Anša Gulbja veiksmīgā biznesa pamatā nebūt nebija vieglu peļņu nesošā sensacionālā literatūra, bet gan vērtīgi izdevumi.

— Strādājot A. Golta grāmatnīcā reiz ievēroju, ka pie šefa kabinetā ieiet kāds svešs, elegants kungs. Veikalam cauri ejot viņa cigāra dūmi piesmaržoja visu telpu. Šī kunga ārējā stāja un manieres mani, kā nepiedzīvojušu jaunekli, sevišķi interesēja. Kautko līdzīgu biju novērojis tikai pie zobārsta Fr. Mierkalna, kas bija sarakstījis un pats arī izdevis lugu Līdzsvarā. Fr. Mierkalnu vairākas reizes biju redzējis arī uz ielas, kad viņš ar savu draudzeni, Dailes teātra aktrisi Tiju Bangu pastaigājās Vērmanes dārza apkārtnē.

Vienmēr viņš bija tērpies labā uzvalkā, un visas kustības bija nosvērtas. Piem., satiekot uz ielas pazīstamu pretimnācēju, viņš jau laikus pārlika spieķi no labās rokas uz kreisās rokas elkoņa, ar kreiso izņēma papirosu no mutes un ar labo cēli pacēla platmali sveicienam. Pēc tam, tādā pat kārtībā, nesteigdamies visu novietoja atpakaļ. Tas tika izdarīts ar tik apsvērtu smalku kustību, ka prieks bija noskatīties. Kautkas līdzīgs ārējā uzvedībā un manierēs bija vērojams arī pie svešā kunga, kas apmeklēja mūsu grāmatnīcu un ieradās pie šefa. Drīz vien dabūju zināt, ka tas esot lielās Otto Kirchnera firmas pārstāvis Ansis Gulbis no Pēterburgas un piedāvājot firmas ražojumus, galvenā kārtā rakstāmpiederumus un greznuma priekšmetus biroju un dzīvokļu vajadzībām, — lūk, kāds Ansis Gulbis ap 20. gadsimta pašu sākumu šķitis pārdevējam Raitam Ritumam.

Latvijas labākais tenisists Ernests Gulbis Kanādā notiekošā prestižā Monreālas Masters 1000 sērijas turnīra jeb Rogers Cup vienspēļu sacensību trešās kārtas mačā ceturtdien ar 6-4, 6-3 uzvarēja pasaules otro raketi Endiju Mareju no Lielbritānijas.

Latvietis titulēto britu pārspējis pirmo reizi karjerā, sasniedzot turnīra ceturtdaļfinālu.

Pirmajās izspēlēs pārliecinošāku sniegumu pie savas serves demonstrēja Marejs, tomēr jau trešajā geimā viņam radās lielas grūtības ar savas serves nosargāšanu. Latvietis bija nokļuvis viena uzvarēta punkta attālumā no breika iespējas, tomēr brits savu darbu padarīja un servi nosargāja. Ļoti līdzvērtīgā cīņā aizritēja arī nākamie divi geimi, rezultātam kļūstot neizšķirtam 3-3. Pie teicamas izdevības lauzt Gulbja servi titulētais Marejs tika septītajā geimā, taču nespēja izmantot nevienu no divām breikbumbām. Nākamajā geimā Marejs pie savas serves atkal bija pārliecinošs, panākot 4-4.

Latvijas labākais tenisists Ernests Gulbis prestižā Indianvelsas Masters 1000 sērijas turnīra vienspēļu sacensību ceturtās kārtas jeb astotdaļfināla mačā, nerādot pārāk labu sniegumu, trešdien ar 7-6 (7:0), 4-6, 6-2 pieveica spāni Roverto Bautistu Agutu.

Līdz ar to Gulbis pirmoreiz karjerā sasniedzis prestižā turnīra ceturtdaļfinālu, kurā tiksies ar spāni Fernando Verdasko vai amerikāni Džonu Isneru.

Pirmo setu Gulbis neaizvadīja pārliecinoši, tomēr tajā neviena no breikbumbām netika izmantota un tenisistiem nācās aizvadīt taibreiku. Sekojošajā papildgeimā Gulbis jau konkurentam neatstāja cerības uz panākumu, tiekot pie uzvaras ar 7:0.

Otrajā setā pirmajos trijos geimos uzvarēja serves pieņēmēji, bet šo tendenci apturēt izdevās latvietim, pārņemot vadību. Tomēr Gulbis joprojām nerādīja pārāk pārliecinošu sniegumu un sestajā geimā Bautista Aguts latvieti nobreikoja, pie breikbumbas Gulbim pieļaujot dubultkļūdu. Savukārt desmitajā geimā Gulbis vēlreiz zaudēja savu servi, otrajam setam noslēdzoties ar 4-6.

