Piedaloties mentoru un žūrijas lomā vairāk nekā piecos krīzes laika hakatonos, jaunuzņēmumu akseleratora "Startup Wise Guys" mārketinga vadītājas Zanes Bojāres novērojumi liecina, ka kopumā ir daudz jaudīgāki, tālāk attīstītāki risinājumi un produkti, nekā ierasts redzēt hakatonu ikdienā.
"Tam gan ir arī gaužām vienkāršs skaidrojums – šie gatavākie risinājumi ir nākuši no pieredzējušiem uzņēmējiem vai nu kā jauns risinājums vai biežāk kā t.s. spin-off esošam biznesam krīzes kontekstā," viņa stāsta.
Piemēram, Igaunijā "Zelos" no klātienes
pasākumu brīvprātīgo menedžmenta platformas attīstījās uz
brīvprātīgo zvanu centra un menedžmenta platformu. Līdzīgs
stāsts ir ar "Shield48",
"Flipful", "Exonicus" – katrs no tiem uz esošu
resursu bāzes ļoti ātri radīja risinājumu. "Tā kā tiem
jau bija 3D printeri, virtuālās realitātes vide vai maksājumu
menedžmenta sistēma, ātrums ir apbrīnojams," teic Z. Bojāre.
"Mūsu
gadījumā hakatona rezultātā radītais risinājums
ir viens no daudziem mācību scenārijiem. Mūsu produktu var
salīdzināt ar grāmatu par neatliekamo medicīnisko palīdzību
mediķiem. Mūsu produktā bija neuzrakstīta nodaļa par
individuālajiem aizsardzības līdzekļiem pacientu aprūpē ar ļoti
lipīgu infekciju. Hakatona laikā izstrādājām šo produkta daļu
jeb, līdzībās runājot – grāmatas nodaļu," teic Sandis
Kondrāts, medicīnas tehnoloģiju jaunuzņēmuma "Exonicus"
līdzdibinātājs.
https://www.db.lv/zinas/exonicus-papildina-treninu-scenariju-biblioteku-496413
Z.
Bojāres skatījumā, lai bizness attīstītos, vajag pamatu – ko
attīstīt. "Līdzīgi kā matemātikā – reizinot ar nulli,
vienalga būs nulle. Hakatonu kontekstā ir līdzīgs piemērs – ja
jau ir esoša produkta bāze, ātrums tā pielietojamībai vai
adaptācijai kādā situācijā ir eksponenciāls un nesalīdzināms
ar kaut ko, kas tiek radīts no nulles," viņa norāda.
"Pēdējo
mēnešu laikā lielus apgriezienus uzņēmusi hakatonu kustība, un,
neskatoties uz neskaitāmajiem hakatoniem visā pasaulē, tiem visiem
ir vienots mērķis – atrast tūlītējus risinājumus Covid-19
krīzes izraisītajiem izaicinājumiem. Ņemot vērā krīzes
nopietnību un situācijas neatliekamību, rodas nepieciešamība pēc
risinājumiem, kas radītu patiesi pozitīvu ietekmi un kurus varēs
pielietot jau uzreiz. Tādēļ pašreiz hakatonos radītie
veiksmīgākie risinājumi nonāk tirgū daudz ātrāk nekā
ierasts," spriež
Anna Marija Ķiesnere, "TechChill"
mārketinga un komunikācijas vadītāja.
Raksti par tēmu
Konsultāciju
aģentūras "Helve" īpašniece Līva Pērkone teic, ka
šobrīd sabiedrībai ir konkrētas problēmas un jaunas vajadzības,
kas radušās ļoti strauji, un hakatoni dod iespēju rast ātrus
risinājumus. Galvenā atšķirība ir tieši konkrēts pieprasījums
un dalībnieku mobilizēšanās – risinājumu meklēšanā
iesaistās arī jau esoši uzņēmēji un eksperti, kuri ikdienā,
visticamāk, nebūtu hakatonu dalībnieki. Arī nozares eksperti,
kuriem ir reāla vajadzība, ir gatavi ātri un operatīvi sniegt
atgriezenisko saiti. "Tieši konkrēts mērķis, mobilizēšanās,
pieredze, un sadarbība ir atslēga, kāpēc tik liela daļa
"HackForce"komandu turpina darboties," viņa uzskata.
Arī Z. Bojāre ir novērojusi, ka šis laiks ir unikāls ar to, ka ir motivētu mentoru pārpilnība. Daļai cilvēku bija parādījies brīvais laiks, ko investēt palīdzībā citiem, bet noteikti liela loma bijusi arī krīzes radītajai solidaritātes sajūtai.
