2.novembra Valsts sekretāru sanāksmē pieteikti divi jauni Satiksmes ministrijas izstrādāti noteikumu projekti, kas nosaka kārtību kādā veicami pasažieru komercpārvadājumu ar taksometru un prasības speciālās atļaujas jeb licences saņemšanai un par valsts nodevu par speciālās atļaujas izsniegšanu komercpārvadājumu veikšanai ar autotransportu, informē Satiksmes ministrijas (SM) Sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Greiškalna.

Grozījumi Autopārvadājuma likumā, kas stāsies spēkā 2018.gada 1.martā nosaka, ka licences pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometriem turpmāk izsniegs republikas pilsētas domes un plānošanas reģioni. Noteikts, ka plānošanas reģiona izsniegtā licence nedod tiesības veikt pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru republikas pilsētas teritorijā un otrādi – republikas pilsētas izsniegtā licence nedod tiesības veikt pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru pārējā plānošanas reģiona teritorijā.

Ministrijā skaidro, ka licence dod tiesības nogādāt pasažieri uz jebkuru citu vietu ārpus republikas pilsētas vai pārējās plānošanas reģiona teritorijas, kurā saņemta licence. Noteikumu projekts nosaka prasības plānošanas reģiona un republikas pilsētas speciālās atļaujas saņemšanai, kārtību, kādā veicami pasažieru pārvadājumi ar taksometru, taksometru radītā vides piesārņojuma ierobežojumus un siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu plānošanas reģionos, kā arī Valsts ieņēmumu dienestam sniedzamās informācijas apjomu.

Tehnoloģiju kompānijas Apple un HTC uz desmit gadiem noslēgušas patentu licencēšanas līgumu, kura ietvaros, saskaņā ar analītiķu aplēsēm, Apple saņems no sešiem līdz astoņiem ASV dolāriem par katru HTC pārdoto viedtālruni.

Analītiķi norāda, ka nākamajā gadā Taivānas HTC izdosies pārdot 30 – 35 miljonus viedtālruņu, kas aprīkoti ar Android operētājsistēmu, tādējādi Apple 2013. gadā no patentu licencēšanas darījuma varētu nopelnīt no 180 līdz 280 miljoniem ASV dolāru.

«Tas, visticamāk, ir zemāk nekā Apple sākotnēji bija vēlējies. Tomēr atbilst arī cenai, ko HTC maksā par Microsoft patentu licencēšanu (pieci ASV dolāri par telefonu),» ziņojumā investoriem rakstījis Sterne Agee analītiķis Šons Vū (Shaw Wu).

Apple un HTC vienošanās par strīdīgo patentu licencēšanas darījumu, var kalpot par pamudinājumu arī citām kompānijām atrisināt savas domstarpības ar ASV tehnoloģiju gigantu. Noslēgtais līgums uz līdzīgu soli var pamudināt tādas kompānijas kā Samsung un Motorola, pieļauj analītiķi, tādējādi izbeidzot tā sauktos «patentu karus».

Latvijā ir zemes dzīļu bagātības, kas nav pamatīgi izpētītas, bet pieļaujams, ka šīs bagātības ir metāli, metālu rūdas un dimanti. Cik lielā apjomā un kādā dziļumā – tie ir vēl neatbildēti jautājumi,» saka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere intervijā laikrakstam Diena.

Fragments no intervijas

Jau ilgāku laiku tiek diskutēts par zemes dzīļu koncepciju, kuras mērķis, kā uzsver VARAM, ir veidot labvēlīgu investīciju vidi derīgo izrakteņu nozarē. Kā veicas?

Sadarbībā ar Ekonomikas ministriju koncepcija ir sagatavota. Koncepcija vērtē zemes dzīļu piederības aspektu un to, kādi varētu būt tie ceļi, lai panāktu attīstību, vai arī pieņemtu lēmumu, ka paliekam tādā situācijā, kādā esam. Tomēr koncepcija nekad nedefinēs visus normatīvo dokumentu grozījumus. Gribu uzsvērt, ka ir svarīgi tas, lai koncepcija gala variantā palīdzētu saprast, kādi neapgūti zemes dzīļu resursi Latvijā vispār ir, kā arī ļautu veidot zināšanu pārnesi, kas sekmētu jauno un topošo ģeologu profesionālas kompetences attīstību un jaunas pieredzes atgūšanu. Tāpat koncepcijas mērķis ir, lai labums būtu visai sabiedrībai, nevis tikai kādai interešu grupai.

