānijām, tāpēc iestāde noteica solidāro atbildību vairākām mātes sabiedrībām – Moller Auto Baltic AS, Harald A.Moller AS un Heinz Wilke Autohandel Gmbh. KP lēmumā mātes kompānijām solidāro atbildību piemēroja, konstatējot 100 % to dalību meitas sabiedrībās.

Fazer Group iegādājusies zīmolus Domino, Jaffa un Fanipala. Ar šo zīmolu pārņemšanu Fazer nostiprina tirgus pozīcijas cepumu tirgū un saskata lielu potenciālu tālākai attīstībai.

Fazer paplašina savu cepumu sortimentu, no uzņēmuma Mondelez iegādājoties cepumu zīmolus Domino, Jaffa un Fanipala. Minēto zīmolu pārņemšana ir turpinājums 2012. gadā veiktajai cepumu ražošanas pārņemšanai no uzņēmuma Kraft Foods (šobrīd Mondelez) Somijas pilsētā Vantā. Domino ir atzīts par vērtīgāko zīmolu cepumu kategorijā Somijā.

Fazer ir ilglaicīga pieredze cepumu biznesā - cepumi tika ražoti laikā no 1929. līdz 1995. gadam. Cepumi Domino sākti ražot 1953. gadā, Jaffa – 1969. gadā, bet Fanipala – 1997. gadā.

Šā gada septembrī apritēs 125 gadi, kopš zviedru izcelsmes uzņēmējs Karls Fazers (Karl Fazer) atvēra savu franču–krievu kafejnīcu Helsinku centrā. Šobrīd Fazer ir viens no Somijas pazīstamākajiem uzņēmumiem. Fazer cepumu ražotne atrodas Vantā (Vantaa), un tajā strādā ap 80 darbinieku.