Šā gada decembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada decembri, pārtikas produktu un dzērienu ražošanas nozarē apjomi samazinājušies par 14.8%, tai skaitā citu pārtikas produktu (maize, konditorejas izstrādājumi, cukurs) ražošanā – par 36.1%, piena produktu ražošanā – par 11.2%, gaļas un gaļas produktu ražošanā – par 6.8%, dzērienu ražošanā – par 5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2007. gada decembrī, salīdzinot ar 2007. gada novembri, rēķinot salīdzināmās cenās, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem (tiek ņemta vērā sezonas un darba dienu ietekme) rūpniecības produkcijas izlaide samazinājās par 3.2%, tai skaitā ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 1.7%, apstrādes rūpniecībā – par 1.8%, elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē – par 7.3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2007. gada decembrī, salīdzinot ar iepriekšēja gada decembri, kopējā sezonāli izlīdzinātā rūpniecības produkcijas izlaide samazinājās par 5.4%, tai skaitā apstrādes rūpniecībā apjomi saruka par 7.5%, bet elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē tie pieauga par 2% un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē palielinājās par 7.8%.

2007. gada septembrī, salīdzinot ar 2007. gada augustu, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem (tiek ņemta vērā sezonas un darba dienu ietekme) rūpniecības produkcijas izlaide samazinājās par 3,4%, tai skaitā apstrādes rūpniecībā – par 3,5%, elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē – par 2,9%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 3,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2007. gada septembrī, salīdzinot ar iepriekšēja gada septembri, kopējā sezonāli izlīdzinātā rūpniecības produkcijas izlaide saglabājās iepriekšējā gada līmenī, tai skaitā apstrādes rūpniecībā samazinājās par 1,5%, bet elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē bija pieaugums par 4,4%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē apjomi palielinājās par 3,3%.

Šā gada septembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada septembri pārtikas produktu un dzērienu ražošanas nozarē bija apjomu pieaugums par 4,8%, tai skaitā: graudu malšanas produktu, cietes un cietes produktu ražošanā – par 14,5%, dzērienu ražošanā – par 7,8%, piena produktu ražošanā – par 7,6%, gaļas un gaļas produktu ražošanā, pārstrādē un konservēšanā – par 1,9%. Ražošana kritusies zivju un zivju produktu pārstrādē un konservēšanā – par 2,8% un citu pārtikas produktu (maize, konditorejas izstrādājumi, cukurs) ražošanā – par 1,2%.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka ražotāju cenas Latvijas rūpniecībā 2007.gada jūnijā gada laikā (salīdzinājumā ar 2006.gada jūniju) pieauga par 17,7%.

Ražotāju cenas Latvijas rūpniecībā 2007.gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, palielinājās par 0,4%.

Jūnijā, salīdzinot ar maiju, ražotāju cenu kopējo līmeni visvairāk (par 0,3 procentpunktiem) paaugstināja cenu kāpums pārtikas produktu un dzērienu (galvenokārt maizes, svaigi ceptu mīklas izstrādājumu, kūku, piena produktu, izņemot saldējuma) ražošanā, kā arī koksnes un koka izstrādājumu ražošanā un elektroenerģijā, gāzes, tvaika, karstā ūdens apgādē (par 0,2 procentpunktiem katrā nozarē).

Gada laikā vislielāko iespaidu uz ražotāju cenu kopējo līmeni, palielinot to par 6,1 procentpunktu, atstāja cenu celšanās koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeļu) ražošanā. Tarifu kāpums elektroenerģijā, gāzes, tvaika un karstā ūdens apgādē kopējo cenu līmeni palielināja par 2,5 procentpunktiem. Produkcijas sadārdzināšanās pārtikas produktu un dzērienu ražošanā kopējo ražotāju cenu līmeni palielināja par 2,1 procentpunktu, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 1,2 procentpunktiem, izdevējdarbībā, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā, gatavo metālizstrādājumu (izņemot mašīnu un iekārtu) ražošanā, kā arī mēbeļu un citur neklasificētā ražošanā – par 0,5 procentpunktiem katrā nozarē.

