Lai gan Latvijas maksātnespējas likums atbilst labākajai starptautiskajai praksei, tā īstenošanā ir virkne nepilnību un trūkumu, kas rada zaudējumus, Ārvalstu investoru padomes Latvijā un profesionālo pakalpojumu uzņēmuma Deloitte veiktajā pētījumā.

Laika posmā no 2008. gada līdz 2014. gadam ļaunprātīga maksātnespējas procesa rezultātā Latvijas tautsaimniecība zaudējusi 665 miljonus eiro. Ja pašreizējais maksātnespējas process netiks uzlabots, zaudējumi turpinās pieaugt un nākamo 10 gadu laikā valsts tautsaimniecība var zaudēt 852 miljonus eiro, - secināts pētījumā.

Zaudējumus galvenokārt rada kvalitatīvas maksātnespējas procesa uzraudzības un kontroles sistēmas trūkums, kā arī maksātnespējas procesu ļaunprātīga izmantošana. Turklāt vairāk nekā puse jeb 52% maksātnespējas procesu ir uzsākti novēloti, samazinot kreditoru atgūto prasījumu apmēru. Apzinoties maksātnespējas procesu uzraudzības un kontroles sistēmas nepilnības, lai gūtu savtīgu labumu, visbiežāk tiek īstenotas četras krāpniecības shēmas - pamatlīdzekļu pārrakstīšanu uz citu sev piederošu uzņēmumu, uzņēmuma kontroles saglabāšana ar maksātnespējas administratora palīdzību, reiderisms, kā arī maksātnespējas procesa izmantošana savtīgos nolūkos, kuru īsteno maksātnespējas administrators.

Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma, tā intervijā DB, ko publicējām 2016. gada 15. janvārī, teica zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

Šodien, kad kļuvis zināms, ka M. Bunkus ir noslepkavots, publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma.

Vai nesenais Satversmes tiesas spriedums nozīmē, ka maksātnespējas administratori no šā gada būs pielīdzināmi valsts amatpersonām – to intervijā DB skaidro zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

«Faktiski Satversmes tiesa atzina, ka tie administratori, kas vienlaikus ir arī zvērināti advokāti, nav pielīdzināmi valsts amatpersonām ar šā gada 1. janvāri, savukārt visi pārējie maksātnespējas administratori ir pielīdzināmi valsts amatpersonām,» secina M. Bunkus. Viņš skaidro, ka Satversmes tiesa nosprieda atzīt 2014. gada 25. septembra Grozījumu Maksātnespējas likumā 2. pantu un 2014. gada 30. oktobra Grozījumu likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā», ciktāl tie nenodrošina maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam.

Valstī nav izstrādāta maksātnespējas politika, nav noteikti ar tās īstenošanu sasniedzamie mērķi un rezultāti, tāpēc arī nav radīta efektīva sistēma maksātnespējas administratoru darbības uzraudzībai, secinājusi Valsts kontrole (VK).

Maksātnespējas jautājumi skar arī publisko sektoru, jo arī valsts kā kreditors komersantu maksātnespējas procesos zaudē līdzekļus – nepilnu divu gadu laikā (no 01.01.2013. līdz 30.09.2014.) valsts budžeta iestādes un valsts kapitālsabiedrības izbeigtajos maksātnespējas procesos ir zaudējušas vismaz 434 milj. eiro, no tiem 402 milj. eiro veido VID norakstītie nodokļi, bet uz 01.10.2014. pieprasītās summas neizbeigtajos maksātnespējas procesos veidoja vismaz 603 milj. eiro.

VK uzskata, ka Maksātnespējas likuma mērķis netiek sasniegts, jo kā prioritāte nav noteikta tādu darbību veikšana, lai maksātspēja tiktu atjaunota, bet, ja tas nav iespējams, tad parādsaistību segšanai tiktu atgūts pēc iespējas vairāk līdzekļu.

Principā advokāta statuss un valsts amatpersonas statuss ir nesavienojams - tā intervijā saka Zvērinātu advokātu padomes loceklis Andris Rukmanis.

Fragments no intervijas

Valsts kontrole savā revīzijas atzinumā pauž viedokli, ka «valstī nav izstrādāta maksātnespējas politika». Ko nozīmē šis atzinums? Esošais likums taču nosaka to rāmi, kurā notiek process, – tātad politiku. Vai tas nozīmē, ka nepieciešams jauns Maksātnespējas likums?

Jā, absolūti, – ir kardināli jāmaina normatīvo aktu kopuma centrs, šis Maksātnespējas likums. Un tam ir konceptuāli jāatšķiras no tā visa nevajadzīgā un kopā salīmētā, kas ir esošajā likumā. Ir nepieciešamas sistēmiskas izmaiņas, kurām ir jābūt saistībā ar Valsts kontroles atklātajām nozares problēmām. Ir jāredz viss process kopumā, nevis pa gabaliņam, atsevišķi. Pašlaik kaut kas tiek darīts, bet pagaidām Tieslietu ministrijas rīcība diemžēl man atsauc atmiņā padomju laika teicienu, kam bija dziļa jēga – «udarim po bezdorožju avtoprobegom» (krievu val.). Kas nozīmē apmēram – «sakārtosim ceļus ar autopārbraucienu». Darbības ir nevis vērstas uz ceļu sakārtošanu, respektīvi, sistēmu, bet problēmas «risināšanu», pārejot uz «bobikiem». Mēs nevis konceptuāli nomainām veco ar visām problēmām, bet taisām sīkus remontus. Pašlaik Tieslietu ministrija virza jautājumus, ignorējot gan Satversmes tiesas procesus, gan Valsts kontroles atzinumu. Tomēr ir nepieciešams jauns, pārdomāts, kodolīgs, pārskatāms un viegli uzraugāms maksātnespējas procesa regulējums. Tagad galvenais lozungs ir «uzraudzība». Tātad pie tā visa, kas eksistē, pielikt klāt vēl Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) uzraudzību. Uzraudzība ir jāvienkāršo un jāpadara efektīvāka. Pašlaik ir daudz uzraugu, bet nav efekta. Sistēma dublējas un nav pietiekami centralizēta attiecībā uz maksātnespējas procesu. Uzskatu, ka ir nepieciešams maksātnespējas administratoru «brīvais tirgus», kas nozīmē, ka administratoru procesam izvēlas kreditori. Protams, šajā gadījumā valstij ir jāparūpējas par fiktīvo kreditoru «radīšanas» iespēju izskaušanu. Tāpat, iespējams, ir vajadzīga tiesu nolēmumu apstrīdēšana atsevišķos gadījumos. Taču, kāpēc šis process tika veidots pēc principa kā neapstrīdams…

Maksātnespējas procesa ātrums vai maksimāls ilgtermiņa labums tautsaimniecībai, atgūstot pēc iespējas vairāk līdzekļu kreditoru interesēs un, vēlamajā variantā, atjaunojot uzņēmuma maksātspēju - tas ir būtiskākais jautājums, uz ko būtu jāatbild maksātnespējas nozares politikas pamatdokumentam.

