Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Krievijas gāzes milzim Gazprom patiesībā ir māla kājas, intervijā Db stāsta Alans Railijs (Alan Riley), Eiropas konkurences lietu eksperts.

«Viena ļoti svarīga lieta, kas jāapzinās, ir tas, ka cilvēki enerģijas sektorā «spēlē spēles». Ļaujiet paskaidrot - krievi apgalvo, ka tie gāzes ieguves laukos sadedzina* 15 mljrd. m3 gāzes, kas jau ir liels apjoms, bet Pasaules Bankas pētījums parāda, ka patiesībā sadedzināti tiek 50 mljrd. m3, kas ir apmēram 60?% no Lielbritānijas ikgadējā patēriņa,» sarunu sāk A. Railijs, daudzu publikāciju un pētījumu par ES un Krievijas enerģētikas attiecībām un jautājumiem autors, tūlīt paskaidrojot: «Ir ļoti grūti tikt pie patiesiem skaitļiem un informācijas.»

«Es negribu kļūdīties, jo tas, ko es saku, ir, ka ar Krievijas gāzes piegādēm ir nopietnas problēmas. Mans galvenais secinājums ir, ka Gazprom patiesībā ir milzis uz māla kājām, nevis «mums ir jāpērk gāze no krieviem, tur neko nevar padarīt»,» skaidro profesors.

Pēdējā laikā novērotais straujais dabasgāzes cenas kritums biržā nenozīmē, ka gāzes cena turpinās kristies un saglabāsies zema visu ziemu, norādīja banku ekonomisti.

Latvijas Bankas ekonomiste Dace Bērziņa sacīja, ka dabasgāzes cena Eiropā, pēc straujā kāpuma vasaras otrajā pusē, pēdējā laikā ir tikpat būtiski sarukusi. Tostarp pirmdien, 17.oktobra, tirdzniecības sesijas beigās gāzes cena biržā bija 125 eiro par megavatstundu (MWh).

Viņa skaidroja, ka iemesli gāzes cenu samazinājumam ir vairāki.

Tostarp Bērziņa norādīja, ka valstīm Eiropā ir ļoti veiksmīgi izdevies piepildīt dabasgāzes krātuves, kas sniedz zināmu stabilitāti dabasgāzes apgādei ziemas mēnešiem. It sevišķi Vācijā, kurā industriālā un elektroenerģijas ražošana ir balstīta uz intensīvu gāzes patēriņu, gāzes krātuves uz samazinātu industriālo jaudu rēķina ir piepildītas apmēram par 95%.

Gāzes apgādes kompānija Itera-Latvija apsver iespēju kopā ar a/s Latvenergo un Krievijas koncernu Gazprom būvēt jaunu gāzes elektrostaciju. Itera Latvija prezidents Juris Savickis intervijā Db norāda, ka tās izmaksas varētu būt ap 500 miljoniem dolāru, kā arī atzīst, kam ja neizdosies šāds projekts Latvijā, viņš to ir gatavs realizēt Pleskavā, un no turienes pārdot enerģiju Latvijai.

Arvien vairāk tiek diskutēts par to, kā nākotnē risināt Latvijas energoapgādes problēmu - celt jaunu AES, būvēt staciju, kas būtu darbināma ar biomasu un oglēm, relizēt ogļu staciju vai ko citu. Kā, jūsuprāt, būtu risināms šis jautājums?

Diemžēl energoapgāde Latvijā ir politiskas dabas jautājums. Šeit vienmēr ir ļoti daudz emociju, daudz politiski demogoģisko profilēšanās līmeņu. Kā zināms, drīz tiks vērta ciet Ignalīnas AES, un jautājums ir par to, vai Latvijai vajag iesaistīties jaunas AES celšanā Lietuvā. Uzskatu, ka nav nekadu problēmu, ja Latvija to dara, taču jau pašā sākumā ir jāsaliek pareizie bāzes punkti. Ja tas netiks izdarīts, mēs no tā ļoti cietīsim.

Ja Gazprom piekritīs piedalīties jaunās gāzes elektrostacijas projektā Latvijā, tas vēlēsies vismaz 25 % plus vienu akciju no tā.