"Bija
fascinējoši redzēt pārrobežu sadarbības projektus, kuri
normālos apstākļos diez vai notiktu konkurences un "sava
labuma" dēļ. Arī "Startup Wise Guys" tiesšaistes
programmai "Hack the Crisis" esam ieguvuši vairāk nekā
50 jaunus mentorus no vairāk nekā 20 valstīm, kas pašaizliedzīgi
un bez maksas palīdz jaunuzņēmumiem attīstīties. Diez vai bez
krīzes arī Levita kungs būtu iezvanījies "HackForce"
finālā un diez vai mēs būtu ieguvuši palīgos tik daudzus
fantastiskus, augsta līmeņa profesionāļus. Esmu ļoti pateicīga
par šo pieredzi un iespēju būt klāt tādā unikālā situācijā!"
tā Z. Bojāre.
Z.
Bojārei īpašs prieks, ka labi rezultāti ir "Startup Wise
Guys" absolventiem, piemēram, "Zelos", "Exonicus",
"Flipful". "Aprunājoties ar pašiem uzņēmējiem, ir
skaidrs, ka šī nav bijusi izklaide. Daudziem tas principā ir bijis
biznesa izdzīvošanas jautājums. Manuprāt, hakatons tādā ziņā
ir ļoti labs "spēriens pa pēcpusi" un iespēja
pārgrupēties – restartēt biznesu, iegūt jaunas "asinis"
darbinieku vai ideju ziņā, ieraudzīt savu biznesa vidi vai
risinājuma pielietojumu no pilnīgi cita rakursa. Jāatzīst, ka šī
ir ļoti specifiska situācija. Ja šiem uzņēmējiem viss būtu
kārtībā ar biznesu, viņi droši vien uz hakatonu neietu, un tā
rezultātā arī tiešsaistes hakatonos būtu salīdzinoši agrīnāki
un tirgum mazāk gatavi risinājumi. Un tas ir normāli," viņa
norāda.
Ideju
ieviešanu dzīvē veicina arī pieejamais finansējums. "Arī
"HackForce" piemērā būtisks bija pieejamais sākuma
finansējums idejām, kas ļāva tās jau īstermiņā operatīvi
īstenot. Ja hakatons tiek izmantots kā metode, lai sasniegtu
konkrētu mērķi, piemēram, uzņēmuma iekšējo inovāciju
modelēšanai, zinot, ka labākās idejas noteikti saņems atbalstu
tālākai attīstībai, svarīgi to definēt jau sākumā. Tas
noteikti palīdz nodrošināt taustāmu rezultātu hakatona
procesam," uzskata L. Pērkone.
Viņa
piebilst, ka ne vienmēr hakatona mērķis ir veidot biznesa idejas.
Dažreiz tā ir iespēja apgūt jaunas prasmes, izmēģināt ideju
veidošanas pamatus, iepazīt iespējamos partnerus nākotnei.
Piemēram, šobrīd veidojam studentu projektu, tā ietvaros hakatona
mērķis ir tieši apgūt dabaszinātņu, inženierzinātņu,
matemātikas un tehnoloģiju (STEM) un programmēšanas pamatus,
veidojot radošus projektus – spēles, mājaslapas, eksperimentus,"
norāda L. Pērkone.
"Tādi hakatoni kā pašmāju "HackForce" tiek organizēti ļoti operatīvi un ar mērķi rast reālus risinājumus. Tiek piesaistīti dažādu nozaru eksperti, kas palīdz identificēt aktuālās problēmas, kā arī balvu fonda mērķis ir palīdzēt komandām pēc iespējas ātrāk attīstīt prototipu, lai tas nonāktu tirgū. Redzam, ka aktīvi piedalās ne tikai hakatona dalībnieki, lai ar savām prasmēm varētu iesaistīties krīzes risināšanā, bet arī eksperti un kompānijas ir ļoti atsaucīgas un vēlas būt daļa no risinājuma. Šī atsaucība un vēlme iesaistīties arī veicina veiksmīgu un operatīvu hakatona norisi un iespēju radīt nepieciešamus risinājumus ļoti īsā laika posmā," norāda A. M. Ķiesnere.
Raugoties
nākotnē, Z. Bojāre vēlētos, lai jau pieredzējušie uzņēmēji
vairāk iesaistītos hakatonos – gan kā mentori un komandas biedri
iesācējiem, gan arī ar savām esošajām komandām un produktiem,
tādā veidā rādot piemēru citiem. "Arī pirms krīzes esmu
pamanījusi, ka daži jaunuzņēmumi mēdz izmantot hakatonus
konkrētu nelielu projektu sprintam, kādas funkcionalitātes
attīstīšanai vai vienkārši sava biznesa "refrešam"
vienā nedēļas nogalē. Tas, manuprāt, ir ļoti gudrs paņēmiens
un labs hakatona platformas izmantojums," viņa uzskata.