Dienas Biznesa rīkotajā apaļā galda diskusijā, kas veltīta maksātnespējas problēmām, uzņēmēji, tajā skaitā ārvalstu investori, Valsts kontrole, kā arī paši administratori norādīja uz vairākiem problēmu aspektiem maksātnespējas procesā, kuru efektīvam risinājumam sākotnēji būtu nepieciešams pilnvērtīgs informācijas apkopojums un uz tās pamata skaidri definēts nozares politikas dokuments ar konkrētiem sasniedzamajiem maksātnespējas procesa mērķiem. Tam būtu jānovērš patlaban nereti vērojamā dilemma maksātnespējas procesa administratoru darbībā, nosakot, vai procesa ātrums var būt svarīgāks par ilgtermiņa saimniecisko labumu: maksimāli lielu naudas līdzekļu atgūšanu kreditoru interesēs un, ideālā gadījumā, paša uzņēmuma saimnieciskās darbības atjaunošanu. Uz šāda nozares dokumenta pamata tad arī būtu jāveido attiecīgie grozījumi normatīvajā regulējumā.

Dēvējot tās par «Valsts ieņēmumu dienesta (VID) represijām pret iedzīvotājiem», kuru īpašumi piespiedu kārtā pārdoti parādu dzēšanai, Kredītņēmēju asociācija vērsīsies Saeimā.

«Cilvēkiem, kuru īpašums tiek piespiedu kārtā realizēts parādu dzēšanai, nav kapitāla pieauguma. Pārdošanas darījumā, kas notiek pēc tiesu izpildītāja vai maksātnespējas procesa administratora iniciatīvas, vienīgais ieguvējs ir kreditors, kurš saņem vismaz daļu no izsniegtā aizdevuma un tiesu izpildītājs vai maksātnespējas administrators, kurš saņem savu «neaizskaramo» procentu no darījuma summas. Pats parādnieks šādos darījumos visbiežāk neredz pat ne centu no pārdošanas naudas. Par spīti tam, VID arī par šādiem piespiedu darījumiem uzrēķina tūkstošos mērāmu kapitāla pieauguma nodokli un bieži vien arī soda procentus. Lai novērstu netaisnību un VID nepamatoto vēršanos pret iedzīvotājiem, kuru īpašums pārdots piespiedu kārtā, jau tuvākajā laikā vērsīsimies Saeimas atbildīgajās komisijās ar lūgumu pārskatīt vai precizēt kā Ienākumu nodokļa, tā arī Maksātnespējas likumu. Lūgsim, lai deputāti VID paskaidro, ka piespiedu pārdošana nozīmē visa īpašuma zaudēšanu, nevis kapitāla pieaugumu,» informē Latvijas kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis Jānis Āboliņš.

2014.gadā salīdzinājumā ar 2013.gada 2. pusgadu bija vērojams parādu lietu skaita pieaugums par 8% elektronisko sakaru un par 6% nebanku kreditēšanas nozarēs, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) apkopotā informācija par parādu atgūšanas pakalpojumiem.

Kopējais parādu portfelis 2014. gadā palielinājies par 33,28% salīdzinājumā ar 2013.gadu un sasniedza 549,986 miljonus eiro.

2014.gadā Latvijā darbojās 25 ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēji, no kuriem 4 saņēma izsniegto speciālo atļauju (licenci) ārpustiesas parādu atgūšanai 2014.gadā.

2014. gadā ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem tika nodotas 375 455 parādu piedziņas lietas par kopējo summu 166,975 milj.eiro. Lielākā daļa parādu lietu ārpustiesas parādu nozarē tika nodotas uz pilnvarojuma pamata, salīdzinoši maz tika slēgti cesijas darījumi. Kopējais parādu portfelis uz 2014.gada 31.decembri sasniedza 549,986 miljonus eiro, kas ir par 33,28% vairāk nekā 2013.gada 31.decembrī (412,654 miljoni eiro).

2015. gadā ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem tika nodotas 359 277 parādu piedziņas lietas par kopējo summu 236,935 miljoni eiro.

Kā liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) apkopotā informācija par parādu atgūšanas pakalpojumiem, 42% no kopējā 2015. gadā nodoto lietu skaita parādu atgūšanai nodevuši nebanku kreditētāji.

Pieaudzis pilnībā un daļēji atgūto parādu lietu skaits, kas vērtējams kā pozitīvs signāls tirgus sakārtošanā, gan arī patērētāju maksāšanas disciplīnas uzlabošanās rādītājs. Kopējais parādu portfelis 2015. gadā palielinājies par 5,99% salīdzinājumā ar 2014.gadu un sastādīja 582,952 milj.eiro.

2015.gadā Latvijā darbojās 28 ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēji, no kuriem 3 saņēma izsniegto speciālo atļauju (licenci) ārpustiesas parādu atgūšanai 2015.gadā.

2021. gada novembrī Dienas Biznesā publicējām interviju Pēc būtības tika realizēts reiderisms! ar Kurzemes finiera bijušo īpašnieku Dzintaru Odiņu, kurš tikai pēc 7 gadu pauzes bija apjēdzis notikušo. Intervijā paustais par Stiga RM veikto Kurzemes finiera pārņemšanu un tā īpašnieka Andra Ramoliņa darbībām faktiski ir divu uzņēmēju strīds, kurš interesants vien no viedokļa – bija reiderisms vai nē? Tomēr intervija deva pamatu aizdomām par nodokļu maksātāju naudas izsaimniekošanu ar iespējamu maksātnespējas administratora, VID un Hipotēku un zemes bankas (ALTUM) līdzdalību.

Ievads – no Gazeles līdz maksātnespējai

Kurzemes finieris saņēma Dienas Biznesa balvu Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma 2011. gadā un pēc būtības tādēļ raisīja medija uzmanību brīdī, kad Dzintars Odiņš 2021. gadā vēlējās atklāt uzņēmuma pārņemšanas detaļas savā redzējumā.

No Gazeles balvas līdz slēgtiem bankas kontiem  

Dienas Biznesa balva Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma un 2011. gadā...

Līdz tam figurēja A. Ramoliņa versija par uzņēmuma pārņemšanu dažādos medijos, kas vēstīja vien to, ka viss ir likumīgi, pareizi un ka uzņēmuma darbinieki paglābti no maksātnespējīga saimnieka. Līdz 2014. gadam uzņēmuma īpašnieks bija Dzintara tēvs Dainis Odiņš, bet pats Dzintars bija Kurzemes finiera valdes priekšsēdētājs. 2021. gadā abi bija parādos, un Dz. Odiņš apgalvoja Dienas Biznesam, ka viņam ir grūtības atvērt kontu Latvijas bankās, kas, pēc viņa domām, ir fiktīva parāda izveidošanas sekas pēc uzņēmuma maksātnespējas procesa noslēguma. Kurzemes finieris līdz 2012. gadam ņēma kredītus Zemes un hipotēku bankā (šobrīd Altum) gan iekārtām, gan koku žāvētavai, katlu mājai utt. “Protams, bijām ambiciozi, gribējām augt strauji, radīt darba vietas, eksportēt. Atskatoties varbūt jāsaka, ka pārāk ambiciozi, taču īstu kļūdu nebija, viss bija izplānots pareizi,” tā Dz. Odiņš.