Zolitūdes traģēdijas tiesas sēdē apsūdzētais sagruvušās «Maxima» ēkas būvprojekta eksperts Andris Gulbis savās liecībā noliedza savu vainu, skaidrojot, ka ēkas sagrūšanu izraisīja divdaļīgā kopne, kas nebija iekļauta projektā, kuram viņš veica ekspertīzi.

Gulbis tiesai skaidroja, ka viņš savu ekspertīzi Būvvaldei nodeva 2009.gada 4.novembrī, savukārt pirmie rasējumi, kuros parādās divdaļīgā kopne ir datēti ar 2010.gada 30.decembri, tādējādi viņš nevar būt atbildīgs par ēkas sagrūšanu, jo viņa veiktajā ekspertīzē nemaz nebija šādu divdaļīgo kopņu mezglu.

Viņš norādīja, ka viņam bija pamats sniegt pozitīvu atzinumu par Būvvaldē iesniegto projektu, jo ekspertīzes laikā viņš pamata līmenī analizējis un pārbaudījis slodžu aprēķinu korektumu. Gulbis piebilda, ka arī šajā gadījumā divdaļu kopnē varētu izturēt slodzi, ja konstrukcijas laikā būtu ievēroti visi būvnormatīvi. Taču viņš vēlreiz uzsvēra, ka brīdī, kad viņš veica būvekspertīzi, kopne bija viengabalaina.

Fiksētā tīkla elektronisko sakaru un maksas televīzijas operators Lattelecom ir gatavs startēt mobilo sakaru tirgū ar ceturtās paaudzes (4G) mobilā interneta tehnoloģiju, taču gala vārds šādam solim būs uzņēmuma akcionāriem, teica Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

«Skatoties uz nākotni, ir jautājums par 4G, jo tas ir apdraudējums mūsu interneta biznesam. Vasarā esam veikuši 4G testus 850 megahercu (Mhz) frekvencē un esam gatavi, kad šīs frekvences būs komerciāli pieejamas, startēt arī šajā biznesā, proti, ātrgaitas mobilā interneta tirgū, izmantojot 4G tehnoloģijas,» pastāstīja Gulbis.

Kā zināms, 4G piedāvā datu lejuplādes ātrumus līdz pat 100 megabitiem sekundē (Mbps) un to lieto, galvenokārt ar īpašu modemu pieslēdzot portatīvos datorus mobilam internetam. Kā skaidroja Gulbis, Lattelecom interesē attīstīt 4G tehnoloģiju tieši 800 Mhz joslā, jo tā vislabāk piemērota pakalpojumu sniegšanai valsts reģionos, kas nav blīvi apdzīvoti.

Solidaritātes nodoklis ir klajas nekompetences un nekonsekvences spilgta ilustrācija un to nevar saukt citādi kā par kaitniecisku ideju, kas radīs negatīvas sekas valsts ekonomikai un labklājībai, mazinot legālu nodarbinātību un stiprinot ēnu ekonomikas priekšrocības, komentējot valdības pieņemto lēmumu no nākamā gada ieviest solidaritātes nodokli, kas skars lielo algu saņēmējus ar darba algu mēnesī vidēji virs 4000 eiro, sacīja telekomunikāciju uzņēmuma Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Kā sacīja Gulbis, valdība pilnīgi atklāti pārkāpj dotos solījumus un necienīgi ignorē normālu dialogu ar sociālajiem partneriem. «Turklāt tas nez kādēļ ir nosaukts par «solidaritātes nodokli», lai gan ar šī nodokļa ieņēmumiem Finanšu ministrija (FM) paredzējusi lāpīt pamatbudžeta iztrūkumus, kārtējo reizi sociālā atbalsta saņēmējus atstājot ar garu degunu. Solidaritāti te saskatīt nevar pie labākās gribas.»

Gulbis norāda, ka gan valdība savā deklarācijā, gan finanšu ministrs pagājušā gada nogalē solījis konkrētas prioritātes nodokļu un budžeta politikā. «Valdības un FM apņemšanās paredzēja pārnest nodokļu slogu no darbaspēka uz patēriņu un īpašumu, izstrādāt un realizēt efektīvu ēnu ekonomikas mazināšanas plānu, pāriet uz plānveida, nevis sasteigtām, likumu izmaiņām, turpināt strukturālās reformas efektīvākiem valsts budžeta tēriņiem, īstenot pilnvērtīgu diskusiju ar sadarbības partneriem par jaunajām prioritātēm, izvērtēt izmaiņu sociālo un ekonomisko ietekmi.»

