Tas ir augstāk nekā aprīlī, kad bezdarba līmenis valstī bija 27%, kā arī divreiz vairāk nekā eirozonas vidējais bezdarba līmenis, kas jūnijā sasniedza 12,1%.
Db.lv jau ziņoja, ka Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) prognozē, ka nākamo divu gadu laikā Grieķijas starptautiskajai palīdzībai varētu būt nepieciešami vēl papildus 10,9 miljardi eiro, vēsta BBC. Savukārt, lai atjaunotos izaugsme valsts ekonomikā un rastos jaunas darbavietas, Atēnām nepieciešams rīkoties bez kavēšanās.
Raksti par tēmu
«Grieķijas ekonomika uzsākusi līdzsvara meklēšanu. Tomēr tas notiek, tai samazinoties, nevis ieviešot produktivitāti veicinošas reformas,» norādīja SVF pārstāvji. Lai gan Grieķijas ekonomikā recesija plosās jau sesto gadu pēc kārtas, un valsts tautsaimniecība kopš 2007. gada samazinājusies par 25%, SVF atzīst, ka Atēnām izdevies stabilizēt ekonomiku un drīzumā gaidāma atveseļošanās uzsākšana.
Kopumā sagaidāms, ka Grieķijas valsts parāds 2013. gadā sasniegs 176% no IKP, taču 2020. gadā tas būs samazinājies līdz 124% no IKP. Grieķijas starptautiskajiem aizdevējiem «kaut kad nākamgad» nāksies lemt par papildu pasākumiem, lai finansētu parādu mākto valsti. Lielākie Grieķijas riski saistīti ar valsts parāda ilgtspēju, norādījis SVF.
Aizvadītajā gadā Grieķijas IKP samazinājās par 6,2%. SVF uzskata, ka šogad IKP kritīs vēl par 4,2%, bet nākamajā gadā sāks pieaugt.