Pirmais kredīts bijis miljonu vērts, otrs - tāpat miljonu, bet noslēgumā uzņēmuma kredītsaistības tuvojās trīs miljoniem. No lobskaidas tirgošanas uzņēmums pārgāja uz finiera līmēšanu, tomēr tas notika 2008. gadā, kas ar šodienas zināšanām visiem sagādāja problēmas. Brīdī, kad Kurzemes finieris saņēma Gazeles balvu, tas jau bija strādājis divus gadus ar pamatīgiem zaudējumiem. Odiņš cerēja uz labākiem laikiem. 2014. gada vidū Dz. Odiņš sapratis, ka jāmeklē investors ar dziļākām kabatām. Izskatot dažādus piedāvājumus, viņš sastapis A. Ramoliņu, kurš esot izrādījis “pretimnākšanu un sapratni”.

Pret STIGA RM 2014. gadā jau bijis neliels parāds – 65 tūkstoši eiro, bet tādu Odiņam nav trūcis. “Bija arī nelieli parādi pret citiem bērza finierkluču piegādātājiem, taču viņi, apzinoties tirgus situāciju, izturējās ar sapratni,” intervijā stāstīja Dz. Odiņš. Jāpiebilst, ka šis fakts ir būtisks, izskatot vēlākos notikumus, lai apzinātos kopējo uzņēmuma kreditoru pulku. Pēc Dz. Odiņa teiktā, A. Ramoliņš sākotnēji piedāvājis ienākt Kurzemes finiera daļā ar 60%, 40% atstājot Odiņu ģimenei, līdztekus sarunās izrādījis interesi par procesiem uzņēmumā un kā topošais partneris visu arī uzzinājis. STIGA RM Kurzemes finierim arī piegādājis kokus par 83 tūkstošiem eiro, kas esošo parādu palielināja. Līdztekus abi viesojušies pie jurista Mārtiņa Krūma. Kad visa informācija par uzņēmuma stāvokli bija nodota topošajam partnerim, pienākusi vēstule par parāda atmaksu STIGA RM, bet jau drīzumā arī tiesas paziņojums par maksātnespējas ierosināšanu. “Mans topošais partneris un investors ir ierosinājis pret mani maksātnespēju,” ievadstāstu noslēdzot, atceras Dz. Odiņš.

Kurzemes finieris pēc maksātnespējas

Jāteic, saistošākā daļa sākas pēc maksātnespējas pasludināšanas, jo Dienas Biznesam nav iespēju pārbaudīt, kurš no uzņēmējiem par otru saka taisnību vai septiņus gadus senus notikumus atceras mazliet citādi. Proti, mutvārdu vienošanās starp Ramoliņu un Odiņu nav apstiprināmas, bet pēc tiesas lēmuma parādās dokumenti un atsauces iespējas. Proti, tikai procesa sekas parāda reiderisma fakta pastāvēšanu.Vēstule par maksātnespēju atnāca 2014. gada oktobra vidū, bet to pasludināja 15. novembrī. Pēc tās nekādas sarunas ar Dz. Odiņu netika veiktas.

“Tālāk viss notika zibens ātrumā. Izrādījās, ka man aiz muguras patiesībā visu laiku tika gatavots šis uzņēmuma pārņemšanas process caur maksātnespēju, un to īstenoja ātri un precīzi, notika gluži vai militāra operācija. Ne velti tika iesaistīti maksātnespējas administratori ar labi zināmu reputāciju,” intervijā klāsta Dz. Odiņš.

Ieradies maksātnespējas administrators Andris Bērziņš, un banka nomainījusi apsardzi. STIGA RM uzreiz kļuvusi par uzņēmuma nomnieku, uzreiz pēc maksātnespējas, 2014. gada novembrī! Jau 2015. gada februārī STIGA RM kļuva par visas uzņēmuma mantas īpašnieku, izpērkot bankas cesijas no Zemes un hipotēku bankas (Altum). Līdz ar maksātnespējas administratora ierašanos Kurzemes finierī ieradies arī STIGA RM pārstāvis, kurš vēlāk kļuvis par ražošanas direktoru. Lielākā ķeza Odiņam iznākusi tāda, ka pēc Kurzemes finiera cesiju pārdošanas STIGA RM viņš tomēr nonācis pamatīgos parādos, kas, visticamāk, ir galvenais iemesls, kādēļ cilvēks vēl pēc septiņiem gadiem atceras šādus nepatīkamus notikumus. Parāds izrādījies gan bankai, gan pieminētajam juristam Mārtiņam Krūmam. Dz. Odiņš atceras, ka viņam draudēts ar krimināllietas ierosināšanu par uzņēmuma izsaimniekošanu, ja tiks celtas iebildes, piebilstot, ka tieši Hipotēku un zemes bankas norāde citām bankām bijusi pamats viņam kontus neatvērt. No visa šī stāsta jau 2021. gadā izrietēja vairāki jautājumi.

Pirmkārt, vai Ramoliņš Odiņu ir piemānījis un uzņēmuma pārņemšana tādēļ būtu uzskatāma par reiderismu, kas tiešā veidā ir gandrīz nepierādāms fakts, jo eksistē tikai mutvārdu vienošanās. Otrkārt, vai Zemes un hipotēku banka, pārdodot cesijas, bija tiesīga tās tirgot bez izsoles, jo bez STIGA RM eksistēja vēl citi kreditori, kuri neko nesaņēma, bet notika tieši šāds darījums. Kā Dz. Odiņš paliek parādā Mārtiņam Krūmam 200 tūkstošus eiro un kādēļ? Visbeidzot, paliek arī viena nepārdota cesija, un Odiņš vēl ir parādā bankai. “Prasība ir solidāri arī pret manu tēvu,” par bankas parādu saka Dz. Odiņš, piebilstot, ka šādu summu nopelnīt mūža laikā nevarot, tādēļ cīnīsies par taisnīgu atrisinājumu.

Runa ir par publisku naudu

Slīcēja glābšana ir paša slīcēja rokās, tā var teikt par Dz. Odiņa stāstu, jo Dienas Biznesa jautājumi Altum kā Hipotēku un zemes bankas saistību pārņēmējam nenesa augļus. Arī jautājumi Valsts ieņēmumu dienestam par Kurzemes finiera PVN parādiem 2014. gadā un 2015. gadā atbildēs īpašu skaidrību nevieš. Tādēļ arī jautājām pašam Dz. Odiņam, ko viņš laikā kopš intervijas Dienas Biznesam darījis pats. Aptuveni gadu pēc intervijas Dz. Odiņš uzrakstījis iesniegumu Valsts policijas Galvenajai kriminālpolicijas pārvaldei par uzņēmuma aktīvu izkrāpšanu un izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas. Kriminālprocesa vēl nav, bet minētie fakti papildina stāstu.

Proti, ir skaidra norāde, ka Altum ir 100% valsts kapitālsabiedrība un rīkojas ar publiskiem līdzekļiem, un pamatprasība pret Kurzemes finieri ir aptuveni 3,35 miljoni eiro. Savukārt pārdošanas darījumā 2015. gada 13. februārī parādās summas, kas par īpašumiem jāsamaksā ieskaita veidā, pirmkārt par virkni nekustamo īpašumu 322 tūkstoši eiro, bet par kustamo mantu pirkuma cena 1,86 miljoni eiro un PVN summa 391 tūkstotis. Vēl ir prasījuma tiesības pret citiem debitoriem. Kopējā pirkuma vērtība ir 2,19 miljoni eiro un PVN - 391 tūkstotis eiro, kuru vēlāk atgūst no VID.