2007. gada oktobrī, salīdzinot ar 2007. gada septembri, rēķinot salīdzināmās cenās, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem (tiek ņemta vērā sezonas un darba dienu ietekme) rūpniecības produkcijas izlaide samazinājās par 1.7%, tai skaitā apstrādes rūpniecībā – par 2.1%, elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē – par 0.9%. Turpretī ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē apjomi palielinājās par 3.7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2007. gada oktobrī, salīdzinot ar iepriekšēja gada oktobri, kopējā sezonāli izlīdzinātā rūpniecības produkcijas izlaide samazinājās par 1.6%, tai skaitā apstrādes rūpniecībā apjomi saruka par 6.7%, bet elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē bija pieaugums par 15.4% un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē apjomi palielinājās par 17.3%.

Šā gada oktobrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada oktobri pārtikas produktu un dzērienu ražošanas nozarē apjomi samazinājās par 18.3%, tai skaitā citu pārtikas produktu (maize, konditorejas izstrādājumi, cukurs) ražošanā – par 44.5% (tas lielā mērā saistīts ar cukura ražošanas pārtraukšanu), zivju un zivju produktu pārstrādē un konservēšanā – par 3.1%, dzērienu ražošanā – par 1.8%, gaļas un gaļas produktu ražošanā – par 0.2%. Ražošana palielinājusies augļu un dārzeņu pārstrādē un konservēšanā – par 15.5%, graudu malšanas produktu, cietes un cietes produktu ražošanā – par 13.3%, dzīvnieku barības ražošanā – par 5.4%, piena produktu ražošanā – par 3.3%.

Paziņoti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti.

Konkursa mērķis ir paust atzinību un godināt Latvijas komersantus, kas sasnieguši labus rezultātus, gan radot jaunus un eksportspējīgus produktus, gan nodrošinot vietējo tirgu ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem. Latvijas uzņēmumus, kas sasnieguši labus rezultātus konkurētspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē, sveica konkursa patrons, Valsts Prezidents Raimonds Vējonis.

Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti:

Eksporta čempions

Latraps, Lpks

«Eksportspējīgākais komersants» lielo/ vidējo komercsabiedrību grupā

Salīdzinot ar iepriekšējā gada novembri, 2006. gada novembrī produkcijas izlaide visvairāk palielinājusies radio, televīzijas un sakaru iekārtu un aparatūras ražošanā, tekstilizstrādājumu ražošanā, kā arī ķīmisko vielu un to izstrādājumu ražošanā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2006. gada novembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada novembri rūpniecības produkcijas izlaide pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem pieaugusi par 0,7% Tai skaitā apstrādes rūpniecībā – par 1,9%, bet produkcijas apjomi samazinājusies ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 5,1%, elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē – par 3,0%.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada novembri, šā gada novembrī pārtikas produktu un dzērienu ražošanas nozarē ražošanas apjomi samazinājušies par 2,2%. Kritums bija: zivju un zivju produktu pārstrādē un konservēšanā – par 15,9%; citu pārtikas produktu (maize, konditorejas izstrādājumi, cukurs) ražošanā – par 9,1%; augļu un dārzeņu pārstrādē un konservēšanā – par 2,7%; graudu malšanas produktu, cietes un cietes produktu ražošanā – par 1,0%. Savukārt pieaugums vērojams šādās apakšnozarēs: gaļas un gaļas produktu ražošanā, pārstrādē un konservēšanā – par 11,0%, dzērienu ražošanā – par 4,2%; piena produktu ražošanā – par 3,0%.

