Par augsto tehnoloģiju uzņēmuma HansaMatrix valdes priekšsēdētāju 2021.gada 17.maijā iecelts līdzšinējais operacionālais vadītājs un valdes loceklis Jānis Sams.

Līdz ar izmaiņām HansaMatrix valdes sastāvā iecelti divi jauni valdes locekļi – HansaMatrix Ventspils rūpnīcas vadītājs Gatis Grava un Ogres rūpnīcas vadītājs Vitauts Galvanausks.

Darbu valdē un uzņēmuma finanšu direktora amatā turpina Māris Macijevskis. HansaMatrix dibinātājs un līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Ilmārs Osmanis vai netupinās vadīt uzņēmu.

"Jūtos pagodināts par man izrādīto uzticību un esmu gatavs pieņemt šo izaicinājumu. Esmu pārliecināts, ka kopā ar mūsu profesionālo komandu varam sasniegt ambiciozos HansaMatrix mērķus," pauž J.Sams.

Viņš pievienojās HansaMatrix 2020. gada jūnijā un ieņēma operacionālā vadītāja amatu. Vairāk nekā 10 gadus viņš darbojies elektronikas ražošanas menedžmentā starptautiskos uzņēmumos, lielāko pieredzi gūstot Schneider Electric ražotnēs, ieguvis maģistra grādu visaptverošā kvalitātes vadībā un inženiera grādu ražošanas automatizācijā Rīgas Tehniskajā universitātē.

Kapitāls biržā pašlaik nav pietiekami pieejams, pauda augsto tehnoloģiju uzņēmuma "HansaMatrix" dibinātājs un lielākais akcionārs Ilmārs Osmanis.

Viņš arī informē, ka ir nolēmis pieņemt privātā kapitāla fondu pārvaldnieka "BaltCap" meitasuzņēmuma SIA "Emsco" izteikto akciju atpirkšanas brīvprātīgo piedāvājumu.

Izteikto akciju atpirkšanas brīvprātīgo piedāvājumu Osmanis vērtē kā labu iespēju gan institucionālajiem investoriem, gan privātajiem ieguldītājiem. Piedāvātā cena, Osmaņa ieskatā, ir racionāla un esošajai situācijai nozarē un kopumā valdošajām tendencēm pasaulē atbilstoša.

Osmanis norāda, ka vairāk nekā 20 gadus ar savām investīcijām un savu darbu, esot dibinātāja statusā, atbalstījis "HansaMatrix" izaugsmi, un šo piedāvājumu redz, kā saprātīgu iespēju savam "exit" no biznesa projekta. "Šobrīd situācija atbilst teicienam - labāk kārtīga zīle rokās, nekā mednis kokā. Šajā tirgus situācijā labāk nopelnīt mazāk, nekā paļauties uz to, kas, iespējams, tuvākajā nākotnē nenotiks," viņš pauž.

Augsto tehnoloģiju uzņēmuma "HansaMatrix" dibinātājs un līdzīpašnieks Ilmārs Osmanis atkāpies no padomes locekļa amata, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

"HansaMatrix" padomē I.Osmanis strādājis kopš 26.maija, līdz tam ilgus gadus bijis valdes priekšsēdētājs. Turpmāk viņš paliks nozīmīgs "HansaMatrix" akcionārs un konsultēs uzņēmuma vadību vajadzības gadījumā, teikts paziņojumā.

I.Osmanis savas zināšanas un enerģiju turpmāk veltīšot 3D fotonikas un optisko risinājumu uzņēmuma "LightSpace Technologies" attīstībai, kurā ir gan dibinātājs, gan valdes priekšsēdētājs.

HansaMatrix dibinātājs Osmanis vairs nevadīs uzņēmumu  

Par augsto tehnoloģiju uzņēmuma HansaMatrix valdes priekšsēdētāju 2021.gada 17.maijā iecelts...

"Mēs strauji attīstāmies, darba apjoms ievērojami pieaug, tāpēc esmu nolēmis fokusēt savu nedalītu uzmanību papildinātās realitātes produktu attīstībai," paziņojumā norāda I.Osmanis.

"HansaMatrix" padomē darbu turpina padomes priekšsēdētāja Baiba Anda Rubesa, padomes priekšsēdētājas vietniece Ingrīda Blūma, padomes locekļi Anderss Lenarts Borgs, Dagnis Dreimanis un Normunds Igolnieks.

Jau ziņots, ka "HansaMatrix" koncerns šogad pirmajā pusgadā strādāja ar 11,87 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 13% vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, kā arī koncerns cieta zaudējumus 281 000 eiro apmērā, kas ir 2,9 reizes mazāki nekā gadu iepriekš.