Faktiski forma – ieskaita veidā - nozīmē, ka STIGA RM, neveicot pirkuma maksājumus, kļūst par publiskas mantas turētāju, turklāt izsole par šādu pārdošanas procesu netika rīkota, ko, visticamāk, pēc dokumentiem spriežot, nokārtoja maksātnespējas administrators Andris Bērziņš. Dz. Odiņš iesniegumā policijai norāda, ka uzskata - starp A. Bērziņu, A. Ramoliņu un VID amatpersonām, visticamāk, pastāvējusi vienošanās par šādu procesa organizēšanu. Tāpat viņš uzskata, ka Altum vecākais jurists Aivis Brūders ir nepamatoti cedējis vairumu bankas prasību pret Kurzemes finieri, kas pārsniedz 3 miljonus eiro.

Starp citu, ne bez pamata Dz. Odiņš lūdz izmeklēt naudas izcelsmi, kas tērēta prasījuma tiesību iegūšanai, jo STIGA RM gada pārskati atbilstošā laika periodā no tiesas nav tik spīdoši, lai nomaksātu 2,19 miljonus eiro un vēl PVN. Tostarp iesniegums satur informāciju par iespējamu PVN shēmu par jau minēto summu, kur Dz. Odiņš norāda, ka VID kā nodrošinātais kreditors nodokļu parādu piedziņas direktores personā ir atteicies no nodokļu maksājumu ieņēmumiem valsts labā. Kopumā iesniegums policijā lūdz izmeklēt reiderisma gadījumu, publisko līdzekļu izsaimniekošanu un administratora manipulācijas, prasot ierosināt kriminālprocesu pēc virknes Krimināllikuma pantu.

Tikai VID veiks pārbaudi

Dz. Odiņš cita starpā ir arī vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā ar norādēm par iespējamām prettiesiskām Altum darbinieku darbībām, kā arī lūdzis Finanšu ministriju skaidrot pārraugāmās institūcijas darbu atbilstošā laika periodā. KNAB iesniegumu atstāj bez virzības, bet Finanšu ministrijas skaidrojums, īsi sakot, ir – ievērojot visus nākotnes izdevumus, kādi varēja rasties, un STIGA RM piedāvājumu, darījums bija izdevīgs, un Altum tā varēja rīkoties!

Proti, FM norāda uz to, ka maksātnespējas procesā nav jāņem vērā mantas potenciālā vērtība, bet gan faktiskās iespējas, ievērojot apgrozības ātruma principu. Tautas valodā iznāk – nestiept gumiju un pārdot, ja ir iespēja! Valsts sekretāres vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas apkarošanas jomā Jana Salmiņa vēstulē Odiņam norāda, ka VID pienākums ir nodrošināt nodevu un nodokļu iekasēšanu, nevis īstenot juridisko personu maksātnespējas procesus, esot atbildīgiem par to efektīvu norisi un mērķu sasniegšanu, piebilstot: “Jo pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas administratoram ir visas normatīvajos aktos, parādnieka statūtos vai līgumos paredzētās pārvaldes institūciju tiesības, pienākumi un atbildība, un tādējādi administratoram ir pienākums pārvaldīt parādnieka mantu un veikt tās atsavināšanu kā krietnam un rūpīgam saimniekam, vadoties no kreditoru kopuma ekonomiskajām interesēm, nevis konkrēta kreditora mantiskajām vai savām personiskajām interesēm, un nepieļaut interešu konfliktu un šaubas par objektivitāti savā darbībā.”

Valsts ieņēmumu dienests šā gada 13. februārī vēstī Dz. Odiņam, ka par VID amatpersonu darbību ir uzsākta pārbaude un par rezultātiem tiks ziņots atsevišķi. Pēc FM skaidrojuma, pārbaude, visticamāk, noslēgsies ar fakta konstatāciju, ka viss bijis kārtībā. Šobrīd ir vērojama tāda kā birokrātiskā durvju spēle ar atbildību. Šādu spēli nereti var novērot arī žurnālisti, kad par nepatīkamu jautājumu prasi, kurās durvīs gribi, vienmēr parādīs citas. FM netieši norāda uz administratora atbildību. Tajā pašā laikā nav jau īsti skaidrs, cik par Kurzemes finieri tiešām tika saņemts, jo Altum darbība ir noslēpums.

“Vispirms vēlreiz uzsveram, ka sabiedrībai Altum kā Latvijas Hipotēku un zemes bankas tiesību un saistību pārņēmējai ir saistošs Kredītiestāžu likuma regulējums, saskaņā ar kuru neesam tiesīgi atklāt informāciju par konkrētiem šajā laikā noslēgtajiem darījumiem gan starp fiziskām, gan juridiskām personām. Vienlaikus, nekomentējot konkrētus klientus un darījumus, vēlamies akcentēt, ka aktīvu realizācijai ir iespējamas dažādas formas, savukārt bankas jeb kreditora uzdevums ir maksimāli atgūt darījumā ieguldītos līdzekļus. Cesiju pārdošana ir banku praksē ierasts un racionāls instruments. Tas, cik un kādas saistības tiek cedētas, atkarīgs no virknes faktoru. Lemjot par prasījuma tiesību pārdošanu, vērā tiek ņemti gan finansiāli, gan juridiski aspekti. Tiek vērtēti esošie un sagaidāmie izdevumi par aktīvu apsaimniekošanu (piemēram, par apsardzi, komunālajiem pakalpojumiem, nodokļiem u.c.), tiek analizēta potenciālo prasījuma tiesību pircēju naudas līdzekļu izcelsme, citu kreditoru esamība un daudzi citi faktori. Tiek vērtēts arī tas, kādas parādsaistības bankai ir tiesības cedēt. Katrā gadījumā tiek vērtēts sagaidāmais ieguvums no cesijas darījuma, un tas tiek salīdzināts ar sagaidāmajiem ieguvumiem no citiem aktīvu realizācijas veidiem. Praksē tiek lietoti dažādi risinājumi, nereti arī pats klients iesaistās pircēju vai investoru meklēšanā. Kreditora mērķis ir mazināt izdevumus un maksimāli atgūt ieguldītos līdzekļus. Visos gadījumos lēmumu par fiziskās personas maksātnespējas procesa uzsākšanu vai izbeigšanu pieņem tiesa, vērtējot fiziskās personas maksātnespējas procesa atbilstību Maksātnespējas likuma normām,” tā 2021. gada decembrī Dienas Biznesam atbild Altum pārstāve Sandra Eglīte.

Proti, noslēgumā visi institūciju pirksti pārkāpumu gadījumā rāda maksātnespējas administratora Andra Bērziņa virzienā, un pagaidām šis ir vienīgais pavediens, aiz kura problēmu kamolu Dz. Odiņam iespējams risināt, turklāt ne ar mediju palīdzību tas darāms, lai arī tieši šī administratora darbība ne reizi vien apšaubīta publiski. Piemēram, 2013. gadā sabiedriskajā medijā LSM ir norāde uz administratora darbības pārkāpumiem. 2014. gadā parādās publikācijas, kurās Dobeles Dzirnavnieka valdes priekšsēdētājs norāda uz iespējamu reiderisma mēģinājumu.