No šā gada 1. jūnija līdz 30. novembrim Baltkrievijā tiks piemērota importa licencēšana noteikta cementa, pulēta stikla un stikla trauku importam no trešajām valstīm, izņemot Muitas savienības valstis – Kazahstānu un Krieviju.

Tāpat importa licencēšana tiks attiecināta arī uz konditorejas un makaronu izstrādājumiem, kā arī to ražošanas izejvielām, informē Ekonomikas ministrija.

Minēto produktu importam tiks piemērota vienreizēja importa licencēšana. Licences rūpniecības preču importam uz Baltkrieviju izsniegs Baltkrievijas Arhitektūras un būvniecības ministrija. Licences makaronu izstrādājumiem izsniegs Baltkrievijas Zemkopības ministrija, bet konditorejas izstrādājumiem - Baltkrievijas pārtikas rūpniecības valsts koncerns Belgospishcheprom.

Paredzēts, ka starp attiecīgo ministriju/koncernu un eksportētāju/ražotāju tiks noslēgta piegādes vienošanās, kurā tiks precīzi noteikti nosacījumi, kas sevī ietvers ne tikai minimālo importa cenu, bet arī, piemēram, cementa importa gadījumā - piegādes apjomu (kvotas).

Rīgā ir sagatavoti saistošie noteikumi, kas regulēs taksometru licencēšanas kārtību, paredzot ierobežojumus iebraukšanai Vecrīgā un pārvadātājam nosakot gada nodevu 300 eiro apmērā.

Noteikumi Par vieglo taksometru pārvadājumu licencēšanu un pašvaldības nodevu par vieglo taksometru iebraukšanu īpaša režīma zonā noteiks kārtību, kādā Rīgas pilsētas pašvaldībā izsniedz speciālās atļaujas jeb licences un licences kartītes pasažieru pārvadāšanai ar vieglajiem taksometriem Rīgas administratīvajā teritorijā, un prasības, kas jāizpilda, lai saņemtu speciālo licenci un licences kartīti.

Tāpat tie regulēs prasības, kas jāpilda licences darbības laikā, un kārtību, kādā izsniedz un anulē speciālo atļauju vieglo taksometru iebraukšanai īpaša režīma zonā - Vecrīgā, un pašvaldības nodevu par vieglo taksometru iebraukšanu Vecrīgā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 17. augustā pieņēma lēmumu izsniegt AS "Mintos Marketplace" licenci ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojuma sniegšanai un izsniegt SIA "Mintos Payments" licenci elektroniskās naudas iestādes darbībai.

AS "Mintos Marketplace" izsniegtajā licencē norādītie atļautie ieguldījumu pakalpojumi ir: rīkojumu izpilde klientu vārdā, darījumu veikšana savā vārdā, portfeļa pārvaldība, ieguldījumu konsultācijas un finanšu instrumentu izvietošana, neuzņemoties saistības izpirkt finanšu instrumentus.

AS "Mintos Marketplace" izsniegtajā licencē norādītie atļautie ieguldījumu blakuspakalpojumi ir: finanšu instrumentu turēšana, ar finanšu instrumentu sākotnējo izvietošanu saistīto pakalpojumu sniegšana, ieguldījumu pētījuma, finanšu analīzes vai citas vispārīgas rekomendācijas sniegšana attiecībā uz darījumiem ar finanšu instrumentiem, kā arī valūtas maiņas pakalpojumi, ja tie saistīti ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu.

Latvijas taksometru arodbiedrība (LTA) vēlas, lai tiktu paredzēta vienota taksometru pārvadājumu licencēšanas kārtība un licence darbotos visā Latvijas teritorijā, nevis kā šobrīd, kad licencēšanu veic katra pašvaldība. LTA informē, ka jau vērsusies pie Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces ar ierosinājumu veikt izmaiņas Autopārvadājumu likuma daļā, kas regulē vieglo taksometru pakalpojumu sniegšanu.

«Mēs lūdzam esošo likumu mainīt tā, lai paredzētu vienotu taksometru pārvadājumu licencēšanas kārtību un licenci, kas darbotos visā Latvijas Republikas teritorijā,» norāda LTA valdes priekšsēdētājs Genādijs Aksjonovs.

Latvijas taksometru pārvadātāju darba devēju biedrības valdes priekšsēdētāja Iveta Silionova uzsver, ka daudzām taksometru kompānijām ir korporatīvie klienti, kuri strādā Rīgā, bet dzīvo Pierīgā.