Kāda persona – iespējams, bijušais iekšlietu ministrs Māris Gulbis – rekomendējusi uzņēmējam Oļegam Stepanovam vismaz uz laiku pamest Latviju, šo ieteikumu pamatojot ar radušos iespaidu, ka „policija pārgājusi Aivara pusē”.

Šādas sarunas ieraksts, kurā minētās detaļas liek domāt, ka tā notikusi 2006. gada otrajā pusē, nonācis Baltic Screen rīcībā. Pats M. Gulbis „par 99%” apšauba, ka šāda saruna tiešām notikusi, jo viņš ar O. Stepanovu neesot ticies vismaz 4-5 gadus, savukārt uzņēmējs ar sava preses pārstāvja starpniecību šādas tikšanās faktu apstiprina: tolaik pie viņa ar līdzīgiem ieteikumiem nākuši arī „vairāki citi kungi”, kuru vārdus viņš nenosauc.

Iesaka „vienkārši aizbraukt”

Krievu valodā notikušajā sarunā, kuras kopējais ilgums pārsniedz 17 minūtes, cilvēks, kura balss ļoti atgādina M. Gulbja balsi, stāsta O. Stepanovam – viņam radies iespaids par to, ka „policija pārgājusi Aivara pusē”, esot „absolūti ticams”. Bijušais iekšlietu ministrs savas aizdomas ilustrē ar to, ka „Zaščirinskis [iespējams, bijušais Valsts policijas priekšnieks Jānis Zaščirinskis] tur deva pavēli noklausīties Jansonu. Es domāju, ka tas bija viens no iemesliem noņemt viņu arī”.

Ja Saeima apstiprinās valdības atbalstītā solidaritātes nodokļa ieviešanu no nākamā gada, šis lēmums tiks apstrīdēts Satversmes tiesā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) padomes loceklis, SIA Lattelecom vadītājs Juris Gulbis.

Kā uzsvēra Gulbis, šis nodoklis būtu muļķīgs lēmums, tas nepildītu Finanšu ministrijas izvirzītos mērķus, turklāt Latvijā, kur ir augsts ēnu ekonomikas īpatsvars, tas nedarbosies.

Gulbis jau iepriekš kritizēja valdības plānus par solidaritātes nodokļa ieviešanu, sakot, ka tas ir klajas nekompetences un nekonsekvences spilgta ilustrācija un to nevar saukt citādi kā par kaitniecisku ideju, kas radīs negatīvas sekas valsts ekonomikai un labklājībai, mazinot legālu nodarbinātību un stiprinot ēnu ekonomikas priekšrocības.

Kā sacīja Gulbis, valdība pilnīgi atklāti pārkāpj dotos solījumus un necienīgi ignorē normālu dialogu ar sociālajiem partneriem. «Turklāt tas nez kādēļ ir nosaukts par «solidaritātes nodokli», lai gan ar šī nodokļa ieņēmumiem FM paredzējusi lāpīt pamatbudžeta iztrūkumus, kārtējo reizi sociālā atbalsta saņēmējus atstājot ar garu degunu. Solidaritāti te saskatīt nevar pie labākās gribas.»

Telekomunikāciju uzņēmuma «Lattelecom» konsolidētais apgrozījums pērn bija 212 miljoni eiro, kas ir par 16 miljoniem eiro jeb 8% vairāk nekā iepriekšējā gadā, savukārt tā konsolidētā peļņa - 42 miljoni eiro, pirmdien žurnālistus informēja «Lattelecom» valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, atsaucoties uz uzņēmuma konsolidētajiem neauditētajiem datiem.

«Lattelecom» grupas apgrozījums 2017.gadā bija 195,67 miljoni eiro, savukārt tā peļņa - 40,7 miljoni eiro. Tostarp pērn EBITDA, kas ir peļņa pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas, sasniedza 67,9 miljonus eiro.

«Lattelecom» grupas uzņēmumi pērn valstij nodokļos nomaksāja kopumā 46 miljonus eiro. Savukārt kopējais investīciju apmērs «Lattelecom» grupā aizvadītajā gadā sasniedza 27,2 miljonus eiro.

«Lattelecom» grupas peļņa - 42 miljoni eiro - tiks izmaksāta dividendēs uzņēmuma akcionāriem - Latvijas valstij un «Telia Company».