Tā ekskluzīvā intervijā Db stāsta šā Krievijas koncerna padomes priekšsēdētāja vietnieks, kā arī a/s Latvijas Gāze padomes priekšsēdētājs Kirils Seļezņovs. Viņš arī norāda, ka pēc jauno dabasgāzes tarifu apstiprināšanas, jau šogad tie Latvijā būs tādā pašā līmenī kā Vācijā, Francijā, Itālijā un citās ekonomiski attīstītajās Eiropas valstīs.

Kādas jūs redzat Latvijas un Krievijas attiecības attiecībā uz dabasgāzes piegādēm nākotnē?

Pašreizējā brīdī visi jautājumi, kas attiecas uz gāzes piegādēm Latvijai, faktiski ir atrisināti, ir parakstīti ilgtermiņa līgumi. Nupat padomes sēdē izskatījām ilgtermiņa stratēģiju attiecībā uz gāzes piegāžu jautājumu Latvijas Republikai. Tāpat tika skarts jautājums par gāzes piegāžu jaudu palielināšanu saistībā ar gāzes elektrostacijas celtniecību Rīgā. Tiesa, šajā sakarā nekāds lēmums netika pieņemts, jo vēl ir nepieciešams veikt ekonomiskus aprēķinus, paskatīties, cik efektīvas būs šādas piegādes utt. Jāņem vērā, ka arī Krievijā pieprasījums pēc dabasgāzes pieaug, jo attīstās rūpniecība. Tādējādi mums ir jāizvērtē, cik liels investīciju apjoms būtu jāiegulda infrastruktūras attīstībā, lai nepieciešamais gāzes apjoms varētu tikt nogādāts līdz Latvijai, līdz patērētājam, līdz elektrostacijai. Šis jautājums vēl tiks apspriests un tikai pēc tam pieņemts konkrēts lēmums.

Eiropā vienlaicīgi tiek īstenoti vairāki enerģētiskie projekti, kas visai strauji pārveido gāzes tirgu.

Starpvalstu enerģētisko savienojumu izveidošana panāk agrāk izolēto valstu integrēšanu Eiropas vienotajā gāzes tirgū. Savukārt trešo valstu kompānijas paplašina savu infrastruktūru, lai noturētu savas līderu pozīcijas. DB noskaidro, kāda pašlaik ir Eiropas un pasaules dabasgāzes tirgu kopējā aina.

Prognozē deficītu

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) prognozē, ka dabasgāzes ieguve Eiropas Savienībā (ES) ap 2040.gadu būs sarukusi par pusi. ES eksperti uzskata, ka prognozējamais dabasgāzes deficīta apjoms varētu sasniegt 120 miljardu kubikmetru, kas vēl vairāk palielinātu ES atkarību no dabasgāzes importa.

Prognozes par Eiropas gāzes tirgus attīstības nākotni pārtop arī skaitļos. Eiropas Komisijas (EK) 2019.gada pirmā ceturkšņa atskaite par Eiropas gāzes tirgu atklāj visai straujas pārmaiņas, salīdzinot ar tirgus dinamiku 2018.gada pirmajā ceturksnī.

Dabasgāzes apgādes drošībai vidēji ik gadu sadales sistēmas rekonstrukcijā tiek investēti apmēram četri miljoni eiro. Sprādzienveida cenu pieaugums 2022. gadā ir aizbiedējis daudzus patērētājus, taču patēriņš pakāpeniski atjaunojas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Gaso valdes loceklis Aivars Tihane. Viņš norāda, ka iztikt bez gāzes nebūs iespējams, taču arvien lielāku lomu tirgū spēlēs biometāns, kura ražošanas potenciāls tiek lēsts ap 4 TWh, kas ir nedaudz mazāk par pusi no pērn patērētās gāzes apjoma Latvijā.

Kādā stāvoklī ir dabasgāzes apgādes sistēma?

Gāzes apgādes sistēma Latvijā ir labā stāvoklī, tā ir droša. Normatīvie akti izvirza ļoti augstas tehniskās prasības, kuras arī pilnībā tiek nodrošinātas. Uzsvēršu – gāzes apgādes sistēmā nevar būt un arī nav nekādu kompromisu attiecībā uz tehnisko prasību ievērošanu. Turklāt ik gadu gāzes apgādes sistēmā tiek veikti rekonstrukcijas darbi, kuri lielākoties tiek savlaicīgi plānoti, tiem atvēlēts finansējums. Protams, ir arī ārkārtas situācijas, kad būvdarbu laikā, rokot tranšeju, tiek aizskarts gāzes vads, taču tie vairāk ir izņēmuma gadījumi, nevis ikdiena.