Jau 2018. gadā parādās tiesnešu saraksti, kuru lēmumi maksātnespējas lietās ir pretrunā ar tiesību normām un ne bez A. Bērziņa pieminēšanas. Turklāt avots ir Tieslietu padomes ekspertu komisija.

Proti, pamats šaubīties ir par administratora darbu, un netiešās norādes FM un Altum atbildēs ir patiesas, tomēr, ja neskatām lietas tikai pēc likuma burta, tad viens pats A. Bērziņš neko nespētu. Runa, iespējams, ir par korupciju, par augsta līmeņa sakariem un protekcionismu pat politiskā līmenī. Visbeidzot, noslēguma jautājums ir – ja bija noteikti 2,19 miljoni eiro ieskaita veidā un 391 tūkstotis PVN, kopā 2,5 miljoni eiro, cik no šīs naudas valsts patiešām saņēma, vai PVN atmaksāja? Skaidru atbilžu Dienas Biznesam nav, un šaubas tomēr paliek!

Uzziņai

PVN shēmas tehniskā puse

Tā kā, iegādājoties īpašumu, apmaksa tiek veikta ar ieskaitu, t.sk. attiecībā uz PVN, veidojas situācija, ka pircējam rodas tiesības atskaitīt priekšnodokli, konkrētajā gadījumā vairāk nekā 300 000 eiro. Līdz ar to pircējs var par šo summu samazināt savu maksājamo PVN vai arī lūgt valstij to atmaksāt. Pārdevējam attiecīgi rodas pienākums samaksāt šo PVN. Tomēr, tā kā samaksa notiek ar ieskaitu un maksātnespējīgajā SIA reāla nauda neienāk, pie tam maksātnespējīgajam uzņēmumam nav citas mantas un naudas, līdz ar to ir skaidrs, ka šāda apmēra PVN maksātnespējīgais uzņēmums nekad nesamaksās. Tādā veidā pircējs iegūst ekonomisko labumu samazināto nodokļu vai pat no valsts atmaksāto nodokļu veidā. Savukārt valsts nodokļu maksājumu no maksātnespējīgā pārdevēja nesaņem, un šis parāds, pabeidzot bankrota procedūru un izslēdzot maksātnespējīgo uzņēmumu no reģistra, tiek norakstīts. Ir visai dīvaini, ka Valsts ieņēmumu dienests ir piekritis un nav iebildis šādai maksātnespējīga uzņēmuma, kuram jau bija nodokļu parāds, īpašuma pārdošanas kārtībai, kas neizbēgami rada valstij papildu zaudējumus un vēl vairāk palielina bankrotējušā uzņēmuma nodokļu parādu.

Būtiskākais, ko revīzijā par maksātnespējas politiku secinājusi Valsts kontrole, – Latvijā tāda nav izstrādāta

Tā intervijā stāsta Valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Valsts kontrole (VK) sagatavojusi ziņojumu – vai valstī realizētā maksātnespējas politika ir efektīva? Kādēļ VK nolēma pievērsties šim jautājumam?

Maksātnespējas process nepārprotami ietekmē tautsaimniecību un uzņēmējdarbības vidi. Ir vairāki starptautiski pētījumi, kas runā par tā nozīmi Latvijā. Bēdīgākais, ko atklāj aptauju rezultāti – 83% uzņēmēju netic valsts spējai aizsargāt nelikumīgi skartās intereses maksātnespējas procesos un 76% uzņēmēju netic maksātnespējas procesa caurskatāmai norisei. Vēl viens būtisks aspekts – maksātnespējas procesā ir iesaistītas daudzas puses. Protams, galvenais ir kreditors un parādnieks. Bet vēl var pieminēt arī nodarbinātos, pašvaldības, valsti kā nodokļu saņēmēju. Līdz ar to ir ļoti būtiski samērot visas šīs intereses. Tas ir viens no valsts izaicinājumiem. Maksātnespējas process, protams, skar ne tikai privāto jomu. Mēs redzam būtisku līdzekļu apjomu, ko zaudē valsts. Revīzijā mēs konstatējām, ka nepilnu divu gadu laikā ir aizgājušas nebūtībā ļoti ievērojamas summas, ko ir zaudējušas ministrijas un to padotības iestādes, – tie ir 15 miljoni eiro. Valsts kapitālsabiedrības maksātnespējas procesos ir zaudējušas 17 miljonus. Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta norakstītie maksātnespējīgo uzņēmumu nodokļu parādi ir 402 miljoni eiro.

«Atbildēšu uz jautājumu, vai šeit, pie mums, valda politiski organizēta mafija. Šī slepkavība nebija brīdinājums maksātnespējas administratoriem, jo Māris Sprūds jau ir ārā no spēles. Tas bija brīdinājums politiķiem. Kāpēc politiķiem bija svarīgi šajās dienās dot signālu, ka viņi par to vairs nelems, bet to darīs kāds spēcīgāks nekā viņi? Padomājiet par to,» sarunā ar DB saka bijušais Maksātnespējas administrācijas (MA) direktors, zvērināts advokāts Aldis Gobzems

Raidījumā Preses klubs atzināt, ka laikā, kad jūs bijāt Maksātnespējas administrācijas vadītājs, politiķis Edgars Jaunups pie jums uz iepazīšanos atveda KNAB darbinieku Juri Jurašu. Kādā sakarībā?

Jā, tā tas bija. Tolaik man bija labas attiecības ar Edgaru Jaunupu. Mēs tikāmies kafejnīcā, klusajā centrā, starp citu, netālu no slavenās Antonijas ielas. Tikāmies trijatā – es, Edgars Jaunups un Juris Jurašs. Ir pagājuši daudzi gadi, es neatceros visu tikšanās saturu, bet tās mērķis bija saistīts ar Jaunā laika interešu nodrošināšanu. Jurim Jurašam stāstīju, ko esmu novērojis maksātnespējas jomā kā Maksātnespējas administrācijas vadītājs. Bet nekādas darbības J. Jurašs par manis nosauktajiem faktiem neveica, jo acīmredzot tas neatbilda JL mērķiem. Savukārt varu pastāstīt, kā man sabojājās attiecības ar E. Jaunupu. Tajā laikā aktuāls bija jautājums par administratora iecelšanu Liepājas siltuma maksātnespējas procesā. Pēc koleģiāla lēmuma ar manu kā iestādes vadītāja parakstu par Liepājas siltuma maksātnespējas administratoru tika iecelts Andris Rukmanis, kurš nebija saistīts ar Jauno laiku. Bet man pirms tam bija norādīts, kuras no administratoru saraksta būtu piemērotākās kandidatūras iecelšanai par maksātnespējas administratoriem.

