Veselības aprūpes forumu organizē Dienas Bizness sadarbībā ar Domnīcu Medicīnas attīstības platforma un Veselības aprūpes un darba devēju asociāciju (VADDA).
Viņa arī norāda, ka vairāk nekā 90% ģimenes ārstu prakšu strādā kā pašnodarbinātas personas, SIA vai individuālie komersanti.
Raksti par tēmu
Pēc L. Kozlovskas teiktā, satraucošs ir fakts, ka aptuveni 71% no ģimenes ārstiem ir vecāki par 50 gadiem. Savukārt 30% ģimenes ārstu ir vairāk nekā 61 gads, bet 80 ārsti ir pat vecāki par 70 gadiem. Ne mazāk satraucoši ir tas, ka ik gadu pieaug to ārstu skaits, kas pārtrauc līgumattiecības ar NVD, un līdz ar to pieaug arī brīvo prakses vietu skaits. Dati rāda, ka tādas ir 16 un tās visas ir ārpus Rīgas. Piemēram, Alūksnē, Gulbenē, Madonā, Liepājā un citur.
«Lai saglabātu ģimenes ārstus teritorijās ārpus Rīgas un laukos, ir nepieciešams finansējums. Kā jau minēts, ģimenes ārsti noveco, bet tajā pašā laikā baidās iet pensijā, kura, iespējams, nebūs lielāka par 250 vai 300 eiro. Arī pacienti noveco, un pieaug vecu un slimu pacientu skaits, kuru ārstēšana prasa lielāku darbu un finanšu līdzekļu ieguldījumus. Līdz ar to veidojas situācija, kad vecs un slims ārsts pūlas ārstēt vecus un slimus pacientus,» uzsver L. Kozlovska.
Savukārt, jaunie un darbspējīgie ārsti nevēlas doties strādāt uz tā saucamajiem depresīvajiem rajoniem, kuros iedzīvotāju skaits samazinās, uzsver L. Kozlovska. Ja minētās tendences saglabāsies, tad tuvāko piecu gadu laikā aptuveni 561 tūkstotis pacientu jeb 30% var palikt bez ģimenes ārsta aprūpes.