Nelielie ražotāji norāda, ka viņi nespēj konkurēt ar lielražotājiem, kuri, piemēram, tikai, lai iznīcinātu konkurentus, ilgstoši ir gatavi uzturēt augstas baļķu cenas, tādējādi tērējot milzu naudu, ko nevar atļauties lielākā daļa vietējo. Tāpēc arī nereti tiek piesaukts, ka šāda augsto koksnes resursu cenu politika spiež uzņēmējus mazināt izmaksas, tai skaitā arī uz nodokļu maksāšanu. ekonomikas ministra Jura Lujāna padomnieks, Dr.hab. oec. profesors Grigorijs Oļevskis arī nebūt nav pārliecināts, ka lielražotāju konkurētspēja ir augstāka par nelielajiem rūpnieciskās produkcijas ražotājiem. «Jā, mazajiem ir savas problēmas, taču arī lielajiem ir savas problēmas,» uzsver G. Oļevskis. Viņaprāt mazajiem ražotājiem ir daudz vieglāk ne tikai atrast savu izstrādājumu tirgus nišu, bet arī vieglāk pielāgoties tirgus prasībām, ko bieži vien ir samērā sarežģīti izdarīt lielražotājiem. Bez tam, pēc G. Oļevska domām, nelielie ražotāji ir elastīgāki, jo tiem ir mazāki izejvielu un saražotās produkcijas noliktavu krājumi, tādējādi vajadzīgi mazāki apgrozāmie līdzekļi. Tiesa, uznēmumiem strauji attīstoties, bieži vien galvenais šķērslis ir apgrozāmo līdzekļu trūkums, jo algas un nodokļi jāmaksā un ražošanas izejvielas jāpērk, bet samaksu par gala produktu ražotājs saņem pēc 30 līdz 90 dienām.

Latvijas lielākie pārtikas ražotāji 2003. gadā pēc neto apgrozījuma (miljonos latu) Vieta2003 Nosaukums 2003.00 2002.00 pamatnodarbošanās 1 Latvijas balzams AS 49.57 47.96 alkoholisko dzērienu ražošana 2 Rīgas Piena kombināts AS 32.04 30.09 piena pārstrāde 3 Aldaris AS 21.35 21.41 alus un bezalkoholisko dzērienu ražošana 4 Laima AS 19.27 17.84 saldumu ražošana 5 Jelgavas cukurfabrika AS 18.13 14.60 cukura ražošana 6 Dobeles dzirnavnieks AS 16.59 14.03 graudu pārstrāde 7 Valmieras piens AS 15.95 15.19 piena pārstrāde 8 Rīgas Piensaimnieks AS 15.28 14.16 piena pārstrāde 9 Lido SIA 14.99 13.39 gaļas izstrādājumu ražošana, ēdināšana 10 Triāls SIA 14.84 14.10 gaļas pārstrāde 11 Cido pārtikas grupa SIA 13.22 12.68 bezalkoholisko dzerienu ražošana 12 Rīgas Miesnieks AS 11.82 11.28 gaļas pārstrāde 13 Hanzas maiznīcas AS 10.99 10.64 maizes izstrādājumu ražošana 14 Latfood AS 10.05 7.18 kartupeļu čipsu ražošana 15 Tukuma piens AS 9.82 7.91 piena pārstrāde 16 Brīvais vilnis AS 9.74 7.13 zivju pārstrāde 17 Rīgas dzirnavnieks AS 9.28 7.37 miltu izstrādājumu ražošana 18 Balticovo AS 8.91 7.11 olu ražošana 19 Liepājas cukurfabrika AS 8.82 8.99 cukura ražošana 20 Gutta AS 8.74 6.93 bezalkoholisko dzērienu ražošana 21 Preiļu siers AS 7.64 5.91 piena pārstrāde 22 Limbažu piens AS 7.48 6.32 piena pārstrāde 23 Staburadze AS 6.90 5.93 konditorejas izstrādājumu ražošana 24 Forevers SIA 6.83 6.20 gaļas pārstrāde 25 Antaris SIA 6.79 6.71 konditorejas izstrādājumu ražošana 26 Griģis un Co SIA 6.74 5.88 alus un gaļas izstrādājumu ražošana 27 Lāčplēša alus AS 6.45 5.38 alus ražošana 28 Spilva SIA 6.30 5.72 augļu un dārzeņu produkcijas ražošana 29 Putnu fabrika Ķekava AS 6.12 5.31 putnu gaļas ražošana 30 Cēsu alus AS 6.11 3.62 alus ražošana Avots: Lursoft, Db

