Atkritumu poligona "Getliņi" pārvaldītājs SIA "Getliņi eko" pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 48,911 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3,8% mazāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa pieauga par 2,1% - līdz 2,751 miljonam eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Tostarp no atkritumu poligona darbības "Getliņi eko" pagājušajā gadā guva ieņēmumus 44,012 miljonu eiro apmērā, kamēr kompānijas ieņēmumi no dārzeņu realizācijas bija 3,341 miljons eiro, bet no elektroenerģijas ražošanas - 1,478 miljoni eiro. Tajā pašā laikā no citu viengadīgo kultūru realizācijas kompānija pērn guva ieņēmumus 5533 eiro apmērā, bet no otrreizējo izejvielu realizācijas - 74 829 eiro apmērā.

Finanšu pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pērn turpināja kristies "Getliņi eko" pieņemto sadzīves un ražošanas atkritumu apmērs, kas liecina par pieaugumu atkritumu šķirošanā, kā arī ekonomikas lejupslīdi augstās inflācijas laikā.

Vienlaikus vadības ziņojumā minēts, ka "Getliņi eko" pagājušajā gadā saražoja apmēram 25,88 gigavatstundas elektroenerģijas, kas lielākoties pārdota brīvajā tirgū.

Atkritumu poligona "Getliņi" apsaimniekotājs SIA "Getliņi eko" pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 50,833 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 63,8% vairāk nekā 2021.gadā, bet kompānijas peļņa palielinājās par vairāk nekā deviņām reizēm un bija 2,718 miljoni eiro, liecina uzņēmuma publiskotā informācija.

Tostarp pērn "Getliņi eko" ieņēmumi no pamatdarbības veidoja 45,161 miljonu eiro, kas ir par 71,3% vairāk nekā 2021.gadā, ieņēmumi no elektroenerģijas ražošanas palielinājās par 30,2% un bija 2,855 miljoni eiro, savukārt ieņēmumi no dārzeņu realizācijas bija 2,762 miljonu eiro, kas ir pieaugums par 14,8%. Vienlaikus kompānijas ieņēmumi no citu viengadīgo kultūru realizācijas pērn veidoja 9305 eiro, bet no otrreizējo izejvielu realizācijas - 46 319 eiro.

"Getliņi eko" finanšu pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pērn uzņēmums sāka bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes kompleksa pastāvīgu apsaimniekošanu un uzturēšanu, kas paredz pakāpenisku jaudas kāpināšanu, plānojot sasniegt tās maksimumu 2025.gadā, kad ir paredzēts pārstrādāt 125 000 tonnu bioloģisko atkritumu gadā, saražojot līdz 100 000 tonnu komposta.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis atkritumu poligona "Getliņi" apsaimniekotājam SIA "Getliņi eko" slēgt līgumu iepirkumā par sociālo kampaņu bioloģisko atkritumu jomā, liecina IUB tīmekļvietnē publiskotā informācija.

Sūdzību par konkursa nosacījumiem iesniedza SIA "Alpha Baltic Media", konkursa rīkotājiem pārmetot nepilnības vērtēšanas kritērijos, tostarp "Rimi Latvia" lomu konkursa iznākumā.

Izskatot sūdzību, IUB aizliedzis "Getliņi eko" turpināt konkursu, kā arī uzdevis atcelt nolikumā minēto prasību saņemt "Rimi Latvia" atzinumu pretendentiem un veikt grozījumus konkursa nolikumā.

IUB lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

Informācija Elektronisko iepirkumu sistēmā liecina, ka konkursu "Sociālā kampaņa "BIO atkritumu dalīta vākšana sadarbībā ar mazumtirdzniecības lielveikaliem, atkritumu apsaimniekotājiem u.c."" "Getliņi eko" izsludināja 2024.gada 23.februārī ar paredzamo līgumcenu 300 000 eiro apmērā.

Atkritumu poligona "Getliņi" apsaimniekotājs SIA "Getliņi eko" pagājušajā gadā strādāja ar 50,833 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 63,8% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa pieauga deviņas reizes - līdz 2,696 miljoniem eiro, liecina "Getliņi eko" publiskotais pārskats.

Tostarp "Getliņi eko" ieņēmumi no atkritumu apsaimniekošanas pērn veidoja 45,161 miljonu eiro, ieņēmumi no elektroenerģijas ražošanas bija 2,855 miljonu eiro apmērā, no dārzeņu audzēšanas - 2,761 miljona eiro apmērā, kamēr 46 319 eiro pērn gūti no otrreizējo izejvielu realizācijas, bet 9305 eiro gūti no viengadīgo kultūru realizācijas.