Juridiskas personas maksātnespējas procesa mērķis ir kreditoru prasījumu pēc iespējas pilnīgāka apmierināšana. Primāri šis mērķis tiek sasniegts, no parādnieka mantas pārdošanas iegūtos līdzekļus novirzot kreditoru prasījumu segšanai. Cita starpā minētā mērķa sasniegšanu nodrošina arī parādnieka veiktās saimnieciskās darbības līdz maksātnespējas procesa pasludināšanai izvērtēšana, lai noskaidrotu, vai parādnieka un tā pārvaldes institūciju darbībās nav konstatējama tāda prettiesiska rīcība, kas samazinājusi parādnieka aktīvus, kuri būtu novirzāmi kreditoru prasījumu segšanai, tādējādi aizskarot kreditoru kopuma intereses. Konstatējot parādnieka vai tā pārvaldes institūciju rīcībā minēto prettiesisko rīcību, maksātnespējas procesa administratoram ir pienākums celt attiecīgas prasības (par darījumu apstrīdēšanu, zaudējumu piedziņu no parādnieka pārstāvjiem u.c.), kuru apmierināšanas rezultātā palielinātos kreditoru prasījumu segšanai novirzāmo līdzekļu apmērs.

No 2015. gada 1. marta spēkā ir grozījumi Maksātnespējas likumā, kas paredz valdes locekļu atbildību par grāmatvedības dokumentu nenodošanu maksātnespējas administratoram. Grozījumu mērķis pēc būtības arī ir nodrošināt kreditoru prasījumu pēc iespējas pilnīgāku apmierināšanu maksātnespējas procesā. Jaunās normas tika ieviestas kā palīglīdzeklis, lai izskaustu iespēju valdes loceklim izvairīties no atbildības par parādniekam (kapitālsabiedrībai) nodarītajiem zaudējumiem, ja maksātnespējas procesa administratoram netiek nodoti parādnieka grāmatvedības dokumenti vai tie ir tādā stāvoklī, kas neļauj gūt skaidru priekšstatu par parādnieka darījumiem un mantas stāvokli pēdējos trijos gados pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas. Prasību pret valdes locekli parādnieka vārdā ceļ maksātnespējas procesa administrators. Turklāt ar šiem grozījumiem ieviesta zaudējumu prezumpcija – minētajos gadījumos ar parādniekam (kapitālsabiedrībai) nodarīto zaudējumu apmēru tiek uzskatīti parādnieka maksātnespējas procesā atzītie kreditoru prasījumi pamatparāda apmērā, kurus nav iespējams segt parādnieka maksātnespējas procesa ietvaros.

Kaut arī maksātnespējas joma nav jaunās valdības prioritāšu sarakstā, turpinās darbs tās pilnveidošanā. Šobrīd diskusija starp Tieslietu ministriju un sociālajiem partneriem norisinās pozitīvā gultnē – beidzot tiek aktualizēta tā dēvētā otrā iespēja.

Proti, pasākumu kopums, lai maksātspējas problēmu mākti uzņēmumi nevis bankrotētu, bet gan saņemtu nepieciešamo palīdzību darbības atjaunošanai un turpināšanai.

Viens no jautājumiem, kas pastāvīgi bijis vismaz divu iepriekšējo Saeimas deputātu sasaukumu darba kārtībā, ir maksātnespējas procesa problemātika. Par šo jautājumu ir daudz diskutēts, taču lielākoties ar negatīvu pieskaņu.

Tā, piemēram, 2018. gada 27. augustā Tieslietu padome publiskoja ekspertu komisijas ziņojumu par maksātnespējas procesu tiesvedību izvērtējumu, aptverot laika posmā no 2008. līdz 2014. gadam notikušos maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesus. Ziņojumā bija norādīts gan uz konkrētu tiesnešu darbībām šo kategoriju lietu izskatīšanā, gan sistēmiskām problēmām.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aicina Saeimas deputātus neatbalstīt šī gada 8.decembra sēdē izskatīšanai paredzētos grozījumus Maksātnespējas likumā, jo valsts amatpersonas statusa noteikšanai ir būtiska loma maksātnespējas jomas sakārtošanai valstī kopumā, informē biroja pārstāve Laura Dūša.

KNAB ieskatā valsts amatpersonas statusa piešķiršana maksātnespējas administratoriem būtiski uzlabotu maksātnespējas procesa tiesiskumu, jo šīm amatpersonām būtu jāievēro visi likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā (IKNL) valsts amatpersonām noteiktie ierobežojumi, aizliegumi un pienākumi. Tādējādi nodrošinot maksātnespējas administratoru kā valsts amatpersonu darbību sabiedrības interesēs, novēršot šo amatpersonu, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās ieinteresētības ietekmi uz maksātnespējas administratoru darbību, veicinātu maksātnespējas administratoru darbības atklātumu un atbildību sabiedrības priekšā, kā arī sabiedrības uzticēšanos maksātnespējas administratoru darbībai.

Ņemot vērā Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju, kuras mērķis ir ierobežot Covid-19 izplatīšanās risku, 22. martā tika pieņemts likums "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" (turpmāk – Krīzes likums).

Lai komersanti saglabātu iespēju pilnvērtīgi turpināt savu saimniecisko darbību arī ierobežotas ekonomiskās situācijas ietvaros, kā arī lai nodrošinātu finansiālo un tiesisko stabilitāti valstī, Krīzes likums uzlika ierobežojumus kreditoru tiesībām iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.

Krīzes likuma 17. pants nosaka, ka līdz 2020. gada 1. septembrim kreditoriem aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma (turpmāk – MNL) 57. panta pirmās daļas 1.–4. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm:

Neraugoties uz inflācijas slāpēšanas pasākumiem, ko īstenoja Eiropas Centrālā banka, paaugstinot procentlikmes un tādējādi apcērpot patēriņu, pērn Latvijā salīdzinājumā ar 2022. gadu ir sarucis gan juridisko, gan arī fizisko personu maksātnespējas procesu skaits

To rāda Maksātnespējas kontroles dienesta dati. Proti, pērn ierosinātas 308 juridiskās personas maksātnespējas procesa lietas un tā rezultātā pasludināti 242 juridiskās personas maksātnespējas procesi. Salīdzinot ar 2022. gadu, ir vērojams juridiskās personas maksātnespējas procesu skaita kritums, sasniedzot 2021. gada skaitu, kad spēkā bija dažādi maksātnespējas procesa uzsākšanas ierobežojumi Covid-19 seku mazināšanai. 2024. gada sākumā Maksātnespējas kontroles dienesta uzraudzībā kopumā ir 2240 maksātnespējas procesi un 85 tiesiskās aizsardzības procesi. 2023. gada sākumā Maksātnespējas kontroles dienesta uzraudzībā kopumā bija 2400 maksātnespējas procesi un 86 tiesiskās aizsardzības procesi.

Ikvienam dzīvē mēdz rasties situācijas, ka draugi, paziņas vai klienti finanšu grūtību dēļ kavē vai neveic norēķinus par izsniegtiem aizdevumiem, sniegtajiem pakalpojumiem vai piegādātājām precēm. Dažkārt kreditors, cenšoties nesabojāt attiecības ar parādnieku, vilcinās sākt parāda atgūšanas procesu. Caur parādu atgūšanas portālu www.atgustinaudu.lv varat atrisināt šo situāciju.

