Skaistkalnē nobažījušies, ka līdz ar ģipšakmens atradņu izstrādi tiks traumēta jau tāpat trauslā pazemes ekosistēma, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Iedomājieties – jūs savas saimniecības pļaviņā novietojat četrtonnīgu ūdens mucu, lai padzirdinātu lopiņus, aplaistītu kāpostu un burkānu dobes. No rīta pamostaties, aizejat apraudzīt saimniecību – nav ne mucas, ne burkānu dobju. Zeme tās aprijusi.

Skaistkalnes pusē iedzīvotājus tamlīdzīgas dabas parādības nepārsteidz, jo tieši šajā pusē vērojamas Latvijā varenākās karsta kritenes - sarežģīta ģeoloģiska parādība, kas norisinās pazemē. Ūdenim izskalojot ūdenī šķīstošos iežus – dolomītu, kaļķakmeni, ģipšakmeni, smilšakmeni, sālsakmeni –, pazemē veidojas tukšumi: piltuves, akas, vagas, kanāli, dobumi, alas. Tiem pakāpeniski palielinoties, zemes virsējie slāņi, zaudējuši pamatu, iebrūk tukšumā. Karsta kritenes var būt gan tikko pamanāmas, gan dziļas un bīstamas. Parasti gan kriteņu dziļums nepārsniedz 10 metru. To formas mēdz būt visdažādākās. Ir tādas, kurās zeme plašā teritorijā nosēžas vien dažus centimetrus gadā, taču krāteris zemes garozā var izveidoties arī vienā mirklī, kad pēkšņi pazūd gan pirtiņa, gan liels šķūnis.

Vecumnieku novadā daudz karsta kriteņu ir arī Kurmenes un Bārbeles tuvumā. Kopējā kriteņu platība aizņem 97 ha plašu teritoriju. Vērtējot šo «karsto» zonu no vides un saimnieciskā viedokļa, Vecumnieku novada domes priekšsēdētājs Rihards Melgailis to uzskata par komplicētu. «Tās nav tikai bedrītes, kurās var iekrist. Šī ģeoloģiskā dabas parādība saistīta ar ģipša ieguves vietām. Divās teritorijās pie Skaistkalnes un Kurmenes ir Baltijas valstīs vislielākie pagaidām neapgūtie ģipša krājumi, mērāmi 86,5 miljonos kubikmetru. Ja šajās ģipša atradnēs sāksies izstrādes darbi, nav skaidrs, kas notiks ar karsta procesiem,» ir norūpējies R. Melgailis. Viņš atzīst, ka ģipša atradnes ir gan Vecumnieku novada bagātība, gan arī drauds.

Jau 1987. gadā Skaistkalnē bijis iecerēts ģipša ieguves vietu izstrādes projekts. Iedzīvotāji rīkojuši protesta akcijas, bažījoties, ka ciemats pazudīs pazemē. «Atceros, arī es piedalījos šādā pasākumā – bija saaicināti zinātnieki no Lietuvas, kuri šos ģeoloģiskos procesus bija vairāk pētījuši, arī vides aktīvisti un par situāciju nopietni diskutēja. Vēlāk sākās privatizācija, zemi ieguva privātīpašnieki. Viss bija klusi un mierīgi, taču tad sākās plānota šīs zemes izpirkšana – pamatā to izpirka SIA Knauf. Šis uzņēmums izpircis lielākās zemes platības ģipša ieguves zonā,» norāda Vecumnieku novada domes vadītājs.

2012. gadā Vecumnieku novada dome izstrādāja teritorijas plānojumu, un tobrīd par ģipša ieguves vietām interese netika izrādīta. «Teritorijas plānojumā esam fiksējuši – lūk, šeit mums ir ģipsis, un mēs to negrasāmies izstrādāt. Esam tikai apzinājuši savas dabas bagātības un izmantojam tās kā tūrisma objektu. Kādreiz ceram izveidot ģipša muzeju, izglītot cilvēkus par šiem dabas procesiem,» stāsta R. Melgailis.

Pērn Vecumnieku novada domes vadība tikās ar SIA Knauf vadību, pēc uzņēmuma uzaicinājuma apmeklēja arī Knauf ražotni Sauriešos. R. Melgailis secinājis: «Ja Skaistkalnē tiks izmantotas ģipša atradnes, uz vietas jābūt arī pārstrādes rūpnīcai, jo šādus akmeņu apjomus pārvadāt pa mūsu ceļiem nozīmē sabojāt ceļus. Darba vietām un ražošanai jābūt turpat tuvumā.»

Domes priekšsēdētājs uzsver, ka, pirms sāk ģipšakmens atradņu izstrādi, nepieciešami nopietni ģeoloģiskie un vides pētījumi, jo «tas nav grants karjers, ko var parakt un pēc tam aizbērt. Šajā gadījumā nepieciešams arī ietekmes uz vidi novērtējums. Mēs neapgalvojam, ka par šīm visas Latvijas valsts bagātībām jāaizmirst uz mūžiem, tomēr jābūt pamatotiem aprēķiniem, kas šajā procesā notiks ar karsta kritenēm, kā mainīsies pazemes ūdeņu tecējums. Mums ir jābūt drošības garantijām, ka šis process būs videi un cilvēkiem nekaitīgs».

Arī Skaistkalnes pagasta pārvaldes vadītāja Ineta Skustā pauž bažas par ģipšakmens atradņu izstrādes ietekmi uz vidi: «Ģipša Dāmokla zobens pār Skaistkalni karājas jau vairākus gadu desmitus. Padomju laikos te bija iecerēts dzelzceļa izbūves un jaunu dzīvojamo māju projekts, bet, par laimi, tas pieklusa. Tagad, kad uzņēmums Knauf izrādījis iniciatīvu, ne tikai Skaistkalnes, bet arī Kurmenes pagasta pārvalde ir ieinteresēta saņemt atbildes, kas tādā gadījumā notiks ar karsta procesiem. Zinot, ka ar tiem cieši saistīta Iecavas upe un Mēmele, esam nobažījušies, ka tiks traumēta ekoloģiskā sistēma, kas tāpat jau ir trausla.»

Plašāk lasiet rakstā Novada bagātība un vienlaikus arī drauds pirmdienas, 16.marta laikrakstā Diena (12.,13.lpp)!

Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu