Ģenerālvienošanos par minimālo algu būvniecības nozarē ceturtdien, 9.maijā forumā «Godīga konkurence Latvijas būvniecībā» klātienē parakstīja vairāk nekā 130 uzņēmumi, kuru pašu spēkiem veikto būvdarbu apmērs veido aptuveni 515 miljonus eiro, kas ir 71% no nepieciešamā apmēra, lai ģenerālvienošanās stātos spēkā un būtu saistoša visai būvniecības nozarei.
Tomēr parakstu vākšana turpināsies vēl tuvākos divus mēnešus līdz tiks savākts nepieciešamais minimums, lai šī ģenerālvienošanās stātos spēkā un kļūtu vispār saistoša.
Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane uzsver, ka svarīgi, lai Saeima pieņemtu šos grozījumus darba likumā, jo tas ir kā priekšnosacījums, lai ģenerālvienošanos atdotu publicēšanai. «Valdība šo otrdien ir to pieņēmusi un izvirzījusi uz Saeimu, lūdzot to skatīt steidzamības kārtā. Mēs tiešām ceram, ka Saeima šo pantu izskatīs steidzamības kārtā,» biznesa portālam db.lv saka B.Fromane.
Uz db.lv jautājumu, kas notiks, ja šo divu mēnešu laikā netiks savākts pietiekams skaits parakstu, B.Fromane atbildēja: «Mēs turpināsim vākt garākā periodā, bet es esmu ļoti optimistiska. Manuprāt, šis 71% savākto parakstu demonstrē ļoti nozīmīgu atbalstu. Es tiešām esmu pārliecināta, ka šajā laikā mēs savāksim šo nepieciešamo apjomu.»
Pēc B. Fromanes domām, svarīgākais, pieņemot šo ģenerālvienošanos, ir tas, ka tas mazinās negodīgu konkurenci un dempinga cenas publiskajos un privātajos pasūtījumos, jo visiem būs vienādi spēles noteikumi.
«Tie uzņēmumi, kuri maksā aplokšņu algas vai negodīgi maksā nodokļus, nebūs kā šobrīd – priviliģētākā situācijā pret tiem, kuri veic šo nodokļu nomaksu godprātīgi. Ilgtermiņā nozarei tas ļaus celt produktivitāti, veicināt kvalitāti, gan tiešām konkurēt par kvalitāti, nevis par to, kā atrast lētāku darbaspēku. Galu galā tas veicinās arī to, ka arī ārvalstu uzņēmumi, darba ņēmēji un darbinieki, kuri vēlēsies šeit strādāt, zinās, kas ir šīs algas, kuras mēs pieņemam maksāt. Principā mēs speram soli Skandināvijas valstu virzienā. Mēs gribam dzīvot kā Skandināvijā, Eiropā, kā Rietumeiropā, Vācijā. Visur šī ir norma, piemēram, elektroniskā darba uzskaite, vienošanās par minimālajām algām. Tā visa ir eksistējoša realitāte.»