Tostarp 2021.gada otrajā ceturksnī "HansaMatrix" koncerna apgrozījums palielinājies par 14% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu un bija 6,042 miljoni eiro, bet koncerna zaudējumi samazinājušies par 14,6%.

"HansaMatrix" pagājušajā gadā strādāja ar 21,387 miljonu eiro auditēto apgrozījumu, kas ir par 7,3% mazāk nekā 2019.gadā, kā arī cieta zaudējumus 656 383 eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš. Vienlaikus "HansaMatrix" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 22,589 miljoni eiro, kas ir par 8,2% mazāk nekā 2019.gadā, bet koncerna zaudējumi bija 551 612 eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

"HansaMatrix" ir augsto tehnoloģiju uzņēmums, kas veic jaunu elektronisko produktu un sistēmu izstrādi, to industrializāciju, kā arī sniedz integrētus ražošanas pakalpojumus klientiem, datu tīklu iekārtu, lietu interneta, industriālo sistēmu un citos augstas pievienotās vērtības tirgus segmentos. Kompānijas akcijas kotē biržas "Nasdaq Riga" oficiālajā sarakstā.

"HansaMatrix" lielākie akcionāri 2021.gada marta beigās, pēc "HansaMatrix" publiskotās informācijas, bija "Macro Rīga" (34,08%), kuras vienīgais īpašnieks ir Osmanis, investīciju uzņēmumi "ZGI-4 AIF" (15,06%), "BaltCap Latvia Venture Capital Fund" (9,95%) un "FlyCap Investment Fund I AIF" (9,61%), kā arī "CBL Asset Management" pārvaldītie fondi (6,56%) un "Swedbank ieguldījumu pārvaldes sabiedrības" pārvaldītie fondi (5,1%).

Augsto tehnoloģiju uzņēmuma AS "HansaMatrix" asociētais uzņēmums SIA "Lightspace Technologies" sācis procesu akciju kotācijai Toronto biržā, teikts paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Lēmums kļūt par publiski kotētu uzņēmumu Toronto biržā "TSX Venture Exchange" pieņemts, lai sasniegtu "Lightspace Technologies" stratēģiskos biznesa attīstības mērķus, izvērtējot stratēģiskās attīstības iespējas, kā arī, ņemot vērā sarežģīto investīciju klimatu reģionā. Finansējums tiks piesaistīts, izmantojot privāto investoru ieguldījumus.

Sīkāku informāciju par kotāciju biržā uzņēmums atklās atbilstoši normatīvu prasībām.

"HansaMatrix" pieder 67,7% "Lightspace Technologies" kapitāldaļas ar meitasuzņēmuma AS "Lightspace Holding" starpniecību.

Vienlaikus kompānijā min, ka "HansaMatrix" daļu skaits uzņēmumā samazināsies, pirms kotēšanas biržā konvertējot no trešajām pusēm saņemtos konvertējamos aizdevumus.

Privātā un riska kapitāla investīciju fonda "BaltCap" grupas uzņēmums SIA "Emsco" akciju atpirkšanas brīvprātīgajā piedāvājumā plāno iegādāties vismaz 75% augsto tehnoloģiju uzņēmuma AS "HansaMatrix" balsstiesīgo akciju, teikts "HansaMatrix" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Gadījumā, ja akciju atpirkšanas brīvprātīgais piedāvājums būs veiksmīgs, "Emsco" plāno ierosināt "HansaMatrix" akciju izslēgšanu no regulētā tirgus.

"BaltCap" Investīciju direktors Juris Pārups skaidro, ka viens no "BaltCap" fondiem ir "HansaMatrix" mazākuma akcionārs jau vairāk nekā četrus gadus, un ir bijusi iespēja vērot uzņēmuma attīstību.

Viņš arī norāda, ka "BaltCap" kā privātā kapitāla investora mērķis ir palīdzēt perspektīviem uzņēmumiem augt un kļūt par vadošajiem spēlētājiem reģionā un plašāk.

Tāpat Pārups uzsver, ka "BaltCap" ir pārliecināti, ka "HansaMatrix" ir iespējas panākt straujāku izaugsmi ar konsolidētāku akcionāru struktūru.

Biržas "Nasdaq Riga" valde 20.februārī nolēmusi, ka uzraudzības statuss "HansaMatrix" nekavējoties tiek piemērots, arī ņemot vērā iespējamo sabiedrības akciju izslēgšanu no regulētā tirgus.

BaltCap, vadošais privātā kapitāla fondu pārvaldnieks Baltijā, ar sava uzņēmuma Emsco starpniecību kļūs par lielāko augsto tehnoloģiju uzņēmuma HansaMatrix akcionāru.

BaltCap ir veiksmīgi noslēdzis brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu un iegādāsies 93,1% HansaMatrix akciju.