Valsts kontrole (VK) pēc revīzijas "Kā tiek pārvaldītas Latvijas mazās ostas?" aicina uz lielāku ieinteresētību mazo ostu attīstībā no valsts un pašvaldību puses, informē VK pārstāvji.

Revīzijas autori secinājuši, ka par mazo ostu darbību valsts mērogā ilgstoši nav bijis intereses, un arī pašvaldības kā ostu pārvalžu izveidotājas nav bijušas "uzdevumu augstumos".

Tāpat arī konstatēta virkne pārkāpumu mazo ostu pārvaldīšanā, to skaitā nepilnības iekšējās kontroles sistēmas darbā, normatīvajam regulējumam neatbilstoša rīcība.

VK skaidro, ka, lai arī mazo ostu kravu apgrozījums uz kopējā fona ir neliels, tās ir nozīmīgi loģistikas ķēdes elementi un sekmē ne tikai ostas teritorijas, bet visa reģiona attīstību, jo mazo ostu darbībā un uzņēmumos, kas saistīti ar ostas pakalpojumiem, tiek nodarbināti vietējie iedzīvotāji. Mazās ostas būtu jāpārvalda tā, lai pašvaldība, tās iedzīvotāji un komersanti gūtu maksimālu labumu no publiskajiem aktīviem - ostas akvatorijas, teritorijas un infrastruktūras.

Gaidāmo dabasgāzes tarifu pieauguma rezultātā vislielākie izdevumi gaidāmi mazajiem uzņēmējiem un mājsaimniecībām, kas gāzi izmanto apkurei.

Tā intervijā Db atzīst Sabiedrisko pakalpojumu regulēsanas komisijas padomes loceklis Gints Zeltiņš. Paredzēts, ka par jauno a/s Latvijas Gāze (LG) tarifu plānu regulatorā lēmums tiks pieņemts šodien.

Cik liels ir gaidāmais dabasgāzes tarifu pieaugums?

Pirmām kārtām jāteic, ka iepriekšējais un gaidāmais tarifs viens pret vienu nav salīdzināmi, un tam ir vairāki iemesli. Jaunajā tarifā vairs neeksistē tāds jēdziens kā abonentmaksa, un tādējādi, piemēram, iedzīvotāji, lietojot gāzes plīti, varēs salīdzināt tikai faktiskos rēķinus, bet ne tarifus. Tāpat iepriekšējais tarifs bija lineārā atkarībā tikai no mazuta cenas, bet tagad, saistībā ar jaunu līgumu ar Gazprom, piesaiste ir gan mazuta, gan arī gāzes cenu kotācijai. Tādējādi arī iepirkuma cena precīzi nav salīdzināma.

Lielākais a/s Latvijas gāze akcionārs no Baltijas gāzes tirgus varētu aiziet pavisam, Latvijas valdība apsver E.ON kapitāldaļu iegādi.

Jau kopš šā gada pavasara tiek runāts, ka nozīmīgs Baltijas gāzes uzņēmumu īpašnieks – vācu kompānija E.ON Ruhrgas – no Baltijas tirgus varētu aiziet. Iemesls – vācu energomilzis maina savu stratēģiju, meklējot peļņas iespējas ārpus ES robežām – Brazīlijā, Turcijā, Krievijā, kur energouzņēmumi nav jāpakļauj tik stingrām liberalizācijas un kontroles prasībām. Oficiāli E.ON savus aiziešanas plānus no Baltijas nekomentē, to nekomentē arī a/s Latvijas gāze, norādot, ka par savu akcionāru lēmumiem nespekulē, tomēr fakti liecina paši par sevi – pirms dažām dienām no a/s Latvijas gāze valdes ir aizgājis ilggadējais E.ON Ruhrgas pārstāvis Jorgs Tumats, kurš turpmāk strādās E.ON Russia valdē.

AS "Latvijas gāze" (LG) pieļauj iespēju tai piederošās dabasgāzes sistēmas operatora AS "Gaso" akcijas nodot jaundibināmai kompānijai, liecina kompānijas paziņojums biržai "Nasdaq Riga".