Esošā kārtība nosaka - lai vestu šos klientus mājup, pietiek ar Rīgas izsniegto licenci, bet lai vestu no rīta uz darbu, nepieciešama jau attiecīgas pašvaldības licence. Tādējādi Rīgas taksometru kompānijai, lai strādātu atbilstoši likumam, nepieciešams iegūt licences arī Pierīgas pilsētās, informē I. Silionova.

Ceturtdien, 8.septembrī plkst 08:30 Latvijas taksometru arodbiedrība organizēs taksometru vadītāju “brīdinājuma braucienu” ap Ministru Kabineta ēku, lai «pievērstu valdības uzmanību taksometru nozarē esošajām problēmām, un protestētu pret nepārdomātu likumu un normatīvo aktu pieņemšanu».

8.septembrī Ministru Kabineta ēkā notiks Valsts sekretāru sanāksme. Tuvākajā laikā paredzēts tālāk virzīt izmaiņas likumos, kas būtiski ietekmēs taksometru nozari Latvijā.

Latvijas taksometru arodbiedrības valdes loceklis Genādijs Aksjonovs norāda, ka iepriekš taksometru vadītāji «ar lielu nepacietību un ieinteresētību bija gaidījuši novārtā atstātās taksometru pārvadājumu nozares sakārtošanu, taču, iepazīstoties ar ministriju iniciatīvām, ir skaidrs, ka jaunie priekšlikumi radīs vēl lielāku haosu nozarē, un daudzos gadījumos vēl vairāk sarežģīs situāciju».

«“Ar savu “brīdinājuma braucienu” mēs nevēlamies radīt satiksmes sastrēgumus un problēmas rīdziniekiem, ne arī taksometru klientiem rīta agrumā. Mēs vēlamies, lai mūs sadzird un pamana. Izskatās, ka ierēdņi, lemjot par taksometru nozari, neuzskata par vajadzīgu uzklausīt un ņemt vērā nozarē strādājošo viedokli,»” stāsta Genādijs Aksjonovs.

Londonā dibinātā finanšu tehnoloģiju kompānija «Revolut» ir ieguvusi bankas licenci Lietuvā un plāno sākt piedāvāt bankas pakalpojumus nākamā gada otrā pusē.

Licenci izsniegusi Eiropas Centrālā Banka saskaņā ar Lietuvas Bankas ierosinājumu. «Tas mums ir ļoti svarīgs solis, taču galvenie darbi vēl tikai sāksies. Plānojam, ka mūsu sistēmas, lai sāktu sniegt bankas pakalpojumus, būs sagatavotas nākamā gada otrajā pusē. Lietuva būs pirmā valsts, kurā iepazīstināsim ar visiem jaunumiem, kas pēc tam pakāpeniski tiks izplatīti citās ES valstīs,» saka Andris Bičeika, «Revolut» biznesa attīstības vadītājs. Viņš paskaidro, ka tehniski tā ir specializētā bankas licence, kas ļaus pieņemt depozītus un izsniegt aizdevumus, kas arī bijis kompānijas galvenais mērķis. «Pilnā» bankas licence iekļauj arī atļauju strādāt ar investīciju instrumentiem, bet tas uzņēmumam neesot bijis vajadzīgs, tāpēc tai derēja specializētā licence.

Trīs Lietuvas kapitāla sabiedrības un pūļa finansējuma platforma “Letsinvest” ir apvienojuši savus spēkus, lai tiem, kuri meklē iespējas droši investēt savus līdzekļus un diversificēt savu kapitālu, varētu piedāvāt pievilcīgu investīciju objektu – daudzdzīvokļu kompleksu Spānijā, Gandijā. Vadošais NĪ portāls Spānijā “Fotocasa” šo Valensijas apriņķī esošu kūrortpilsētiņu šogad ir nosaucis par visienesīgāko NĪ investīciju lokāciju visā Spānijā.

Tiek vēstīts, ka 4 st. brauciena attālumā no Madrides, jūras piekrastē Valensijas reģionā esošajā Gandijā ir jūtams jaunu mājokļu piedāvājuma trūkums. Gada laikā mājokļu pārdošanas cenas ir kāpušas par 8%, bet īre vidēji sadārdzinājusies par 37%.