2006. gada oktobrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada oktobri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem pieaugusi par 3.9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Apstrādes rūpniecībā pieaugums bijis par 4.6%; elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē – par 2.3%, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē produkcijas izlaide samazinājusies par 4.8%.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada oktobri, šā gada oktobrī pārtikas produktu un dzērienu ražošanas nozarē ražošanas apjomi pieauga par 3.1%. Pieaugums vērojams šādās apakšnozarēs: gaļas un gaļas produktu ražošanā, pārstrādē un konservēšanā – par 17.4%; dzērienu ražošanā – par 14.1%; piena produktu ražošanā – par 5.3%; graudu malšanas produktu, cietes un cietes produktu ražošanā – par 2.2%.

Savukārt augļu un dārzeņu pārstrādē un konservēšanā produkcijas izlaide samazinājusies par 26.7%; zivju un zivju produktu pārstrādē un konservēšanā – par 8.7%; citu pārtikas produktu (maize, konditorejas izstrādājumi, cukurs) ražošanā – par 2.9%.

TOP 30 pārtikas ražotāji pērn apgrozījuši 784 miljonus latu. Salīdzinot ar 2007. gadu, kad lielākie pārtikas ražotāji apgrozīja 710 milj.Ls, tas ir par 10 % vairāk, liecina Db apkopotie dati par lielāko pārtikas ražotāju darbības rezultātiem pērnajā gadā.

Tomēr TOP 30 slieksnis pieaudzis tikai par 440 tūkst.Ls, sasniedzot 10.8 milj.Ls, kas liecina, ka lielākie pieauguma radītāji atrodas saraksta vidusdaļā.

Jāatzīmē trīs jaunpienācēji TOP — SIA Fazer maiznīcas, rapšu eļļas ražotājs SIA Iecavnieks, kura iespaidīgais 81 % apgrozījuma pieaugums ļāvis iegūt TOP 29. vietu, un SIA Berlat grupa, kas ražo alkoholiskos dzērienus un kura apgrozījums audzis par 7 %, pērn sasniedzot 10.8 milj. Ls. Iecavnieka direktors Dainis Lagzdiņš skaidroja, ka uzņēmumam pērn pieauga saražotās produkcijas realizācija, tāpat būtiski pieaudzis malto linu sēklu un linu eļļas eksports uz Lietuvu.

2007. gada novembrī salīdzinājumā ar 2007. gada oktobri, rēķinot salīdzināmās cenās, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem (tiek ņemta vērā sezonas un darba dienu ietekme) rūpniecības produkcijas izlaide palielinājās par 1%, tai skaitā apstrādes rūpniecībā – par 0,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Savukārt apjomi par 0,6% sarukuši elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē, kā arī par 1,5% kritušies ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē.

2007. gada novembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada novembri, kopējā sezonāli izlīdzinātā rūpniecības produkcijas izlaide palielinājās par 1,1%, tai skaitā elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē - par 17,7%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - par 12,1%, bet apstrādes rūpniecībā apjomi samazinājās par 4,8%.

Šā gada novembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada novembri pārtikas produktu un dzērienu ražošanas nozarē apjomi samazinājās par 15,9%, tai skaitā citu pārtikas produktu (maize, konditorejas izstrādājumi, cukurs) ražošanā – par 43,4% (tas saistīts ar cukura ražošanas pārtraukšanu), graudu malšanas produktu, cietes un cietes produktu ražošanā – par 3,6%, piena produktu ražošanā – par 2,3%. Ražošana par 19,7% palielinājusies augļu un dārzeņu pārstrādē un konservēšanā, dzīvnieku barības ražošanā – par 18,4%, zivju un zivju produktu pārstrādē un konservēšanā – par 11,1%, dzērienu ražošanā – par 6,6%, gaļas un gaļas produktu ražošanā – par 2,9%.