"Latvijas gāzes" akcionāru kārtējā sapulcē, kas notiks 2022.gada 27.jūnijā, kompānijas valdei plānots uzdot sākt reorganizāciju nodalīšanas ceļā, nododot daļu no tai piederošās mantas, proti, 39 900 000 "Gaso" akciju, kas veido 100% no tās pamatkapitāla, jaundibināmai sabiedrībai.

Reorganizācijas rezultāta visi "Latvijas gāzes" akcionāri kļūtu par jaundibināmās kompānijas akcionāriem proporcionāli to līdzdalībai "Latvijas gāzē".

Vai arī "Latvijas gāzes" valdei plānots uzdot sākt kompānijas pamatkapitāla samazināšanu, kā rezultātā kompānijas akcionāri kā samaksu par nodotajām akcijām saņemtu "Latvijas gāzei" piederošās "Gaso" akcijas proporcionāli akcionāru līdzdalībai "Latvijas gāzes" pamatkapitālā.

A/s Latvijas Gāze nākamnedēļ, 4. jūlijā, akcionāru sapulcē lems par 2013. gada peļņas daļas 28 728 000 eiro apmērā izmaksu dividendēs, liecina uzņēmuma sagatavotie akcionāru sapulces lēmuma projekti, kas iesniegti biržā NASDAQ OMX Riga.

Latvijas Gāzes kārtējā akcionāru sapulcē plānots apstiprināt sabiedrības 2013.gada peļņu 32 150 519 eiro apmērā, tajā skaitā sadalei nepieejamo peļņas daļu 2 546 017 eiro apmērā.

2013.gada sadalāmo peļņas daļu plānots sadalīt attiecīgi - 28 728 000 eiro izmaksāt akcionāriem dividendēs, bet 876 502 eiro iekļaut uzņēmuma statūtos paredzētajos fondos (rezervēs).

Tāpat akcionāru sapulcē plānots ievēlēt zvērinātu revidentu komercsabiedrību "PricewaterhouseCoopers" par "Latvijas Gāzes" 2014.gada pārskata, ziņojuma, grāmatvedības un finansiāli saimnieciskās darbības revidentu, nosakot atlīdzību saskaņā ar slēgtajā cenu aptaujā saņemto konfidenciālo piedāvājumu.

Lai aizsargātu patērētājus no ievērojamām izmaksām jaunā gāzes balona iegādē un vienlaikus paaugstinātu iedzīvotāju drošību, kā arī, lai mazinātu gāzes balonu nelegālās aprites pieauguma risku, Ministru kabinets otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas ierosinājumu paaugstināt drošības prasības sarkanajiem gāzes baloniem un atļaut mājsaimniecībām tos lietot līdz 2017. gada beigām.

Pēc sarunām ar gāzes balonu tirgotājiem un tos pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām par viņu gatavību strādāt saskaņā ar jauno gāzes balonu aprites, uzraudzības un kontroles kārtību, Ekonomikas ministrija secinājusi, ka komersanti, kuri strādā mājsaimniecību segmentā neplāno piedāvāt mājsaimniecībām īstenojamus nosacījumus gāzes balonu nomaiņai.

Pretēji iepriekšējām diskusijām normatīvā regulējuma izstrādes laikā tirgū ir pieejams tikai gāzes balonu iegādes piedāvājums, neparedzot tādas alternatīvas kā noma un bezmaksas maiņa. Pēc Ekonomikas ministrijas rīcībā esošajiem datiem šobrīd aptuveni 35% no mājsaimniecībām ir gāzes balonu lietotāji, un ļoti liels īpatsvars ir tieši mazturīgo iedzīvotāju segmentā. Tāpat gāzes balonu tirgotāji nav vienojušies ar saviem sadarbības partneriem (piemēram, degvielas uzpildes stacijām) par tālākās sadarbības nosacījumiem, lai ieviestu jauno gāzes balonu aprites regulējumu.

AS «Olainfarm» nosoda «SIA «Olmafarm» rīcību, izplatot dezinformāciju un musinot uzņēmuma akcionārus ar savu aicinājumu šodien, 1.aprīlī, pulcēties pie AS «Olainfarm» caurlaides.