Gulbis uzsvēra, ka «Lattelecom» apgrozījums ir palielinājies visiem uzņēmuma darbības virzieniem - datu centru pakalpojumiem, tehnikas mazumtirdzniecībai, reklāmas izvietošanai, mākoņpakalpojumiem, drošības risinājumiem un televīzijas pakalpojumiem. Straujākais ieņēmumu pieaugums 2018.gadā vērojams jaunajās biznesa līnijās, tai skaitā mākoņpakalpojumu (+109%) un drošības risinājumu (+113%) jomā. Tāpat būtisks pieaugums vērojams arī citos pakalpojumos, piemēram, mazumtirdzniecībā (+33%), datu centru nodrošināšanā (+25%), reklāmas biznesā (+22%). Aizvadītajā gadā uzņēmums turpināja palielinār arī elektrības tirgus daļas par 8%.

Pirms 15 gadiem Šveicē notikusi konfidenciāla saruna par iespējamu Ventspils mēra Aivara Lemberga izvirzīšanu premjera amatā. Sarunās piedalījušies virkne ietekmīgu Latvijas uzņēmēju, kuriem, pēc visa spriežot, A. Lemberga atrašanās premjera amatā būtu bijusi izdevīga, liecina Baltic Screen publikācija portālā Apollo.

Par šādu sarunu prokuratūrai šā gada maijā oficiālā pratināšanā liecinājis kādreizējais uzņēmuma Ventspils nafta vadītājs un ilggadējais Latvijas miljonāru saraksta dalībnieks Jānis Blaževičs. Spriežot pēc Baltic Screen rīcībā esošajiem materiāliem no tiesai nodotajiem A. Lemberga pirmās krimināllietas materiāliem, J. Blaževiča stāstījums bijis šāds:

"Kaut kur 1993. gadā A. Gulbis [SWH vadītājs Ainārs Gulbis] mani uzaicināja braukt uz Šveici. Uz Šveici es nebraucu viens, kopā ar mani brauca daudzi. Atceros, ka brauca Aivars Lembergs, Vladimirs Krastiņš, Māris Forsts, par pārējiem šobrīd precīzi nevaru atcerēties. Zinu tikai, ka pamatā tur bija cilvēki, kas pārstāvēja Ventspils ostas uzņēmumus. Šveicē notika konfidenciāla saruna par Aivara Lemberga izvirzīšanu premjera amatam."

Ja valsts vēlas, tai ir iespēja apvienot telekomunikāciju uzņēmumus Lattelecom un Latvijas Mobilais telefons (LMT), saglabājot kontrolpaketi valstij, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Viņš skaidroja, ka iespējami dažādi uzņēmumu apvienošanas veidi. «Ja valsts vēlas paturēt kontrolpaketi, ir veids, kā juridiski to izdarīt,» sacīja Gulbis. Vienlaikus viņš atzina, ka valstij pašai jāatbild uz jautājumu, cik būtiski tai ir saglabāt daļas telekomunikāciju uzņēmumā.

Lattelecom valdes priekšsēdētājs vērsa uzmanību, ka apvienošanu var izdarīt vismaz četros veidos.

Lattelecom valdes piedāvājums neparedz akcionāru struktūras izmaiņas, līdz ar to apvienošana tiktu veikta bez privatizācija. Taču jautājums, kā strukturēt darījumu, ir jāatbild akcionāriem. Akcionāriem jāsaprot, kādu rezultātu tie grib panākt, sacīja Gulbis. Viņš atzīmēja, ka valsts jau četrus mēnešus nav spējusi uzrakstīt atbildi Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmumam TeliaSonera, kas pērnruden iesniedza Lattelecom un LMT apvienošanas piedāvājumu.

Jau tuvākajā laikā AS Latvijas balzams līdzšinējo padomes priekšsēdētāju ekspremjeru Aigaru Kalvīti amatā nomainīs Rolands Gulbis, kurš savulaik jau ir bijis uzņēmuma valdes priekšsēdētājs un ģenerāldirektors, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Gulbis šo informāciju ne apstiprināja, ne arī noliedza, tomēr atzina, ka viņam būtu interese izstrādāt uzņēmuma stratēģisko attīstību atbilstoši akcionāru interesēm.

Savukārt Kalvītis aģentūrai LETA atzina, ka iesniegumu par aiziešanu no padomes priekšsēdētāja amata vēl nav uzrakstījis, taču gatavojas šo amatu atstāt.