BaltCap investīciju direktors Juris Pārups ir gandarīts, ka HansaMatrix brīvprātīgais akciju atpirkšanas piedāvājums ir veiksmīgi noslēdzies. "Esam pateicīgi HansaMatrix akcionāriem par uzticību. Darījuma labie rezultāti apliecina, ka investoru ieskatā piedāvātā cena par akciju atspoguļo uzņēmuma vērtību. Jaunā īpašnieku struktūra ļaus HansaMatrix labāk piesaistīt papildu kapitālu, lai efektīvi izmantotu uzņēmuma turpmāko izaugsmes potenciālu un tādējādi arī palīdzētu veicināt Baltijas valstu ekonomiku," uzsver J. Pārups.

Izaugsmes kapitāla fonds FlyCap, kam pieder aptuveni 9% HansaMatrix akciju, piedalīsies brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumā, kas ir spēkā līdz 31. martam. Piedāvātā cena 8,50 EUR par akciju ir par 36 % lielāka nekā 2022. gada oktobra beigās, vēl pirms BaltCap intereses izteikšanas par HansaMatrix iegādi. Cena ir gandrīz 40% virs tirgus vērtības — tā ir laba prēmija, ko mēs, kā akcionārs, nevēlamies laist garām.

Uzskatu, ka, ja šis atpirkums nenotiks (piedāvājumam tiks pieteikti mazāk par 75% no balsstiesīgajām akcijām), tad ir gandrīz 100% varbūtība ka HansaMatrix akcijas cena nokritīs līdz EUR 6, t.i., kāda tā bija pirms paziņojuma, ja ne vēl zemāk,” prognozē Jānis Skutelis, FlyCap valdes priekšsēdētājs.“Šī ir unikāla iespēja tā sauktajā “lāču” jeb krītošā akciju tirgū pārdot akcijas par paaugstinātu jeb “buļļu” tirgus cenu.

HansaMatrix grupas struktūra ar vairākām investīcijām citos uzņēmumos, kas strādā ar zaudējumiem, ir pietiekami sarežģīta. Šo citu uzņēmumu zaudējumi var ietekmēt HansaMatrix iespējas piesaistīt turpmāk lielāku finansējumu. Stratēģiskais pircējs parasti meklē investīciju iespējas vienā konkrētā biznesā, nevis vairākās nozarēs, līdz ar to gaidīt citu investoru pirkšanas piedāvājumu varētu būt izaicinoši, un tas varētu arī nenotikt.

Augsto tehnoloģiju uzņēmums "HansaMatrix" noslēdzis ražošanas līgumu un saņēmis pirmos pasūtījumus augstas sarežģītības elektronikas ierīces ražošanai un piegādei transporta industriālā segmenta klientam Ziemeļvalstīs, teikts "HansaMatrix" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Klienta nosaukums saskaņā ar līguma nosacījumiem netiek izpausts.

Prognozētais "HansaMatrix" kopējais ieņēmumu apmērs no jaunā līguma līdz 2022.gada beigām varētu sasniegt 1,5 miljonus eiro.

"Sadarbības sākšana Covid-19 ierobežojumu situācijā ar jaunu industriālo klientu Ziemeļvalstīs jāvērtē, kā augsts "HansaMatrix", kā EMS piegādātāja novērtējums. Priecājamies, ka sagatavošanās darbs rezultējies pasūtījumā un klients uzticējis mums uzsākt sava jaunā produkta ražošanu," paziņojumā norāda "HansaMatrix" valdes priekšsēdētājs Jānis Sams.

"HansaMatrix" pagājušajā gadā strādāja ar 21,387 miljonu eiro auditēto apgrozījumu, kas ir par 7,3% mazāk nekā 2019.gadā, kā arī cieta zaudējumus 656 383 eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Augsto tehnoloģiju uzņēmums "HansaMatrix" noslēdzis ražošanas līgumu 3,3 miljonu eiro apmērā cilvēka-mašīnas saskarnes elektronikas ierīču ražošanai un piegādei industriālā segmenta klientam Vācijā, teikts "HansaMatrix" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Klienta nosaukums saskaņā ar līguma nosacījumiem netiek izpausts.

"HansaMatrix" kopējais ieņēmumu apmērs no jaunā līguma deviņu mēnešu periodā no 2021.gada ceturtā ceturkšņa līdz 2022.gada otrā ceturkšņa beigām sasniegs 3,3 miljonus eiro.

HansaMatrix dibinātājs Osmanis vairs nevadīs uzņēmumu  

Par augsto tehnoloģiju uzņēmuma HansaMatrix valdes priekšsēdētāju 2021.gada 17.maijā iecelts...