Parāda atgūšanas procesa atlikšana var novest pie parādu krāšanās un to apmēra pieauguma, un, kad beidzot tiek pieņemts lēmums par parādu piedziņu, daļai iekavēto parādu atgūstamā summa ir pieaugusi pat vairākas reizes. Kreditori, kuri nepadodas un cenšas saviem spēkiem atgūt atliktos parādus, bieži saskaras ar tādām situācijām kā parāda atmaksas termiņa atlikšana vai parāda neatgūšana. Mēdz gadīties, ka parāds ir jānoraksta, jo parādnieks ir pasludinājis maksātnespējas procesu. Pieredzes un iemaņu trūkuma dēļ kreditors tomēr galu galā vēršas pie profesionāļiem.

Saldējuma ražotājam «Druva food» ir apstiprināts mantas pārdošanas plāns, un mantas pārdošanas termiņš noteikts 30.aprīlis, liecina informācija «Firmas.lv».

Atbilstoši «Druva food» mantas pārdošanas plānam iecerēts pārdot kustamo mantu - automašīnu «Mercedes Benz 2528» ar piespiedu pārdošanas vērtību 6000 eiro, nekustamo īpašumu, tostarp dzīvokli Dārza ielā 2-4, Saldū un veikalu Striķu ielā 7-1A, Saldū, kuru vērtību plānots precizēt, izdarot papildinājumus mantas pārdošanas plānā. Tāpat iecerēts pārdot arī patentu valdē reģistrētas preču zīmes - «Druvas produkti», kas attiecas uz uzņēmuma ražotajiem gaļas izstrādājumiem, termiski apstrādātiem augļiem un dārzeņiem un pelmeņiem, kā arī preču zīmi «Studentu pelmeņi», kas attiecas uz pelmeņiem. Abu preču zīmju kopējā iespiedu pārdošanas vērtība ir 6000 eiro. Prognozējamo līdzekļu apmērs, kurus plānots iegūt pēc neieķīlāto parādnieka mantu pārdošanas, vēl tiks precizēts.

Otrdien, 5. decembrī, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas un Maksātnespējas administrācijas izstrādātos grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz efektivizēt esošo kārtību maksātnespējas procesā saistībā ar kreditoru prasījumu atzīšanu.

Likumprojektā ietverti grozījumi kārtībā, kādā izskata strīdus par tiesībām kreditoru prasījumu atzīšanas procesā. Turpmāk paredzēts tiesvedību, kurā izskata strīdu par tiesībām un ir izskatāma civilprocesuālā kārtībā, integrēt juridiskās personas maksātnespējas procesa lietā, tādējādi padarot jautājuma izlemšanu efektīvāku. Pašlaik strīdu izšķiršana notiek paralēlās tiesvedībās un praksē ne vienmēr tiek ņemta vērā maksātnespējas procesa lietas ietvaros. Rezultātā varēja rasties situācija, ka potenciālajam kreditoram praktiski nebija izredžu ietekmēt maksātnespējas procesa norisi un paralēlā tiesvedība varēja kļūt tikai formāla.

Likumprojektā iekļautas redakcionāli precizējošas izmaiņas saistībā ar Maksātnespējas administrācijas nosaukuma maiņu (Maksātnespējas kontroles dienests), kā arī ir precizētas normas, kuru piemērošana praksē pašlaik ir nevienveidīga vai arī neatbilda procesa mērķim - turpmāk tiks noteiktas tiesības maksātnespējas procesa administratoram bez maksas saņemt informāciju no tiesas, skaidrāk noteikta pievienotās vērtības nodokļa piemērošana maksātnespējas procesa administratora atlīdzībai un precīzi noteikta fiziskās personas saistību dzēšanas plāna laikā kreditoriem novirzāmās daļas aprēķināšana.

Valsts policija (VP) kopš 2016.gada saņēmusi vairākus simtus iesniegumu par iespējamām nelikumīgām darbībām maksātnespējas procesu gaitā un kopš tā laika likumsargi prokuratūrai rosinājuši sākt kriminālvajāšanas pret 50 maksātnespējas administratoriem, skaidroja VP.

2016.gadā kriminālvajāšanai VP kopā nosūtīja 16 kriminālprocesus ar 34 epizodēm pret 16 maksātnespējas administratoriem. Policija ierosinājusi sākt kriminālvajāšanu par krāpšanu, piesavināšanos un dokumentu viltošanu.

Pagājušā gadā kriminālvajāšanai VP kopā nosūtīja 16 kriminālprocesus ar 45 epizodēm pret 27 maksātnespējas administratoriem. Policija ierosināja sākt kriminālvajāšanu par piesavināšanos, tiesas nolēmuma neizpildīšanu, patvarību, maksātnespējas procesa kavēšanu, dokumentu viltošanu, izspiešanu organizētā grupā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

2018.gada piecos mēnešos VP kriminālvajāšanai ir nosūtījusi septiņus kriminālprocesus ar 13 epizodēm pret septiņiem maksātnespējas administratoriem par piesavināšanos. Šogad VP sākti četri kriminālprocesi pret maksātnespējas administratoriem.

Maksātnespējas sakārtošanai nepietiek tikai ar grozījumu izdarīšanu normatīvajos aktos, nepieciešams arī maksātnespējas politikas dokuments, kurā būtu formulēti rezultāti, kādus valsts sagaida.

Ar šādu ideju valsts kontroliere Elita Krūmiņa ir vērsusies pie Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas un tieslietu ministra Dzintara Rasnača. Valsts kontrole lūdz valdības vadītāju iesaistīties maksātnespējas jomas sakārtošanā atbilstoši sabiedrības interesēm, uzdodot Tieslietu ministrijai veikt nepieciešamos pasākumus maksātnespējas sistēmas attīstības plānošanas dokumenta izstrādē. Proti, par maksātnespējas politikas izstrādāšanu un īstenošanu atbildīgā Tieslietu ministrija nav uzskatījusi par nepieciešamu sagatavot maksātnespējas politikas plānošanas dokumentu. Tieslietu ministrijas darbības ir koncentrētas maksātnespējas likuma izstrādāšanā un tā pilnveidošanā, bet nav vērstas uz sabiedrības interešu ievērošanu, par ko liecina pastāvīgā maksātnespējas jautājumu problemātika un pēdējā gada laikā iesniegtie, pieņemtie un atliktie grozījumi normatīvajos aktos.

No mantas un naudas atbrīvotiem maksātnespējīgiem subjektiem kreditori nevar un nevarēs atgūt parādus, atgūt vairāk naudas neļaus arī nedz valsts amatpersonas mantijas uzlikšana administratoriem, nedz viņu eksaminēšana, nedz viņu pasludināšana par blēžiem, nedz viņu skaita samazināšana.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas priekšsēdētājs un maksātnespējas administrators Kaspars Novicāns. Viņaprāt, nepareizs situācijas novērtējums ved vēl lielākā purvā, jo ne jau administratori ir tie, kuri maksātnespējīgos uzņēmumus ir padarījuši tukšus, taču daļa politiķu savu neizpratni un neizdarību grib novelt uz citu – administratoru – pleciem, tos vainojot visās nebūšanās.

Kā vērtējat notiekošo maksātnespējas jomā?

