Gramzdas pagasta pārvaldes ēka celta pēc tipveida projekta un pēc telpu izvietojuma atgādina vēl vairāku pašvaldību vadības centrus. Taču koridori un kabineti pārsteidz ar košām krāsām – katrā telpā tā ir atšķirīga, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.
Iekštelpu remonts veikts laikā, kad pagasta groži bija Augustina Eidejus rokās. Katrs darbinieks drīkstējis izvēlēties sev tīkamāko sienas apdares veidu un krāsu. «Augustiņš mūs neierobežoja,» stāsta kasiere Sandra Arāja. Apmeklētāji galvenokārt priecājoties, bet gadoties pa kādam, kuram spilgti zaļais koridoru tonis nav pa prātam.
Priekšsēdētājam darbinieces ieteikušas kabinetu tapsēt ar lillā krāsas tapetēm, lai pieskaņotu viņa kreklam. Bet Augustins izvēlējies mierīgāku – zeltainu – toni ar viļņotu rakstu. Tas varētu simbolizēt priekšnieka dzīves ritmu – te augšā, te lejā. Tagad tas jāpieņem pašreizējam pārvaldniekam Dzintaram Kudumam, kuram, radušam pie latviešiem raksturīgajām mierīgajām pasteļkrāsām, sākumā šķitis nepierasti. Nu jau krāsainību pieņēmis un domā savai pārvaldei saukli: «Pret ikdienas pelēcību!» vai «Izkrāsosim pasauli!»
Darbinieces teic, ka jau pieradušas un krāsas vairs nepārsteidz. Feldšerpunkta vadītājas Ļoļas Baužes kabineta sienas gaišas, smilšbrūnas. «Spilgts tonis varbūt būtu uzbudinošs,» spriež mediķe. Savukārt baltas sienas telpu darītu nemājīgu.
«Manos gados piemērota piezemēta krāsa. Es jau pēc dabas traka, un ja te vēl ko milzīgu…» izvēli pamato lauksaimnieku konsultante Rasma Miķelsone. Kvadrāti tapetēs ienācējam atgādina pašlaik tik aktuālo darbu ar platību iezīmēšanu lauku bloku kartēs, bet Rasmai gan tāda doma neesot bijusi.
Sekretāri priecē violeti ziedi uz gaiša fona, bet kā košā puķu pļavā novietots kultūras darbinieces Guntas Gruntiņas rakstāmgalds.
Visās telpās logu žalūzijas un krēsli ir rūpīgi pieskaņoti sienu tonim.