«Pieredzējuši vadītāji saņem apmēram pusotru tūkstoti latu mēnesī; direktoru līmeņa speciālisti un laboratorijas vadītāji - pat vairāk nekā pirmās amatpersonas valsts pārvaldē. Ar to es domāju ministriju valsts sekretāru atalgojumu. Ir par ko padomāt valsts konkurētspējas kontekstā, vai ne?» intervijā laikrakstam Neatkarīgā turpinājis stāstīt uzņēmuma vadītājs.
Viņš arī skaidrojis: «Gribu uzsvērt kādu aksiomu - Grindeks ir deklarējis, ka ikviens darbinieks tam ir milzīga vērtība. Analogi to pašu varu teikt arī par uzņēmuma klientiem. Katrs zāļu lietotājs mums ir milzu vērtība. Paskaidrošu: ja ražotājs nodarbojies ar iestāstīšanu, reklāmās pārspīlē produktu īpašības, tad agrāk vai vēlāk atklāsies patiesā aina.
Ieskatoties farmācijas nozares vēsturē, redzam, ka pasaulē bijuši daudzi skumji stāsti, kas rada sliktu priekšstatu par industriju kopumā. Uz labu to mainīt var tikai tad, ja esi godīgs un nemāni patērētāju. Tikko kāds ražotājs piedēvē savam produktam īpašības, kuras tam nepiemīt, jeb paplašina tā lietošanas iespējas bez zinātniska pamatojuma, rodas liels risks zaudēt reputāciju. Ja pierādi, ka vispirms domā par saviem klientiem, nevis īslaicīgu peļņas gūšanu, tas atmaksājas ilgtermiņā.»
Vaicāts, vai iespējams izturēt masīvo konkurenci ar importa medikamentu ražotājiem, J. Bundulis Neatkarīgajai atbildējis: «Patlaban situācija ir paradoksāla: kaut arī nacionālā farmācijas industrija ir izdzīvojusi, vietējiem zāļu ražotājiem Latvijā tirgus daļa ir mazāk nekā 4%. Tas, protams, par kaut ko liecina. No vienas puses, tas ir valsts atbalsts, ko sagaidām, lai justos tieši tāpat kā, piemēram, Vācijas vai Zviedrijas ražotāji savās mītnes zemēs. No otras puses, ir jārunā arī par iedzīvotāju lokālpatriotismu.»