Gada pārskata vadības ziņojumā minēts, ka 2022.gadā "Getliņi" poligonā pieņemti 255 000 tonnu nešķirotu sadzīves atkritumu, kas ir par 12,1% mazāk, salīdzinot ar 2021.gadu. Pieņemto atkritumu apmēra samazinājums skaidrots ar ekonomikas lejupslīdi augstās inflācijas ietekmē.

Tāpat vadības ziņojumā atzīmēts, lai gan pērn saražotās biogāzes un iegūtās elektroenerģijas apmēri ir samazinājušies, elektroenerģijas ražošanas ieņēmumos ir vērojams pieaugums par 30,2%, kas saistīts ar strauju elektroenerģijas cenu kāpumu biržā.

2023. gadā SIA "Getliņi EKO" apgrozījums sasniedza 48,91 miljonu eiro, kas ir par 1,92 miljoniem eiro jeb 3,8% mazāks, salīdzinot ar 2021. gadu.

Pārskata gadā poligonā tika pieņemtas 246 tūkst. tonnas nešķirotu sadzīves atkritumu, kas ir kritums par 3,7%, salīdzinot ar 2022. gadu, kas liecina par pirktspējas mazināšanos augstās inflācijas ietekmē, kā arī par šķirotu atkritumu īpatsvara pieaugumu.

Uzņēmuma peļņa pārskata gadā sasniedza 2,75 miljonus eiro, kuras apmēru būtiski ietekmēja ārkārtas ieņēmumi no iepriekšējo gadu uzkrājuma dabas resursa nodokļa (DNR) samazinājuma 1,02 miljonus eiro apmērā, ņemot vērā 2023. gada nogalē pieņemtos grozījumus DRN likumā.

Atkritumu apsaimniekošanas procesā iegūtā biogāze aizvadītajā gadā uzņēmumam ļāva saražot 25,9 GWh elektroenerģijas un 21,0 GWh siltumenerģijas. Tāpat "Getliņi EKO" investīcijas pamatlīdzekļu iegādē 2023. gadā sasniedza 2,07 miljonus eiro, tādējādi veiksmīgi turpinot uzņēmuma stratēģisko attīstību pie sociāli atbildīga un ilgtspējīga saimniekošanas veida.

AS "Rīgas siltums" pieļauj iespēju sadarboties ar atkritumu poligona apsaimniekotāju SIA "Getliņi eko", lai attīstītu projektu siltumenerģijas ražošanai no dedzinātiem atkritumiem, intervijā atzina "Rīgas siltums" valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.

Viņš sacīja, ka atkritumu apsaimniekošanas jomā ir mērķis samazināt noglabājamo atkritumu apjomu, un viens no risinājumiem ir dedzināšana.

"Eiropas fondi to vairs neatbalsta, jo Eiropa to dara jau ilgāku laiku, un tas strādā, bet Latvijā tā ir salīdzinoša jauna lieta," atzīmēja Talcis.

Šāds projekts esot uzsākts Ventspilī, bet Rīgā vēl nav, lai gan potenciāls tam ir, jo atkritumus Rīgā saražo pietiekami daudz. Viens no potenciālajiem segmentiem šai metodei ir siltumapgāde.

Talcis norādīja, ka "Rīgas siltums" ir speciālists siltuma ražošanā, "Getliņi eko" - atkritumu biznesā, tādēļ būtu iespējams apvienot spēkus. Šobrīd gan konkrēta plāna nav ne "Rīgas siltuma" biznesa plānā, ne stratēģiskajos virzienos.

Getliņu siltumnīcās sākta gurķu iepakošana videi draudzīgākā iepakojumā, kas ir pilnībā pārstrādājams.

Aizstājot līdz šim izmantoto iepakojumu ar zema blīvuma polietilēna plēvi, pārstrādē potenciāli var nonākt aptuveni viena tonna iepakojuma, kas atbilst izmantotajam polietilēna iepakojuma apjomam Getliņu siltumnīcās ražas sezonas laikā. Tādējādi samazināsies nepārstrādājamo sadzīves atkritumu daudzums.

“Uzņēmumam “Getliņi EKO” ir svarīgi nodrošināt pakalpojumus un produktus ar augstu pievienoto vērtību, vienlaikus mazinot negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi. Atbildība pret vidi ir nozīmīga ne tikai atkritumu poligonā, bet arī dārzeņu audzēšanā. Varam būt gandarīti, ka samazināsim nepārstrādājamo atkritumu daudzumu un pāreja uz videi draudzīgāku iepakojumu ļaus nodot pārstrādei aptuveni vienu tonnu polietilēna iepakojuma ražas sezonas laikā,” stāsta “Getliņi EKO” ārējās komunikācijas vadītājs Ričards Aksels Ozoliņš.