Tas ir pastāvīgi augošas, arvien vairāk tūristus sagaidošas pilsētas un mājokļu piedāvājuma trūkuma rezultāts.

Gandija tiek uzskatīta par vienu no galvenajiem spāņu atvaļinājumu virzieniem Valensijas reģionā, tieši pateicoties garajām un plašajām smilšainām pludmalēm. Visvairāk tūristu uz šejieni ierodas no Madrides, taču kūrorts arvien vairāk arī sagaida viesus no ārzemēm – Francijas, Vācijas, Lielbritānijas. Vasarās iedzīvotāju skaits pilsētiņā dubultojas – no teju 80 tūkst. līdz 200 tūkst.

Latvijā izstrādātā mobilā lietotne Monea ļauj pārskaitīt naudu jebkuram cilvēkam no viedtālruņa telefongrāmatas

«Esam izveidojuši maksājumu sistēmu, kas reizē ir aplikācija, kura ļauj pārskaitīt naudu visiem telefona grāmatas kontaktiem, turklāt nezinot to, kurā bankā ir saņēmējs, proti – neievadot konta numuru. Naudu saņēmējam nogādāsim dažu minūšu laikā arī tādā gadījumā, ja katram ir sava banka,» skaidro Mārtiņš Kalniņš, Monea (SIA Monetizator) līdzdibinātājs.

Nauda saņēmēja kontā nonāktu laikā starp vienu un nedaudz vairāk kā 10 minūtēm, atkarībā no bankas infrastruktūras un tā, kurā bankā ir saņēmēja un sūtītāja konti. Mārtiņa Kalniņa biznesa partneris Mārtiņš Bērziņš piebilst, ka sistēma ļauj pārskaitījumu veikt arī nakts stundās un brīvdienās. Tiesa gan, šajā periodā jārēķinās ar ilgāku naudas «ceļošanas» laiku. Vaicāts, ko bankas domā par viņu darbību, M. Kalniņš teic, ka, viņaprāt, Monea finanšu iestāžu acīs nav ļauns tirgus spēlētājs, jo arī bankas cenšas panākt, lai cilvēki vairāk izmantotu digitālos norēķinus, jo apkalpot skaidru naudu ir dārgi. «Mēs digitalizējam daļu no transakcijām, tādējādi palīdzam samazināt kopējo skaidrās naudas apjomu tirgū,» viņš uzsver.

Pilnveidojot komersantu – darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju – licencēšanas un uzraudzības kārtību, komersantiem, kas nodarbojas ar darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanu, turpmāk būs radīta godīga konkurence, savukārt darba meklētājiem – skaidri saprotama informācija par piedāvātajiem pakalpojumiem.

To paredz otrdien, 4. oktobrī, valdībā apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos Komersantu – darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju – licencēšanas un uzraudzības kārtība, informē Labklājības ministrija.

Turpmāk licences saņēmējam būs pienākums būt sasniedzamam licences saņēmēja darbības vietā, lai Nodarbinātības valsts aģentūra /NVA/ varētu veikt licences saņēmēja pārbaudi tieši uz vietas. Pretējā gadījumā, ja licences saņēmējs atkārtoti nepiedalīsies NVA veiktajās pārbaudēs, tas būs viens no priekšnosacījumiem, kad NVA varēs pieņemt lēmumu par licences anulēšanu.

Paredzēts vienkāršot arī atkārtotas licences izsniegšanas kārtību. Tagad komersants licencē varēs svītrot valstis un darbiekārtošanas pakalpojumu veidus, ja tas vairs nesniedz kādu no tiem konkrētā vietā. NVA, pamatojoties uz licences saņēmēja iesniegumu, licenci izsniegs atkārtoti, kas līdz šim nebija iespējams.

No nākamā gada jūlija Lietuvā tiks reorganizēts azartspēļu bizness - būs jāmaksā vienreizējā licences maksa, tiks diferencēts uzņēmumu pamatkapitāls, bet virtuālo spēļu organizētājiem drīkstēs nebūt fiziskais tīkls, paredz Azartspēļu likuma un Loteriju un azartspēļu nodokļa likuma grozījumi, kurus ceturtdien pieņēma Seims.

Azartspēļu uzraudzības dienests izsniegs darbības atļauju vai to pagarinās tikai tad, ja tam piekritīs vietējā pašvaldība.