«Tā kā iepriekš izsludinātā ārkārtas akcionāru sapulce tika atcelta ar uzņēmuma valdes š.g. 27.marta lēmumu, un par to tika paziņots visiem akcionāriem likumā noteiktā kārtībā, šī rīta notikumus nevar saukt citādi kā par 1 aprīļa ālēšanos, ko organizējis viens akcionārs, un tiem nav nekāda juridiska spēka. Vienlaikus mums patiesi žēl, ka atsevišķi akcionāri tomēr tika maldināti ar SIA «Olmafarm» uzsaukumiem, un šodien pulcējās pie uzņēmuma caurlaides,» pauž AS «Olainfarm» padomes priekšsēdētājs Pāvels Rebenoks.

P. Rebenoks norāda, ka SIA «Olmafarm» aicinājumi uz akcionāru sapulci, kas tika paziņoti tikai ar mediju starpniecību, ir vēl jo vairāk dīvaini un nesaprotami, jo iepriekš plānoto ārkārtas akcionāru sapulci 1.aprīlī ierosināja Signe Baldere-Sildedze (pārstāvot Annu Emīliju Maliginu) un Nika Saveļjeva, nevis SIA «Olmafarm».

Dienas biznesam, kā Bonnier Business Press (BBP) grupas avīzei kopā ar kolēģiem no māsu avīzēm bija iespēja uzdot jautājumus par aktualitātēm ekskluzīvi BBP organizētajā intervijā ar Ukrainas prezidentu Viktoru Juščenko.

Kādu iemeslu dēļ pēdējā laikā tik lielā mērā ir saasinājušās Maskavas un Kijevas nesaskaņas? Cik liela, jūsuprāt, politikā ir personīgo attiecību loma?

Vēl viens uzskatāms un ļoti būtisks iemesls ir tas, ka Krievija un Ukraina reiz izvēlējās atšķirīgus sociālās un politiskās attīstības modeļus. Tāpēc mūsu kolēģi Krievijā ir pārlieku politizējuši dažus tīri tehniskus sadarbības jautājumus. Te jāpiemin sarunas par tirgus situācijai atbilstošu nomas maksu par Krievijas flotes īslaicīgu atrašanos Ukrainas teritorijā un robežu demarkācijas jautājumu. Turklāt ir notikušas arī vairākas neefektīvas diskusijas par vēstures, kultūras, valodas un citiem humanitāriem jautājumiem, kas ir ļoti nozīmīgi Ukrainas neatkarībai un suverenitātei.

Bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (PLL) paziņojumā presei noraida viņam veltītos pārmetumus par neizdevīgo Latvijas nacionālās lidsabiedrības AS Air Baltic Corporation (airBaltic) akcionāru līgumu un aicina ekonomikas ministru Arti Kamparu (V) savus apgalvojumus atsaukt.

Kā ziņots, Kampars piektdien Rietumu radio apgalvoja, ka airBaltic šī gada pirmajos piecos mēnešos strādājusi ar 18 miljonu latu zaudējumiem un ir tuvu maksātnespējai. Tiesa, ministrs nesniedza nekādus komentārus par citiem uzņēmuma finanšu rādītājiem, kas ļautu objektīvāk novērtēt tā finanšu situāciju.

Kampars atgādināja, ka savulaik Šlesers parakstījis izcili neizdevīgu akcionāru līgumu, kas rada zaudējumus Latvijas valstij. «Šim cilvēkam šie zaudējumi būtu jāatmaksā vai jāatbild kādā citā veidā,» sacīja ministrs.

Šlesers savukārt paziņojumā presei norāda, ka Valda Dombrovska (V) valdība 2010.gada 30.aprīlī noslēgusi jaunu airBaltic akcionāru līgumu un «atzinusi to par tik labu un veiksmīgu, ka ieguldījusi nacionālajā aviokompānijā 15 miljonus latu».

Atbilstoši Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojumam noteiktas šādas izmaiņas sabiedriskā transporta satiksmē no 28. novembra plkst. 2.00 līdz 29. novembra plkst. 19.00.