Ražotāju cenas Latvijas rūpniecībā 2008.gada martā, salīdzinot ar februāri, palielinājās par 0.6%. Gada laikā (salīdzinājumā ar 2007.gada martu) tās pieauga par 10.5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Martā, salīdzinot ar februāri, ražotāju cenu kopējo līmeni visvairāk (par 0.4 procentpunktiem katrā nozarē) paaugstināja tarifu celšana elektroenerģijā, gāzes, tvaika un karstā ūdens apgādē (it īpaši tvaika un karstā ūdens piegādē, kā arī gāzes sadalē) un cenu kāpums metālu ražošanā. Savukārt kopējo cenu līmeni visbūtiskāk pazemināja cenu krišanās pārtikas produktu un dzērienu ražošanā (it īpaši piena pārstrādē un siera ražošanā), gatavo metālizstrādājumu (izņemot mašīnu un iekārtu) ražošanā, mēbeļu un citur neklasificētā ražošanā - par 0.1 procentpunktu katrā nozarē.

Gada laikā vislielāko iespaidu uz ražotāju cenu kopējo līmeni, palielinot to par 4.3 procentpunktiem, atstāja cenu celšanās pārtikas produktu un dzērienu ražošanā. Tarifu kāpums elektroenerģijā, gāzes, tvaika un karstā ūdens apgādē kopējo cenu līmeni paaugstināja par 2.0 procentpunktiem. Produkcijas sadārdzināšanās mēbeļu un citur neklasificētā ražošanā kopējo ražotāju cenu līmeni pacēla par 0.7 procentpunktiem, izdevējdarbībā, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā, kā arī metālu ražošanā – par 0.5 procentpunktiem katrā nozarē.

Ražotāju cenas Latvijas rūpniecībā šā gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, palielinājās par 1.3%, bet gada laikā, salīdzinot ar pagājušā gada jūniju, tās pieauga par 12.9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Jūnijā, salīdzinot ar maiju, kopējo ražotāju cenu līmeni visvairāk (par 0.5 procentpunktiem) paaugstināja cenu kāpums metālu ražošanā. Produkcijas sadārdzināšanās pārtikas produktu un dzērienu ražošanā (galvenokārt gaļas produktiem un maizei), gatavo metālizstrādājumu (izņemot mašīnu un iekārtu) ražošanā (galvenokārt metāla konstrukcijām), kā arī elektroenerģijā, gāzes, tvaika un karstā ūdens apgādē (galvenokārt tvaikam un karstajam ūdenim) kopējo cenu līmeni pacēla par 0.2 procentpunktiem katrā nozarē.

Gada laikā vislielāko iespaidu uz kopējo ražotāju cenu līmeni, palielinot to attiecīgi par 4.7 un 4.3 procentpunktiem, atstāja tarifu kāpums elektroenerģijā, gāzes, tvaika un karstā ūdens apgādē un cenu celšanās pārtikas produktu un dzērienu ražošanā. Produkcijas sadārdzināšanās metālu ražošanā kopējo cenu līmeni palielināja par 1.4 procentpunktiem, otrreizējā pārstrādē – par 0.8 procentpunktiem, izdevējdarbībā, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā, ķīmisko vielu, to izstrādājumu un ķīmisko šķiedru ražošanā, iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā, kā arī mēbeļu un citur neklasificētā ražošanā – par 0,4 procentpunktiem katrā nozarē. Vienlaikus lielāko pazeminošo ietekmi (par 1.5 procentpunktiem) izsauca cenu kritums koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeļu) ražošanā.

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

2009. gada novembrī, salīdzinot ar 2009. gada oktobri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 8.7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2009. gada novembrī rūpniecības produkcijas izlaide (faktiskajās cenās) bija 305.2 milj. latu. 2009. gada novembrī, salīdzinot ar 2009. gada oktobri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 8.7%. Tai skaitā apstrādes rūpniecībā – par 11.6%, bet samazinājums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 12.9% un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 0.8%. Lielākie pieaugumi bija elektrisko iekārtu ražošanā – par 23.7%, citu transportlīdzekļu ražošanā (kuģu un laivu būve un dzelzceļa lokomotīvju un ritošā sastāva ražošana) – par 23.6%, apģērbu ražošanā - par 22.5%.