"Esam gandarīti ar jauna, būtiska apjoma līguma noslēgšanu ar pasūtītāju Vācijā, kas norāda uz industriālā sektora pieprasījuma pieaugumu Eiropas Savienības (ES) valstīs, samazinoties Covid-19 ierobežojumiem, kā arī apstiprina pieaugošo tendenci ražošanas pasūtījumu izvietošanai ģeogrāfiski tuvāk pasūtītājam ar mērķi samazināt šī brīža nenoteiktību globālajās piegāžu ķēdēs," paziņojumā biržai norāda "HansaMatrix" valdes priekšēdētājs Jānis Sams.

"HansaMatrix" pērn strādāja ar 21,387 miljonu eiro auditēto apgrozījumu, kas ir par 7,3% mazāk nekā 2019.gadā, kā arī cieta zaudējumus 656 383 eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Koncerna apgrozījums pērn bija 22,589 miljoni eiro, kas ir par 8,2% mazāk nekā 2019.gadā, bet koncerna zaudējumi bija 551 612 eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

"HansaMatrix" ir augsto tehnoloģiju uzņēmums, kas veic jaunu elektronisko produktu un sistēmu izstrādi, to industrializāciju, kā arī sniedz integrētus ražošanas pakalpojumus klientiem, datu tīklu iekārtu, lietu interneta, industriālo sistēmu un citos augstas pievienotās vērtības tirgus segmentos. Kompānijas akcijas kotē biržas "Nasdaq Riga" oficiālajā sarakstā.

"HansaMatrix" lielākie akcionāri 2021.gada marta beigās, pēc "HansaMatrix" publiskotās informācijas, bija "Macro Rīga" (34,08%), investīciju uzņēmumi "ZGI-4 AIF" (15,06%), "BaltCap Latvia Venture Capital Fund" (9,95%) un "FlyCap Investment Fund I AIF" (9,61%), kā arī "CBL Asset Management" pārvaldītie fondi (6,56%) un "Swedbank ieguldījumu pārvaldes sabiedrības" pārvaldītie fondi (5,1%).

SEB banka piešķīrusi ilgtermiņa aizdevumu 7,1 miljona eiro apmērā uzņēmumam “HansaMatrix”, kas paredzēts uzņēmuma attīstībai un efektivitātes celšanai.

“HansaMatrix” ir viens no Ziemeļeiropas reģionā vadošajiem elektronisko sistēmu un to komponenšu ražotājiem tādās nozarēs kā transports, telekomunikācijas, enerģijas pārvaldības sistēmas, IoT, medicīna un aizsardzības tehnoloģijas.

Ilgtermiņa aizdevums ļaus “HansaMatrix” ieguldīt biznesa attīstībā, audzējot uzņēmuma apgrozījumu, piesaistot jaunus klientus, attīstot eksporta tirgus un modernizējot iekārtas.

“Šis aizdevums ir nozīmīgs solis mūsu uzņēmuma attīstībai un pozīciju stiprināšanai tirgū. Sekojot nesenai “Baltcap” kļūšanai par vienīgo uzņēmuma akcionāru, šis darījums ir turpinājums, kas palīdzēs sasniegt mūsu ambiciozos biznesa mērķus. Strādājam saskaņā ar mūsu ilgtermiņa stratēģiju, kas nodrošina uzņēmuma izaugsmi. Mēs novērtējam SEB bankas ilgtermiņa sadarbību un uzticēšanos,” papildina “HansaMatrix” valdes priekšsēdētājs Jānis Sams.

Augsto tehnoloģiju uzņēmuma "HansaMatrix" valdes loceklis Aldis Cimoška trešdien, 4.decembrī, atstājis amatu, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

"HansaMatrix" valdē Cimoška strādāja kopš 2015.gada 28.decembra.

"HansaMatrix" valdē darbu turpina valdes priekšsēdētājs Ilmārs Osmanis un valdes loceklis Māris Macijevskis.

Jau ziņots, ka "HansaMatrix" koncerns šogad deviņos mēnešos strādāja ar 17,999 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 11,9% vairāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā, savukārt koncerna peļņa samazinājās deviņas reizes un bija 117 697 eiro.

Tostarp 2019.gada trešajā ceturksnī "HansaMatrix" koncerna apgrozījums pieaudzis par 22,2% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu un bija 6,118 miljoni eiro, bet koncerns cietis zaudējumus 28 422 eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Augsto tehnoloģiju uzņēmums "HansaMatrix" no industriālā sektora klienta Ziemeļvalstīs saņēmis ražošanas pasūtījumu 5,3 miljonu eiro apmērā, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai "Nasdaq Riga".

Pēc kompānijas pārstāvju minētā, "HansaMatrix" saņēmis ražošanas pasūtījumu elektrības pārvades gaisvadu līniju bojājumu indikatoru sistēmu ražošanai un piegādei esošam klientam Ziemeļvalstīs industriālā tirgus sektorā.

