Pilna servisa nekustamo īpašumu attīstīšanas, būvniecības un apsaimniekošanas pakalpojumu uzņēmums HAGBERG saņem nepilnu viena miljons eiro aizdevumu no Swedbank elektroauto iegādei.

Projektā paredzēta arī jauna elektroauto uzlādes staciju izbūve, ievērojami paplašinot uzņēmuma energoefektīvo infrastruktūru. Projekta kopējās izmaksas ir 1,18 miljoni eiro, uzņēmumam saņemot Attīstības finanšu institūcijas ALTUM atbalstu 171 tūkstoša eiro apjomā no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda programmas uzņēmumu energoefektivitātei līdzekļiem.

Autotransports ir viens no HAGBERG galvenajiem darba resursiem, lai nodrošinātu pakalpojumus klientu objektos visā Latvijā. Īstenojot plānveidīgu autotransporta nomaiņu uz elektroautomašīnām, uzņēmums ievērojami optimizē saimnieciskās darbības izmaksas un samazina CO2 emisijas. Nepieciešamā elektroenerģija tiks ražota no atjaunojamajiem resursiem – 366 saules paneļiem, ar ko HAGBERG jau ir aprīkojis uzņēmuma administratīvās ēkas, nodrošinot kopējo jaudu 152kW. Ar Eiropas Savienības atbalstu uzstādītie saules paneļi HAGBERG infrastruktūrā nodrošinās pietiekami daudz elektroenerģijas, lai veiktu 31 projektā iegādāto elektroauto uzlādi.

Pašlaik neesot indikāciju, ka līdzekļu ielu tīrīšanai varētu nepietikt, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange.

Viņš sacīja, ka pirmā nedēļa saistībā ar ielu tīrīšanu pagājusi adekvāti, par to arī liecinot tas, ka lielu sastrēgumu ielās neesot. Viņš arī akcentēja, ka pašlaik nav indikāciju, ka naudas ielu tīrīšanai varētu nepietiek.

Viņš arī atgādināja, ka pašvaldība pieņēmusi lēmumu par pāriešanu uz centralizētu ielu tīrīšanu trīs gadu laikā. Šajā sezonā tā jau tiek ieviesta Rīgas vēsturiskajā centrā. Lange skaidroja, ka šāda ietvu tīrīšana nozīmē, ka pašiem iedzīvotājiem vien jātīra lāstekas, pagalmi. Pašvaldības mājaslapā iespējams uzzināt precīzi, kuras ielas jātīra iedzīvotājiem, bet kuras tīra pašvaldības.

Runājot par sāls izmantošanu, Lange atgādināja, ka vēl ir jāveic skaidrojošais darbs, proti, ielas ar tīru sāli vairs nedrīkst kaisīt, drīkst izmantot maisījumu, kurā sāls daudzums nepārsniedz 20%. Tāpat tiek izmantotas škembas.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) informē, ka atsākti darbi pie Kinoloģijas centra būvniecības Rēzeknē, kas nodrošinās muitas kinologiem optimālus darba apstākļus un uzlabotas apmācību iespējas darba suņiem, informē VNĪ.

Būvdarbu aizkavēšanās radās ilgstošas projekta pārskatīšanas un izmaiņu veikšanas rezultātā pēc konstatētā ēkas defekta gadījuma. Kinoloģijas centra izveide tiks īstenota Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta programmas “Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana” ietvaros un finansēta no EEZ finansējuma (85%) un valsts budžeta (15%).