Savukārt, lielākie ražošanas apjoma samazinājumi bija datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 26.8%, automobiļu detaļu, piekabju un puspiekabju ražošanā – par 20.2%, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 8.7%. 2009. gada novembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada novembri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc darba dienu skaita izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās samazinājās par 2.4%. Tai skaitā ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 9.1%, apstrādes rūpniecībā – par 2.6% un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 0.8%.

Atzīto uzņēmumu saraksts produkcijas eksportam uz Krievijas Federāciju Uzņēmuma nosaukums Darbības veids SIA Sabiedrība IMS Zvejas produktu apstrāde SIA Saiva 1 Zvejas produktu apstrāde SIA Rānda Zvejas produktu apstrāde SIA Antares Latgale Zvejas produktu apstrāde SIA Mežmaļi M Zvejas produktu apstrāde SIA A3 Zvejas produktu apstrāde SIA Stema International Zvejas produktu apstrāde SIA Ulmes Zvejas produktu apstrāde A/s Ventspils ZKK Zvejas produktu apstrāde SIA Grants & Ko Zvejas produktu apstrāde SIA Unda Zvejas produktu apstrāde A/s Brīvais vilnis Zvejas produktu apstrāde A/s Korall plus Zvejas produktu apstrāde SIA Dagi Zvejas produktu apstrāde SIA Piejūra Zvejas produktu apstrāde SIA N Stars Zvejas produktu apstrāde SIA Ariols Gaļas izstrādājumu ražošana A/s Ruks Cēsu gaļas kombināts Kautuve, gaļas sadale SIA Daers Gaļas izstradājumu ražošana Z/s Senlejas Kautuve, gaļas sadale A/s Balticovo olu pulvera ražošanas cehs Olu pulvera ražošana A/s Balticovo olu produktu ražošanas cehs Olu produktu ražošana SIA Rīgas kombinētās lopbarības rūpnīca Dzīvnieku barības ražošana SIA Mapeteks Dzīvnieku barības ražošana A/s Siera Nams Stelpes ražotne Piena produktu ražošana SIA Daugavpils saldējuma fabrika Piena produktu ražošana A/s Rankas piens Piena produktu ražošana A/s Limbažu piens Piena produktu ražošana A/s Lazdonas piensaimnieks Piena produktu ražošana A/s Rīgas piena kombināts Piena produktu ražošana A/s Rīgas Piensaimnieks Piena produktu ražošana A/s Talsu piensaimnieks Piena produktu ražošana A/s Smiltenes piens Piena produktu ražošana A/s Jaunpils pienotava Piena produktu ražošana Avots: Pārtikas un veterinārais dienests

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Ražotāju cenas Latvijas rūpniecībā 2008. gada septembrī, salīdzinot ar augustu, samazinājās par 1.0%. Gada laikā, salīdzinot šī gada septembri ar 2007. gada septembri, tās pieauga par 12,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Septembrī, salīdzinot ar augustu, ražotāju cenu kopējo līmeni visvairāk pazemināja cenu kritums metālu ražošanā (par 0.5 procentpunktiem), otrreizējā pārstrādē (par 0.3 procentpunktiem), mēbeļu un citur neklasificētā ražošanā (par 0.1 procentpunktu). Paaugstinošu ietekmi uz ražotāju cenu indeksu atstāja cenu pieaugums nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā par 0.1 procentpunktu.