«Saskaņā ar noteikumiem jāsasauc uzņēmuma vadības sēde, tad arī lems par padomes jauno sastāvu. Pagaidām vēl nevaru pateikt, kad īsti tas notiks, taču skaidrs, ka Latvijas balzamu atstāšu,» sacīja Kalvītis.

Kā ziņots, Kalvītis kopš šā gada 18.augusta iecelts AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētāja amatā. Sakarā ar jauno amatu Kalvītis 5.septembrī atstāja Kontinentālās hokeja līgas (KHL) Latvijas kluba Rīgas Dinamo īpašnieces AS Dinamo Rīga valdes priekšsēdētāja amatu, kur viņu nomainīja kādreizējais Valsts prezidents Guntis Ulmanis.

Tā dēvētajos «Panamas dokumentos» atrodama virkne pazīstamu Latvijas cilvēku vārdi, tostarp, Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, uzņēmējs Ainārs Gulbis un viņa dēls, tenisists Ernests Gulbis, lidsabiedrības airBaltic jaunas investors, vācu uzņēmējs Ralfs Dīters Montāgs-Girmess, ēdināšanas uzņēmuma Lido dibinātājs Gunārs Ķirsons un citi, vēsta Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica.

Kā norāda Re:Baltica, par Latviju datubāzē ir 15 951 ieraksts. Liela daļa tāpēc, ka Panamas juristu firmas Mossack Fonseca (MF) klientiem bijuši konti nerezidentus apkalpojošās Latvijas bankās, bet ne tikai - arī skandināvu Nordea aktīvi tirgojusi ārzonu kompānijas. Daļa no patiesajiem labuma guvējiem un akcionāriem, kas norādīti kā saistīti ar Latviju, ir Krievijas un bijušo NVS valstu pilsoņi. Daļa ir plašāk nepazīstami cilvēki, kuru vārdu publiskošanai nav pamata, jo ārzonu izmantošana pati par sevi nav noziegums, secina Re:Baltica.

Saskaņā ar Re:Baltica informāciju, «Panamas dokumentos» atrodama informācija par 10 juristu biroja MF klientiem no Latvijas, 1380 Latvijas uzņēmumiem, 21 patiesā labuma guvēju un 81 akcionāru no Latvijas.

“CleanR Grupa”, kas pārvalda Latvijā vadošos uzņēmumus vides pakalpojumu jomā, pirmo gadu pēc restrukturizācijas noslēgusi ar stabili augošiem finanšu rezultātiem – apgrozījums kāpināts par 48%, sasniedzot 101 miljonu eiro, bet investīcijas Grupas pakalpojumu nodrošināšanā un vides nozares attīstībā bija astoņi miljoni eiro, liecina Grupas neauditētie rezultāti par 12 mēnešiem.

AS “CleanR Grupa” peļņa pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem jeb EBITDA sasniedza 19,7 miljonus eiro – par 77% vairāk nekā 2022. gadā. Grupas aktīvu vērtība 2023. gadā ir 91 miljons eiro – par 13% vairāk nekā 2022. gadā, pašu kapitāls saglabā spēcīgas pozīcijas – 51%.

“Šie rezultāti ir stabilitātes garants mūsu partneriem, investoru – obligacionāru – kopienai visā Baltijā, darbiniekiem un galu galā arī tautsaimniecībai. Vienlaikus tas mums paver iespējas ieguldīt izglītošanā par videi un valsts aprites ekonomikas mērķu sasniegšanā. Piemēram, pērn Grupas uzņēmums “CleanR” par saviem līdzekļiem Rīgā ieviesa modernu infrastruktūru – pazemes konteinerus, kas nu jau ir 34 daudzdzīvokļu namu pagalmos. Būtiski “zaļinājām” mūsu autoparku, pašlaik 42% no tā veido bezemisiju spēkrati, grupas uzņēmumos digitalizējām procesus, lai uzlabotu klientu apkalpošanu un samazinātu resursu patēriņu,” stāsta “CleanR Grupas” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Telekomunikāciju uzņēmuma SIA "Tet" bijušais valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis pērn no uzņēmuma saņēmis 965 626 eiro, no kuriem lielākā daļa varētu būt kompensācija par amata atstāšanu, liecina Gulbja Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonas deklarācija, atstājot amatu, kā arī iepriekšējo gadu deklarācijas.

Iepriekšējos gados viņa atalgojums atbilstoši deklarācijās sniegtajām ziņām bijis aptuveni 400 000 eiro, piemēram, 2019.gadā Gulbis kā atalgojumu no "Tet" saņēma 409 569 eiro, 2018.gadā - 381 929 eiro, bet 2017.gadā - 389 499 eiro, savukārt 2016.gadā tie bija 313 242 eiro, 2015.gadā - 503 825 eiro, bet 2014.gadā - 392 029 eiro.