Virtuālo spēļu licence maksās 500 000 eiro, kazino, galda spēļu un A un B kategorijas spēļu automātu licence - katra 300 000 eiro, bingo, totalizatora, bukmeikeru punkta licence - katra 100 000 eiro, bet licence visiem šiem darbības veidiem - viens miljons eiro.

Virtuālo galda spēļu vai A kategorijas spēļu automātu operatoriem pamatkapitālam būs jābūt vismaz 1,158 miljoni eiro, virtuālās bukmeikeru darbības, totalizatora, B kategorijas spēļu automātu, bingo operatoram - 289 000 eiro, bet attālinātā zirgu sacīkšu totalizatora operatoram - 144 000 eiro.

Plāno atvērt jaunas McDonald’s ēstuves; arī paredzamais neveselīgās pārtikas nodoklis nav sevišķs bubulis

Tā DB norāda McDonald’s attīstības licences īpašnieks Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Grieķijā un Maltā Melo Hili.

Jūs tiešām esat maltietis, un McDonald’s attīstības licence tiešām pieder jums?

Jā, es esmu maltietis, dzimis Maltā, un manis vadītajam Premier Capital pieder McDonald’s attīstības licence Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Grieķijā un Maltā. Kāpēc jautājat?

Malta tomēr – vai nu maz kas. Un jūsu vārds skan varbūt tā kā igauniski.

Tā var būt, jo es lietoju saīsināto vārdu no sava pilnā vārda – Karmelo. Tas ir itāļu vārds.

Kas maltieti varētu rosināt taisīt biznesu Latvijā?

Biedrība Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) pērn atlīdzībās ir iekasējusi ap 880 tūkst. Ls. Tostarp daļa, kas paliek Latvijas māksliniekiem, ir ap 30%. Kopējais izsniegto licenču skaits veidoja 8 tūkst., liecina LaIPA sniegtā informācija.

Ja likumdošanā būtu noteikts konkrēts procents, kas raidorganizācijām ir jāspēlē no Latvijā radītas mūzikas, tad īpatsvars, kas no atlīdzības summas paliktu Latvijā, varētu būt lielāks, atzīmēja LaIPA valdes loceklis Arvīds Mūrnieks.

Vērtējot šobrīd virzītos Autortiesību likuma grozījumus, viņš norāda, ka to mērķis nav likumu pavājināt, bet aizsargāt autoru tiesības. A. Mūrnieks ir novērojis, ka sabiedrībā vēl aizvien trūkst izpratne par mūzikas lomu un autortiesību jautājumiem. Piemēram, sabiedrībā netiek apspriests jautājums, kāpēc ir jāmaksā par elektrību, siltumu, bet nezin kāpēc diskusijas sākas mūzikas izmantošanas jomā.

Starptautiskā finanšu pakalpojumu uzņēmuma "Gerlionti grupas" IT risinājumi top Latvijā. Neskatoties uz valstī izsludināto ārkārtas situāciju, sociālajos tīklos un portālā www.cv.lv tiek aicināti darbinieki!

Grupai jau ir uzņēmumi Polijā un Singapūrā. Uzņēmumu grupa pieder Latvijas uzņēmējiem, kas jau sešus gadus veiksmīgi darbojas starptautiskajā finanšu pakalpojumu sfērā. Par grupas darbību "Dienas Bizness" iztaujāja Ēriku Matrosovu, atbildīgo par komunikāciju ar medijiem Baltijā.

Kas ir "Gerlionti grupa"?

"Gerlionti grupa" pieder diviem latviešu uzņēmējiem, bet savu aktīvo darbību ir sākusi Polijā un Singapūrā. Polijas uzņēmums, kas ir viens no grupas sastāvdaļām, pastāv kopš 2014. gada un ir saņēmis maksājumu iestādes licenci Polijas un Singapūras tirgos. Polijā uzņēmums pamatā sniedz finanšu konsjerža pakalpojumus.

Starptautiskais mobilo patēriņa kredītu izsniedzējs Ferratum Oyj (kopā ar tā konsolidētajiem meitasuzņēmumiem - Ferratum Group un Ferratum), pabeidzis savu sākotnējo publisko akciju piedāvājumu (IPO) ar savu akciju sākotnējo kotējumu.

Sākot no 6.februāra, biržas operācijas ar Ferratum akcijām notiks Frankfurtes biržas regulētā tirgus Prime Standard segmentā. Sākotnējā biržas cena bija 17,50 eiro, kas ir aptuveni 2,9% virs izlaides cenas 17 eiro par vienu akciju.