Plānoto piegāžu apmērs 2022. un 2023.gadā sasniegs 5,3 miljonus eiro, sākot no 2022.gada ceturtā ceturkšņa.

Klienta nosaukums atbilstoši konfidencialitātes līguma nosacījumiem netiek izpausts.

Jau vēstīts, ka "HansaMatrix" koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 21,962 miljonu eiro auditēto apgrozījumu, kas ir par 2,8% mazāk nekā 2020.gadā, bet koncerna zaudējumi palielinājās 2,3 reizes un bija 1,952 miljoni eiro. Vienlaikus "HansaMatrix" mātesuzņēmums pērn strādāja ar 21,359 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 0,1% mazāk nekā 2020.gadā, kā arī cieta 1,453 miljonu eiro zaudējumus, kas ir 2,2 reizes vairāk nekā 2020.gadā.

Augsto tehnoloģiju uzņēmums AS "HansaMatrix" šogad prognozē koncerna apgrozījumu 26-28 miljonu eiro apmērā, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Iepriekš martā uzņēmums prognozēja koncerna apgrozījumu šajā gadā 24-26 miljonu eiro apmērā.

Tāpat uzņēmumā prognozē EBITDA rentabilitāti 9-12% apmērā, pretēji martā prognozētajiem 13-15%.

Savukārt 2023.gadam "HansaMatrix" prognozē 32-34 miljonu eiro apgrozījumu un EBITDA rentabilitāti 10% līdz 13% apmērā.

Paziņojumā biržai teikts, ka "HansaMatrix" neizpildīto pasūtījumu apmērs 2022.gada trešā ceturkšņa beigās sasniedza 19,2 miljonus eiro, kas, nedaudz uzlabojoties pusvadītāju pieejamībai, samazinājās par 11,9%, salīdzinot ar attiecīgo rādītāju 2022.gada otrā ceturkšņa beigās.

Maržas 2022.gadā ietekmējuši tādi faktori kā ražoto produktu klāsta izmaiņas, globālais pusvadītāju deficīts un enerģijas cenu pieaugums un svārstīgums, kas, cita starpā, veicina vispārējo un algu inflāciju Latvijā, Eiropas Savienības un citās valstīs, teikts paziņojumā.

Augsto tehnoloģiju uzņēmums "HansaMatrix" parakstījis līgumus ar "SEB banku" un "SEB līzingu" par faktoringa, overdrafta, garantiju līnijas, reversā faktoringa un kredīta termiņu pagarināšanu līdz 2023.gada 30.novembrim par kopējo summu 5,92 miljonu eiro apmērā, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Līdzekļi tiek izmantoti investīciju, apgrozāmo līdzekļu finansēšanai un saimnieciskās darbības vajadzībām, tai skaitā eksporta darījumiem.

"HansaMatrix" sāka sadarbību ar SEB grupu 2017.gada decembrī. Parakstītie finansējuma termiņu pagarinājuma līgumi turpina sadarbību ar banku un ļauj uzņēmumam nodrošināt nepieciešamo finansējumu pietiekošā apmērā, skaidro "HansaMatrix" valdes priekšsēdētājs Jānis Sams.

Jau vēstīts, ka "HansaMatrix" koncerna apgrozījums 2022.gada deviņos mēnešos bija 20,171 miljons eiro, kas ir par 18% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, taču koncerns cieta 1,293 miljonu eiro zaudējumus pretstatā peļņai 2021.gada deviņos mēnešos.

AS "HansaMatrix" kārtējā akcionāru sapulcē 2020. gada 22.maijā ievēlēts jauns padomes sastāvs, kurā papildus esošajiem padomes locekļiem Andrim Bērziņam, Ingrīdai Blūmai un Dagnim Dreimanim no jauna ievēlēti Normunds Igolnieks un Baiba Anda Rubesa.

Lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.

"HansaMatrix" padomes sastāvu atstājis Ivars Ķirsons, kurš padomē pārstāvēja "ZGI Capital" pārvaldītā izaugsmes riska kapitāla fonda "ZGI-4" intereses. I. Ķirsons strādāja "HansaMatrix" padomē kopš 2019.gada 29.oktobra.

Arī N. Igolnieks padomē pārstāvēs "ZGI-4" intereses. N.Igolniekam nepieder "HansaMatrix" akcijas.

N. Igolnieks kopš 2011.gada ir valdes priekšsēdētājs un partneris "ZGI Capital". No 2001. gada līdz 2011. gadam N. Igolnieks ir bijis aktīvu pārvaldīšanas kompānijas "SEB Investment Management" valdes priekšsēdētājs, kā arī ieņēmis vairākus citus ar finanšu sektoru saistītus amatus.

