«Ir vērts paskatīties, cik daudz apmācības darba devēji nodrošina strādājošajiem Latvijā un citur Eiropā, tostarp Igaunijā. Kontrasts ar Igauniju un Čehiju ir šokējošs. Tikpat maz kā pie mums apmāca Polijā un Lietuvā, bet tur arī mazāk sūdzas, ka grūti atrast darbiniekus,» sacījis profesors.
«Darba devēji, manuprāt, pārprot izglītības sistēmas uzdevumu. Tai nav jāgatavo cilvēki vienai konkrētai darba vietai - nav garantijas, ka tā ilgi pastāvēs, nezinām, kas notiks nozarē, kādas jaunas prasmes būs vajadzīgas.
Raksti par tēmu
Izglītības sistēmai jānodrošina, lai cilvēks spētu patstāvīgi strādāt, ātri apgūt jaunas prasmes, lasīt literatūru, pielāgoties apstākļiem, lai viņam būtu bāzes prasmes un zināšanas profesijā. Uzņēmēji labprāt pārvērstu mūsu augstākās izglītības sistēmu par pilnībā profesionālu sagatavošanu, kas neatbilst universitāšu misijai,» uzskata M. Hazans.
Viņš stāstījis, ka «tādas «mīkstās prasmes» kā spēja strādāt komandā, sadarboties, plānot un organizēt, apgūt jauno, radoša pieeja problēmām, kā liecina pēdējie pētījumi, daudz lielākā mērā nosaka cilvēku panākumus darba tirgū nekā «cietās prasmes», kad cilvēks māk kaut ko konkrētu darīt».
«Pašlaik Latvijā neredzam augstu bezdarbu starp cilvēkiem ar augstāko izglītību. Piemēram, vecumgrupā no 25 līdz 39 gadiem 2012. gadā tas bija ap 5%, salīdzinot ar 7,3% vidēji ES un gandrīz 9% eirozonā! Kopumā 20 līdz 64 gadus veciem augstskolu beidzējiem Latvijā bezdarba līmenis ir tikai 6,5%, līdzīgs kā vidēji ES un daudz zemāks nekā cilvēkiem bez augstākās izglītības,» Neatkarīgajai uzsvēris profesors.