«Man ļoti patīk, ka viņš īsā laikā tik acīmredzami attīstās kā politiķis. Patīk, ka viņš pamatīgi strādā pie savu zināšanu loka paplašināšanas. Sarakstījis un izdevis divas saistošas brošūras un nav baidījies skart tādas pie mums tabuizētas tēmas kā patriotisms un nacionālisms. Pozitīvais nacionālisms saucas. Simpātiski. Kādēļ lai trīs četru gadu laikā mēs nevarētu izaudzināt jaunu Latvijas prezidentu? Kādreiz es domāju un to arī neslēpu, ka Šķēle, Šlesers vai Lembergs varētu būt veiksmīgi Latvijas prezidenti, tagad es saprotu, ka viņi to nespēj un arī negrib. Tādēļ, kad es tagad minu Raivi Dzintaru kā potenciālu Latvijas prezidentu, es nejokoju, jo viņam ir griba un politiķa mugurkauls, arī harismas un enerģijas pietiek,» skaidrojis Grūtups.
«Tauta nemaz nav muļķe - vairs tie tūtiņdreijātāji neiet krastā - skaties, Akurateri neievēlēja, Poļiščuku neievēlēja, Pauls ir ģeniāls komponists, bet filozofs pašvaks, - tā ka kaut kas mainās uz labu,» viņš turpinājis.