B. A. Rubesa darbosies kā neatkarīgā padomes locekle. B.Rubesai nepieder "HansaMatrix" akcijas.

Augsto tehnoloģiju uzņēmuma "HansaMatrix" koncerns pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 21,962 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 2,8% mazāk nekā 2020.gadā, taču koncerna zaudējumi samazinājās par 40,6% un bija 502 420 eiro, liecina biržai "Nasdaq Riga" iesniegtais finanšu pārskats.

Vienlaikus 2021.gada ceturtajā ceturksnī "HansaMatrix" koncerna apgrozījums samazinājies par 13% salīdzinājumā ar 2020.gada attiecīgo periodu un bija 4,838 miljoni eiro, bet koncerna zaudējumi pieauguši par 43,7%, sasniedzot 516 002 eiro.

Finanšu pārskata vadības ziņojumā teikts, ka koncerna peļņu 2021.gada ceturtajā ceturksnī un pagājušajā gadā kopumā negatīvi ietekmēja vairākas ar naudas plūsmu nesaistītas pozīcijas, tostarp zaudējumi no ieguldījumiem asociētajos uzņēmumos, Eiropas Investīcijas bankas (EIB) garantijas un EIB aizdevuma patiesās vērtības izmaiņas, kā arī ar nomu saistītie procentu izdevumi.

2021.gadā galvenais pārdošanas dzinējspēks turpināja būt Baltijas klienti, veidojot 52% no kopējā apgrozījuma, kamēr Ziemeļvalstu un pārējo Eiropas Savienības (ES) valstu tirgus daļas bija attiecīgi 27% un 6%. Tajā pašā laikā piegādes klientiem, kas atrodas ārpus ES tirgus veidoja 15% no kopējā apgrozījuma.

Augsto tehnoloģiju uzņēmuma "HansaMatrix" asociētais uzņēmums "LightSpace Technologies" parakstījis vienošanos par 2,25 miljonu eiro granta saņemšanu Eiropas Savienības (ES) pētniecības un inovācijas programmā "Apvārsnis 2020", teikts "HansaMatrix" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Vienlaikus Eiropas Inovāciju padomes kapitāla fonds, nodrošinot jauktu finansējumu, veiks līdz 1,7 miljonu eiro ieguldījumu "LightSpace Technologies" kapitālā, parakstot atsevišķu ieguldījuma līgumu.

"LightSpace Technologies" ar projektu "Nākamās paaudzes uzlabotās papildinātās realitātes 3D brilles medicīniskajai izglītībai, pirmsprocedūras plānošanai, intraprocesuālai vizualizācijai un pacienta rehabilitācijai" ir uzvarējis 4000 projektu konkursā "Apvārsnis 2020" Eiropas Inovāciju padomes pilotshēmas "Accelerator" programmas ietvaros, kurā galvenā uzmanība tika pievērsta Covid-19 ārstēšanas iniciatīvām, skaidrots paziņojumā.

Rīgas Austrumu universitātes slimnīcas Onkoloģijas centra radioloģijas ārste Ilze Enģele atzīmējusi, ka "LightSpace Technologies" augmentētās realitātes 3D brilles radīs būtisku pievienoto vērtību onkoloģijas ķirurgiem, operāciju plānošanas nolūkiem ļaujot vieglāk un efektīvāk pārskatīt datortomogrāfijas un magnētiskās rezonanses datus augstas izšķirtspējas 3D attēlos.

Jaunākā pēc Ventspils brīvostas pārvaldes pasūtījuma būvētā ražošanas ēka ir nodota ekspluatācijā un parakstīts nomas līgums par tās izmantošanu ar vienu no vadošajiem Baltijas augsto tehnoloģiju uzņēmumiem "HansaMatrix", kurš jau kopš 2007.gada par vienu no savām galvenajām attīstības bāzes vietām izvēlējies Ventspils brīvostu, informē Ventspils brīvostas pārvalde.

Jaunā ražošanas ēka atrodas Ventspils augsto tehnoloģiju parkā (VATP), kas ir viena no Ventspils brīvostas industriālajām teritorijām. 4600 kvadrātmetru plašā ražotne ar adresi Ventspils augsto tehnoloģiju parks Nr.7 jau sākotnēji projektēta elektronikas produktu ražošanas vajadzībām. Ēku nomās uzņēmums "Hansamatrix", kurš Ventspilī attīsta savu darbību jau 13 gadus. Ražošanas telpās jau sākusies iekārtu uzstādīšana.

