Latvija ierindojusies ceturtajā vietā Eiropas Savienībā (ES) kā valsts ar visaugstāko brieduma pakāpi e-pārvaldes jomā, secināts Eiropas Komisijas ikgadējā e-pārvaldes pētījumā, kurā vērtē informācijas komunikācijas tehnoloģiju (IKT) izmantošanu valsts pārvaldē Eiropas Savienībā.
Jau šobrīd iedzīvotājiem ir pieejami 700 digitālu pakalpojumu. Pētījumā Latvija vērtēta kā ceturtā labākā valsts pārvaldes pakalpojumu pieejamībā dzīves situācijās, kas saistītas ar uzņēmējdarbību, transporta līdzekļiem, mājokļa vai pārcelšanās jautājumiem un tiesību aizsardzību (parāda vai uzturlīdzekļu piedziņu). Savukārt kā sestā labākā Latvija novērtēta valsts pārvaldes pakalpojumu pieejamībā dzīves situācijās, kas saistītas ar izglītību, jautājumiem par dažādām ģimenei aktuālām tēmām, kā arī darbu un pensiju.
Līdztekus patīkamajam augstajam novērtējumam ļoti būtiski ir pētījuma secinājumi: Latvijas nākotnes izaicinājums ir uzlabot iedzīvotāju digitālās prasmes, veicināt IKT pakalpojumu drošību un kvalitāti, kā arī jāturpina attīstīt arī privātā sektora digitālo transformāciju. Ja runā par iedzīvotāju un uzņēmēju digitālajām prasmēm, tad te darāmā vēl daudz. Ne velti eksperti norāda, ka mums ir izcila IKT infrastruktūra, kura, vienkāršojot, pārsvarā tiek izmantota kaķu video aplūkošanai sociālajos tīklos.
Ja nopietni, tad Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem ir nodrošinātas iespējas, kuru potenciāls ir daudzkārt lielāks par to jēgpilnu izlietojumu. Proti, vienu no ātrākajiem internetiem pasaulē vajadzētu izmantot ne tikai izklaidei sociālajos tīklos un portālu lasīšanai. Ja raugās, cik daudzi Latvijas iedzīvotāji izmanto, piemēram, iespējas kā brīvklausītājiem klausīties lekcijas pasaules vadošajās universitātēs vai izmanto LU Open minded, tad interesentu skaits ir gauži niecīgs.
Savukārt attiecībā uz iedzīvotāju digitālajām prasmēm jāteic, ka daudzām sabiedrības grupām tās ir nepietiekamas, lai izmantotu e pārvaldes sniegtās iespējas. Lai gan tieši e-pakalpojumi ir būtisks instruments, kā mazināt pakalpojumu nepieejamību iedzīvotājiem, kas dzīvo ārpus attīstības centriem.
Jāteic, ka arī Latvijas uzņēmumi nepietiekami izmanto digitalizācijas sniegtās iespējas. Piemēram, pārrobežu tiešsaistes tirdzniecības jomā mūsu uzņēmēji atpaliek no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā. Kā redzams, Latvijā IKT infrastruktūra un valsts pārvaldes piedāvātie digitālie pakalpojumi sniedz daudz lielākas iespējas, nekā ir pašreizējā to izmantošana.
Tā kā viens no galvenajiem uzdevumiem ir veidot pēc iespējas iekļaujošu digitālo sabiedrību, mazinot digitālo plaisu.
Jo mūsdienās digitālā atstumtība nes sev līdzi gan sociālas, gan ekonomiskas sekas. Digitālā neprasme attiecas ne tikai uz senioriem, bet arī uz jauno paaudzi, tikai citā pakāpē. Kā tvīto RSU docents, sociālantropologs Klāvs Sedlenieks: «Kad pirmkursnieki atzinās, ka nav neko dzirdējuši par Google Scholar, ieteicu viņiem prasīt atpakaļ naudu par vidusskolu.» Studentiem mācēt izmantot Google Scholar ir mūsdienās tikpat nepieciešama prasme kā e-pastu rakstīšana. Kā redzams, dažādās sarežģītības pakāpēs, bet digitālās prasmes ir uzlabojamas visā sabiedrībā.