«Banku sektors patlaban ir apvērsuma fāzē, un tas tirgū paver lieliskas iespējas. Mēs jūtam, ka Ferratum šajā pozitīvajā vidē ir labas pozīcijas, lai stabili pozicionētu sevi kā starptautisku mobilo banku. IPO Ferratum ir ļoti nozīmīgs solis,» norāda Ferratum Group dibinātājs un prezidents Jorma Jokela.

Kopējie bruto ieņēmumi no akciju pārdošanas ir 110,8 miljoni eiro ar vienas akcijas cenu 17 eiro, no kā 48,2 miljoni eiro ir Ferratum bruto ieņēmumi. Ferratum plāno izlietot neto ieņēmumus no IPO savas attīstības stratēģijas īstenošanai. Papildus iekšējai izaugsmei 20 tirgos, kuros Ferratum jau darbojas, uzņēmums koncentrējas uz savas uzņēmējdarbības izvēršanu 30 valstīs vidēji tuvā nākotnē un savu piedāvājumu klāsta dažādošanai. Turklāt Ferratum plāno nostiprināt savas izejas pozīcijas, lai nākotnē iesaistītos noguldījumu biznesā.

Ceturtdien, 8.septembrī plkst 08:30 Latvijas taksometru arodbiedrība organizēja taksometru vadītāju brīdinājuma braucienu”ap Ministru Kabineta ēku, lai «pievērstu valdības uzmanību taksometru nozarē esošajām problēmām, un protestētu pret nepārdomātu likumu un normatīvo aktu pieņemšanu».

Šodien valdības ēkā notiks Valsts sekretāru sanāksme. Tuvākajā laikā paredzēts tālāk virzīt izmaiņas likumos, kas būtiski ietekmēs taksometru nozari Latvijā.

«Ar savu “brīdinājuma braucienu” mēs nevēlamies radīt satiksmes sastrēgumus un problēmas rīdziniekiem, ne arī taksometru klientiem rīta agrumā. Mēs vēlamies, lai mūs sadzird un pamana. Izskatās, ka ierēdņi, lemjot par taksometru nozari, neuzskata par vajadzīgu uzklausīt un ņemt vērā nozarē strādājošo viedokli,» stāsta Latvijas taksometru arodbiedrības valdes loceklis Genādijs Aksjonovs.

Latvijas taksometru arodbiedrība pieprasa izveidot darba grupa, kurā piedalītos taksometru arodbiedrības un arī “lielo” un “mazo” taksometru pārvadātāju pārstāvji.

Turpinot darbu pie dabas gāzes tirgus liberalizācijas Latvijā, Ministru kabineta komitejas sēdē pirmdien apstiprināti grozījumi Enerģētikas likumā, ar kuriem Latvijas likumdošanā plānots nostiprināt trešo pušu piekļuves tiesības Latvijas gāzes sistēmai, lai tiktu veicināta un nodrošināta trešo pušu iespēja darboties Latvijas dabasgāzes tirgū.

Līdz ar šiem grozījumiem Enerģētikas likumā tiek īstenots dabasgāzes tirgus liberalizācijas procesa pirmais posms, ko Latvija veiks saskaņā ar visām Trešās Enerģētikas paketes direktīvas prasībām.

Pašlaik Latvijas dabasgāzes tirgū darbojas viens vertikāli integrēts uzņēmums – AS Latvijas Gāze, kas nodrošina dabasgāzes iepirkšanu, uzglabāšanu, pārvadi, sadali un tirdzniecību. Latvijas dabasgāzes apgādes sistēma nav savienota ar citu ES dalībvalstu, izņemot Lietuvu un Igauniju, sistēmām, un Latvijai ir tikai viens dabasgāzes piegādātājs – Krievija. Pašreizējā infrastruktūra un dabasgāzes nozares darbības nosacījumi Krievijā izslēdz citas dabasgāzes piegādes iespējas Latvijai. Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvāto grozījumu mērķis ir saskaņā ar 3. Enerģētikas paketes direktīvas prasībām pārdomātā veidā nodrošināt Latvijas dabasgāzes tirgus liberalizāciju, veicinot alternatīvas piegādes un konkurenci tirgū.

Zāļu valsts aģentūra (ZVA) anulējusi zāļu lieltirgotavas SIA Astra Pharma licenci, aģentūra LETA uzzināja Veselības inspekcijā.

Licence uzņēmumam anulēta 10.jūlijā.