Trolejbusi

1. trolejbusa maršruts būs slēgts;

3. maršruta trolejbusi būs slēgts;

4. trolejbusu maršruts no Šmerļa kursēs pa Brīvības gatvi, Brīvības ielu, Bruņinieku ielu, Krišjāņa Valdemāra ielu, Duntes ielu līdz Sarkandaugavai. Uz Šmerli kursēs pa Duntes ielu, Krišjāņa Valdemāra ielu līdz Stabu ielai, pa Stabu ielu, Brīvības ielu un tālāk līdz galapunktam Šmerlī;

5. maršruta trolejbusi no stadiona "Daugava" kursēs pa maršrutu līdz Stabu ielai, pa Stabu ielu, Brīvības ielu, Bruņinieku ielu, Krišjāņa Valdemāra ielu un atpakaļ;

7. trolejbusa maršruts būs slēgts;

8. trolejbusu maršruts no Ābolu ielas kursēs pa maršrutu līdz 2. trolejbusu parkam un atpakaļ;

Atbilstoši Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojumam, noteiktas ievērojamas izmaiņas sabiedriskā transporta satiksmē no 28. novembra plkst. 2.00 līdz 29. novembra plkst. 19.00. Db.lv informēja Rīgas dome.

Saistībā ar NATO samitu no 28.11.2006. plkst. 02.00 līdz 29.11.2006. plkst. 19.00 būs ievērojamas izmaiņas sabiedriskā transporta maršrutos. 27. novembrī (pirmdien) sabiedriskais transports visos maršrutos kursēja pēc sestdienas kustības grafika.

Darba dienu mēnešbiļetes būs derīgas 28. un 29. novembrī (otrdien, trešdien).

Decembra mēnešbiļetes, kuras ir paredzētas darba dienām, būs derīgas 2. decembrī (sestdien). 27. novembrī (pirmdien) darbadienu mēnešbiļetes nebija derīgas.

28. un 29. novembrī pasažieri, kas iegādājušies braukšanas kartes slēgtajos maršrutos un transporta veidos, drīkst tās izmantot braukšanai citos sabiedriskā transporta maršrutos un transporta veidos.

Investoru – akcionāru interešu aizsardzības paaugstināšanai varētu tikt piedāvātas izmaiņas normatīvajos aktos, taču par tām būs jālemj politiķiem

Diskusijas par akcionāru interešu aizsardzības jautājumiem lielākoties aizsākas ar konkrēta uzņēmuma akcionāru savstarpējo attiecību noskaidrošanu, taču līdz risinājumam šajā jautājumā daudzu gadu garumā politiķi tā arī nav tikuši. Iepriekšējos gados publiski tieši akcionāru strīdi publiskajā telpā bija saistīti ar lieliem spēlētājiem tranzītbiznesā – Ventbunkeru un Ventspils naftu. Jautājumi par akcionāru tiesībām tuvākajā laikā var uzvirmot ar jaunu sparu, jo jaunāko laiku akcionāru karu pārņemtajā a/s Olainfarm 22. septembrī paredzēta ārkārtas akcionāru pilnsapulce. Tā kā iepriekš jau ir bijuši strīdi par to, kur īsti notiek dalībnieku sapulce, kas tajā var piedalīties un kādi lēmumi tiek pieņemti, tad arī šoreiz ar lielu varbūtību Uzņēmumu reģistra lēmumi spēlēs nozīmīgu lomu uzņēmuma nākotnē.

Lielu alternatīvu enerģijas avotu radīšana, protams, varētu samazināt gāzes patēriņu, bet tuvākajā nākotnē lielas izmaiņas nav paredzamas

Tā intervijā saka a/s Latvijas gāze valdes priekšsēdētājs, ekspremjers Aigars Kalvītis.

Kādi būs galvenie izaicinājumi Latvijas gāzes valdes priekšsēdētāja amatā?

Šobrīd galvenais no akcionāru puses izvirzītais uzdevums ir pēc iespējas maksimāli sekmīgi veikt gāzes tirgus liberalizāciju. Īstenot Eiropas Savienības (ES) trešās enerģētikas paketes direktīvu ieviešanu, lai sadalītu Latvijas gāzi atbilstoši jaunajiem tirgus principiem. Tas ir galvenais uzdevums, kas būs jāveic nākamajos trijos četros gados. Un jāsaka, ka tas būs ļoti sarežģīts. Pirmkārt, nevienam nav pieredzes šajā jautājumā. Otrkārt, tas nesīs milzīgas izmaiņas tirgus attiecībās gan starp lielajiem patērētājiem un piegādātājiem, gan arī mājsaimniecībām. Tām, iespējams, mazākā mērā, jo šajā segmentā varētu būt vairāki piedāvājumi un vairāki piegādātāji.