"Tet" pārstāve Lāsma Trofimova, lūgta komentēt, cik lielu daļu no Gulbja atalgojuma pērn veidoja kompensācija, atbildēja, ka netika lemts, ka Gulbim būtu jāizmaksā kādas īpašas papildu kompensācijas ārpus normatīviem un darba līgumā paredzētajiem maksājumiem, un tādas arī nav izmaksātas - atsaucot no valdes priekšsēdētāja un galvenā izpilddirektora amata potenciālo reputācijas risku dēļ, Gulbim izmaksāta atlīdzība atbilstoši darba līguma noteikumiem.

Nemaksātāju skaits sakaru operatoram SIA Lattelecom ir pieaudzis divas reizes, salīdzinot ar pērno gadu. Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis uzsver, ka no parādiem aizmukt neizdosies.

«Liela daļa cilvēku izvēlas opciju – pārslēgties uz kaut ko, kas jums ir piemērots, nevis atteikties un nemaksāt parādu, kas tāpat kādā brīdī būs jāsamaksā, ja jūs taisāties vēl kādu laiku dzīvot,» šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

«Taču katrā krīzē ir savi plusi un savi mīnusi, ko dara Lattelecom, mēs izmantojam šo krīzi, lai uzlabotu klientu servisu un uzņēmuma efektivitāti,» sacīja Gulbis. « Es redzu labu iespēju katram uzņēmumam un pilsonim paskatīties, kas treknajos gados bijis lieks, lieki tauki, un no šiem taukiem krīzes laikos veiksmīgi atbrīvotos, lai tad, kad krīze beigtos, katrs būtu vesels, slaids un spējīgs jauniem spēkiem dzīvot tālāk,» pauda Lattelecom vadītājs.

"Lattelecom pagaidām krīzi neizjūtam, tieši otrādi mūsu rezultāti šogad ir labi. Mums ir 183 000 platjoslu pieslēgumi un 16 000 Latellecom televīzijas klienti. Tas ir tieši tik, cik mēs prognozējām un nākotnē mēs skatāmies ar optimismu," intervijā LNT raidījumam 900 sekundes, norādīja Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Atbildot uz jautājumu, kāpēc cilvēkiem ir nepieciešama digitālā televīzija (Lattelecom uzverēja Satiksmes ministrijas konkursā par digitālās televīzijas ieviešanu Latvijā) J. Gulbis norāda, ka cilvēkiem tā būs nepieciešama sākot ar 2011. gada 31. decembri, jo saskaņā ar Eiropas Savienības likumdošanu analogā televīzija pārstās raidīt Latvijā. viņš arī norāda, ka ar jauno televīziju iedzīvotāji saņems augstāku kvalitāti un vairāk kanālus.

Arī bijušais iekšlietu ministrs Māris Gulbis pieteicies konkursā uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amatu.

Kā liecina portāla pietiek.com rīcībā esošā informācija, aizvadītajā piektdienā Valsts kancelejā (VK) saņemts ceturtais pieteikums izsludinātajā konkursā uz vakanto KNAB priekšnieka amatu, un savu kandidatūru KNAB šefa krēslam pieteicis bijušais iekšlietu ministrs, ar partiju Jaunais laiks savulaik saistītais Gulbis.

Gulbis bija iekšlietu ministrs Einara Repšes vadītajā valdībā. 2004. gadā Gulbis, norādot uz demokrātijas trūkumu partijā, izstājās no JL. 2005. gadā viņš nodibināja partiju Jaunie demokrāti, tomēr jau 2008. gada pavasarī no šīs partijas izstājās. Kopš tā laika Gulbis nav iesaistījies politiskajās partijās. Gulbis bijis arī Uzņēmumu reģistra valsts galvenais notārs.

Aivars Lembergs tuvā kompanjonu lokā bļaustījies, krāpies un rīkojies tā, ka tiem nācies atzīt - "nav jēgas ar pilnu ātrumu ar galvu triekties betona sienā", atsaucoties uz Baltic Screen, raksta Apollo.

Valentīns Kokalis atminējies, ka A. Lembergs nevisai jauki esot izturējies pret SWH Rīga bosu Aināru Gulbi.