Kā aģentūrai LETA norādīja ZVA pārstāve Dita Okmane, zāļu lieltirgotavai licence atņemta, jo Astra Pharma bija pārkāpusi farmācijas jomu regulējošo normatīvo aktu prasības zāļu izplatīšanas jomā, kas skar sabiedrības veselības intereses.

Viņa arī piebilda, ka minētais komersants šo anulēto licenci nevar atjaunot.

Kā ziņots, aizdomās par viltotu zāļu izplatīšanu ZVA apturējusi licenci lieltirgotavai SIA Astra Pharma. Informāciju par iespējamu zāļu viltojumu Latvijā ZVA saņēmusi no Eiropas Zāļu aģentūras.

ZVA skaidroja, ka viltojums nav saistīts ar zāļu sastāvu, bet gan zāles iepirktas no nelicencēta uzņēmuma, kas arī tiek klasificēts kā zāļu viltojums. Konkrētās zāles Latvijā neesot nonākušas, uzņēmums, iespējams, bijis starpnieks zāļu nogādei citās valstīs.

Saeima pieņēmusi jaunu likumu, kura mērķis ir aizsargāt fiziskās personas no agresīvas parādu piedziņas prakses, veicināt parādu labprātīgu atmaksu, kā arī dot iespēju potenciālajiem aizdevējiem novērtēt personas spējas izpildīt uzņemtās saistības.

Pēc plašām diskusijām par likumu balsoja 62 deputāti, pret nebija neviens, bet 27 tautas kalpi atturējās.

Jaunais Parādu ārpustiesas atgūšanas likums paredz ieviest parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēju licencēšanu. Par licencēšanas sistēmas ieviešanu un uzturēšanu būs atbildīgs Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC). Licences izmaksas plānotas 2500 latu apmērā, bet pārreģistrācija, kas būs jāveic reizi trīs gados, izmaksās 1000 latus, un šie līdzekļi daļēji tiks novirzīti PTAC kapacitātes palielināšanai.

Ar likumu plānots detalizēti regulēt pieļaujamo komunikāciju ar parādnieku, liedzot izmantot agresīvas saskarsmes formas, bez piekrišanas apmeklēt parādnieku viņa darbavietā, kā arī sniegt nepatiesu informāciju par parāda nemaksāšanas sekām, informēja Saeimā. Saskaņā ar likumu kreditoram un parāda piedzinējam jāīsteno samērīga komunikācija. Par nesamērīgu tiks uzskatīta saziņa, kas notiek svētdienās un svētku dienās, no pulksten 21 līdz 8 vai bez parādnieka iepriekšējas piekrišanas no pulksten 21 līdz 23, kā arī apgrūtina parādnieka spēju elektroniskos sakaru līdzekļus izmantot ikdienas saziņai. Ar parādnieku drīkstēs sazināties, izmantojot tikai tos saziņas līdzekļus un kontaktinformāciju, kas norādīta kreditora un parādnieka līgumā.

Lietuvā reģistrētā banka "Revolut Bank", kas sniedz pakalpojumus Eiropas ekonomiskajā zonā, ceturtdien paziņoja, ka beidzot saņēmusi ilgi gaidīto bankas licenci Lielbritānijā.

Banka norāda, ka Lielbritānijas centrālās bankas - Anglijas Bankas - Uzraudzības noteikumu iestādes (PRA) piešķirtā licence ļauj tai sākt mobilizācijas fāzi.

Tāpat "Revolut Bank" skaidro, ka šī ir bankas licence ar ierobežojumiem, taču tā nodrošinās bankai nepieciešamo laiku, lai attīstītu savu darbību Lielbritānijā un sāktu klientiem izsniegt aizdevumus un pieņemt noguldījumus.

Banka uzsver, ka šī licence galu galā ļaus tai labāk konkurēt ar tādām Lielbritānijas bankām kā HSBC un "Barclays"

."Revolut Bank", kas šīs licences iegūšanu gaidījusi vairāk nekā trīs gadus, Lielbritānijā ir vairāk nekā deviņi miljoni klientu, kas veido aptuveni piektdaļu no kopējā klientu skaita pasaulē.

Pēc mūsu ekonomikas ministra izteikumiem, ka Latvijā atkal aktuāls ir kreditēšanas «burbuļa» risks, sākušās plašas diskusijas par šo jautājumu. Tāpat Ekonomikas ministrija ir izvirzījusi dažādus ieteikumus un veido kārtējo darba grupu, kas atkal sakārtos ātro kredītu nozari - piemēram, nosakot līgumsodu apmērus u.t.t.