Uzņēmumu reģistra (UR) kompetencē nav izmeklēšanas un ekspertīzes veikšana par komersantu lēmumu pieņemšanas apstākļiem un iesniegto dokumentu autentiskumu, jo UR nav izmeklēšanas iestāde un tādai tam nav jābūt, uzskata advokātu biroja AmberLaw advokāte un partnere Inese Lazdupe.

Kā ziņots, pēdējās nedēļās atkal saasinājusies situācija AS Ventbunkers meitasuzņēmuma Latvijas naftas tranzīts akcionāru starpā, kad savstarpēji konkurējoši akcionāru grupējumi noturējuši katrs savu kompānijas akcionāru sapulci un UR ar nedēļas nogales atstarpi, 20.un 23.janvārī, reģistrējis divas izmaiņas šī uzņēmuma valdē un padomē.

Lazdupe sacīja, ka nekomentēs konkrēto situāciju, jo nav zināmi lietas faktiskie apstākļi un lietas dokumentiem, taču akcentēja, ka likuma norma, kas paredz UR pienākumu reģistrēt pieteiktās izmaiņas uzņēmumā, ja iesniegtie dokumenti atbilst likumā noteiktajām prasībām, nav uzskatāma par likuma trūkumu, jo UR nav izmeklēšanas iestāde, un tādai tai nav jābūt.

Monopols Latvijas Gāze plāno prasīt regulatoram atļauju palielināt dabasgāzes tarifus par 50 līdz 60 %, un tie var stāties spēkā ar 2007. gada 1. maiju.

Kompānijas valdes priekšsēdētājs Adrians Dāvis intervijā Dienas biznesam uzsver - ja netiks ļauts veikt šādu tarifu palielinājumu, viņš "vienos vārtos" gūs uzvaru Stokholmas tiesā. Turklāt vēl viens, nākamais gāzes tarifu kāpums esot gaidāms jau sākot ar 2008. gadu.

Kāds ir iemesls tam, ka Latvijas Gāze atkal startē ar šādu cenu kāpuma projektu?

Vidējā gāzes iepirkuma cena šogad ir 145 dolāri par 1 000 kubikmetriem, bet Eiropā šī cena bija ap 280, bet atsevišķām valstīm - pat 300 dolāriem. Var jau teikt, ka Austrumu onkulis ir slikts, taču mums jau vairākus gadus iepriekš tika pateikts, lai mēs gatavojamies, ka arī pie mums būs Eiropas gāzes cenas. Faktiski par to mēs tikām brīdināti jau no 2000. gada. Tagad, kad Latvija ir ES, par to vispār nav runas - mums šī cena būs, atņemot no tās vienīgi tranzīta izmaksas, kādas rodas Gazprom, lai piegādātu gāzi, piemēram, caur Ukrainu citām valstīm - mūsu gadījumā nekādu tranzīta izmaksu nav. Turklāt pasaules energoresursu tirgu jau neregulē gāze, to dara nafta - OPEC. Situāciju šajā jomā nekādi nevar mainīt - tā nu pasaulē ir iegājies, ka gāzes cena absolūti ir piesaistīta mazuta cenai. Kolīdz naftas cenas aug, attiecīgi palielinās arī gāzes cenas. Bet mazuta cenas šogad ir augušas prātam neaptveramos apmēros - četru gadu laikā tās ir augušas trīskārtīgi.

«Problēma ir tajā, ka mūsu ekonomikas izmērs ir sarucis un energoresursu patēriņš ir samazinājies, tāpēc mums ir ļoti dārgi uzturēt nepieciešamo infrastruktūru. Tas tiešā veidā atsaucās uz cenām, jo pārvades tarifi – gan elektrībai, gan gāzei – pie maza patēriņa ir ļoti augsti. Vienīgā iespēja, kā pazemināt cenas, ir palielināt patēriņu,» intervijā laikrakstam Diena saka jaunieceltais a/s latvijas gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Fragments no intervijas

Drīzumā Latvijā gaidāma gāzes tirgus liberalizācija. Kādas konkrēti pārmaiņas tā nesīs?