"Es atceros vienu epizodi, kura varēja notikt 1993. gada rudenī, kad pie Aivara Lemberga kabinetā Ventspils pilsētas domes telpās atradās pats A. Lembergs, A. Gulbis, J. Blaževičs, M. Forsts, V. Krastiņš, varbūt arī Ainārs Platacis, pieļauju, ka bija vēl kāds, bet visus vairs neatceros. Pārrunājot tranzītbiznesa nākotnes jautājumus, starp A. Lembergu un A. Gulbi izcēlās strīds, kuru mēs visi dzirdējām.

A. Lembergs sāka kliegt, ka A. Gulbis ir zaglis, ka ir nozadzis kaut ko no biznesa, un dzina A. Gulbi prom no kabineta. A. Gulbis tad arī sāka kliegt uz A. Lembergu un teica, ka lai atceras pats to laiku, kad vienreiz pats stāvējis uz tiltiņa Ventspilī un gaidījis, kad viņš atvedīs naudu 10 000, domāju, ka ASV dolāru. Cik es sapratu, A. Gulbis ar to gribēja pateikt, ka situācija ir pavisam otrāda, ka tieši A. Gulbis pelnījis naudu un to devis arī A. Lembergam, nevis A. Lembergs pelnījis, bet viņš tikai ņēmis," norāda V. Kokalis.

Kultūras ministrija izskata iespēju pavisam atcelt datu nesēju atlīdzību.

Tas ir viens no variantiem, kā varētu atrisināt datu nesēju atlīdzības jautājumu, DB norādīja Kultūras ministrijas (KM) Juridiskās nodaļas juriskonsults autortiesību un blakustiesību jautājumos Rihards Gulbis. Jau vēstīts, ka pēc Satversmes tiesas (ST) sprieduma KM līdz 1. novembrim ir jāpārvērtē ar autoratlīdzības maksājumiem apliekamo datu nesēju sarakstu un šajā jomā jāpiedāvā savs risinājums.

«Pašlaik KM vērtē kritērijus, kādi būtu jāizvirza attiecībā uz šo sarakstu. Tāpēc šobrīd vēl ir pāragri spriest par konkrētiem datu nesējiem. Tāpat tiek vērtēta iespēja šo jautājumu atrisināt citos veidos, piemēram, vispār atsakoties no datu nesēju atlīdzības,» skaidroja R. Gulbis. Proti, no vienas puses, ir jānodrošina to, ka autori saņem atlīdzību par viņu darbu reproducēšanu, taču, no otras puses, sabiedrībai būtu jāmaksā atlīdzība tikai tajos gadījumos, kad autoru darbi tiek reproducēti.

Nedaudz pārsteidzoši skan Māra Gulbja secinājums, ka rekreācijas biznesā pašreizējā ieguldītā atdeve ir 10 pret 1. «Lai varētu saņemt vienu eiro, esmu ieguldījis 10. Maksāju visus nodokļus un esmu mīnusos, nevienam valstī neinteresē, ka Latvijā prasības ir noteiktas kā Vācijā, bet ienākumu līmenis ir vairāk nekā trīs reizes zemāks,» stāsta M. Gulbis, bijušais iekšlietu ministrs un ilggadējais Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs, bet pašlaik zemnieks un viesu mājas īpašnieks.

M.Gulbis bijis pārsteigts par maksājumiem un prasībām no valsts iestāžu puses.

«Lai varētu uzņemt šahistu nometni, bija vajadzīgs atzinums no Pārtikas un veterinārā dienesta, ugunsdzēsējiem, līgums ar grauzēju apkarotājiem, sakārtotām darba attiecībām, atbilstoši pavāri, virtuves, tualešu un dušu iekārtojums un pat to skaits, turklāt vēl bija jāizpilda anketa ar 50 jautājumiem nodokļu administrācijai, tostarp par to, vai neesmu sadarbojies ar mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem,» skaidro M. Gulbis.

Ūdens tiek ņemts no padomju laikos ierīkotas sūkņu stacijas, kurai nav saglabājusies pase, un ir nepieciešama tās «atjaunošana», kas izmaksā ap 10 tūkst. eiro. «Faktiski neatkarīgi no saimnieciskās darbības rādītājiem ir noteiktas tādas prasības, ka nav ko brīnīties, ka 5% Latvijas uzņēmumu samet teju vai visu naudu valsts budžetam, bet 80% mazo uzņēmumu mēģina izvairīties no nodokļu maksāšanas un darījumus kārto skaidrā naudā,» secina M. Gulbis.