Diemžēl nekur nav lasāms, ka visi «burbuļi» ar parādiem gan agrāk, gan arī šobrīd veidojas tikai un vienīgi no nepamatotas kreditēšanas – kredīts tiek izsniegts tam, kam to dot nedrīkstētu dot un/vai tādā apmērā, kā nedrīkstētu. Savukārt kreditēšana nevar būt pamatota bez pietiekamas informācijas jeb bez iespējas kvalitatīvi novērtēt potenciālā klienta kredītspēju. Šeit rodas absurda situācija, jo no vienas puses valsts prasa no ātrajiem kreditētājiem atbildīgu kreditēšanu, bet no otras puses paši noņem iespējas viņiem tādu nodrošināt.

Ātrajiem kreditētājiem šī brīža regulējums nemaz nedod iespējas pietiekami novērtēt šo kredītņēmēju kredītspēju. Tā kā jebkura kredītlēmuma pamatā ir informācija, ir skaidrs, ka bez pietiekamiem datiem, visi lēmumi par kreditēšanu šajā sektorā ir jāpieņem intuitīvi un ar augstu risku. Ja jau visiem ir saprotams, ka viena no galvenajām problēmām ir pārmērīga kreditēšana, vai % likmju griesti to atrisinās? Vienreiz jau šis sektors tika kārtots - tika ieviesta licence, kam bija jāatrisina visas problēmas, tomēr izrādās, ka sakārtots nav pilnīgi nekas un pēc laika attopamies, ka «burbuļa» draudi atkal klauvē pie durvīm. Nelielam atskatam nesenā vēsture’, kā ekonomikas ministrija «sakārtoja» ātro kreditētāju tirgu:

Saeimas vairākums akceptējis gan azartspēļu zāļu slēgšanu, gan azartspēļu apturēšanu interaktīvajā vidē Covid-19 izplatības laikā.

Tika atbalstīts gan Jaunās konservatīvās partijas (JKP) priekšlikums, gan Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputātu Danas Reiznieces-Ozolas, Ulda Auguļa, Janīnas Jalinskas, Māra Kučinska, Viktora Valaiņa, Armanda Krauzes, kā arī pie frakcijām nepiederošo deputātu Jūlijas Stepaņenko un Lindas Liepiņas priekšlikums.

Atbalstītais JKP deputātu priekšlikums nosaka ārkārtējas situācijas laikā sakarā ar Covid-19 aizliegt organizēt azartspēles un izlozes. JKP priekšlikums paredzēja izņēmumu arī interaktīvajām azartspēlēm, bet interaktīvo azartspēļu aizliegumu paredz ZZS un pie frakcijām nepiederošo deputātu priekšlikums. JKP priekšlikums paredz kā izņēmumu arī skaitļu izlozes un momentloterijas, bet ZZS un pie frakcijām nepiederošo deputātu priekšlikums paredz visu azartspēļu licenču apturēšanu.

Azartspēļu organizācijas patlaban atturīgi vērtē Satversmes tiesas (ST) lēmumu, saskaņā ar kuru ārkārtējās situācijas laikā pavasarī noteiktie ierobežojumi interaktīvajām azartspēlēm neatbilst Satversmei, vienlaikus neizslēdzot kompensāciju prasīšanu, pauda Azartspēļu biznesa asociācijas un Interaktīvo azartspēļu biedrības pārstāvji.

Azartspēļu biznesa asociācijas prezidents Arnis Vērzemnieks pauda, ka plašāki komentāri būtu jāprasa tiem, kas sūdzību ST iesnieguši, tomēr jebkurā gadījumā lēmums par interaktīvo spēļu aizlieguma neleģitimitāti vērtējams pozitīvi, jo tas atbilst asociācijas jau pavasarī paustajam viedoklim.

Tāpat Vērzemnieks skaidroja, ka, balstoties uz šo lēmumu ir iespējams, ka kompensācijas prasīs arī citi azartspēļu biznesa pārstāvji.

Latvijas Interaktīvo azartspēļu biedrības pārstāvis Jānis Trēgers sacīja, ka neko konkrētu biedrība vēl nav lēmusi, jo pašlaik pagājis pārāk īss laiks, un asociācijas pārstāvji vēl nav iepazinušies ar pilno spriedumu apmēram 70 lappušu apjomā.