Radošās izcilības festivāla ADWARDS ceremonijā noskaidroti labākie reklāmas, dizaina un citu radošo industriju darbi.

Starptautiskas žūrijas vadībā tika izvērtēti dažādās radošajās disciplīnās tapuši 256 darbi, kopumā tika piešķirti 18 pirmās pakāpes ordeņi un 32 otrās pakāpes ordeņi.

Festivāla ADWARDS darbi tika iesniegti un vērtēti vairākās kategorijās: integrētās kampaņas, TV & radio, interaktīvie un digitālie risinājumi, drukas māksla & dizaina meistarība, preses un vides reklāma, zīmola stāsts, sabiedriskās attiecības, netradicionālā komunikācija, pasākumi un sponsorēšana, zīmola saturs un izklaide, radošās izcilības eksports.

Darbus vērtēja 15 žūrijas locekļi no 11 valstīm, intensīvākajām diskusijām notiekot klātienē Rīgā. Žūrijas prezidents – Huans Garsia Eskudero (Juan García-Escudero) no aģentūras TBWA ESPAÑA, kurš ir strādājis vairāku pasaules līmeņa festivālu žūrijās.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), pārbaudot sūdzību par SIA "Maxima Latvija" veikalu Grostonas ielā 1, konstatējis Polijas izcelsmes gurķus, kuriem par izcelsmes valsti norādīta Latvija, aģentūru LETA informēja PVD pārstāvji.

PVD pārstāvji norāda, ka, veicot pārbaudi, noskaidrots, ka gurķu izcelsmes valsts ir, nevis Latvija, kā to norādījis tirgotājs, bet gan Polija. Tirgotājs pārkāpumu nekavējoties novērsis. Par šo gadījumu sākts administratīvā pārkāpuma process.

Kā atzīmē PVD pārstāvji, pārbaudes veiktas arī citās "Maxima Latvia" tirdzniecības vietās, taču līdzīgi gadījumi konstatēti netika. PVD pārtikas tirdzniecības vietas uzrauga regulāri, veicot gan plānveida, gan ārpuskārtas pārbaudes.

““Maxima Latvija” ir svarīga godprātīga tirdzniecības prakse, norādot korektu informāciju par produkta izcelsmes valsti, cenu un citu informāciju, kas ir būtiska klientiem. Atvainojamies saviem klientiem par radušos situāciju “Maxima XXX” veikalā Grostonas ielā 1, kur cilvēciskas kļūdas dēļ gurķiem tika neprecīzi norādīta izcelsmes valsts. “Maxima Latvija”’ veikalu sortimentā nudien ir pieejami Latvijā audzēti garie gurķi no “Baltijas dārzeņiem” un “Getliņi EKO””, bet jau tuvākajā laikā mūsu veikalu plauktos būs pieejami arī Latvijā audzētie īsie gurķi no “Baltijas dārzeņiem”. Pēc mūsu rīcībās esošās informācijas, šis ir viens atsevišķs gadījums, kas radies cilvēciskas kļūdas dēl, veicot preču zīmju nomaiņu. Pašlaik strādājām pie tā, lai šādas vai līdzīgas kļūdas novērstu nākotnē. Vēlreiz atvainojamies par šo pārpratumu," komentē “Maxima Latvija” komunikāciju vadītāja Liene Dupate-Ugule.

Neatņemama modernā dzīves veida daļa ir dalīšanās ar citiem un atbildīga attieksme pret vidi. Kurā ģimenē gan nav uzrunāti radi un draugi, meklējot kādu, kam atdot vēl nenolietotās zīdaiņu drēbītes?

Tās mēdz “ceļot” garus ceļus pat pie vairākiem mazuļiem. Strādājoši, taču vairs nevajadzīgi mobilie telefoni nonāk pie vecvecākiem vai draugu bērniem. Žurnāli tiek ziedoti, piemēram, bibliotēkām un izglītības iestādēm, bet vecas segas – dzīvnieku patversmēm.

Manuprāt, tekstila “ceļš” – ziedošana labdarībai vai nodošana īpašos konteineros - ir spilgts apliecinājums cilvēku ieradumu un dzīves veida izmaiņām. Mēs labprāt šķirojam atkritumus, kuru nodošanai ir izveidota pietiekami ērta infrastruktūra. Jā, ar katru gadu aizvien vairāk rīdzinieku šķiro atkritumus. Kartons, papīrs, plastmasas un stikla pudeles, nolietotas elektroiekārtas – to visu šodien var viegli šķirot un lielā vairumā gadījumu bez samaksas.