Gāzes tirgus liberalizācija neizbēgami mainīs situāciju tirgū. Atcerēsimies, kā tika realizēta elektrības tirgus liberalizācija, – bija daudz pārpratumu un tehnisku problēmu, un iedzīvotāji jutās satriekti par to, ka viņiem tika solīts – elektrība pēc tirgus atvēršanas kļūs lētāka –, bet elektrība kļuva krietni dārgāka. Zinot bēdīgo pieredzi ar elektrības tirgus atvēršanu, mani bažīgu dara izmaiņas, kas var notikt gāzes tirgus liberalizācijas gaitā un rezultātā. Domāju, ka būs grūti ievērot pilnīgi visu iesaistīto intereses.

Zāļu ražotājas AS "Olainfarm" padomes locekļi Haralds Velmers un Kārlis Krastiņš un vairākas citas personas ar vairāku Čehijas un Kipras uzņēmumu ķēdes starpniecību, iespējams, bija plānojuši iegūt kontroli pār vairāk nekā 50% "Olainfarm" akciju, liecina aģentūras LETA rīcībā esošie marta vidū sastādītie līgumu projekti.

LETA rīcībā nonākušie Akcionāru līguma un Aizdevuma finansējuma līguma projekti, kuri datēti ar 2021.gada 15.martu, liecina, ka vairākas personas - visticamāk, Čehijas pilsoņi Vojtehs Kačena un Tibors Bokors, bijusī "Olainfarm" lielākā akcionāra "Olmafarm" valdes locekle Milana Beļeviča, Krastiņš, Velmers, un, iespējams, citas personas, bija sākuši darbības, kas vērstas uz kontroles pārņemšanu pār "Olainfarm".

Krastiņš aģentūrai LETA atzina, ka piedalījies sarunās ar dažādiem investoriem, taču neviens no šiem piedāvājumiem nav rezultējies ar kādu līgumu vai darījumu.

Viņš pastāstīja, ka pēdējo divu gadu laikā investoriem bija zināms, ka bijušā "Olainfarm" īpašnieka, nelaiķa Valērija Maligina mantinieces Irina Maligina, Nika Saveļjeva un Anna Emīlija Maligina vēlas pārdot sev piederošās akcijas, tāpēc pie Krastiņa vērsušies daudzu investoru pārstāvji.

Dabasgāzes tarifi, sākot ar 1. maiju, tikai nedaudz atpaliks no cenām, ko par gāzi maksās Rietumeiropas valstis.

A/s Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs Adrians Dāvis intervijā Db atklāj, ka gāzes tarifi šogad varētu augt vidēji par 50 %, bet tuvāko trīs gadu laikā - vēl par 20 līdz 30 %.

Jau ilgu laiku tiek spriests par to, ka jau pavasarī Latvijā varētu būt lielāki dabasgāzes tarifi. Cik liels tad ir gaidāms šis tarifu pieaugums?

Galvenais, ko mēs pērn gribējām panākt, viesojoties ar toreizējo premjeru Aigaru Kalvīti pie Gazprom vadītāja Alekseja Millera, bija vienošanos noslēgt ar visām trīs Baltijas valstīm trīsgadīgu gāzes piegādes līgumu, kurā būtu noteikta gāzes cena ar formulu, kas darbotos visus trīs gadus. Līdz šim katru gadu pieauga mazuta cenas un mainījās arī gāzes cenas. Tādējādi Gazprom katru gadu mums mainīja gāzes pārdošanas cenu un mums caur regulatoru bija jāmaina tarifi visiem mūsu patērētājiem. Nepatīkamākais šajā situācijā bija tas, ka mēs ar Gazprom šo līgumu parasti parakstījām gada beigās, kad visiem siltumražošanas uzņēmumiem budžeti jau ir gatavi, bet mēs tiem nevarējām pateikt, cik būs jāmaksā par gāzi. Pašiem mums bija budžets bez pareizas gāzes iepirkšanas cenas. Regulatoram iesniedzām tarifu projektu apJauno gadu, kas nozīmē, ka reāli jaunos tarifus varējām piemērot, sākot ar maiju. Tādējādi LG kā kompānija un arī mūsu patērētāji bija ļoti sliktā stāvoklī. Tagad beidzot izdevās pārliecināt Gazprom, lai mums iedod tādu formulu, kas darbotos vismaz trīs gadus.