Gada laikā vislielāko iespaidu uz ražotāju cenu kopējo līmeni atstāja tarifu kāpums elektroenerģijā, gāzes, tvaika un karstā ūdens apgādē (par 4.4 procentpunktiem). Produkcijas sadārdzināšanās pārtikas produktu un dzērienu ražošanā kopējo cenu līmeni paaugstināja par 3.5 procentpunktiem, metālu ražošanā – par 2.5 procentpunktiem. Vienlaikus lielākā pazeminošā ietekme bija cenu kritumam koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeļu) ražošanā – par 1.8 procentpunktiem.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» četrās kategorijās iesniegti 107 pieteikumi no uzņēmumiem visā Latvijā. Noslēgusies konkursa pirmās kārtas rezultātu apkopošana un izvērtēšana, un konkursa 2. kārtai ir izvirzīti 30 uzņēmumi.

Saskaņā ar konkursa nolikumu iesniegto pieteikumu izvērtēšana notiek divās kārtās. Konkursa pirmajā kārtā tika izvērtēti dalībnieku pieteikumi, un žūrijas komisija izvirzīja dalībai konkursa otrajā kārtā visvairāk punktus ieguvušos pretendentus katrā kategorijā. Otrā kārta ietver uzņēmumu apmeklējumus un konkursam pieteikto produktu vai pakalpojumu prezentācijas, kā arī intervijas ar uzņēmējiem.

Konkursa kategorijā «Eksportspējīgākais komersants» lielo un vidējo komercsabiedrību grupā, apkopojot un izvērtējot 1. kārtas rezultātus, 2. kārtā izvirzīti sekojoši uzņēmumi:

2009. gada martā, salīdzinot ar iepriekšējā gada martu, rūpniecības produkcijas izlaide pēc darba dienu skaita izlīdzinātiem datiem, samazinājās par 23.4 % un bija 297.6 miljoni latu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Martā, salīdzinājumā ar februāri, rūpniecības produkcija samazinājusies par 0.8 %, tai skaitā apstrādes rūpniecība - par 0.7 %, elektroenerģijas un gāzes apgāde - par 2.6 %, bet pieaugums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 7.1 %. Tekstilizstrādājumu ražošanā bija kritums par 16.3 %, automobiļu detaļu, piekabju un puspiekabju ražošanā – par 12.3 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas 9.5 %. Savukārt ražošanas apjoma pieaugums bija elektrisko iekārtu ražošanā – par 35 %, citu transportlīdzekļu ražošanā (kuģu un laivu būve un dzelzceļa lokomotīvju un to ritošā sastāva ražošanā) – par 13.3 %, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā – par 12.3 %.

Mēneša laikā rūpniecības izlaide nedaudz pieaugusi, bet gada griezumā vēl aizvien vērojums samazinājums.

Septembrī salīdzinājumā ar augustu rūpniecības produkcijas apjoms, izņemot tvaika un ūdens apgādi, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem pieauga par 1.8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tajā skaitā ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē apjomi auga par 9.1%, apstrādes rūpniecībā - par 0.4% un elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 5%. Ražošanas apjoma pieaugumu galvenokārt ietekmēja apjomu palielinājums gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas – par 8%, pārtikas produktu un dzērienu ražošanā – par 4%, koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles - par 1.1%.

Septembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada septembri, rūpniecības produkcijas izlaide, samazinājās par 5.4%. Tai skaitā apstrādes rūpniecībā - par 8.6%, bet pieaugums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 14.4%, elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 4.4%. Rūpniecības produkcijas izlaides samazinājumu galvenokārt ietekmēja apjomu kritums mēbeļu ražošanā – par 27.7%, koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā - par 14,3%, celulozes, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā – par 15.3% un pārtikas produktu un dzērienu ražošanā – par 4.7%.

2006. gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada deviņiem mēnešiem, rūpniecības produkcijas izlaide pieaugusi par 5.9%, tai skaitā ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē par 13.8%, apstrādes rūpniecībā par 5.5%, elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē par 7.0%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija.

Lielākais pieaugums deviņos mēnešos bija šādās nozarēs: ķīmisko vielu, to izstrādājumu un ķīmisko šķiedru ražošanā – par 25.2%; tekstilizstrādājumu ražošanā – par 24.0%; gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas – par 11.2%; mēbeļu ražošanā – par 10.4%; elektrisko mašīnu un aparātu ražošanā – par 10.1%; izdevējdarbībā, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā – par 8.6%; gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā– par 8.0%; metālu ražošanā – par 7.9%; celulozes, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā – par 7.4%; pārtikas produktu un dzērienu ražošanā – par 6.2%; nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 6.2%; koksnes un koka izstrādājumu ražošanā – par 0.8%.