Vienotā Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) valdes priekšsēdētāja būs ilggadējā TV3 vadītāja Baiba Zūzena, informēja Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (SEPLP).

Zūzena izraudzīta par piemērotāko konkursā, kurā uz piecām vietām LSM valdē bija pieteikušies 78 pretendenti.

Zūzena patlaban ir konsultāciju uzņēmuma "Komercizglītības centrs" vadītāja un un SIA "Getliņi EKO" padomes priekšsēdētāja vietniece. No 2004. līdz 2007.gadam viņa bija TV3 mārketinga un programmu direktore, bet no 2007.gada līdz 2019.gadam - vadīja TV3 un visu mediju koncernu "Modern Times Group" (MTG), kas vēlāk pārtapa "All Media Latvia" un kurā ietilpst vairāki telekanāli, radiostacija un portāli.

Pirms pievienošanās MTG komandai 2004.gadā Zūzena strādāja reklāmas aģentūrās "Creative Laboratory", "DDB Latvia" un "Saatchi & Saatchi Latvia".

Vidējā elektrības cena Latvijā šī gada septembrī bija 350,99 eiro par megavatstundu, kas ir par 184,2 % vairāk nekā pērn. Protams, daļēji šo iespaidīgo cenu pieaugumu var skaidrot ar globālajiem ekonomiskajiem satricinājumiem, ko izraisīja Krievijas iebrukums Ukrainā. Taču šis lēciens nebūtu bijis tik dramatisks, ja mēs par savu enerģētisko neatkarību būtu domājuši laikus. Turklāt Latvijā ir resurss, ko izmantot enerģijas ražošanā.

Kara izraisītās resursu krīzes dēļ cenas par elektrību ir palielinājušās visā Eiropā, taču daudzviet kāpums nav tik dramatisks kā pie mums. Piemēram, Polijā vidējā elektroenerģijas cena septembrī bija 175,70 eiro par megavatstundu, bet Zviedrijā – 224,46 eiro par megavatstundu. Acīmredzot varam daudz ko mācīties no tām valstīm, kurās maksa par elektroenerģiju ir zemāka.

Ko varam mācīties no citām valstīm

Mēs nevaram salīdzināt sevi ar Norvēģiju, kurai ir nafta un gāze, bet pavisam viegli varam pielīdzināt sevi Zviedrijai, Polijai vai abām pārējām Baltijas valstīm. Vai varbūt tomēr nevaram? Mūsu tuvākie un tālākie kaimiņi jau sen ir sapratuši, ka veiksmīga politika ir diversificēta politika, tai skaitā elektroenerģijas jomā. Realitātē tas nozīmē izmantot dažādus resursus un tehnoloģijas enerģijas ieguvei. Latvija ir vienīgā valsts Baltijas un Skandināvijas reģionā, kurā kā enerģijas ieguves tehnoloģija vēl nav īstenota atkritumu reģenerācija. Zviedrijā ir 37 atkritumu reģenerācijas stacijas, Polijā ir uzbūvētas jau septiņas, Igaunijā – viena, Lietuvā – arī viena.

Būvfirma SIA "Velve" pagājušajā gadā strādāja ar 69,152 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 0,6% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānija cieta zaudējumus 3,181 miljona eiro apmērā, pretstatā peļņai gadu iepriekš, liecina "Firmas.lv".

Gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka kopējie "Velve" projektu realizācijas tempi un apjomi 2022.gadā samazinājās, ņemot vērā Krievijas sākto karadarbību Ukrainā un ar to saistītos sarežģījumus. Cita starpā pērn būtiski ierobežota būvniecības izejmateriālu pieejamība un nozarē piedzīvots nepieredzēts cenu sadārdzinājums, tostarp darba spēka un energoresursu pozīcijās.

Vadība norāda, ka pērn "Velve" risinājusi kompleksus būvniecības izmaksu sadārdzinājuma un tā kompensēšanas mehānisma jautājumus ar pasūtītājiem, kas ietekmēja būvniecības tempu samazināšanos un apgrozījuma plāna neizpildi.

Darbs pie pozīciju sadārdzinājuma risināšanas jautājumiem turpinās arī šogad, teikts ziņojumā.