Skaļi lozungi un paziņojumi par «vainīgo atrašanu», bez nekāda taustāma rezultāta. Masu psihoze, kuru pastiprināja kāds savulaik Deloitte veikts pētījums par maksātnespējas nozari, ar kura palīdzību sabiedrībai zināmā mērā tendenciozi tika nodota vēsts, ka administratori valstij nodarījuši zaudējums 655 miljonu eiro apmērā. Un šādas situācijas izveidē bez tiesas par vainīgajiem tika pasludināti maksātnespējas administratori. Tajā pašā laikā netika manītas kādas ierosinātas skaļas krimināllietas par tik vērienīgu izzagšanu, ko būtu veicis kāds administrators, jo tā dēvētā Trasta komercbankas lieta jau bija krietni vēlāk. Vairākus gadus Latvijā notiek liela rosība saistībā ar maksātnespējas sfēru. Tiek mainītas normatīvo aktu prasības, tiek izvirzītas citādākas prasības maksātnespējas administratoriem, bet rezultātu no šiem pasākumiem ir ļoti maz. Gluži kā tautas sakāmvārdā: liela brēka, maza vilna. Skumji, bet visi maksātnespējas administratori publiski ir padarīti par «peramajiem zēniem» un vienīgajiem vainīgajiem par to, ka Latvijā neieplūst investīcijas tik, cik gribētos, ka maksātnespējas procesā tiek atgūtas «kapeikas» un kaut ko spēj atgūt nodrošinātie kreditori, bet tukšā paliek nenodrošinātie. Administratoriem valsts uzlika valsts amatpersonas mantiju ar domu, ka nu tik būs uzlabojumi. Diemžēl tādējādi nozari pameta arī daudzi pieredzējuši maksātnespējas procesa administratori, kuri vienlaikus bija arī advokāti. Pasniegts tas tika tā, ka viņi ir blēži, kuri nevēlas iesniegt valsts amatpersonas deklarācijas. Deklarācijas tika ieviestas, lai publiski parādītu, cik nopelna administratori, kaut arī to šodien var redzēt jebkurš, ieejot Maksātnespējas kontroles dienesta mājaslapā, kur ir redzams, cik katrā maksātnespējas procesā saņem katrs administrators. Kāpēc valstij ir vajadzīgas divas paralēlas sistēmas, kur katra no tām prasa zināmus resursus to uzturēšanā? Maksātnespējas kontroles dienestam «iedeva» lielākas pilnvaras administratoru kontrolēšanā. Lai šī iestāde varētu vairāk kontrolēt, tai palielināja finansējumu, kura gada apmērs jau pārsniedz visu administratoru gada laikā saņemto algu summu kopā. Šī iestāde regulāri ziņo par konstatētajiem administratoru pārkāpumiem, bet tiek noklusēts, vai šiem tā saucamajiem daudzajiem pārkāpumiem vispār ir ekonomiska rakstura ietekme uz administrētajiem procesiem. Bieži vien tās ir formāla rakstura kļūdas, bet statistika veidojas. Diemžēl, bet neviena no šīm reformām nesasniedza izvirzīto mērķi – kreditori neatgūst no maksātnespējīgajiem uzņēmumiem vairāk. Kreditori vēlas atgūt vairāk, bet ne jau administratori ir tie vainīgie, kuru dēļ tiek atgūts tik, cik tiek atgūts. Administratorus var ietērpt valsts amatpersonu mantijā, var tiem likt aizpildīt ienākumu deklarācijas kā valsts amatpersonām, var tiem likt reizi divos gados kārtot eksāmenu, taču tik un tā kreditori vairāk naudas nesaņems.

Ja kapitāla pieauguma nodoklis tiks piemērots īpašumiem, kuri tiek pārdoti personas maksātnespējas procesā uzreiz pēc šo īpašumu izsoles, tad kredītdevējiem nāksies paaugstināt pirmās iemaksas apmēru no 20% līdz 40% nekustamo īpašumu pircējiem, kuri tos iecerējuši renovēt.

Tāda situācija atklājās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē, skatot kapitāla pieauguma nodokļa problemātiku.

"Fundamentālu problēmu nav, izņemot vienu jomu par topošajiem normatīvu grozījumiem attiecībā uz kapitāla pieauguma nodokļa piemērošanu īpašumiem, kuri tiek pārdoti personas maksātnespējas procesā," skaidroja Finanšu nozares asociācijas juridiskais padomnieks Edgars Pastars.

Viņš norādīja, ka pienākums maksāt kapitāla pieauguma nodokli iestājas cilvēkam, kurš ir maksātnespējīgs un viņam, piemēram, ir divi īpašumi, turklāt tas jāmaksā nevis rezultāta, kāds rodas pēc maksātnespējas procesa, kad ir notikusi norēķināšanās ar pārējiem kreditoriem, bet gan uzreiz pēc šo nekustamo īpašumu pārdošanas. "Tādējādi veidojas situācija, ka personai jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis tur, kur nekāda pieauguma nav un tas notiek no kreditoriem izmaksājamās summas rēķina," skaidroja E. Pastars.

Maksātnespējas kontroles dienests (MKD) cer palielināt maksātnespējas jomas caurspīdīgumu un atvieglot maksātnespējas procesu uzraudzību, izmantojot jauno Elektronisko maksātnespējas uzskaites sistēmu (EMUS), 2.jūlijā preses konferencē skaidroja Tiesu administrācijas vecākā referente Ieva Zepa.

Viņa norādīja, ka EMUS darbība tika uzsākta 1.jūlijā un tajā lietotāji var iegūt informāciju par maksātnespējas administratoriem, to profesionālo pieredzi, konstatētajiem pārkāpumiem, kā arī viņu darbības rādītājiem. Viņa skaidroja, ka sistēma vēl aizvien tiek izstrādāta un laika gaitā tai tiks pievienotas jaunas funkcionalitātes, piemēram, no nākamā gada 1.janvāra EMUS nodrošinās maksātnespējas administratoru un tiesiskās aizsardzības procesu uzraugošo personu darba vidi.

Savukārt MKD vadītāja pienākumu izpildītāja Baiba Banga medijiem norādīja, ka vēl aizvien turpinās izmeklēšana saistībā ar jūnijā sākumā konstatēto iespējamo iejaukšanos maksātnespējas administratoru rindā. Viņa gan norādīja, ka visticamākais, ka nav notikusi ļaunprātīga iejaukšanās.

Maksātnespējas procesa administratoru profesionālās Ētikas komisiju vadīs zvērināts advokāts un maksātnespējas procesa administrators Armands Rasa, informē Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas pārstāve Justīne Plūmiņa.

Par viņa kandidatūru vienbalsīgi vienojušies Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas Ētikas komisijas locekļi 2015.gada 4.martā, sanākot uz pirmo Ētikas komisijas sēdi.

Par komisijas priekšsēdētāja vietnieci ievēlēta zvērināta advokāte un maksātnespējas procesa administratore Ilze Bagatska.

Kā galveno Ētikas komisijas uzdevumu Ētikas komisijas priekšsēdētājs A.Rasa norāda profesionālo ētikas standartu ievērošanas veicināšanu administratoru profesionālajā darbībā, savukārt rupju ētikas normu pārkāpumu gadījumos Ētikas komisijai ir jānodrošina, ka administratora profesijā nedarbojas personas, kuras apzināti vai neapzināti rīkojas neatbilstoši profesionālajiem un ētikas standartiem.