Ražotāju cenas gada laikā (2006.gada decembrī, salīdzinot ar 2005.gada decembri) Latvijas rūpniecībā kopumā pieauga par 13,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tas ir lielākais cenu pieaugums kopš 1996.gada augusta, kad, salīdzinot ar 1995.gada augustu, tās cēlās par 14,6%.

Salīdzinājumā ar novembri ražotāju cenas palielinājās par 0,7%. Gadu iepriekš – 2005.gada decembrī, salīdzinot ar 2004.gada decembri, cenas pieauga par 7,0%, bet, salīdzinot ar 2005.gada novembri, - par 0,4%.

Aizvadītā gada decembrī, salīdzinot ar novembri, ražotāju cenu kopējo līmeni visvairāk (par 0,7 procentpunktiem) paaugstināja cenu kāpums koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeļu) ražošanā (galvenokārt zāģēšanā, ēvelēšanā un impregnēšanā). Cenu sadārdzinājums pārtikas produktu un dzērienu ražošanā (galvenokārt zivju un zivju produktu pārstrādē un konservēšanā, kā arī piena pārstrādē un siera ražošanā) kopējo cenu līmeni palielināja par 0,2 procentpunktiem.

2007. gada jūnijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūniju, sezonāli izlīdzinātās (tiek ņemta vērā sezonas un darba dienu ietekme) rūpniecības produkcijas izlaide pieaugusi par 1,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tai skaitā elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē apjomi palielinājās par 6,5%, bet samazinājums bija apstrādes rūpniecībā (0,2%) un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē (5,2%).

Šā gada jūnijā, salīdzinot ar 2007. gada maiju, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem rūpniecības produkcijas izlaide samazinājusies par 1%. Tai skaitā ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 8,5%, elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē – par 4,3%, bet apstrādes rūpniecībā apjomi pieauguši par 0,3%.

2007. gada otrajā ceturksnī salīdzinot ar 2007. gada pirmo ceturksni sezonāli izlīdzinātās produkcijas izlaide pieaugusi par 1.3% Tai skaitā ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 2,5%, elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē – par 7,3%, bet samazinājums par 0,5% bija apstrādes rūpniecībā.

Rūpniecības produkcijas apjoms 2009. gada augustā, salīdzinot ar 2009. gada jūliju, salīdzināmās cenās pieaudzis par 2.6% un sasniedzis 285.8 milj. latu.

Tai skaitā ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē rūpniecības izlaide augusi par 12.6%, apstrādes rūpniecībā - par 2.5%, elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 1.4%. Lielākie pieaugumi bija farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā – par 54.9%, citu transportlīdzekļu ražošanā (kuģu un laivu būve un dzelzceļa lokomotīvju un ritošā sastāva ražošana) – par 41.4%, automobiļu detaļu, piekabju un puspiekabju ražošanā – par 20.6%. Savukārt, lielākie ražošanas apjoma samazinājumi bija poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā – par 11.6%, iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā – par 10.4%, dzērienu ražošanā – 9.8%.

Šā gada augustā, salīdzinot ar jūliju, atsevišķu nozaru pieaugumu ietekmēja darbinieku atvaļinājumu skaits jūlijā, kas līdz ar to arī atstāja ietekmi uz saražotās produkcijas apjomiem. Piemēram, farmācijas un automobiļu detaļu ražošanas nozarēs. Savukārt pasūtījumu apjomu palielināšanās ietekmēja ražošanas pieaugumu kuģu būves un remonta nozarē, ķīmiskā rūpniecībā, kur kāpums bija biodegvielas ražošanā, kā arī kokapstrādē, kur pieauga galvenokārt zāģmateriālu ražošanas apjomi.