Esošajiem atkritumu poligoniem tuvāko 10 gadu laikā ir jāpārvēršas par aprites ekonomikas centriem, kuros atvestie atkritumi pārtop izejvielās jaunu produktu ražošanai, jo īpaši, ja noglabāt drīkstēs tikai 10% no savāktajiem atkritumiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis. Viņš atzīst, ka atkritumu apsaimniekošanā ir divi iespējamie virzieni, kur viens - investēt ļoti maza izmēra un jaudas pārstrādes iekārtās, bet otrs — garāks transportēšanas ceļš uz reģionālajiem pārstrādes centriem.

Kas pašlaik ir būtiskākie izaicinājumi atkritumu apsaimniekošanā?

Transformācija no 11 atkritumu apglabāšanas poligoniem uz pieciem atkritumu apsaimniekošanas reģionālajiem centriem, kuriem laika gaitā jākļūst par aprites ekonomikas centriem. Tiem būs ļoti nozīmīga loma, lai tiktu sasniegts Eiropas Savienības uzstādītais mērķis – 2035. gadā atkritumu poligonos noglabāt ne vairāk kā 10% no radītajiem sadzīves atkritumiem, kā arī vismaz 65% no savāktajiem sadzīves atkritumiem nodot pārstrādei. Otrs izaicinājums, ko gribu minēt, ir līdzsvars starp privātajām un publiskajām kapitālsabiedrībām atkritumu apsaimniekošanas nozarē. Pēc apkalpoto iedzīvotāju skaita privātie atkritumu apsaimniekotāji apkalpo 62% no visiem Latvijas iedzīvotājiem — teju 1,18 miljonus, savukārt pašvaldībām piederošie - tikai 38% jeb 691 000 iedzīvotāju. Situācija Latvijā ir salīdzinoši labā balansā, to nevajadzētu izjaukt.

Latvijas aģentūra “McCANN Rīga” par kampaņu “Izcila vieta atkritumu poligonam” prestižajā starptautiskā radošuma konkursā “Golden Drum”, saņēmusi zelta godalgu, informēja “McCANN Rīga” radošais direktors Valters Jonāts.

Pēc “Getliņi EKO” pasūtījuma tapusī sabiedrības izglītošanas kampaņa par atkritumu samazināšanu šogad jau ir saņēmusi vairākas balvas, tostarp komunikācijas konkursā “Mi:t&Links Baltic Communication Awards 2023”, “Baltic Best” un radošās izcilības festivālā “ADwards”.

“Veidojot radošos konceptus, balvas nav mērķis, mērķis ir klienta kampaņas rezultāti. Vienlaikus pētījumi liecina, ka ir tieša saistība apbalvojumiem un rezultātiem, jo apbalvotākās kampaņas parasti ir tās, kas spējušas sasniegt augstākus rezultātus. Turklāt panākumu gadījumā ieguvējs ir gan klients, gan aģentūra,” saka Jonāts.

Festivāls “Golden Drum Festival” tika dibināts 1993. gadā ar mērķi pulcēt radošos darbiniekus no dažādām, tolaik bieži dēvētām par jaunās Eiropas, valstīm. Festivāls dažādos veidos vēlējās iedvesmot un rosināt radošo domāšanu un aicināt uz pozitīvām pārmaiņām. “Golden Drum” festivāls ir iekļauts prestižajā WARC reitingā līdzās Kannu festivālam un citiem konkursiem. Šogad festivālā piedalījās aģentūras no 40 valstīm - Norvēģijas, Somijas, Dānijas, Zviedrijas, Čehijas, Polijas un daudzām citām.

Šā gada 14. martā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) rīcībā nonākusi organizācijas biedra - biedrības “Latvijas Dārznieks”, apkopotā un sniegtā informācija par konstatētajiem iespējamajiem pārkāpumiem vienā no lielākajiem mazumtirdzniecības veikalu tīkliem Latvijā.

Lauksaimnieki pauž pamatotu satraukumu par iespējamu Latvijas iedzīvotāju maldināšanu un Latvijas ražotāju tēla graušanu no veikalu tīkla puses, norādot nepatiesu vai nenorādot nemaz gurķu un citu dārzeņu patieso izcelsmes valsti.

LOSP dalīborganizācijas “Latvijas Dārznieks” valdes priekšsēdētājs Jānis Bērziņš: “Ir publiski pieejama informācija par to, ka Polija lielos apmēros iepērkot dārzeņus, it īpaši – gurķus, no Krievijas. Vienlaikus līdzīga izskata gurķi lielos apjomos jau šobrīd Latvijas lielveikalos tiek tirgoti ar norādītu izcelsmes valsti - Polija. Tas mums – Latvijas lauksaimniekiem, liek kļūt bažīgiem par to, vai nenotiek masveida iedzīvotāju maldināšana un Eiropas tirgus kropļošana.”