Ventspils brīvostas pārvalde noslēgusi ražošanas telpu līgumu ar uzņēmumu uz 10 gadu ilgu termiņu ar pirmtiesībām to pagarināt. Diemžēl, neskatoties uz uzņēmuma ilggadējo darbību Ventspilī, Ventspils pilsētas dome nepiekrita saskaņot zemes, kas juridiski ir pašvaldības īpašums, nomu uz vairāk nekā vienu gadu. Neskatoties uz juridiskajiem sarežģījumiem ilgstošā sadarbība starp Ventspils brīvostas pārvaldi un "HansaMatrix" grupas uzņēmumiem ļāvusi sadarbību turpināt un attīstīt, norāda Ventspils brīvostas pārvalde.

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

Augsto tehnoloģiju uzņēmuma "HansaMatrix" koncerns šā gada pirmajā ceturksnī sasniedzis vēsturiski augstāko ceturkšņa pārdošanas apjomu - 9,635 miljonus eiro, kas ir 60% pieaugums pret 2022.gada pirmo ceturksni, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga" par 2023.gada pirmā ceturkšņa konsolidēto starpperioda finanšu pārskatu.

Savukārt, salīdzinot ar 2022.gada ceturto ceturksni, pārdošanas rezultāti ir pieauguši par 11%.

2023.gada pirmajā ceturksnī sasniegti vēsturiski lielākie ieņēmumi - 9,635 miljoni eiro, tiem pieaugot par 60% pret 2022.gada pirmo ceturksni. EBITDA jeb peļņa no uzņēmumu pamatdarbības pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem bija 1,708 miljoni eiro, uz gada bāzes pieaugot par 111%. Periodā sasniegta 18% EBITDA rentabilitāte.

Koncerna ieņēmumu pieaugumu veicināja augstais pieprasījums galvenajās nozarēs, kas kopā ar aktīvo pārdošanas procesu un joprojām pastāvošo globālo pusvadītāju deficītu ir nodrošinājis ievērojamu pasūtījumu apjomu 2023.gada pirmā ceturkšņa beigās 26,6 miljonu eiro apmērā, pieaugot par 10% salīdzinājumā ar attiecīgo rādītāju 2022.gada ceturtā ceturkšņa beigās.

Turpinot veiksmīgi uzsākto biržā kotētu uzņēmumu Finanšu datu analīzes un pētniecības programmu, kas tika ieviesta šā gada maijā mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) attīstības atbalstam, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) paplašina šo iniciatīvu, iekļaujot Baltijas valstu uzņēmumus.

Atbilstoši ERAB līgumam ar Nasdaq Baltijas biržām Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, programmā tiek iekļauti trīs Baltijas uzņēmumi - AUGA group (Lietuva), HansaMatrix (Latvija) un Ekspress Grupp (Igaunija).

Programmas ietvaros izveidoto finanšu datu analīzes un pētniecības ziņojumu par AUGA group publicēšana tiek uzsākta ar šodienu, savukārt 15.decembrī tiks publicēts ziņojums par Ekspress Grupp un 18.decembrī ziņojums par HansaMatrix. Šie Nasdaq Baltijas biržu uzņēmumi programmā piedalīsies divus gadus.

Programma, ko finansē TaiwanBusiness-ERAB Tehniskās sadarbības fonds, nodrošina finanšu datu analīzi un plašāku pētījumu klāstu par maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas kotēti biržās Bulgārijā, Horvātijā, Ziemeļmaķedonijā, Rumānija, Serbijā un Slovēnijā. Ziņojumi bez maksas ir publiski pieejami programmas tīmekļa vietnē www.listed- sme.com. Līdz šim pētījumi ir uzsākti par 16 uzņēmumiem.

Tuvāko gadu laikā Latvijas uzņēmumiem pieejamas izaugsmes kapitāla investīcijas 172 miljonu eiro apjomā no Latvijā reģistrētajiem privātā un riska kapitāla fondiem.

Savukārt, skatoties plašāk Baltijas mērogā - tie ir papildu vismaz 300 miljoni eiro, ko uzņēmumi var izmantot straujākai izaugsmei, tā diskusijā “Riska kapitāls - neizmantota iespēja Latvijas uzņēmumu izaugsmei” informēja Latvijas Privātā un Riska un kapitāla asociācija (LVCA).

“Šobrīd izaugsmes kapitāla investīcijas ir pieejamas lielā apmērā un mēs aicinām uzņēmējus ar ambiciozām un drosmīgām idejām sadarboties ar investoriem, lai ātrāk īstenotu savas idejas un iekarotu jaunus tirgus,” norādīja LVCA valdes priekšsēdētāja, “Livonia Partners” partnere Kristīne Bērziņa.

“Kapitālam nav robežu, un Baltijas tirgus ir nonācis jau daudz lielāku investoru redzeslokā, ko apliecina virkne lielu ieguldījumu Baltijas uzņēmumos pēdējo gadu laikā.”

