Tādu ierosinājumu konceptuāli atbalstīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas deputāti. Iecerēts, ka šādiem graustiem, izvērtējot katru konkrēto situāciju, pašvaldības varēs piemērot nodokļa paaugstināto likmi triju procentu apmērā no kadastrālās vērtības, bet, ja šādai būvei vairs nebūs nekādas vērtības, tad nodokļa aprēķinā ņems vērā zemes vērtību, norādīts Saeimas informācijā.
Šai situācijai beidzot ir jārod risinājums, tāpēc priekšlikumu atbalstījām. Mūsu valstī ir ļoti daudz novārtā atstātu dažādu būvju – sagruvušu mūra žogu un sētu, sabrukušu un vecu fermu, postā aizlaistu kultūras pieminekļu un inženiertehnisko būvju, kā arī dažādu sagruvušu ēku kapu un sanatoriju teritorijās,» situāciju raksturo Nodokļu politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks.
Raksti par tēmu
Latvija zaudēs 51,5 miljonu eiro Militārās mobilitātes fonda finansējumu apvienotajam tiltam pār Daugavu
LETA
Diskusijas ar autoceļu būvniekiem par risku sadales mehānismu turpinās
LETA
LAU Infra Grupa apgrozījums sasniedz 17,3 miljonus eiro
Dienas Bizness
Latvija zaudēs 51,5 miljonu eiro Militārās mobilitātes fonda finansējumu apvienotajam tiltam pār Daugavu
LETA
Diskusijas ar autoceļu būvniekiem par risku sadales mehānismu turpinās
LETA
LAU Infra Grupa apgrozījums sasniedz 17,3 miljonus eiro
Dienas BiznessTiesa, aptaujāto viedoklis par šāda nodokļa lietderīgumu un efektu radikāli atšķiras. Konsultāciju SIA E&IC prezidents Romāns Vitkovskis uzskata, ka tā saucamais graustu nodoklis jau sen bija vajadzīgs, jo daudzi turēja un turpina turēt īpašumu bez jebkādiem ieguldījumiem, cerot uz labāku tirgus situāciju. Savukārt Latvijas Namīpašnieku asociācijas prezidents Dmitrijs Trofimovs šaubās par šāda nodokļa pozitīvo ietekmi un norāda uz ļoti daudziem riskiem. «Kas noteiks, kura ēka ir vidi degradējoša un apdraud cilvēku drošību, pēc kādiem kritērijiem?» jautā D. Trofimovs.
Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.
Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.