“Šis būs ne tikai darba suņu apmācību un kinologu izglītības centrs, bet arī svarīgs ieguldījums Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes darbā. Projekta aizkavēšanās un izmaiņas pēc ēkas defekta konstatēšanas bija izaicinājums, taču mēs esam izvēlējušies labāko risinājumu, būvniecības atsākšanas nodrošināšanai. Projekta realizēšanā esam virzījušies uz priekšu un esam nosprauduši mērķi pabeigt Kinoloģijas centra izveidi līdz 2024. gada februārim,” skaidro VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludinātajā atklātajā konkursā žoga izbūvei pirmā prioritārā posma (57 km) divās lotēs saimnieciski izdevīgākos piedāvājumus iesnieguši uzņēmumi “Citrus Solutions” un “Hagberg Construction”, kas būvēs attiecīgi 16 km un 12,5 km garus posmus, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Atlikušajās divās lotēs cenu aptauja tika pārtraukta, jo pretendentu iesniegtie piedāvājumi būtiski pārsniedza prognozētās izmaksas. Cenu aptauja žoga izbūvei šajās lotēs tiks rīkota atkārtoti, pirms tam veicot grozījumus iepirkuma tehniskajā specifikācijā. Līguma izpildes maksimālais termiņš ir 52 kalendārās nedēļas no līguma noslēgšanas.

“Tagad mēs varam droši teikt, ka jau drīzumā atsāksies būvniecības darbi uz Latvijas – Krievijas robežas. Proti, posmos, kur iepriekš žoga nav bijis, tuvākā gada laikā tāds tiks uzbūvēts, tā stiprinot Austrumu robežas drošību. Mēs ticam, ka šogad tiks atrasti būvnieki visam izbūvējamajam žoga apjomam, un robežapsardzības infrastruktūras izbūvi uz Latvijas – Krievijas robežas varēsim pabeigt paredzētajos termiņos,” uzsver R.Griškevičs.

Kopumā Latvijas-Krievijas robežas žogs šobrīd izbūvēts par aptuveni 80% no kopējā robežas garuma jeb 222 kilometru garumā no 283 kilometriem, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Atlicis izbūvēt aptuveni 57 kilometrus žoga, no kuriem aptuveni pusi plānots pabeigt šogad, atlikušie 28 kilometri žoga sarežģītās, grūti piekļūstamās zonās tiks izbūvēti līdz nākamā gada oktobra beigām.

VNĪ 10.oktobrī pieņēma būvuzņēmuma SIA "Nordes būve" paveikto divos Latvijas-Krievijas robežas posmos ar kopējo garumu aptuveni 21 kilometrs Balvu novadā Šķilbēnu un Vecumu pagastā.

Tuvāko divu mēnešu laikā pakāpeniski notiks šogad plānoto darbu pieņemšana pārējos posmos pie Latvijas-Krievijas robežas.

Darbu veikšanai VNĪ noslēdzis 16 līgumus ar sešiem būvuzņēmējiem. Būvniecības darbus patlaban turpina veikt būvuzņēmēji SIA "Citrus Solutions", SIA "Hagberg Construction", "Nordes būve", pilnsabiedrība "P un P Būvniecības grupa", SIA "Baltic Construction Company (BCC)" un VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs".

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" vadībā šogad saskaņā ar plānoto uz Latvijas - Krievijas robežas pabeigta žoga izbūve prioritāros posmos, kā arī vairākās vietās purvainajos apvidos uzstādīti žoga peldošie balsti jeb pontoni 8 kilometru garumā.

Atlikušie 28 km žoga sarežģītās, grūti piekļūstamās zonās un pontoni 15 km garumā efektīvākai valsts līdzekļu izmantošanai tiks izbūvēti saskaņā ar valdībā apstiprināto termiņu līdz nākamā gada oktobra beigām, norāda VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Lai minimizētu riskus un panāktu iespējami ātrākus izbūves terminus, būvniecības darbi tika sadalīti 18 darbu daļās un tie notika paralēli kopš š.g. aprīļa. Darbu veikšanai VNĪ noslēdza 16 līgumus ar 6 būvuzņēmējiem - "Citrus Solutions", SIA "HAGBERG Construction", SIA Nordes būve, PS "P un P Būvniecības grupa", SIA "Baltic Construction Company" un VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs". Sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem VNĪ šogad septembrī pabeidza žogu 20 kilometru garumā, kas bija unikāls sadarbības modelis, kur VNĪ veica ģenerāluzņēmēja funkcijas, organizēja visu materiālu un resursu sagādi un vadīja būvdarbu procesu.