Fonda sākotnējais izmērs ir 21 miljons eiro, bet to plānots palielināt līdz 25 vai 30 miljoniem eiro; paredzēts veikt aptuveni 15 investīcijas Baltijas valstīs strādājošos uzņēmumos

Fonda investori ir finanšu attīstības iestāde "Altum", vairāki privātie institucionālie ieguldītāji un "FlyCap" komanda. Paredzēts, ka investīciju apjoms vienā uzņēmumā būs viens līdz trīs miljoni eiro un ieguldījums varētu tikt veikts vairākos etapos. Fondam nepieciešamības gadījumā pie laba attīstības scenārija būs iespēja veikt papildu ieguldījums.

Fonds izsniegs aizdevumus uzņēmumiem, kam pēdējo 12 mēnešu laikā ir bijis apgrozījums vismaz viena miljona eiro apmērā un kam ir labs izaugsmes un rentabilitātes potenciāls. Fonds izskatīs dažādas nozares, bet to īpaši interesē veselības aprūpe, IT, ražošana un biznesa pakalpojumi uzņēmumiem, kā arī jau eksporta tirgos sevi pierādījuši uzņēmumi. "Fonds priekšroku dos videi draudzīgiem uzņēmumiem, CO2 samazinošiem projektiem," piebilst Jānis Skutelis, "FlyCap" partneris. Fonds piedāvāšot aizdevumus ar elastīgāku atmaksas grafiku nekā to piedāvā bankas, t.i., pamatsummas atmaksu varēs veikt termiņa beigās vai sākot ar otro vai trešo gadu. Mezanīna likmi veido fiksētā un mainīgā daļa, kas būs atkarīga no biznesa pieauguma, lai nodrošinātu interešu līdzsvaru starp fondu un uzņēmumu.

Eiropas Savienības Mikroshēmu akta apstiprināšana ir vērā ņemami palielinājusi Latvijas izredzes izrauties strauji augošajā pusvadītāju tehnoloģiju ražošanas nozarē.

Tieši šai nozarei ir potenciāls Latviju izvirzīt ES tehnoloģiskās autonomijas veicināšanas priekšgalā, balstoties uz Latvijas vēsturiski spēcīgo tehnoloģiju un zināšanu kapitālu pusvadītāju tehnoloģiju ražošanā¹.

Tādēļ Latvijai ir viss nepieciešamais, lai ieņemtu vadošo vietu strauji augošajā pusvadītāju tehnoloģiju nozarē. To var panākt, ja tā tiek izvirzīta par prioritāti, un potenciāli aizvieto kādu no pastāvošajām, kā, piemēram, tranzītu, banku nozari vai tūrismu, ar augstajām tehnoloģijām, kas attīstītu ekonomiku un izveidotu jaunas darba vietas Latvijā².

Pusvadītāju tehnoloģiju nozares attīstības iespējas Latvijā

Vēl februārī bija iespēja skatīt Monas Lizas portretu Luvrā virtuālajā realitātē. Tā kā šo portretu katru dienu apskata vairāki tūkstoši cilvēku un ir veikti attiecīgi drošības pasākumi, šo gleznu ir salīdzinoši grūti "izbaudīt". Tāpēc muzejs spēra soli pretī tehnoloģijām, ļaujot tā apmeklētājiem izdzīvot neierastu pieredzi, izbaudot šo šedevru vienatnē, izmantojot virtuālo realitāti.

Muzeji ir tikai viena no virtuālās realitātes (VR) un papildinātās realitātes (AR) pielietošanas vietām tūrisma un izklaides sfērā. Teju ikviens mūsdienās ir saskāries vai dzirdējis par 3D kino vai datorspēlēm. VR/ AR izmantošanas iespējas ir teju bez limita, gandrīz jebkurā jomā. Nākotnē ārsti skatīsies orgānus 3D projekcijā ar reālā laika datiem, kas atvieglos slimību un ievainojumu noteikšanu un palielinās precizitāti ķirurģijā. Toties inženieri varēs attīstīt un pilnveidot savas zināšanas par kosmosa kuģiem jebkurā vietā un laikā.

Arī aizsardzības sektorā 3D reljefa kartes var veicināt izpratni par apkārt notiekošo, bet drošības kontrolē, piemēram, lidostās, atvieglot bagāžas skenēšanas procedūru. Šobrīd vēl nav iespējams paredzēt, kā mainīsies pasaule pēc COVID-19 pandēmijas, taču ļoti iespējams, ka tā veicinās ātrāku izaugsmi atsevišķās nozarēs, un, piemēram, drīzumā varēsim veikt 3D video hologrammu zvanus un apmeklēt muzejus, sēžot uz dīvāna.