Latvijas Zaļā partija (LZP), kas Rīgas domes vēlēšanās pirmo reizi viena cīnīsies par 5% barjeras pārvarēšanu, kā viena no pēdējām pirmdien pieteiks savu saraksta līderi un vēlēšanu programmu. Liela varbūtība, ka partijas mēra kandidāts būs uzņēmējs Guntis Belēvičs, bet viņa komandā varētu iekļauties vairāki sabiedrībā zināmi cilvēki - arī bijušais Saeimas deputāts un Einara Repšes (JL) valdības iekšlietu ministrs Māris Gulbis, raksta laikraksts Diena.

Pēc pirmdien paredzētās LZP valdes sēdes partija oficiāli paziņos savu saraksta pirmo numuru, kā arī vairākus viņa komandas pārstāvjus un iepazīstinās ar programmu, norāda laikraksts.

LZP līdzpriekšsēdētājs Viesturs Silenieks apstiprinājis, ka G. Belēvičs varētu būt saraksta līderis, jo svarīgi, lai ar pirmo numuru startētu cilvēks, «kurš ir nevis pierunāts, bet pats ir gatavs to darīt».

Savukārt M. Gulbis Dienai apstiprinājis, ka apsver iespēju kandidēt pašvaldību vēlēšanās, ko nekad nav darījis. Viņš sešus gadus bijis ārpus politikas, tagad esot enerģijas pilns un noskaņots kaut ko darīt, jo «Rīgā var daudz izdarīt par mazāku naudu».

Šonedēļ beidzas Viestura Kairiša filmas «Piļsāta pi upis / Pilsēta pie upes» Krāslavas filmēšanas periods, kurā vienu no svarīgākajām lomām «nospēlēja» kuģis «Baltais gulbis». Kuģa vēsturiskais prototips, kas minēts arī Gunara Janovska romānā, ir pirms Otrā pasaules kara starp Krustpili un Jēkabpili kursējušais tvaikonis «Gulbis».

Īpaši filmēšanas vajadzībām jau pagājušā gada rudenī Varkaļu ostā tika uzsākta Baltā gulbja būvēšana un pielāgošana filmēšanas vajadzībām. Kuģa kapteini filmā tēlo leģendārais lietuviešu aktieris Jozs Budraitis. Režisors Viesturs Kairišs saka: «Baltais kuģis ir simbolisks tēls, tas pārvadā tautas kā Noasa šķirsts un atved skatītājiem nepazīstamo varoni kā gulbis Loengrīnu, lai filmas gaitā mēs uzzinātu, kas īsti par cilvēku slēpjas aiz šā vientiesīgā puiša ar jauko vārdu Ansis.»

Baltais gulbis filmēšanas grupai sagādāja ne mazums grūtību un piedzīvojumu. Vispirms kuģis pa autoceļu tika transportēts no Rīgas uz filmēšanas vietu, tādējādi jau pirms filmēšanas procesa izpelnoties publikas uzmanību. Kad Baltais gulbis veiksmīgi nonāca Krāslavā, izrādījās, ka tā ielaišanu Daugavā apgrūtina zemais ūdens līmenis — sausuma dēļ upē šovasar sevišķi jāuzmanās no sēkļiem un akmeņiem. Tomēr galu galā kuģis godam izpildīja savu lomu.

Latvijas elektroniskā sakaru sniedzēja Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis Db pastāstīja, ka no uzņēmuma akcionāriem viņš nav saņēmis piedāvājumu par algas izmaiņām, norādot, ka tādu saņemot, viņš to izvērtētu.

«Man pagaidām neviens nav piedāvājis algas izmaiņas, kad būs konkrēts piedāvājums, tad mēs skatīsimies. Es domāju, ka daudz svarīgāk ir saprast to, ka tādos uzņēmumos kāds, piemēram, ir Lattelecom, kur ir starptautiskie partneri, gan vadības atalgojuma, gan budžeta apstiprināšanas jautājumus regulē akcionāru līgums, kas ir noslēgts starp valstīm. Līdz ar to ir jautājums cik lielā mērā vienas valsts administratīvs likums ietekmē starpvalstu līgumus,» klāstīja J.Gulbis.

Viņš arī atzīmēja, ka pēc viņa domām veiksmīgas uzņēmuma vadītāju atalgojuma sistēmas ir tādas, kas ir piesaistītas uzņēmuma vērtības pieaugumam ilgtermiņā, proti, kas ir piesaistītas peļņai, un tiek veidotas atbilstoši uzņēmuma darbības rezultātiem. «Šādas atalgojumu sistēmas ir ar mainīgo komponenti, kas veidojas atšķirībā no dažādu uzņēmumu nosprausto rezultātu izpildes vai neizpildes,» atzīmēja J.Gulbis.